Eiropas Parlaments: Par Eiropas aizsardzību noziegumu upuriem

Parlaments pieņēma direktīvu, kas paredz, ka noziegumu upuri, kuriem kādā dalībvalstī nodrošina aizsardzību pret personām, kas viņus apdraud, varēs saņemt tādu pašu aizsardzību arī citās dalībvalstīs. Noteikumi aizsargās personas, kas cietušas, piemēram, no dzimumnoziegumiem, nolaupīšanas, izsekošanas vai slepkavības mēģinājuma. Pēc direktīvas apstiprināšanas dalībvalstīm tā būs trīs gadu laikā jāievieš tiesību aktos. Aizsardzības pasākumi pašlaik pastāv visās ES dalībvalstīs, taču tie zaudē spēku, ja cietušais pārceļas uz citu valsti. Saskaņā ar jauno direktīvu var pieprasīt izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu, lai jebkura veida aizsardzība, ko personai piešķīrusi viena dalībvalsts, ir spēkā arī jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru persona pārceļas.

“Ar šo likumu mēs atvieglojam pārvietošanos upuriem un apgrūtinām pārvietošanos personām, kas viņus apdraud. Šodien mēs esam spēruši nozīmīgu soli, lai aizsargātu tos, kas to visvairāk ir pelnījuši,” sacīja Sieviešu tiesību komitejas locekle un Parlamenta rezolūcijas sagatavotāja Teresa Himenesa-Beserila Barrio. “Aizsardzībai nebūs robežu. Tūkstošiem upuru dzīves tagad būs mierīgas,” uzsvēra rezolūcijas sagatavotāja no Pilsoņu brīvību komitejas Karmena Romero Lopesa.

Parlamenta lielākais ieguldījums jauno noteikumu izstrādē ir tas, ka Eiropas aizsardzības rīkojums ietver visu noziegumu, ne tikai dzimumnoziegumu, upurus. Pašlaik aizsardzības pasākumi galvenokārt paredzēti sievietēm, kas cietušas dzimumnoziegumos, bet Eiropas aizsardzības rīkojums attieksies uz abiem dzimumiem un arī uz citu veidu noziegumiem. Jaunie noteikumi attieksies uz cietušajiem vai iespējamiem upuriem, kam nepieciešama aizsardzība “pret citas personas noziedzīgiem nodarījumiem, kas var jebkādā veidā apdraudēt personas dzīvību, fizisko, psiholoģisko un seksuālo neaizskaramību (..), kā arī cieņu vai personas brīvību”. Turklāt “mērķis ir izvairīties no jauniem noziegumiem un mazināt iepriekšējo noziegumu sekas”.

Aizsardzība pret apdraudētāju

Aizsardzība, ko fiziskai personai nodrošina vienā dalībvalstī, saglabāsies un turpināsies jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru persona pārvietojas vai ir pārvietojusies. Ikvienas ES dalībvalsts ziņā būs izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu un nosūtīt to citām dalībvalstīm. Eiropas aizsardzības rīkojumu var izdot tad, ja personai, kas rada apdraudējumu, kādā no dalībvalstīm jau ir piemērots aizliegums apmeklēt vietas, kur aizsargātā persona uzturas vai kuras apmeklē, kā arī tad, ja piemērots aizliegums sazināties ar aizsargāto personu vai tai tuvoties. 

Pateicoties deputātu lēmumam, Eiropas aizsardzības rīkojumu var lūgt piešķirt arī aizsargājamās personas tuviniekiem.

Attieksies arī uz civillietām

Eiropas aizsardzības rīkojumu papildinās ar atsevišķiem noteikumiem par tā piemērošanu civillietās. 2011.gada maijā Komisija ierosināja regulu par pilsoņu tiesību aizsardzību savstarpējo atzīšanu, kas koplēmumā jāpieņem Parlamentam un Padomei. Eiropas mēroga aizsardzības direktīva un minētā regula ietvers plašākos iespējamos upuru aizsardzības pasākumus visās ES dalībvalstīs.

Papildu informācija

Direktīvu par Eiropas mēroga aizsardzības rīkojumu ierosināja 12 ES dalībvalstis un atbalstīja 2010.gada pirmajā pusē ES prezidējošā valsts Spānija.

Apvienotā Karaliste ir informējusi par savu vēlmi piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā, savukārt Īrija un Dānija nepiedalās.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā