Par veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem
Valsts kontrole:
“Veselības ministrijai kā vadošajai iestādei veselības nozarē un Nacionālajam veselības dienestam (iepriekš – Veselības ekonomikas centram), kas izstrādā no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, nav pilnīga priekšstata par veselības aprūpes pakalpojumu faktiskajām izmaksām,” komentējot likumības revīzijas rezultātus, norāda valsts kontroliere I.Sudraba.
Valsts kontrole (VK) konstatējusi, ka ne Veselības ekonomikas centra (VEC), ne Veselības ministrijas (VM) rīcībā nav datu, pamatojoties uz kuriem, ir aprēķināti un noteikti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. Salīdzinot revīzijas apjomā iekļauto slimnīcu faktisko izdevumu sadalījumu pa tarifus veidojošo izmaksu elementiem ar VK aprēķināto izdevumu sadalījumu, kas iegūts, VEC noteiktos tarifus un pacientu iemaksas attiecinot uz faktiski ārstēto pacientu skaitu, konstatēts, ka slimnīcu izdevumi pa izmaksu veidiem būtiski atšķiras. Piemēram, faktiskie izdevumi darba samaksai ir lielāki par 33,1%, pieskaitāmajām un netiešajām ražošanas izmaksām (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi, pakalpojumi, materiāli, energoresursi, ūdens, inventārs) – lielāki par 359,3%, savukārt izdevumi medikamentiem – mazāki par 38,5%. “Tas liecina, ka veselības aprūpes pakalpojumu tarifos, kas tiek izmantoti valsts apmaksāto pakalpojumu finansēšanai, iekļauto izmaksu elementu apmēri nav patiesi, nav pamatoti un aktuāli,” uzsver valsts kontroliere.
No 2010.gada 1.janvāra tika mainīta samaksas kārtība par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, par pamatu ņemot viena pacienta vidējās ārstēšanas izmaksas noteiktam pakalpojumu apjomam. Revīzijā, vērtējot aprēķiniem izmantotos datus un principus, VK secināja, ka Ministru kabineta (MK) noteikumos lietotais termins “viena pacienta vidējās ārstēšanas izmaksas” neatbilst jēdzienam “vidējs”, jo tās faktiski nav vidējās izmaksas konkrētam aprēķina gadam. Piemēram, 2010.gadam apstiprinātās viena pacienta vidējās ārstēšanas izmaksas ir aprēķinātas, 2008.gadā vidēji vienam pacientam veikto manipulāciju un gultas dienu skaitu reizinot ar 2010.gadā noteikto tarifu.
VK konstatējusi, ka Veselības norēķinu centra (VNC) 2010.gadā noteiktais fiksētais maksājums slimnīcām ir ekonomiski nepamatots un piešķirts, neievērojot vienlīdzības principus. Savukārt 2011.gada finansējums ir noteikts, pamatojoties uz 2010.gada ekonomiski nepamatotu aprēķinu rezultātā piešķirtajiem līdzekļiem.
VK norāda arī uz risku ieinteresētam personu lokam ietekmēt un panākt labvēlīgākus nosacījumus konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, jo jaunu tarifu iekļaušanu un esošo tarifu pārskatīšanu ierosina ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības, un VEC šo informāciju izmanto kā pamatdatus pakalpojumu izmaksu aprēķinam.
Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmas pamatā ir MK noteikumos apstiprinātie tarifi, kuri tiek ņemti vērā, slēdzot līgumus starp VNC un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un apmaksājot sniegtos pakalpojumus. 2010.gadā un 2011.gada pirmajos sešos mēnešos veselības aprūpes pakalpojumu (stacionāro un ambulatoro) apmaksai ir izlietoti valsts budžeta līdzekļi 424,6 miljonu latu apmērā. Revīzijā konstatēts, ka VNC un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sadarbība neatbilst MK noteikumos paredzētajam, jo 2010.gadā VNC ir veicis maksājumus par nesniegtiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem 4,65 miljonu latu apmērā.
Valsts kontroliere pauž pārliecību, ka, “ieviešot revīzijas rezultātā sniegtos ieteikumus, tiktu nodrošināta pamatotu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu noteikšana, atbilstoša pakalpojumu apmaksai nepieciešamā finansējuma plānošana un līgumu apjomu noteikšana saskaņā ar vienotiem un ekonomiski pamatotiem kritērijiem”.
Likumības revīzija veikta par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.martam.
Valsts kontroles informācija
Veselības ministrija:
Saistībā ar Valsts kontroles veikto revīziju “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un ekonomiskums, apmaksājot ārstniecības pakalpojumus pēc noteiktā tarifa”, Veselības ministrija norāda, ka no 2008.gada veselības nozares finansējums ir būtiski samazināts, līdz ar to nav iespējams norēķināties ar ārstniecības iestādēm par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši to faktiskajām izmaksām. Visām slimnīcām patlaban tiek piešķirts “globālais budžets” (katru mēnesi novirzot 1/12 daļu no gadam noteiktā finansējuma), kura aprēķināšanā ir ņemts vērā iepriekšējā periodā ārstēto pacientu skaits.
Samazināta finansējuma apstākļos nav iespējams vienlīdzīgā līmenī nodrošināt veselības aprūpi visās slimnīcās (2008.gada beigās – 88 slimnīcās), tādēļ prioritāri tiek atbalstīta reģionālo un klīnisko universitātes slimnīcu darbība. Jāatzīmē, ka uz slimnīcu infrastruktūras pārāk lielo īpatsvaru un proporcionāli lielo finansējumu jau iepriekš bija norādījuši arī Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Bankas eksperti, tādēļ lielākais finansējuma samazinājums šajos gados skāra tieši slimnīcas, bet tika saglabāts un pat palielināts finansējums ambulatorajai veselības aprūpei, kas ir izmaksu efektīvāka.
Veselības ministrija neplāno pārskatīt pašreizējo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu atbilstību faktiskajiem izdevumiem, jo ar 2013.gada 1.janvāri slimnīcu darba apmaksā plānots ieviest jaunu, ar diagnozēm saistītu grupu (DRG – Diagnosis related group) apmaksas modeli, kas paredzēts arī valdības deklarācijā. Pēc šīs apmaksas sistēmas tiks noteikts katras konkrētas diagnozes ārstēšanas standarts un izmaksas, ievērojot vienlīdzības principus visu medicīnas nozaru veiktā darba apmaksā, kas stimulēs arī pakalpojumu sniedzējus sniegt veselības aprūpes pakalpojumus ar iespējami zemākām izmaksām.
Veselības ministrija uzsver, ka galvenais ministrijas uzdevums ir plānot veselības budžeta līdzekļu sadalījumu tā, lai mūsu pacientiem būtu pieejama gan neatliekamā palīdzība, gan ģimenes ārsti, gan kompensējamās zāles un citi veselības aprūpes pakalpojumi.
Ministrijas Komunikācijas nodaļa