Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 13.decembrī

LM: Par iespēju bezdarbniekiem piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās

No 2012.gada janvāra bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās, par to 13.decembrī vienojās valdība.

Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrības, biedrībās vai nodibinājumos. Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un pašvaldība slēgs līgumu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Savukārt, ja darba vieta būs izveidota biedrībās vai nodibinājumos, pašvaldība slēgs līgumu ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu.

Lai neveidotos situācijas, ka pašvaldību, biedrību vai nodibinājumu darbiniekus aizvieto ar pasākuma dalībniekiem, noteikumos paredzēti vairāki nosacījumi, kas to novērš. Piemēram, algoto pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros darba vietai būs jābūt izveidotai no jauna vai tajā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā uzsākšanas neviens cits nav strādājis. Tāpat bezdarbnieku nevarēs iesaistīt pasākumā vietā, kas izveidota institūcijā, arī biedrībās vai nodibinājumos, kurā bezdarbnieks strādājis pēdējos 12 mēnešus pirms iesaistīšanās algotos pagaidu sabiedriskos darbos.

Izņēmuma gadījumā bezdarbnieks varēs iesaistīties minētajos darbos, ja darba devējs būs pašvaldība un viņš iepriekš bijis iesaistīts apmācībās praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai.

NVA minētajos darbos iesaistīs bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt vai uzturēt darba iemaņas, nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. Atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem NVA veiks darbos iesaistāmo bezdarbnieku atlasi. Savukārt pašvaldība atbilstoši NVA iesniegtajiem bezdarbnieku sarakstiem iesaistīs bezdarbniekus minēto darbu veikšanā rindas kārtībā vai arī saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos minēto prioritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību.

Katra pašvaldība pati varēs izveidot kritērijus atbilstoši pašvaldībā dzīvojošo cilvēku vajadzībām, nosakot kādām mērķa grupām dalība algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos sociālo problēmu risināšanā būtu nepieciešama prioritārā kārtā. Vienlaikus pašvaldības saistošajos noteikumos nedrīkstēs noteikt kritērijus, pēc kuriem mērķa grupai atbilstošie bezdarbnieki (reģistrējušies NVA vismaz sešus mēnešus, nesaņem bezdarbnieka pabalstu) varētu tikt izslēgti no dalības pasākumā.

Bezdarbnieks, piedaloties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, saņems ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā. Ja bezdarbnieks nebūs strādājis visas attiecīgajā mēnesī paredzētās dienas, pašvaldība atlīdzību bezdarbniekam izmaksās proporcionāli dienām, kurās bezdarbnieks piedalījies pasākumā.

Valsts nodrošinās šādu atbalstu:

• bezdarbnieku atalgojumu ar sociālo apdrošināšanu (pensijas apdrošināšanas daļu),

• izdevumu segšanu par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem,

• izdevumu segšanu par bezdarbnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem,

• 90 latu dotāciju pasākuma darbu koordinētājam.

Plānots, ka algoto pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros izmaksātā atlīdzība netiks aplikta ar ienākuma nodokli. Lai to īstenotu, 22.novembrī valdība izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tas vēl jāpieņem Saeimā.

No 2012.gada janvāra līdz 2013.gada 30.decembrim plānots iesaistīt aptuveni 29,7 tūkstošus bezdarbnieku, no tiem 2012.gadā – 21,3 tūkstošus bezdarbnieku, 2013.gadā – 8,3 tūkstošus bezdarbnieku.

Algoto pagaidu sabiedrisko darbu ieviešanai nepieciešami aptuveni 14,3 miljoni latu Eiropas Sociālā fonda līdzekļu, no tiem 2012.gadā – 10,1 miljons latu, 2013.gadā – 4,2 miljoni latu.

To paredz 13.decembrī valdībā apstiprinātās izmaiņas MK noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par iespēju pēc robežas šķērsošanas saņemt īsziņu ar attiecīgās valsts operatīvo dienestu telefona numuriem

Līdz nākamā gada 31.maijam ir jāsagatavo informatīvais ziņojums par Latvijas un trešo valstu mobilo sakaru operatoru iespējamo sadarbību viesabonēšanas līgumu ietvaros.

Šī sadarbība varētu izpausties, trešo valstu mobilo sakaru operatoriem nosūtot īsziņu par Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 saviem klientiem pēc viņu ieceļošanas Latvijā. Savukārt Latvijas operatoriem būtu jānosūta īsziņa izceļotājiem no Latvijas par trešo valstu operatīvo dienestu telefona numuriem, kolīdz tie šķērso konkrētās valsts robežu, paredz Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par iespēju nodrošināt ieceļotājiem Latvijā un izceļotājiem no Latvijas pēc robežas šķērsošanas saņemt īsziņu par attiecīgo valstu operatīvo dienestu telefona numuriem”, kas 13.decembrī tika izskatīts valdībā.

Informatīvajā ziņojumā izvērtēta iespēja iebraucējiem Latvijā un izbraucējiem no tās nodrošināt bezmaksas īsziņu nosūtīšanu par dažādiem operatīvajiem dienestiem (110, 112, 113) arī Eiropas Savienības robežās. Taču mobilo sakaru operatori un Iekšlietu ministrijas, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji ir atzinuši, ka lietderīgi to ir nosūtīt tikai par vienoto neatliekamās palīdzības telefona numuru 112, un tas tiek darīts jau tagad.

Latvijas mobilo sakaru lietotājiem informāciju īsziņas veidā par iespēju bez maksas zvanīt uz neatliekamās palīdzības telefona numuru 112 nosūta Latvijas operatori, savukārt citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lietotājiem, kas ierodas Latvijā, šādu informāciju nosūta viņu operators.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”

13.decembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas paredz piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pilsoņu iniciatīvu.

Viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, varēs aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās tā ir pilnvarota rīkoties. Regula nosaka, ka pirmo Eiropas pilsoņu iniciatīvu būs iespējams sākt no nākamā gada 1.aprīļa.

Praktiski minētā procedūra dod iespēju dalībvalsts iedzīvotājiem vākt paziņojumus par atbalstu kādam konkrētam mērķim, lai tieši vērstos Eiropas Komisijā (EK) tiesību akta pieņemšanai. Likuma grozījumi paredz, ja organizatori plāno vākt parakstus elektroniski tiešsaistē, vispirms jāiesniedz Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā iesniegums ar lūgumu izsniegt sertifikātu, kas apliecina vākšanas tiešsaistes sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem (ja vien šādu sertifikātu nav izsniegusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde). Pēc tam organizatoriem savāktos paziņojumus par atbalstu atbilstoši regulai par pilsoņu iniciatīvu jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). CVK divu mēnešu laikā saskaitīs parakstus, norādīs rezultātu un nosūtīs organizatoriem sertifikātu, kas apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. Pēc tā saņemšanas organizatori varēs iesniegt pilsoņu iniciatīvu EK, kas trīs mēnešu laikā pieņems lēmumu par rīcību saistībā ar iesniegto pilsoņu iniciatīvu. 

Likuma grozījumu izstrādē Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās CVK, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, sabiedriskā politikas centra “Providus” pārstāvji.

Jaunu iespēju sabiedrībai piedalīties ES politikas veidošanā piedāvā Lisabonas līgums.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VARAM: Par grozījumiem kārtībā, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

13.decembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.83 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi””.

Tas nosaka prasību visām jaunceļamām sadedzināšanas iekārtām, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir 300 MW un lielāka, ietekmes uz vidi novērtējuma procesā veikt oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijas izmantošanas tehniskās un ekonomiskās iespējamības novērtējumu. Tāpat noteikumu projekts paredz šā novērtējuma kritērijus.

Savukārt, ja CCS tehnoloģijas izmantošanas tehniskās un ekonomiskās iespējamības novērtējums ir pozitīvs, minētajās elektrostacijās būs jāparedz vieta, lai vēlāk varētu uzstādīt oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtas. To paredz VARAM sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem””, ko valdība akceptēja 13.decembra sēdē.

Atbilstoši šim noteikumu projektam novērtējums tiks ņemts vērā, izsniedzot piesārņojošās darbības atļaujas attiecīgo iekārtu operatoriem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par izmaiņām valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem

13.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.105 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”. Izmaiņas noteikumos paredz pārdalīt finansējumu starp atbalsta pasākumiem, lai mērķtiecīgi izmantotu no valsts budžeta piešķirtos līdzekļus.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija, 2011.gada pirmajos trijos ceturkšņos neapgūti finanšu līdzekļi veidojas vairākos atbalsta pasākumos, līdz ar to paredzēts šos līdzekļus pārdalīt citiem atbalsta pasākumiem, kuros līdzekļu pieprasījums ir lielāks par pieejamo finansējumu.

Lai nodrošinātu atbalstu par dzīvnieku eksterjera vērtēšanu un ģenētiskās kvalitātes noteikšanu pilnā apmērā, izmaiņas noteikumos paredz palielināt finansējumu zirgkopības nozarei par 9895 latiem un dzīvnieku audzēšanai netradicionālajās nozarēs par 4651 latu.

Tāpat izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt finansējumu 49 645 latu apmērā atbalsta pasākumā “Apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai”, lai kompensētu apdrošināšanas polišu izmaksas visiem atbalsta pretendentiem.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa