Eiropas Komisija: Par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu

Laikus un pareizi dati par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām ir ļoti svarīgi, lai zinātu, vai ES un tās dalībvalstis ir ceļā uz savu emisiju mērķu sasniegšanu, un izstrādātu pamatotas jaunas rīcībpolitikas klimata pārmaiņu problēmu risināšanai. Eiropas Komisija 23.novembrī ierosināja tiesību aktu, lai būtiski uzlabotu SEG emisiju monitoringu un paziņošanu, jo īpaši tādēļ, lai ievērotu jaunās prasības, kas izriet no ES klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes 2013.–2020.gadam.

Eiropas klimata politikas komisāre Konija Hedegorda sacīja: “Uzlabojot paziņoto datu pārredzamību, koordināciju un kvalitāti, šodienas priekšlikums palīdz labāk sekot līdzi izmaiņām virzībā uz emisiju mērķu sasniegšanu. Šis priekšlikums arī uzlabos to emisiju monitoringu un paziņošanu, kuru avots cita starpā ir zemes izmantojums, izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecība (LULUCF), aviācija un jūras transports. Cerams, ka šie jaunie noteikumi būs paraugs starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām un attīstītajām valstīm kalpos par pārredzamības standartu klimata politikas jomā.”

ES un dalībvalstis jau sadarbojas, veicot SEG emisiju monitoringu un ziņojot par tām saskaņā ar 2004.gadā pieņemto lēmumu. Tās ik gadu sagatavo SEG emisiju pārskatus, kurus izmanto, lai novērtētu virzību uz Kioto protokolā noteikto emisiju mērķu ievērošanu. Turklāt tās apkopo un publicē informāciju par SEG emisiju prognozēm un savu politiku un pasākumiem emisiju samazināšanai.

Pašreiz spēkā esošie noteikumi lielā mērā ir balstīti uz prasībām, kas izriet no Kioto protokola. Ierosinātā jaunā regula uzlabo monitoringa un paziņošanas mehānismu atbilstoši prasībām, kas noteiktas 2009.gada klimata un enerģētikas tiesību aktu paketē. Tā ir tālejošāka par Kioto protokolu, nodrošinot lielāku pārredzamību sniegtajos datos un informācijā un atbilstību ES saistībām klimata pārmaiņu jomā.

Galvenie ierosinātās pārskatīšanas mērķi ir šādi:

• atvieglot inovatīvu ES klimata politikas pasākumu izstrādi nākotnē, mazinot emisijas, kuru avots cita starpā ir zemes izmantojums, izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecība, aviācija un jūras transports, un atbalstot pielāgošanos klimata pārmaiņām;

• palīdzēt ES un dalībvalstīm sekot līdzi virzībai uz savu emisiju mērķu sasniegšanu 2013.–2020.gadā;

• turpināt uzlabot paziņoto datu kvalitāti;

• nodrošināt, ka ES un dalībvalstis ievēro pašreizējos un turpmākos starptautiskos monitoringa un ziņošanas pienākumus un saistības. Tas ietver ziņošanu par finansiālo un tehnisko atbalstu, kas sniegts jaunattīstības valstīm, un saistības, kas izriet no 2009.gada Kopenhāgenas nolīguma un 2010.gada Kankunas nolīgumiem;

• paredzēt darbības noteikumus dalībvalstīm, lai tās ziņotu par to, kā tās izmantojušas ieņēmumus no kvotu izsoles ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS). Dalībvalstis ir apņēmušās ieguldīt vismaz pusi šādās izsolēs gūto ieņēmumu pasākumos cīņai pret klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs.

Monitoringa mehānisma pārskatīšana ietvers emisiju monitoringu un paziņošanu, ko veic valstu iestādes. Lai kļūtu par tiesību aktu, tam vajadzīgs Padomes un Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Īpaši monitoringa un ziņošanas noteikumi uzņēmumiem, kas saistīti ar emisijām no iekārtām, uz kurām attiecas ES ETS, tiek ieviesti ar atsevišķiem īstenošanas tiesību aktiem

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa