Tieslietu ministrijas instrukcija Nr.3

1999.gada 21.aprīlī

Par tiesu ekspertu sertifikāciju

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumu Nr.271
"Tieslietu ministrijas nolikums" 5.5.apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka Tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības laboratorijas (turpmāk tekstā — Laboratorija) tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtību.

2. Sertifikāciju un resertifikāciju veic Sertifikācijas eksāmenu komisija (turpmāk tekstā — Komisija), kuras pastāvīgo sastāvu (Komisijas priekšsēdētāju, ne mazāk kā divus Komisijas locekļus un sekretāru) pēc Laboratorijas vadītāja ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina tieslietu ministrs.

3. Tiesu eksperta kvalifikāciju, izsniedzot sertifikātu, piešķir tiesu ekspertīžu specialitātē (turpmāk tekstā — specialitāte) saskaņā ar pielikumu Nr.1.

4. Sertifikātu (pielikums Nr.2), kas dod tiesības veikt ekspertīzes, izsniedz katrā specialitātē.

5. Sertifikātā norāda:

5.1. sertifikāta numuru;

5.2. sertificētā eksperta vārdu, uzvārdu un personas kodu;

5.3. ekspertīzes veidu un specialitāti;

5.4. sertifikāta izsniegšanas datumu un vietu;

5.5. sertifikāta derīguma termiņu.

6. Komisijas priekšsēdētāja sertifikātu paraksta un apstiprina ar Laboratorijas zīmogu.

7. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

8. Laboratorijas vadītājs realizē uzraudzību pār Komisijas darba atbilstību šai instrukcijai.

II. Sertifikācijas un resertifikācijas kārtība

9. Uz sertifikāta saņemšanu var pretendēt persona, kura pilnībā izpildījusi Laboratorijas vadītāja apstiprināto apmācības programmu izvēlētajā specialitātē.

10. Pretendents uz sertifikāciju iesniedz Komisijai:

10.1. iesniegumu, kurā norādīta vēlamā ekspertīzes veida specialitāte;

10.2. dzīves un darba gaitu aprakstu (CV);

10.3. piecu apmācības programmas ietvaros veikto ekspertīžu atzinumu kopijas;

10.4. individuālā mācību plāna kopiju;

10.5. izglītības dokumentu kopijas;

10.6. struktūrvienības vadītāja rekomendāciju (izvērsts eksperta darba kvalitātes un kvantitātes novērtējums, ieguldījums zinātnes un tehnikas attīstībā, darbs zinātniski pētnieciskā darbā, kvalifikācijas paaugstināšanas darbs);

10.7. dokumenta par valsts valodas prasmi atbilstoši Valodu likuma prasībām kopiju, uzrādot minētā dokumenta oriģinālu, ja vispārējā vidējā, vidējā speciālā, augstākā vai arodizglītība nav iegūta latviešu valodā.

11. Pretendents uz resertifikāciju (atkārtota sertifikāta izsniegšana iepriekš sertificētajā specialitātē bez sertifikācijas eksāmenu kārtošanas) Komisijai iesniedz:

11.1. iesniegumu;

11.2. pārskatu par pēdējo piecu gadu darbību;

11.3. šajā darbības periodā doto ekspertu atzinumu kopijas, kuru skaitu atkarībā no specialitātes nosaka Komisija.

12. Komisijas priekšsēdētājs pēc visu 10. vai 11.punktā noteikto dokumentu saņemšanas, izvēlas ne vairāk kā divus recenzentus — speciālistus attiecīgajā nozarē pretendenta iesniegto eksperta atzinumu izvērtēšanai un nosaka eksāmena norises vietu un laiku.

13. Uz eksaminācijas sēdi Komisijas priekšsēdētājs var uzaicināt Laboratorijas struktūrvienību vadītājus, recenzentus, tiesībsargājošo iestāžu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, zinātnisko institūtu vai arī citu augstskolu speciālistus. Uzaicinātajai personai Komisijas eksaminācijas sēdē ir padomdevēja tiesības.

14. Komisijas priekšsēdētājs, pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas, ir tiesīgs no pretendenta pieprasīt papildus informāciju.

15. Komisija pirms pretendenta eksaminācijas komisijas sēdes apspriež un izvērtē pretendenta iesniegtos dokumentus un eksperta atzinumu recenzijas, un lemj par pretendenta pielaišanu eksāmenam.

16. Ja pretendenta atzinumu recenzijas ir negatīvas vai pretendents nav iesniedzis visus šīs instrukcijas 10. vai 11.punktā noteiktos dokumentus, Komisija var nepielaist pretendentu pie eksāmena kārtošanas. Atteikuma iemeslus Komisija rakstiskā formā izsniedz pretendentam. Pēc Komisijas slēdzienā noteikto nepilnību novēršanas, pretendents dokumentus ir tiesīgs iesniegt Komisijai atkārtoti.

17. Eksaminācijas sēdē pārbauda pretendenta zināšanas izvēlētajā tiesu ekspertīžu specialitātē, tiesu eksperta darbību reglamentējošos normatīvos aktos, speciālās terminoloģijas lietošanas prasmi.

18. Pēc komisijas ierosinājuma pretendentam var uzdot izdarīt attiecīga veida ekspertīzi vai kādu tās daļu eksāmena norises laikā.

19. Komisija, veicot resertifikāciju, izvērtē iesniegto darba pārskatu, izskata iesniegtās eksperta atzinumu kopijas un recenzijas.

20. Ja iesniegtie eksperta atzinumi neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un komisija neakceptē instrukcijas 11.2.apakšpunktā minēto pārskatu, tiesu eksperts kārto sertifikācijas eksāmenu un sertifikātu iegūst šajā instrukcijā noteiktajā vispārējā kārtībā.

21. Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no Komisijas pastāvīgā sastāva.

22. Pretendenta iesniegto dokumentu un sniegto atbilžu izvērtēšanas rezultātā Komisija, atklāti balsojot, lemj par sertifikāta piešķiršanu. Lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

23. Balsu skaitam sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss.

24. Ja Komisija pieņem lēmumu par pretendenta neatbilstību tiesu eksperta kvalifikācijai, atkārtotu pārbaudījumu pretendents var kārtot ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem.

25. Pretendents ir tiesīgs:

25.1. kārtot eksāmenu vai saņemt lēmumu par resertifikāciju četru mēnešu laikā no 10. un 11.punktā noteikto dokumentu iesniegšanas dienas;

25.2. saņemt informāciju par sertifikācijas eksāmena norises vietu, laiku un noteikumiem vismaz vienu mēnesi pirms eksāmena;

25.3. ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc eksāmena saņemt informāciju par tā rezultātiem;

25.4. piedalīties Komisijas sēdē, kurā tiek pieņemts lēmums par sertifikāta piešķiršanu.

26. Ja pretendents nepiekrīt Komisijas lēmumam, viņam ir tiesības, norādot motivāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārsūdzēt to Laboratorijas vadītājam.

27. Komisijas sēžu gaitu protokolē un pieņemtos lēmumus ieraksta protokolā, kuru paraksta Komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

28. Komisija veic tiesu eksperta atzinumu kvalitātes uzraudzību eksāmenu starplaikā.

29. Visa Komisijas dokumentācija, kas saistīta ar tiesu ekspertu sertifikāciju, tiek nodota un glabāta Laboratorijas arhīvā.

III. Sertifikātu reģistrēšanas un anulēšanas kārtība

30. Sertifikāta izsniegšanas un anulēšanas faktu uzskaiti reģistrācijas žurnālā veic Komisijas sekretārs.

31. Sertifikāta kārtas numurs reģistrācijas žurnālā atbilst sertifikāta numuram.

32. Sertifikāts uzskatāms par spēku zaudējušu un tiek atzīts par nederīgu:

32.1. ja Komisija atzinusi, ka tiesu eksperts sistemātiski sniedz kļūdainus vai zemas kvalitātes eksperta atzinumus, un pieņēmusi lēmumu par sertifikāta anulēšanu;

32.2. ja sertifikāts tiek nozaudēts;

32.3. ja beidzies sertifikāta derīguma termiņš;

32.4. ja tiesu eksperts pārtrauc darba attiecības ar Laboratoriju;

32.5. ja tiesu eksperts notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

32.6. tiesu eksperta nāves gadījumā.

33. Reģistrācijas žurnālā izdara atzīmi par sertifikāta anulēšanu, un ar anulētā sertifikāta numuru citu sertifikātu neizsniedz.

34. Jautājumu par sertifikāta anulēšanu instrukcijas 32.1.apakšpunktā minētajā gadījumā Komisija izskata tiesu eksperta klātbūtnē. Tiesu ekspertu uz Komisijas sēdi uzaicina rakstiski. Ja eksperts neattaisnotu iemeslu dēļ, iepriekš par to nepaziņojot, neierodas uz Komisijas sēdi, Komisija lemj par sertifikāta anulēšanu bez tiesu eksperta klātbūtnes. Lēmumu rakstiski paziņo tiesu ekspertam un Laboratorijas vadītājam.

35. Ja Komisija pieņem lēmumu sertifikātu anulēt, tiesu eksperts sertifikātu nodod Komisijai trīs darbdienu laikā pēc rakstiskā paziņojuma par sertifikāta anulēšanu saņemšanas.

36. Tiesu eksperts par sertifikāta nozaudēšanas faktu rakstiski ziņo Komisijai. Sertifikāta nozaudēšanas gadījumā Komisija, pēc tiesu eksperta lūguma, ir tiesīga izsniegt sertifikātu ar citu numuru.

Tieslietu ministre I.Labucka

Pielikums Nr.1

Tiesu ekspertīžu specialitātes

1. Rokrakstu ekspertīze

1.1. Rokrakstu un parakstu izpēte

1.2. Dokumenta autora noteikšana

2. Dokumentu tehniskā ekspertīze

2.1. Dokumentu rekvizītu izpēte

2.2. Dokumentu materiālu izpēte

2.3. Plastisko (maksāšanas un norēķinu) karšu izpēte

3. Portreta ekspertīze

4. Trasoloģiskā ekspertīze

4.1. Homoskopisko (cilvēka atstāto) un dzīvnieku pēdu izpēte

4.2. Transporta pēdu, apģērba bojājumu, apģērba pēdu izpēte

4.3. Mehanoskopisko pēdu izpēte (slēdzeņu, uzlaušanas rīku, plombu)

4.4. Reljefa zīmju izmaiņas pēdu ekspertīze

4.5. Veselā konstatācija pēc tā sastāvdaļām

5. Ballistiskā ekspertīze

5.1. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu pašaizsardzībai izpēte

5.2. Šāviena pēdu un apstākļu izpēte

6. Auksto ieroču ekspertīze

7. Materiālu, vielu un izstrādājumu ekspertīze

7.1. Krāsu materiālu un izstrādājumu izpēte

7.2. Kvēlspuldžu izpēte

7.3. Metālu un sakausējumu izpēte

7.4. Naftas produktu un smērvielu izpēte

7.5. Nezināmas vielas izpēte

7.6. Polimēru materiālu un izstrādājumu izpēte

7.7. Stikla, keramikas un to izstrādājumu izpēte

7.8. Šķiedru materiālu un to izstrādājumu izpēte

8. Augu valsts objektu ekspertīze

9. Dzīvnieku matu ekspertīze

10. Augsnes ekspertīze

11. Autotehniskā ekspertīze

11.1. Ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izpēte (izņemot trasoloģiju)

11.2. Transporta līdzekļa tehniskā stāvokļa izpēte

11.3. Transporta līdzekļa bojājumu novērtējums

11.4. Ceļu satiksmes negadījuma transporta trasoloģiskā izpēte

12. Ekonomiskā ekspertīze

12.1. Finansu grāmatvedība

12.2. Nodokļu grāmatvedība

13. Specializētā metode

13.1. Atomu spektrālā analīze

13.2. Molekulārās absorbcijas spektri

13.3. Rentgenstruktūranalīzes metodes (t.sk. rentgendifrakcijas analīze, rentgenfluorescentā analīze u.c.)

13.4. Rastra–elektronmikroskopiskā izpēte.

Pielikums Nr.2