Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: Par attīstību Vidzemē

16.decembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs darba vizītē apmeklēja Cēsis, kur piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē un ar novadu vadību diskutēja par reģionālajām aktualitātēm. Viens no galvenajiem vizītes secinājumiem: reģioniem ir interese, gatavība un resursi iesaistīties jauno plānošanas dokumentu, galvenokārt Nacionālā attīstības plāna izstrādē.

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē tika dots starts Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības granta līgumam tūrisma attīstības projekta īstenošanai 1,6 miljonu eiro apjomā. Tā uzsākšana ar nosaukumu “VIA Hanseatica” plānota nākamgad, un to realizēs, izmantojot vietējos resursus. Pēc būtības tas ir tūrisma ceļš, kas atgādinās par senajām Hanzas pilsētu vēsturiskajām saitēm un ietvers Sanktpēterburgu, Narvu/Ivangorodu, Tartu, Valgu/Valku, Valmieru un Siguldu. Projekta realizācijā iesaistīti 18 partneri, un to iecerēts pabeigt trīs gadu laikā.

Vizītes gaitā ministrs apmeklēja arī Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centru un tikās ar Valmieras pilsētas izpilddirektoru J.Baiku. Tikšanās gaitā tika pārrunāti gan Valmieras pilsētas sasniegumi, gan izaicinājumi vienas pieturas aģentūras principa ieviešanā. Ministrs atzina, ka Valmieras īstenotais vienotas grāmatvedības, lietvedības, IT un klientu apkalpošanas modelis ir vienkāršs, pārdomāts un efektīvs un atbilst efektīvas pārvaldības principiem, kādus nākotnē jāievieš visās Latvijas pilsētās un novados.

Klātienē iepazīstoties ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām reģionā, E.Sprūdžs viesojās Vidzemes Augstskolā un tās Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūtā, kā arī Valmieras Biznesa inovāciju inkubatorā. Galvenās atziņas pēc šo objektu apmeklējuma – Vidzemē netrūkst uzņēmīgu cilvēku, kas zina, ko darīt, un spēj to pamatot ar kvalitatīviem pētījumiem. Tāpēc viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir pilnveidot piemērotus atbalsta instrumentus, kas radītu biznesa iespējas un dotu efektīvus rezultātus tieši reģionos. Ministrs norāda: tuvākajā laikā jāpieņem būtiski lēmumi saistībā ar reģionālās attīstības bankas un Eiropas Savienības struktūrfondu programmām, kas tieši un nepastarpināti veicinātu tieši reģionu attīstību.

Vizītes izskaņā E.Sprūdžs devās uz Valmiermuižu, lai pārrunātu iniciatīvu par vietējā pārtikas klāstera izveidi. Plānots, ka klāstera darbību koordinētu Vidzemes plānošanas reģions un tajā darbotos ap desmit vietējo pārtikas ražošanas uzņēmumu, tostarp, SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Dimdiņi”, AS “Smiltenes piens”, zemnieku saimniecība “Kliģēni” un citi. Klāstera darbā iesaistītos gan zinātniskās institūcijas, gan profesionālās un uzņēmēju asociācijas, kā arī Hipotēku bankas Valmieras filiāle. Kā galvenie klāstera darbības virzieni minēti veselīgas un drošas pārtikas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana; starpnozaru un starpinstitūciju sadarbība veselīgas un drošas pārtikas ražošanā, izstrādē, pētniecībā un uzraudzībā; starptautiskās sadarbības attīstība un citas. Tomēr pašlaik lielāko problēmu rada reģionāla klāstera nespēja kvalificēties Ekonomikas ministrijas noteiktajam līmenim – konsolidētajam apgrozījumam vismaz 30 miljonu latu apmērā. Ministrs bija vienisprātis ar Vidzemes uzņēmējiem, ka apgrozījuma kvantitatīvie radītāji nedrīkstētu būt galvenie kritēriji reģionāla klāstera atbalstam, un solīja jau tuvākajā laikā šo jautājumu pārrunāt valdībā.

Inese Auniņa, ministra padomniece