Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 13.decembrī

AM: Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomā

13.decembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomā”, lai sniegtu ieguldījumu miera nodrošināšanā, drošībā un stabilitātē Eiropā, īpaši Baltijas jūras reģionā.

Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības saprašanās memorands par sadarbību aizsardzības jomā nosaka sadarbības jomas, atbildīgās iestādes, klasificētās informācijas apmaiņas nosacījumus, jurisdikcijas jautājumus, finansiālos jautājumus. Ievērojot Zviedrijas puses lūgumu, memorands slēdzams starpvaldību vienošanās veidā.

Sadarbība var tikt īstenota pieredzes un informācijas apmaiņā, pētījumu veikšanā, juridisko, loģistikas un apgādes jautājumu risināšanā, militārtehnisko projektu attīstībā, personāla apmācībā, krīžu vadībā un medicīnas pakalpojumu nodrošināšanā.

Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par militāro sadarbību un personāla statusu, kas uz pieciem gadiem tika noslēgts 2003.gadā, netika pagarināts. Tādēļ abu valstu Aizsardzības ministrijas ir vienojušās par jauna saprašanās memoranda noslēgšanu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

ĀM: Par darba grupu Latvijas dalības nodrošināšanai Atvērtas pārvaldības partnerības iniciatīvā

13.decembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Ārlietu ministrijas sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par darba grupas izveidošanu Latvijas dalības nodrošināšanai Atvērtas pārvaldības partnerības iniciatīvā”.

Ar rīkojumu tiek izveidota darba grupa, kurā ir pārstāvētas visas Latvijas Republikas ministrijas un KNAB, kā arī paredzēta iespēja tās darbā iesaistīt NVO. Darba grupas vadītājs ir Ārlietu ministrijas Otrā divpusējo attiecību departamenta direktors, vēstnieks Rihards Muciņš.

Darba grupas uzdevums ir līdz 2012.gada 15.martam izstrādāt Latvijas nacionālo rīcības plānu, lai izpildītu saistības, kas izriet no Latvijas dalības Atvērtas pārvaldības partnerības iniciatīvā. Iesaistoties iniciatīvā, Latvija atzīst par sev saistošiem Atvērtas pārvaldības partnerības mērķus, kas ir labas pārvaldības veicināšana starptautiskā līmenī, tajā skaitā sekmēt sociālo pakalpojumu pieejamību, mazināt korupciju, nodrošināt budžeta līdzekļu izlietojuma caurskatāmību, uzlabot sabiedrisko un vides drošību, kā arī veicināt valsts varas dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

Iniciatīvu sāka Apvienotā Karaliste, Norvēģija, ASV, Brazīlija, Indonēzija, Meksika, Filipīnas, kā arī Dienvidāfrika. Iniciatīvai šobrīd ir pievienojušās vairāk nekā 50 pasaules valstis, tostarp Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Somija.

Iniciatīvas atklāšanas pasākumā 2011.gada 20.septembrī ANO Ģenerālās asamblejas laikā piedalījās Latvijas prezidents Andris Bērziņš, bet 7. un 8.decembrī Braziljā, Brazīlijā, notika pirmā ekspertu līmeņa sanāksme saistībā ar nacionālo rīcības plānu izstrādi, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas goda konsule Brazīlijā Līga Briģe.

Latvijas pievienošanos Atvērtas pārvaldības partnerības iniciatīvai valdība atbalstīja 2011.gada 13.septembra Ministru kabineta sēdē, par atbildīgo institūciju nozīmējot Ārlietu ministriju.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

EM: Par Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā

Krievijas Federācijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) samazinās preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeras un radīs labākus nosacījumus tirdzniecības attiecību attīstībai, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

13.decembrī valdība iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par 14.decembra Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmi Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos, kas tiek organizēta, lai ES ministru līmenī pārrunātu 15.–17.decembrī gaidāmajā PTO VIII Ministru konferencē izskatāmos jautājumus. Paralēli PTO ministru sanāksmei plānots arī pieņemt lēmumu par vairāku kandidātvalstu – Krievijas, Melnkalnes, Samoa un Vanuatu – uzņemšanu PTO. Latvija uzskata, ka šo valstu dalība PTO sekmēs to integrāciju globālajā ekonomikā.

“Ņemot vērā, ka Krievija ir mūsu otrs lielākais ārējās tirdzniecības partneris, tās iestāšanās PTO mums ir ļoti svarīga. Šo globālajai ekonomikai vēsturisko brīdi jau vairākus gadus gaida arī Latvijas uzņēmēji, jo tas ir būtisks solis ceļā uz labāku ārējās tirdzniecības režīmu un lielāku procesa caurspīdīgumu, tostarp attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeru samazināšanu. Līdz ar Krievijas iestāšanos PTO preču tirdzniecībā samazināsies un atsevišķos gadījumos pat tiks pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, tiks noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi tiks piemēroti atbilstoši starptautiskajām normām,” skaidro D.Pavļuts.

Krievijas iestāšanās PTO paredz saistības, kurās veiksmīgi iestrādātas arī Latvijas specifiskās intereses. Krievijas iestāšanās saistības PTO paredz, ka tiks uzlaboti Krievijas tirgus nosacījumi Latvijas eksportam būtiskām precēm (piemēram, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, farmācijas, kokrūpniecības un mašīnbūves produktiem) un pakalpojumiem (piemēram, transporta pārvadājumiem, tūrismam un būvniecībai), samazinot gan tarifu, gan netarifu barjeras.

Krievijas saistības PTO paredz, ka no 2013.gada 1.jūlija tiks atcelti diskriminējošie dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi, kas tika piemēroti jau kopš 1998.gada. Ņemot vērā iestāšanās procesu PTO, kopš 2005.gada Krievija īstenoja pakāpenisku dzelzceļa tarifu diskriminācijas novēršanu starp importa, eksporta un iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Tā rezultātā sākotnēji plaši piemērotās dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu atšķirības, vietām pat sasniedzot trīskāršu apmēru (ar neizdevīgākiem nosacījumiem virzienā uz/no Latvijas sauszemes robežpārejas punktiem salīdzinājumā ar Krievijas ostām), pašlaik ir samazinātas līdz 15–40% līmenim un attiecas tikai uz koksnes un naftas produktu pārvadāšanu. Vienlaikus pašlaik atsevišķiem produktiem, piemēram, metāliem, noteiktos virzienos tiek piemēroti tarifus paaugstinoši koeficienti, kas arī no 2013.gada 1.jūlija būs atceļami.

Tāpat, iestājoties PTO, Krievija apņemas atcelt eksporta tarifus izejvielām, tostarp apaļkokiem un metāliem, kā arī kopīgi ar EK ir izstrādājusi un piemēros efektīvu Krievijas skujukoku apaļkoku eksporta tarifu kvotas administrēšanu, kas ir Latvijas kokrūpniecības nozares interesēs. Saistībā ar to jāatzīmē, ka PTO Ministru konferences ietvaros 16.decembrī tiks parakstīts arī Krievijas–ES divpusējais protokols panāktās vienošanās paketes apstiprināšanai. Ņemot vērā, ka tuvāko mēnešu laikā tiks turpināts un pabeigts darbs arī pie ES iekšējā administrēšanas mehānisma izstrādes par Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta tarifu administrēšanu, attiecīgam ES Padomes lēmumam Latvija pievieno rakstisku paziņojumu, aicinot EK iekšējā kvotas pārdales un administrācijas mehānisma izstrādē un īstenošanā ES ievērot mazo un vidējo uzņēmumu intereses un šajā procesā cieši sadarboties ar Latviju un citām ieinteresētajām ES dalībvalstīm.

Vienlaikus Latvija uzsver, ka ļoti svarīga ir Krievijas iestāšanās PTO saistību izpildes efektīva uzraudzība un korektīvo pasākumu piemērošana to pārkāpumu gadījumā, tostarp izmantojot PTO strīdu risināšanas iespējas.

Ņemot vērā Krievijas ģeogrāfisko novietojumu, ekonomikas lielumu un tradicionālo sadarbību, tā ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīm. 2010.gadā Latvijas preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju veidoja 1,9 miljardus eiro (1,33 miljardus latu), kas ir 10,4% no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma. Laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam Krievijas preču importa vidējais pieauguma temps bijis 4,5%, bet Latvijas eksporta apjoms uz Krieviju vidēji gadā pieaudzis par 14%.

ES tirdzniecības ministru lēmumu par atbalstu Krievijas uzņemšanai PTO pieņēma 14.decembrī Ženēvā notikušajā ES Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmē par ārējās tirdzniecības jautājumiem. Krievija par pilntiesīgu organizācijas valsti varētu kļūt 2012.gada trešajā ceturksnī, kad Krievijas Valsts dome būs pabeigusi visas PTO saistību ratifikācijas procedūras un par to paziņojusi PTO sekretariātam.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre

 

EM: Par licences izsniegšanas kārtību metāllūžņu iepirkšanaii

Ministru kabinets 13.decembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi un izsniedzamas licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, un par licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai maksājamās valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, kas paredz, ka turpmāk licences melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai izsniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošais Valsts vides dienests (VVD).

Līdz ar EM funkcijas nodošanu par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajai valsts pārvaldes iestādei VARAM un VVD vienuviet tiks izveidota vienota atkritumu apsaimniekošanas sistēma un samazināts administratīvais slogs komersantiem.

Komersantam, lai saņemtu licenci lūžņu iepirkšanai, vispirms jāsaņem atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, ko izsniedz VVD. Savukārt līdz šim licenci lūžņu iepirkšanai izsniedza EM izveidota licencēšanas komisija. Jaunā kārtība nodrošinās, ka komersants nepieciešamos dokumentus atkritumu apsaimniekošanas atļaujas iegūšanai un licences saņemšanai lūžņu iepirkšanai iesniedz tikai vienā iestādē – VVD.

Noteikumi attiecas uz komersantiem, kuri papildus saņemtajai atļaujai veikt atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu vai uzglabāšanu vēlas saņemt licenci lūžņu iepirkšanai Latvijā.

Jaunā kārtība apvieno vienā dokumentā visas prasības, kas jāievēro komersantam, lai varētu saņemt licenci lūžņu iepirkšanai.

Vidēji gadā 65 komersantiem tiek izsniegtas licences lūžņu iepirkšanai Latvijā, 50 komersantiem veikti grozījumi licencēs, bet anulētas 15 licences. 2011.gada 11 mēnešos 59 komersantiem izsniegtas jaunas licences, 59 komersantiem veikti grozījumi licencēs un anulētas 60 licences.

Noteikumi izstrādāti, lai īstenotu Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktos uzdevumus, kā arī lai nodrošinātu likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību noteiktās prasības lūžņu iepirkšanas laikā”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedzama licence lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi, par licenci maksājamās nodevas likmi un maksāšanas kārtību, kā arī radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, iepērkot lūžņus.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par ēnu ekonomikas apkarošanas plāna papildināšanu

13.decembrī Ministru kabinetā tiks apstiprināti grozījumi Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam, paredzot plānu papildināt ar jauniem pasākumiem.

Tā kā pasākumu plāna realizācijas laikā ir konstatētas vairākas situācijas, kas vecina ēnu ekonomikas rašanos, kā arī samazina godīgu konkurenci komersantu vidū, MK papildināja plānu ar jauniem pasākumiem situācijas risināšanai.

Grozījumi paredz līdz nākamā gada 1.aprīlim Veselības ministrijai (VM), Finanšu ministrijai (FM), Zemkopības ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izvērtēt iespējas ierobežot elektronisko cigarešu realizāciju, reklāmu un lietošanu, kā arī piemērot šādām cigaretēm akcīzes nodokli, līdzvērtīgi kā tas ir tabakas izstrādājumiem un augu cigaretēm. Šāds uzdevums noteikts, jo tirgū parādās arvien jauni smēķēšanas produkti – elektroniskās cigaretes, kas pēc būtības ir tiešie tabakas izstrādājumu konkurenti. Un, lai panāktu godīgu savstarpēji aizvietojamu produktu konkurenci, jānosaka līdzvērtīgi ierobežojoši nosacījumi arī šiem produktiem.

Lai ierobežotu iespējas izvairīties no akcīzes nodokļa piemērošanas produktiem, kurus var izmantot par degvielu vai kurināmo, akcīzes nodokli jāpiemēro arī noteiktām eļļas grupām, kas pašlaik nav uzskatāmas par akcīzes precēm. Tāpēc FM un VID līdz nākamā gada pirmajam janvārim ir uzdots izstrādāt tiesību normas, kas noteiktu akcīzes nodokļa piemērošanu eļļām.

Tāpat FM jāprecizē likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli iekļautās tiesību normas, lai noteiktu iespēju piemērot likumā noteiktās sankcijas par nelegālu nodarbinātību par trīs mēnešu periodu.

Grozījumi paredz līdz nākamā gada 1.jūlijam noorganizēt augsta līmeņa diskusiju par iespēju sasaistīt personu veiktos nodokļu maksājumus ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, lai motivētu personas maksāt nodokļus un nesaņemt algu “aploksnē”. Par atbildīgajām noteiktas VM, FM, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Tieslietu ministrija (TM ).

Grozījumi arī paredz līdz nākamā gada 1.janvārim ierobežot iespējas ļaunprātīgi izvairīties no nodokļu maksāšanas, piemēram, ierobežojot nodokļu mērķiem mākslīgu darījumu atzīšanu, kuru juridiskā forma neatbilst tā ekonomiskajai būtībai, iestrādājot attiecīgu regulējumu nodokļu normatīvajos aktos. Par atbildīgajām institūcijām ir noteiktas FM, VID, Ekonomikas ministrija un TM.

FM un VID ir uzdots veicināt ciešāku sadarbību ar citu ES dalībvalstu muitas dienestiem, lai pastiprinātu muitas kontroli uz ES ārējām robežām, izvērtējot arī iespēju iesaistīt ES dalībvalstu muitas ekspertus (pieredzes apmaiņa).

FM, TM un VID ir noteikts izstrādāt tiesību normas par iekārtu, kas izmantotas nelegālo tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un naftas produktu ražošanā, iznīcināšanu, lai mazinātu risku, ka šādas iekārtas tiek atkārtoti izmantotas nelegālu produktu ražošanā.

Kā arī FM, VID, Iekšlietu ministrijai un Valsts robežsardzei likumā “Ppar akcīzes nodokli” ir jānosaka garāks laika periods akcīzes preču ievešanai no trešajām valstīm personīgai vai ģimenes lietošanai, kad šāda ievešana nav uzskatāma par komerciālu un attiecīgi preces atbrīvojamas no akcīzes nodokļa.

Pasākumi ir veicami piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Šobrīd MK apstiprinātajā Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam ir iekļauti 59 pasākumi, kuriem ir noteikts konkrēts izpildes termiņš, atbildīgie, kā arī darbības rezultāti un rādītāji.

 

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa vienkāršotā režīma ieviešanas iespējām mazajiem uzņēmumiem

13.decembrī Ministru kabinets (MK) uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vienkāršotā režīma ieviešanas iespējām mazajiem uzņēmumiem. Ziņojums sagatavots mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu koncepcijas ietvaros.

Koncepcijas galvenais mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu sākt komercdarbību, izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, kā arī attīstīt uzņēmēja spējas, tādējādi samazinot bezdarba līmeni un palielinot uzņēmēju īpatsvaru kopējo nodarbināto skaitā. Lai īstenotu šo mērķi, ir jāievieš mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politika un jāpanāk, ka mikrouzņēmējs pats ir spējīgs kārtot grāmatvedību.

Attiecībā uz PVN FM kompetences ietvaros īstenojusi visus koncepcijā noteiktos pasākumus mikrouzņēmumu atbalstam: ar PVN apliekamo darījumu reģistrācijas slieksnis VID ar PVN apliekamo personu reģistrā paaugstināts no 10 000 līdz 35 000 latiem, noteikti ceturkšņa un pusgada PVN taksācijas periodi, kā arī ieviests “kases princips” PVN maksāšanā un priekšnodokļa atskaitīšanā ar PVN apliekamajām personām, kam ar PVN apliekamo darījumu summa kalendārajā gadā nepārsniedz 70 000 latu.

Vienlaikus secināts, ka, ieviešot PVN vienotās likmes režīmu, Eiropas Padomes direktīvā par kopēju PVN sistēmu noteiktais mērķis – vienkāršot PVN piemērošanu un PVN administrēšanas procedūras mazajiem uzņēmumiem – Latvijā netiktu sasniegts, līdz ar to šāda režīma ieviešana Latvijā šobrīd nebūtu lietderīga.

Ņemot vērā direktīvas mērķi un vienotās PVN likmes režīma ieviešanas nepieciešamību, FM izvērtēja visas iespējas un secināja, ka šādu režīmu būtu iespēja un vēlēšanās piemērot salīdzinoši nelielam nodokļa maksātāju skaitam. Tāpat jebkuras atkāpes no PVN piemērošanas sistēmas pamatprincipiem un jebkādi izņēmumi padara sarežģītāku un dārgāku PVN administrēšanu. Vienlaikus pastāv risks, ka vienotās PVN likmes režīma ieviešana varētu atstāt negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Tā kā Latvijā pagaidām nav tiesiski sakārtota situācija ar uzņēmumu darbības veida aktualizēšanu saskaņā ar NACE klasifikāciju, pastāv reāls risks, ka noteiktais vienotās PVN likmes procenta apmērs nebūs atbilstošs reālajai situācijai tautsaimniecības nozarē. Turklāt līdz šim pēdējo gadu laikā PVN jomā jau ir ieviesti vairāki pasākumi administratīvā sloga samazināšanai un PVN maksāšanas kārtības vienkāršošanai mazajiem uzņēmumiem.

 

FM: Par uzņēmumu Padziļinātās sadarbības programmu

13.decembrī Ministru kabinetā tika skatīta koncepcija par Padziļinātās sadarbības programmu (iepriekš zināma kā Uzticamo uzņēmumu saraksts), lai radītu sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņemtu īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību. Koncepcija paredz iespējamos programmas veidošanas principus un darbības mehānismu, kā arī iespējamos ieguvumus no dalības.

Padziļinātās sadarbības programmas mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei, kā arī nākotnē atvieglot sadarbību arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, samazināt administratīvos šķēršļus un nodrošināt iespēju ātrāk novērtēt komersantu atbilstību kvalifikācijas prasībām.

Programmā paredzēts reģistrēt juridiskas personas, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem un piekrīt publiskot vispārēju informāciju par savu uzņēmumu. Reģistrēšanās programmā veicinātu tajā esošo komersantu savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz norādītās informācijas publisko ticamību.

Šobrīd Latvijā attiecībā uz nodokļu piemērošanu, atskaišu iesniegšanu, sodu piemērošanu, kā arī valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja visām juridiskajām personām. Valsts, slēdzot sadarbības līgumus ar juridiskajām personām, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā.

Tā rezultātā veidojas situācija, ka juridiskas personas, kas pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, attiecībās ar valsti nonāk vienlīdzīgā situācijā vai pat zaudē tām juridiskajām personām, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi.

Lai juridiskā persona varētu pieteikties iekļūšanai programmā, tai būs jāizvērtē sava saimnieciskā darbība un atbilstība sākotnējiem kritērijiem, kas paredz, ka saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk nekā trīs gadus; nav nodokļu parādu vai tie uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nepārsniedz 100 latus; juridiskajai personai nav uzsākts maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process; juridiskā persona nav administratīvi sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz juridiskās personas nodokļu saistībām vai pienākumiem u.c.

Atbilstību izvirzītajiem kritērijiem vērtēs Padziļinātās sadarbības programmas komisija. Ja komisijas apstiprinās komersanta iekļaušanu programmā, uzņēmuma pamatinformācijas dati tiks publiskoti FM un VID mājaslapās.

Iekļūstot programmā, uzņēmumam būs iespēja atviegloti un ātri komunicēt ar VID un izmantot piedāvātās priekšrocības no valsts kontrolējošo iestāžu puses, kas paredzēs PVN atmaksu trīs dienu laikā, vienkāršotas muitas procedūras, individuālu VID konsultantu, savlaicīgu informācijas par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem saņemšanu, kā arī VID rakstiskas atbildes sagatavošanu ātrāk nekā noteiktajā kārtībā.

Priekšrocības no programmas ieviešanas būs lielāka juridisko personu uzticamība, kas ļautu samazināt valsts kontrolējošo dienestu kontroļu skaitu, kontrolējošās iestādes savus resursus varētu novirzīt uz tām juridiskajām personām, kas nav programmā. Vienošanās ar valsti par praksi konkrētiem darījumiem dotu iespēju droši darboties, neuztraucoties par interpretācijas maiņu.

Plānots, ka sākotnēji dalībnieku saraksts būtu attiecināms uz ierobežotu uzņēmumu skaitu (kas tomēr pārsniegtu izmēģinājumprojektā iesaistīto uzņēmumu skaitu – 17), lai tālāk pārliecinātos par dalībnieku sarakstu kā efektīvu instrumentu valsts un uzņēmuma sadarbības nodrošināšanā un identificētu riskus saistībā ar priekšrocībām, kas piešķirtas dalībnieku sarakstā iekļautajām juridiskajām personām. Paredzēts noteikt 12 mēnešu pārejas periodu, kurā dalībnieku saraksta kritērijiem kvalificētos ierobežots juridisko personu skaits, tas ir, galvenokārt lielie uzņēmumi. Savukārt pēc sākotnējās ieviešanas pārejas perioda beigām iespēja iekļūt dalībnieku sarakstā tiks nodrošināta jebkurai juridiskajai personai, kura pierādījusi izcilību attieksmē pret valsti.

Plānots, ka sākotnējos 12 programmas mēnešos izvērtējama pretendentu atbilstība arī tādiem kritērijiem kā neto apgrozījums, kas iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz trīs miljonus latu; budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma, kas iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 500 000 latu; vidējais darbinieku skaits, kas pēdējos sešos mēnešos ir vismaz 25, un vidējā bruto darba samaksa pēdējos sešos mēnešos nav mazāka par 600 latiem.

Koncepcijā aplūkots arī otrs risinājums – neieviest šādu programmu, kā rezultātā saglabātos līdzšinējā situācija, ka juridiskās personas, kas pilda visas saistības ar valsti un veic savlaicīgu nodokļu nomaksu, nonāk vienlīdzīgā situācijā vai pat zaudē tām juridiskajām personām, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi un maksāt nodokļus.

Koncepcijas projekta izstrādes gaitā tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no FM, VID, kā arī pieaicinātās personas – eksperti no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ekonomikas ministrijas un Nodokļu konsultantu asociācijas. Darba grupa Uzticamo uzņēmumu saraksta izstrādes ietvaros veidoja izmēģinājumprojektu, kurā piedalījās 17 juridiskās personas.

Pilotprojekta laikā visas 17 juridiskās personas pildīja pieteikšanās anketu, rezultātā veikti vairāki precizējumi un papildinājumi. Papildus tam arī aktīvi iesaistījās diskusijās par izvirzīto kritēriju piemērojamību un atbilstību, kā arī priekšrocību papildināšanu un koncepcijas uzlabošanu.

Tā kā līdz šim Latvijā nav realizēts pasākums, kas būtu līdzvērtīgs šobrīd plānotajai programmai, tad šobrīd nav iespējams izvērtēt iepriekšējo pieredzi, kā arī sniegt uz iepriekšējās pieredzes rezultātiem pamatotu nākotnes vērtējumu.

Koncepcijas ietvaros ar jēdzienu “uzņēmums” tiek saprasta juridiska persona, kas veic komercdarbību, kā arī kooperatīvā sabiedrība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanas sistēmu

13.decembrī Ministru kabinets (MK) izskatīja atbildes vēstuli Saeimai un pieņēma zināšanai, ka Satiksmes ministrija trīs mēnešu laikā no likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” stāšanās spēkā nodrošinās ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu.

Ministru kabineta atbildes vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norāda, ka atbalsta Saeimas 2011.gada 8.decembra sēdē pieņemtajā likumprojektā “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” ietvertā Latvijas Republikas Valsts robežas likuma 101.panta trešās daļas redakciju.

Minētā norma paredz noteikt, ka ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija, vienlaikus paredzot, ka šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par valsts atbalstu nozīmīgu motosporta čempionātu sarīkošanai

Lai Latvija 2012.gadā un 2014.gadā varētu sarīkot augstākā līmeņa motokrosa sacensības, valdība 13.decembrī nolēma lūgt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu finansējuma palielināšanai budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Ja Saeimas komisija neiebildīs, Finanšu ministrija no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirs Izglītības un zinātnes ministrijai 351 402 latus, kas pārskaitāmi biedrībai “Latvijas Motosporta federācija”, lai segtu 2012.gada pasaules čempionāta motokrosā MX1 klasē Latvijas Grand Prix 210 841 lata licences maksājumu un 2014.gada Nāciju motokrosa licences maksājuma pirmo daļu 140 561 lata apmērā.

Biedrības “Latvijas Motosporta federācija” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltijas Kausa fonds” motocentra “Zelta zirgs” līdzšinējās veiksmīgās sadarbības rezultātā Latvijai ceturto reizi ir dota iespēja no 2012.gada 13. līdz 15.jūlijam sarīkot augstākā līmeņa motokrosa sacensības – pasaules čempionātu motokrosā MX1 klasē Latvijas Grand Prix. Tāpat Latvijai ir dota līdz šim vēl nebijusi iespēja – 2014.gadā organizēt gada nozīmīgāko notikumu pasaules motokrosa apritē – 2014.gada Nāciju motokrosu. Šajās sacensībās, kuras varētu pielīdzināt olimpiskajām spēlēm motosporta veidos, spēkiem mērojas pasaules spēcīgāko motosportistu komandas no Eiropas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dienvidamerikas valstīm, Kanādas, Austrālijas un Dienvid­āfrikas.

Gan 2012.gada čempionāta sarīkošana, gan 2014.gada Nāciju motokross dos ieguldījumu ne tikai motosporta attīstības veicināšanā, bet arī pozitīvu ekonomisko efektu (vairāki desmiti tūkstoši sacensību apmeklētāju no ārvalstīm). Tāpat akcentējams ieguldījums Latvijas vārda popularizēšanā, jo šo pasākumu norise tiek plaši atspoguļota lielākajā daļā pasaules valstu gan tiešajās TV un interneta translācijās, gan arī reproducētajos TV raidījumos.

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Baltijas Kausa fonds” kā sacensību organizatoram līdz 2011.gada beigām ir jāinformē kompānija “Youthstream” par piekrišanu vai atteikšanos Latvijā organizēt 2012.gada čempionātu un piekrišanu vai atteikšanos 2014.gadā Latvijā organizēt Nāciju motokrosu. MX1 Latvijas Grand Prix un 2014.gada Nāciju motokrosa organizēšana bez valsts atbalsta, ja netiek apmaksātas šo pasākumu licences, ir praktiski neiespējama.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par valsts līdzdalību “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanā

Lai nodrošinātu uzņēmuma turpmāko darbību un tālāko attīstību, 13.decembrī valdība nolēma atbalstīt valsts līdzdalību AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanā, ieguldot 57,6 miljonus latu.

Aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitālā ieguldāmos 57,6 miljonus latu veido valdības jau piešķirtais 16 miljoni latu aizdevums, kā arī 41,6 miljonu latu aizdevums, ko paredz 3.oktobrī noslēgtā vienošanās starp kompānijas akcionāriem un kreditoriem.

Ja SIA “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS), kas bija uzņēmuma privātais akcionārs, līdz valsts iegādājās BAS piederošās “airBaltic” akcijas, neizpildīs minētās vienošanās prasības, tad Valsts kase aizdevuma formā “airBaltic” izsniegs vēl 25,4 miljonus latu, kas vēlāk būs jāatgriež Valsts kasei, un tie netiks ieguldīti uzņēmuma pamatkapitālā.

Valsts aizdevums tiek nodrošināts ar komercķīlu uz AS “Air Baltic Corporation” preču zīmēm, debitoru parādiem un to pieaugumu.

Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa valdībai prezentētajiem uzņēmuma attīstības scenārijiem.

Valdība atbalstīja Martina Gausa rekomendēto uzņēmuma attīstības scenāriju, kas paredz sākotnēji optimizēt lidmašīnu floti un lidojumu maršrutus, tajā pašā laikā neļaujot biznesa apjomam samazināties zem kritiskā līmeņa, lai pārvadāto pasažieru skaits 2012.gadā būtiski nesamazinātos. Šāds attīstības scenārijs ļautu “airBaltic” nosargāt tā vadošās tirgus pozīcijas Baltijas reģionā un saglabātu iespēju vēlāk sākt uzņēmuma izplešanās scenārija ieviešanu, ja tas būtu nepieciešams.

Minētā scenārija realizēšanas gadījumā Starptautiskā lidosta “Rīga” turpinātu attīstīties kā reģionāls tranzītmezgls. Tiktu saglabātas arī iespējas uzņēmumam piesaistīt stratēģisko investoru, jo “airBaltic”, sākot ar 2013.gadu, varētu demonstrēt turpmāku izaugsmi.

Aviokompānijas “airBaltic” valde līdz februāra beigām izstrādās detalizētu uzņēmuma biznesa plānu, kas pamatā paredzēs uzņēmuma restrukturizāciju un stabilizēšanu, lai tas varētu sniegt pilnu pakalpojumu klāstu klientiem, kā arī norēķināties ar piegādātājiem.

Satiksmes ministrija 30.novembrī uz pirmpirkuma tiesību pamata ir iegādājusies AS “Air Baltic Corporation” 224 453 akcijas, tā Latvijas Republika ir kļuvusi par uzņēmuma 99,8% akciju īpašnieci. Tas darīts, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam pieņemt “Latvijas Krājbankas” izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Pilsonības likumā

13.decembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai par grozījumiem Pilsonības likumā, pievienojot arī atsevišķu ministru viedokli par atvieglotu pilsonības piešķiršanas kārtību bērniem.

Grozījumi sniedz demokrātiskus un valstiski svarīgus risinājumus Latvijas pilsonības iegūšanā, atjaunošanā, kā arī konkrētus priekšlikumus ilgi diskutētajā dubultās pilsonības ieviešanas jautājumā.

“Valdība ir lūgusi Tieslietu ministriju (TM) paust nostāju par sagatavotajiem grozījumiem Pilsonības likumā, ko mēs esam veikuši salīdzinoši īsā laika posmā. Ceram uz Saeimas aktīvu rīcību, lai likuma grozījumus pieņemtu pēc iespējas ātrāk, jo to gaida liela sabiedrības daļa gan Latvijā, gan pasaulē,” uzticēto darbu raksturoja G.Bērziņš.

Ministrs uzsvēra grozījumu ieviešanas Pilsonības likumā nozīmību: “Vērtējot grozījumus Pilsonības likumā, mēs domājam par nācijas saliedētību. Nepieņemama ir situācija, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu dēļ, kā tas ir bijis līdz šim, likumdošanā neparedzot dubulto pilsonību. Latvijas valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē, tādēļ tik svarīgi pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz laika ziņā neierobežotas tiesības Latvijas pilsoņiem, kuri ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai citu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem iegūt Latvijas pilsoņa statusu, saglabājot arī citas valsts pilsonību. Tāpat Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par Latvijas pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši ārvalstīs.”

Grozījumi paredz, ka personai vienlaikus ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām.

Dubultā pilsonība var izveidoties personām, kas citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.

Grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem – ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. “Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā,” uzsvēra G.Bērziņš.

Ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90.gadu vidū, tiek atcelts šis ierobežojums, un Latvijas pilsonību varēs tagad noformēt, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību, atbilstoši vispārējiem nosacījumiem.

Lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību, turpmāk būs nepieciešams, lai tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, līdzšinējā likuma prasība bija Latvijas pilsonība abiem vecākiem.

Dubultās pilsonības iespēja varēs izveidoties visiem etniskajiem latviešiem un līviem, apliecinot latviešu valodas zināšanas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija.

Personām, kas Latvijas pilsonību iegūs naturalizācijas procesā, no latviešu valodas pārbaudes tiks atbrīvotas personas, kuras ir apguvušas profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās un arodizglītības programmu latviešu mācību valodā, iepriekšējā redakcija no valodas pārbaudes atbrīvoja tikai vispārējās vidējās izglītības ieguvējus.

Lai ļautu vecākiem izteikt vēlmi sava bērna pilsonības piešķiršanas jautājumā, TM akceptē līdzšinējo kārtību, ka vecākiem nepilsoņiem jāaizpilda pieteikums bērna reģistrācijai par Latvijas pilsoni.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VM: Par slimnīcu peļņas novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai

13.decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie rīkojuma projekti, kas paredz piecu valsts īpašumā esošu slimnīcu 2010.gadā gūto peļņu neizmaksāt dividendēs un attiecīgos līdzekļus novirzīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

Veselības ministrija norāda, ka Latvijā veselības aprūpes nozarei atvēlētais finansējums jau gadiem ilgi ir viens no zemākajiem Eiropā un no 2008.gada tā samazinājums ir vairāk nekā 100 miljoni latu. Tādēļ, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, slimnīcu 2010.gada peļņu neizmaksās dividendēs, bet šie līdzekļi tiks izmantoti iedzīvotājiem nepieciešamo no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Plānots, ka Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai nav jāmaksā dividendēs 256  833 lati no peļņas par 2010.gadu, Nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari” – 4623 lati, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram – 11 133 lati, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai – 478 083 lati, savukārt Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – 1 158 424 lati, kas tiks novirzīti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību izveidošanu

13.decembrī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai uz 2011.gada 16.novembra vēstuli “Par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā”, kas paredz atbalstīt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības izaugsmi.

Plānotie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā paredz attīstīt krājaizdevu sabiedrību darbību, lai lauku uzņēmējiem un iedzīvotājiem radītu priekšnosacījumus pēc iespējas vienkāršai un ērtai naudas noguldījumu izdarīšanai un aizdevumu saņemšanai. Šie grozījumi ļaus būtiski uzlabot kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību finansējuma piesaistes iespējas un darbības paplašināšanu, kas savukārt pozitīvi ietekmēs pašnodarbināto kreditēšanu un mikrokreditēšanu lauku teritorijās.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Ministru kabinets atbalsta plānoto grozījumu Krājaizdevu sabiedrību likumā tālāku virzību izskatīšanai Saeimas sēdē.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa