Par Krievijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā

16.decembrī Ženēvā (Šveice) notikušajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) VIII Ministru konferencē tika pieņemts gala lēmums par Krievijas uzņemšanu PTO. Līdz ar Krieviju PTO tiks uzņemtas arī Melnkalne, Samoa un Vanuatu. Šo valstu starpā Latvijai nozīmīgākā ir Krievijas uzņemšana PTO, un Krievija par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti kļūs 2012.gada vasarā.

Krievija ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris starp trešajām valstīm pārtikas un lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. 2010.gadā uz Krieviju tika eksportēti 62% no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm, savukārt imports no Krievijas veidoja 25% no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importa apjoma no trešajām valstīm.

Latvijai būs vairāki ieguvumi no Krievijas iestāšanās PTO. Krievijas dalība starptautiskajā tirdzniecības organizācijā, kuras ietvaros tai vajadzēs ievērot daudzpusējos tirdzniecības nosacījumus, tai skaitā sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tirdzniecības tarifus un netarifu barjeras, sekmēs Krievijas un pārējo PTO dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, savstarpējās tirdzniecības izaugsmi. Krievija kā pilntiesīga PTO dalībvalsts nevarēs ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar tās uzņemtajām saistībām PTO.

Turklāt Krievija samazinās ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam, un tās saistību grafikā noteiktie vidējie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem pēc to pilnīgas ieviešanas būs 10,8% pašreizējo 13,2% vietā (piena produktiem – 14,9% pašreizējo 19,8% vietā; graudiem – 10% pašreizējo 15,1% vietā). Zīmīgi, ka Krievijas iestāšanās PTO tirgus pieejamības sarunu ietvaros ir panākta vienošanās par atsevišķu augsto tarifu būtisku samazināšanu, piemēram, šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanās brīdi PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijas cūkaudzētāju konkurētspējīga eksporta iespējas uz Krieviju būtiski uzlabosies. Zemkopības ministrija ir aprēķinājusi, ka, eksportējot dzīvas cūkas 2010.gada apjomos, Latvijas cūkaudzētāji uz samazinātā ievedmuitas nodokļa rēķina ietaupīs apmēram 5 miljonus eiro. Turklāt cūkgaļas ražotāji varēs izmantot arī iespēju eksportēt savu produkciju tarifu kvotas ietvaros ar ievedmuitas nodokli 0%, (pašreiz tarifs ir 15%, bet ne mazāk kā 0,25 eiro par kilogramu).  

Citas nozīmīgas Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus grupas, kuras Latvija pašreiz eksportē uz Krieviju un kuras nākotnē skars ievedmuitas nodokļa samazinājums, ir konservētas un citādi pārstrādātas zivis, cukura un kakao izstrādājumi, alkoholiskie dzērieni.

Līdztekus ievedmuitas nodokļu samazinājumam Krievija ir apņēmusies samazināt tās lauksaimniecības subsīdijas (no 9 miljardiem ASV dolāru 2012.gadā uz 4,4 miljardiem ASV dolāru 2018.gadā), piekritusi savās saistībās eksporta subsīdijas noteikt 0 apmērā, atcēlusi prasību par importa licenci alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī noteikusi saistības attiecībā uz eksporta nodevām vairāk nekā 700 produktiem (t.sk. zivīm un kokiem).

Papildus iepriekšminētajam pozitīvu ietekmi uz tālāku Latvijas produkcijas eksporta uz Krieviju attīstību sekmēs apstāklis, ka Krievija tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitāros un fitosanitāros pasākumus piemēros saskaņā ar PTO normām un veiks pakāpenisku šo prasību saskaņošanu ar starptautiskiem standartiem pārtikas, dzīvnieku un augu veselības jomā.

Turpmāk tiks veikta Krievijas PTO sais­tību izpildes uzraudzība.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Latvijas ārlietu ministrs:

16.decembrī, uzrunājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) VIII Ministru konferences dalībniekus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apsveica Krievijas Federāciju, Melnkalni, Samoa un Vanuatu ar pievienošanos PTO. Vienlaikus ministrs aicināja pārdomāt ieilgušo strupceļu PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunās un aicināja dalībvalstis kopīgi meklēt jaunas pieejas, lai rastu iespēju sarunas slēgt. Uzrunā E.Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību atturēties no tirdzniecības protekcionisma un atzīmēja PTO lielo nozīmi tirdzniecības politiku uzraudzībā. Ministrs atsaucās uz Latvijas piemēru, kura arī krīzes laikā saglabāja tirdzniecībai atvērtu politiku.

Krievijas Federācijas dalība PTO sniegs vairākus ieguvumus arī Latvijai, jo Krievija šobrīd ir otrais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris. Krievijas PTO līgumu saistības stāsies spēkā pēc iestāšanās dokumentu ratifikācijas, kas gaidāma 2012.gada jūlija beigās. Līdz ar saistību stāšanos spēkā Latvijas uzņēmēji iegūs no Krievijas Federācijas eksporta tarifu ierobežojumu atcelšanas izejvielām, samazinātajiem tarifiem un netarifu barjerām. Saistības, ko uzņemas valstis, iestājoties PTO, uzskatāmas par aptverošāko un efektīvi piemērojamāko tirdzniecības attiecību regulējumu.

PTO VIII Ministru konference tika atklāta 15.decembrī. Latvijas delegāciju Ministru konferencē vadīja ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, delegācijas sastāvā bija iekļauti pārstāvji no Ārlietu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas.

Pirms konferences atklāšanas norisinājās PTO Valsts iepirkuma līguma komitejas sanāksme ministru līmenī, kur tika panākta vienošanās par labojumiem PTO Valsts iepirkuma līgumā. 42 līgumu parakstījušās valstis (tai skaitā Latvija) vienojās par publiskā iepirkuma nosacījumu uzlabošanu un līguma pārklājuma paplašināšanu.

Latvija ir PTO dalībvalsts no 1999.gada.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa