Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanās par robežas pārstāvju darbību

Latvijas Republikas Valdība un Krievijas Federācijas Valdība, turpmāk tekstā — "Puses", lai veicinātu labu kaimiņattiecību turpmāko attīstību starp valstīm,

uzturētu tiesisko kārtību, noregulētu robežincidentus uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas kā ari atrisinātu visus ar robežu saistītos jautājumus, kādi rodas, vienojās par sekojošo:

1.pants

Šīs vienošanās kontekstā minētie robežas pārstāvji ir pilnvarotais Latvijas Republikas robežas pārstāvis, Krievijas Federācijas pilnvarotais robežas pārstāvis un viņu vietnieki.

2.pants

Puses ieceļ pa vienam pilnvarotajam robežas pārstāvim un pa diviem viņu vietniekiem, pa ko diplomātiskiem kanāliem paziņo otrai Pusei, uzrādot viņu uzvārdus, vārdus, tēvvārdus, amatus, pilnvaras un pastāvīgās uzturēšanās vietas.

3.pants

Pušu pilnvarotie robežas pārstāvji ieceļ sev palīgus nepieciešamajā skaitā un ir tiesīgi iesaistīt darbā tulkus un ekspertus.

4.pants

Pušu pilnvarotie robežas pārstāvji sadarbībā viens ar otru pilda savus pienākumus šīs vienošanās un katras Puses likumdošanas aktos noteikto pilnvaru ietvaros. Latviešu un krievu valodā sastādītās rakstiskās pilnvaras (1., 2, 3. un 4.pielikums) izsniedz: Latvijas Republikas pilnvarotajam robežas pārstāvim — Latvijas Republikas Aizsardzības spēku komandieris;

Krievijas Federācijas pilnvarotajam robežas pārstāvim un viņa vietniekam — Krievijas Federācijas Robežapsardzības karaspēka virspavēlnieks;

pilnvaroto robežas pārstāvju palīgiem — attiecīgās Puses pilnvarotais robežas pārstāvis.

Kad pilnvaroto robežas vietnieki pārstāv savu Pusi, viņiem ir tādas pašas tiesības, kādas piešķirtas pilnvarotajam robežas pārstāvim.

Pilnvaroto robežas pārstāvju palīgi pilda atsevišķus pilnvarotā robežas pārstāvja uzdevumus, kas saistīti ar kārtības uzturēšanu uz robežlīnijas.

5.pants

Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi veic kopīgu darbu apspriedēs un tikšanās reizēs.

Pilnvaroto robežas pārstāvju apspriedes (tikšanās) notiek, pamatojoties uz priekšlikumu, kuru izteikusi viena no Pusēm, secības kārtībā abu Pušu teritorijās. Vienlaikus ar uzaicinājumu ir jāiesniedz apspriedes (tikšanās) darba kārtība un jānorāda tās norises vieta un laiks.

Sevišķos gadījumos pēc abpusējas vienošanās apspriedē (tikšanās reizē) var tikt izskatīti jautājumi, kas iepriekš nav ietverti darba kārtībā.

Atbilde uz uzaicinājumu ir jāsniedz visīsākajā termiņā, taču ne vēlāk kā 48 stundas kopš uzaicinājuma saņemšanas brīža. Ja piedāvātās apspriedes (tikšanās) darba kārtība, vieta un laiks otrai Pusei ir nepieņemami, tā informē par to Pusi, kura ir apspriedes (tikšanās) iniciatore, un uzreiz piedāvā citu apspriedes (tikšanās) darba kārtību, norises vietu un laiku.

Vienas Puses pilnvarotā robežas pārstāvja organizētās apspriedes vai tikšanās darbā ir personīgi jāpiedalās otras Puses pilnvarotajam robežas pārstāvim. Ja tas ir neiespējami attaisnojošu iemeslu dēļ, uz apspriedi vai tikšanos ierodas viņa vietnieks. Otras Puses pilnvarotais robežas pārstāvis paziņo par to ne vēlāk kā diennakti pirms apspriedes vai tikšanās sākuma.

Ar pilnvaroto robežas pārstāvju piekrišanu starp apspriedēm (tikšanās reizēm) var notikt viņu vietnieku apspriedes (tikšanās).

Uz pilnvaroto robežas pārstāvju vienošanās pamata var notikt viņu palīgu tikšanās. Pilnvaroto robežas pārstāvju, viņu vietnieku un palīgu apspriedes (tikšanās) darbā var piedalīties sekretāri, tulki un eksperti.

6.pants

Pilnvaroto robežas pārstāvju apspriedes (tikšanās) parasti noris tās Puses teritorijā, kura ir apspriedes (tikšanās) norises iniciatore. Pilnvarotie robežas pārstāvji var neievērot šo noteikumu, ja ir mērķtiecīgāk attiecīgo jautājumu izskatīt otras Puses teritorijā.

7.pants

Par apspriedi (tikšanos) tiek sastādīts kopīgs protokols, kura norada: darba kārtību, apspriedes (tikšanās) kopējo gaitu, pieņemtos lēmumus un to izpildes termiņus. Apspriežu (tikšanas) protokoli tiek sastādīti divos eksemplāros, katrs krievu un latviešu valodā, un apstiprināti ar pilnvaroto robežas pārstāvju parakstiem un ģerboņzīmogiem

Jautājumi, kura risināšanai nav nepieciešama personīga tikšanās, var tikt atrisināti pilnvaroto robežas pārstāvju sarakstes ceļā, izmantojot pastu vai citāda veida sakara līdzekļus.

Pilnvaroto robežas vai viņu vietnieku pieņemtie lēmumi stājas spēkā ar to bridi, kad tiek parakstīts protokols sakarā ar aplūkojamo jautājumu.

8.pants

Pilnvarotie robežas pārstāvji visīsākajā termiņā informē viens otru par apspriedē (tikšanās reizē) pieņemto lēmumu izpildes gaitu.

9.pants

Pilnvarotie robežas pārstāvji saskaņo tos punktus un vietas uz robežlīnijas, kur paredzētas tikšanās, apmaiņa ar dienesta korespondenci, to personu izdošanu, kuras šķērsojušas robežu, pārkāpjot robežlīnijas šķērsošanas noteikumus, kā ari dabas katastrofu vai citu apstākļu rezultātā otras Puses teritorijā nokļuvušo dzīvnieku un mantas nodošana.

Šī panta pirmajā daļā minēto personu izdošana notiek tajos gadījumos, kad attiecībā uz viņiem nav pamata krimināllietas ierosināšanai vai lietas ierosināšanai sakarā ar administratīviem pārkāpumiem un viņiem nav tiesību saņemt politisko patvērumu atbilstoši katras Puses likumdošanas aktiem.

Par katras personas izdošanas un dzīvnieku un mantas nodošanas laiku pilnvarotie robežas pārstāvji vai viņu vietnieki vienojas atsevišķi.

Personu izdošana jāveic personīgi pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem, viņu vietniekiem vai palīgiem, par ko tiek sastādīts protokols (akts).

Dzīvnieku, mantas, kā ari dienesta korespondences nodošanu pilnvarotā robežas pārstāvja uzdevumā veic robežsargu apakšvienību komandieri.

Dienesta korespondence ir jāpieņem visu diennakti, arī svētku dienās un brīvdienās.

Pilnvarotie robežas pārstāvji vienojoties nosaka kārtību, kādā noris apmaiņa ar dienesta korespondenci, dzīvnieku un mantas saņemšana, kā ari apmaiņa ar paraksta par to saņemšanu (pieņemšanu) paraugiem.

Pilnvarotie robežas pārstāvji nosaka signālu veidu, kuri tiek izmantoti tūlītējam Pušu robežsargu apakšvienību komandieru izsaukumam.

10.pants

Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki, palīgi, sekretāri, tulki un eksperti saskaņā ar šo vienošanos noteikto pienākumu izpildei šķērso robežlīniju punktos, kurus uz norunas pamata noteikuši pilnvarotie robežas pārstāvji.

Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi savu dienesta pienākumu veikšanai robežlīniju šķērso, pamatojoties uz saskaņā ar šo vienošanos noteiktu rakstisku pilnvara.

Sekretāri, tulki un apkalpojošais personāls robežlīniju šķērso, pamatojoties uz attiecīgās Puses pilnvarotā robežas pārstāvja izdoto apliecību (5. un 6. pielikums).

Eksperti un citas personas, kuru uzturēšanās ir nepieciešama atsevišķu jautājumu noskaidrošanai, robežlīniju var šķērsot, pamatojoties uz apliecību par robežlīnijas vienreizēju šķērsošanu uz abām pusēm, kuru izsniedz attiecīgās Puses pilnvarotais robežas pārstāvis (7. un 8. pielikums).

Pušu pilnvarotais robežas pārstāvis minētās apliecības (5., 6., 7. un 8. pielikums) paraksta ne vēlāk kā triju dienu laikā kopš šo dokumentu saņemšanas dienas.

Otras Puses pilnvarotajam robežas pārstāvim ir savlaicīgi — ne vēlāk kā 12 stundu laikā — jāpaziņo par robežlīnijas šķērsošanas dienu un stundu.

Par apliecības robežlīnijas šķērsošanai nozaudēšanai tās īpašniekam nekavējoties ir jāpaziņo savas Puses robežas pārstāvjiem, kuri informē par to otras Puses robežas pārstāvjus.

Abu Pušu pilnvarotie robežas pārstāvji informē viens otra par šādu apliecību robežlīnijas šķērsošanai anulēšanu.

Kopš brīža, kad ir informēts pilnvarotais robežas pārstāvis, nozaudētā apliecība ir uzskatāma par nederīgu. Ja nozaudētā apliecība tiek atrasta, tā tiek nodota tās Puses robežas pārstāvjiem, kura apliecību ir izdevusi.

11.pants

Šīs vienošanās 10.pantā minētajām personām otras Puses teritorijā tiek garantēta personiskā neaizskaramība, kā ari šīm personām klāt esošo dienesta dokumentu un mantas neaizskaramība. Viņi ir tiesīgi nēsāt noteiktas formas apģērbu.

Minētajām personām Puses izrāda visāda veida atbalstu to uzturēšanās laikā attiecīgajā teritorijā, nodrošina tām esošos sakaru līdzekļus, lai sazinātos ar savām varas iestādēm, kā ari nepieciešamos transportlīdzekļus šis vienošanās noteikto pienākumu izpildei.

12.pants

Puses sedz visus izdevumus, kas saistīti ar šīs vienošanās izpildi attiecīgās Puses teritorijā.

Apspriežu un tikšanos norises izdevumus sedz tā Puse, kuras teritorijā tās notiek.

13.pants

Pušu pilnvarotie robežas pārstāvji apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar robežincidentu novēršanu, kā ari cilvēku un dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām robežlīnijas tuvumā, lauksaimniecības kaitēkļu masveida izplatīšanos, mežu ugunsgrēkiem, ūdens plūdiem un citiem jautājumiem, kuri saistīti ar kārtības un miera nodrošināšanu robežlīnijas tuvumā.

14.pants

Lai ātri un vislabākā veidā noregulētu ar robežu saistītos jautājumus, Pušu pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem ir jāveic dienesta izmeklēšana un citi attiecīgi pasākumi šādos gadījumos:

ja pāri robežlīnijai ir notikusi otras Puses personu un teritorijas apšaude, kuras rezultātā ir ievainoti vai bojā gājuši cilvēki, mantas bojājumi vai citādi nodarījumi;

ja Pušu robežapsardzības dienesta amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, bez nodoma šķērsojušas robežlīniju;

ja otras Puses teritorijā atrasti dabas katastrofas vai citu apstākļu dēļ nokļuvušie peldošie līdzekļi, makšķerēšanas rīki, personīgas lietošanas priekšmeti vai cita veida manta;

ūdenstilpēs esošo navigācijas zīmju iekārtu pašpārvietošanās, bojājumi vai nopostīšana, ja pa šīm ūdenstilpēm iet robežlīnija; ja robežlīniju šķērso mājlopi; ja pāri robežlīnijai izplatās ugunsgrēks;

kā arī citās situācijās, kuras rodas uz robežlīnijas un skar Pušu intereses. Vienlaikus ar dienesta izmeklēšanu saistītā jautājuma risinājumu robežas pārstāvji risina jautājumu par kārtību, kādā nododama atpakaļ otras Puses teritorijā nokļuvusi manta un kompensējami ar šī panta izpildi saistītie izdevumi.

Lēmumu par zaudējuma kompensāciju pieņem Pušu kompetentas institūcijas.

15.pants

Dienesta izmeklēšanu vada tās Puses pilnvarotais robežas pārstāvis, kuras teritorijā noticis incidents vai atrasts cietušais.

Par kopīgi veiktu izmeklēšanu tiek sastādīts protokols (akts) vai citi dokumenti, kas tiek pievienoti robežas pārstāvju nākamās apspriedes protokolam.

Kopīgi veiktā dienesta izmeklēšana incidenta vietā nav uzskatāma par darbību, kura ir Pušu izmeklēšanas, tieslietu vai administratīvās varas iestāžu kompetencē.

16.pants

Par nopietniem robežincidentiem, kuru rezultātā ir ievainoti vai gājuši bojā cilvēki, kā ari radušās citāda veida smagas sekas, Pušu pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem ir jāziņo pa diplomātiskiem kanāliem otrai Pusei, kā ari jāinformē otras Puses pilnvarotais robežas pārstāvis. Šādos gadījumos abu Pušu pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem ir jāveic attiecīgā dienesta izmeklēšana un tās rezultāti jāfiksē protokolā.

Jautājumi, kuras Pušu pilnvarotie robežas pārstāvji nav savstarpēji noregulējuši, var tikt nodoti izskatīšanai diplomātiskā ceļā.

Šī panta noteikumi neizslēdz iespēju, ka jautājums, kas tika izskatīts diplomātiskā ceļā, vēlreiz tiek nodots pilnvaroto robežas pārstāvju risināšanai.

17.pants

Šī vienošanās neskar tās tiesības un saistības, kuras noteiktas citos Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumos. Tā stājas spēkā ar parakstīšanas bridi un darbosies līdz līguma par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas režīmu parakstīšanai. Ja viena no Pusēm saņem rakstisku otras Puses paziņojumu par nodomu pārtraukt šīs vienošanās darbību, šī vienošanās paliek spēkā sešus mēnešus kopš šāda paziņojuma saņemšanas brīža. Uz Pušu savstarpējās norunas pamata šī vienošanās var tikt grozīta vai papildināta.

Parakstīta Maskavā 1994.gada 14.decembrī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas Valdības vārdā
Māris Riekstiņš

Krievijas Federācijas Valdības vārdā
Sergejs Zotovs