Valsts kontrole: Par Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem

Lai gan nekustamā īpašuma apsaimniekošanai paredzētais valsts budžeta finansējums ir ierobežots un normatīvais regulējums nepilnīgs, tomēr Zemkopības ministrija (ZM) un tās padotībā un pārvaldībā esošās institūcijas nav izmantojušas arī pastāvošās iespējas, lai veicinātu to valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu 42,37 miljonu latu vērtībā tiesību aktiem atbilstošu un efektīvu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

ZM un tās padotībā un pārvaldībā esošo institūciju politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos nav definēti skaidri uzdevumi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā, turklāt ZM 2009., 2010. un 2011.gada darba plānos šajā jomā uzdevumi vispār nebija paredzēti. Arī ZM īpašumu apsaimniekošanai nodibinātajai SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) ZM nav apstiprinājusi darbības stratēģiju un nav noteikusi darbības rezultātus, izpildes rādītājus un termiņus.

ZM arī nav veikusi nekustamo īpašumu apsaimniekošanas ekonomisko izvērtējumu, automātiski akceptējot padotības iestāžu vēlmes atstāt vai iegūt nekustamos īpašumus to apsaimniekošanā, īpašumā vai valdījumā. ZM nekustamo īpašumu uzturēšana daudzos gadījumos ir notikusi neatbilstoši tiesību aktos noteiktajai kārtībai, līdz ar to nenodrošinot to kvalitātes saglabāšanu. Savukārt īpašumu atsavināšanas process netiek veikts pēc vienotiem un saprotamiem principiem un laikus pēc lēmuma par atsavināšanu pieņemšanas.

Revīzijā VK konstatēja, ka ZM rīcībā nav patiesu datu par tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu apjomu – tie neatbilst Valsts zemes dienesta datiem par vismaz 1,16 miljoniem latu un ZM padotības iestāžu uzskaites datiem par vismaz 29,93 tūkstošiem latu, kā arī ZM nav patiesu datu par tās padotības iestāžu noslēgtajiem nomas līgumiem – ZM nomas līgumu reģistrā nav uzrādīti vismaz 169 līgumi.

ZM padotības iestādēs nav pieejama un līdz ar to arī netiek analizēta informācija par nekustamo īpašumu faktiskajiem uzturēšanas izdevumiem. Savukārt ieņēmumi no īpašumu iznomāšanas netiek gūti atbilstošā apmērā, jo iestādes nepublicē informāciju par iznomājamām telpām, daudzas iestādes vispār neslēdz nomas līgumus, aprēķinot nomas maksu, kā arī nomas maksā ietvertās izdevumu pozīcijas ne vienmēr tiek noteiktas pamatotā apmērā, norāda VK.

Revīzijas rezultātā VK ir sniegusi ZM kopā 26 ieteikumus, tajā skaitā ZM veikt nekustamo īpašumu apsaimniekošanas modeļa efektivitātes izvērtējumu, noteikt uzdevumus nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā, kā arī nodrošināt vienotu pieeju nomas līgumu slēgšanai, nomas maksas piemērošanai, nekustamā īpašuma tehniskā stāvokļa izvērtēšanai un nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa veikšanai.

Likumības revīzija tika veikta par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba, komentējot revīzijas rezultātus, norāda: "Valsts nekustamo īpašumu neefektīva apsaimniekošana ir problēma ne tikai Zemkopības ministrijā. Valstī kopumā nav mērķtiecīgas politikas valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Līdz ar to valsts kā īpašnieks no saviem īpašumiem negūst to labumu, ko tā varētu gūt, valstij piederošos īpašumus atbilstoši apsaimniekojot un lietderīgi izmantojot."

Valsts kontroles informācija