Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Sanita Osipova. Nacionālo tiesību nenacionālie avoti (XX gadsimta starpkaru posms Latvijā)

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv. Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā. Sistemātiska latviešu kultūras pētniecība aizsākās XIX gs. otrajā pusē, kad pēc dzimtbūšanas atcelšanas veidojās latviešu nacionālā kustība un līdz ar to auga interese par latvietību, taču nopietni latviešu juridiskās kultūras pētījumi tika uzsākti tikai pēc Latvijas Republikas dibināšanas. No juristu vidus būtisku ieguldījumu Latvijā valdošās juridiskās kultūras un tiesību sistēmas pētniecībā XX gs. starpkaru posmā ir devis, piemēram, Arveds Švābe (1888–1959) ar daudzām publikācijām par Latvijas vēsturi, Latvijas tiesību vēsturi un latviešu kultūru. Tāpat šo kultūru pētījis Vasīlijs Sinaiskis (1876–1949), kurš Latvijā ieradās 1922.gadā, meklējot patvērumu pēc lielinieku revolūcijas Krievijā. V.Sinaiski interesēja latviešu folklora un tajā atspoguļotā sabiedrības uzbūve un attiecības. Savukārt Kārlis Dišlers (1878–1954) bija tas, kurš veidoja nacionālo valststiesību un administratīvo tiesību zinātni.

• Jānis Rušenieks. Vai Rīgas kinostudijā radītās televīzijas mākslas filmas pieder Latvijai

Latvijā jau vairākus gadus turpinās konflikts starp Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā un savulaik privatizēto valsts uzņēmumu “Rīgas kinostudija”. Latvijas valsts uzskata, ka tieši tai pieder visas tiesības uz padomju okupācijas laikā uzņemtajām “Rīgas kinostudijas” mākslas filmām. Tādu pašu argumentu izvirza arī pašreizējā AS “Rīgas kinostudija”. Abi strīdnieki piemirst vēl kādu iespējamo ieinteresēto pusi – Krievijas Federāciju, kura arī sevi uzskata par “Rīgas kinostudijā” veidoto filmu, it īpaši televīzijas filmu, kuras tapušas no 1964.gada 1.jūnija līdz pat PSRS sabrukumam, autortiesību īpašnieci. Latvijas mediji, publicējot Krievijas telekanālu programmas, pie savulaik “Rīgas kinostudijā” uzņemtajām filmām kā izcelsmes valsti joprojām norāda Krieviju, jo tā savā programmā raksta attiecīgais telekanāls. Kāda tad īsti ir situācija ar televīzijas filmām? Šajā rakstā analizēta un salīdzināta esošā situācija un prakse Krievijas Federācijā un Latvijas Republikā tikai attiecībā uz daļu no pagātnē veidotā kino zelta fonda – filmām, kuras tika radītas demonstrēšanai televīzijā.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv