Projekta mērķis ir atjaunot Vecrīgas dabisko saiti ar Daugavmalu. Rīga tikai uz bildēm ir pie Daugavas, bet dzīvē vecpilsētu no ūdens šķir stāvošo un braucošo automašīnu blīva masa, kas ir problēmu josla gājēju ceļā no Vecrīgas uz Daugavmalu. Uz pilsētas atšķirtību no ūdens kā uz risināmu problēmu jau vairākkārt norādījuši arī UNESCO un Eiropas Padomes eksperti.

P.Blūma projekts paredz atjaunot senos Rīgas bastionus un paredzēt tos mūsdienu funkcijām — ierīkot tur vairākstāvu autostāvvietas, bet bastionu terases pieļautu multifunkcionālu izmantošanu dažādiem publiskiem pasākumiem un kā pilsētnieku atpūtas vietas. Turklāt tie līdzētu risināt svarīgāko projektu ideju — veidot tiešu vienlīmeņa pāreju no vecpilsētas uz Daugavmalu. "Autostāvvietas nav pašmērķis, bet iespēja mūsdienu funkcijas risināt vēsturiski pamatotā un atpazīstamā formā. Iespēja izmantot vēsturiski pastāvējušos nocietinājumu sistēmas fragmentus ir viena no nedaudzajām, kas nerada disharmoniju, jo nocietinājumi ir Rīgas zudusī daļa, kas gaida savu pielietojumu," norādīts P.Blūma projektā. Vecās Rīgas viduslaiku aizsargmūris Daugavas pusē radās XIII gadsimtā. XVII—XVIII gadsimtā to nomainīja ar pilsētas zemes vaļņu nocietinājumiem: Horna bastionu — iepretim pilij, Paula bastionu — vietā, kur uzcelta Anglikāņu baznīca, un Triangula bastionu — tagadējā skvēra vietā iepretim Pētera I namam. Bastionos iebūvēja kazarmas, kur izvietoja pilsētas garnizona zaldātus. XIX gs. vidū zemes nocietinājumi tika nojaukti.

Projektā paredzēts pāriet no sešu joslu transporta kustības krastmalā uz četru joslu transporta kustību. Reāli jau šobrīd kustība notiek četrās joslās, jo divas pārējās aizņem stāvošas mašīnas. Turklāt projekta ietvaros tiktu risināts jautājums arī par Rīgas panorāmu. No pilsētbūvnieciskās ainavas viedokļa koku stādījumi Vecrīgas panorāmas priekšplānā, pēc speciālistu atzinuma, kļuvuši pārāk dominējoši. Tie deformē Rīgas panorāmas uztveri gan no pretējā krasta, gan vēl jo vairāk, skatoties gareniskā virzienā. Vecpilsētas siluets nav pilnībā uztverams, jo koku lapotnes masa līdz ceturtajam stāvam nosedz priekšplāna unikālo viduslaiku pilsētām raksturīgo arhitektūru.

Jaunnedēļ šis projekts tiks izstādīts sabiedriskajai apspriešanai Rīgas domes vestibilā.

Rīgas domes

informācijas dienests