Galīgajā lasījumā pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2012.gadam” un to pavadošos likumus

Vakar, 15.decembrī, Saeimas sēdē, kurā piedalījās (attēlā pa kreisi no kreisās) Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kā arī citi valdības locekļi un uzrunu teica Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (attēlā pa labi), 56 deputātiem balsojot par, 42 – pret un nevienam neatturoties, otrajā, galīgajā lasījumā tika pieņemts likums “Par valsts budžetu 2012.gadam”
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Saeima 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2012.gadam” un grozījumus 29 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu.

“2012.gada valsts budžets, kas kā pēdējais izstrādāts sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem, ir mūsu valsts finanšu sistēmas stabilizēšanas un izaugsmes budžets. Bāzes izdevumu samazinājums nākamgad būs ļoti minimāls, un tas neskars ne pensijas, ne darba algas. Ieņēmumus plānots palielināt, pastiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku un ierobežojot preču kontrabandu. Būtiski, ka tiks ieviesta reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība, pilnveidota azartspēļu un izložu uzraudzība, ierobežota akcīzes preču ievešana, nemaksājot nodokli, dubultota banku nodeva, kā arī stiprināta mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu administrēšana,” norāda par valsts budžeta projekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Nākamajā gadā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 4,516 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 4,641 miljarda latu apmērā. Mērķdotācijas pašvaldībām plānotas 210,7 miljonu latu apmērā. Gada vidējā inflācija plānota 2,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Budžeta konsolidācijas pasākumi šogad praktiski neskars nodokļu jomu, tiks saglabāti arī līdzšinējie nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minums, tāpat kā šogad, būs 45 lati, un atvieglojums par apgādībā esošu personu – 70 lati mēnesī.

Vairāki pasākumi budžeta konsolidācijas ietvaros vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Lai izskaustu aplokšņu algas, pastiprināta darba devēja atbildība un noteikti bargāki sodi par nepilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanu.

Paredzēts arī pastiprināt cigarešu un alkohola nelegālās aprites apkarošanu, nosakot, ka pierobežas iedzīvotāji, nemaksājot akcīzes nodokli, pašu patēriņam paredzētās cigaretes, alkoholu un citas akcīzes preces no trešajām valstīm varēs ievest ne biežāk kā reizi nedēļā. Līdz šim, nemaksājot akcīzi, preces pāri robežai Latvijā varēja ievest reizi dienā.

Tāpat paredzēti pasākumi, lai novērstu mikrouzņēmumu nodokļa režīma ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu nomaksā. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statuss tiks zaudēts, ja uzņēmumam visu kalendāro gadu nebūs apgrozījuma. Gadījumos, kad mikrouzņēmums sniegs darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, kas pielīdzināmi personāla nomai, būs jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Attiecībā uz darba samaksu noteikts, ka visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem atalgojums saglabāsies līdzšinējā apmērā. Paredzēts, ka 2012.gadā valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem varēs izmaksāt atvaļinājuma pabalstu 25 procentu apmērā no mēnešalgas. Tāpat noteikts, ka nākamgad varēs prēmēt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonas un darbiniekus.

Lai nodrošinātu nākamā gada budžeta fiskālo konsolidāciju, bankām dubultota finanšu stabilitātes nodeva. Likme paaugstināta no 0,036 uz 0,072 procentiem.

Pašvaldības no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem nākamgad saņems 80 līdzšinējo 82 procentu vietā, bet valsts budžets – 20 procentus līdzšinējo 18 procentu vietā.

Nākamā gada valsts budžeta likumā noteikts, ka maternitātes, kā arī paternitātes pabalstu turpmāk piešķirs 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas līdzšinējo 100 procentu vietā.

Nākamgad vēl netiks uzsākta plānotā Ārstniecības riska fonda darbība, un paredzēts, ka atlīdzību par pacienta veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par morālo kaitējumu sāks izmaksāt pēc 2013.gada 1.jūlija.

Saeima 15.decembrī atbalstīja 80 tūkstošu latu piešķiršanu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sagatavošanai un rīkošanai. Tāpat Saeima atbalstīja piecu tūkstošu latu liela finansējuma piešķiršanu gan Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, gan Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un 3400 latu piešķiršanu Latvijas Politiski represēto biedrībai.

Ņemot vērā, ka Rīga 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Saeima Kultūras ministrijai piešķīra 282 tūkstošu latu lielu finansējumu šā nozīmīgā pasākuma sagatavošanas darbiem nākamajā gadā.

Papildu finansējumu gandrīz 34 tūkstošu latu apmērā Saeima 15.decembrī piešķīra Nacionālajam botāniskajam dārzam, nepilnu 8 tūkstošu latu apmērā – Satversmes tiesai un 236 tūkstošus latu – Valsts zemes dienestam.

“Šogad decembra otrajā pusē noslēgsies starptautiskā aizdevuma programma Latvijai. Par 2013.gada valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem mēs varēsim lemt paši, un tas būs mūsu attīstības un finanšu neatkarības budžets,” uzsver Saeimas Budžeta un (finanšu) nodokļu komisijas priekšsēdētājs J.Reirs.

Saeimas preses dienests