Eiropas Komisija: Par Profesionālo kvalifikāciju direktīvas modernizēšanu

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits daudzās dalībvalstīs samazinās, toties pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem laikā no šodienas līdz 2020.gadam, paredzams, pieaugs līdz vairāk nekā 16 miljoniem darba vietu.

Lai Eiropa spētu apmierināt šādu pieprasījumu, viens no risinājumiem ir panākt vienmērīgāku darbaspēka izvietojumu un ļaut, lai brīvās darba vietas aizpilda augsti kvalificēti un dzīvesvietas maiņai gatavi profesionāļi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viņi var kļūt par būtisku izaugsmes dzinējspēku, taču tikai tad, ja pārcelšanās "tuvāk pie darba" nav sarežģīta, un tāpēc ir jāatrod ātrs, vienkāršs un uzticams veids, kā šādu cilvēku kvalifikāciju atzīt ES mērogā.

Tādēļ Komisija 19.decembrī pieņēma priekšlikumu, kas paredz modernizēt Profesionālo kvalifikāciju direktīvu.

19.decembra priekšlikuma mērķis ir vienkāršot profesionālās mobilitātes noteikumus ES, ieviešot Eiropas profesionālo karti tām profesijām, kuru pārstāvji to vēlas, un tādējādi atvieglojot un paātrinot profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesu. Turklāt šis process kļūtu skaidrāks patērētājam, jo priekšlikumā dalībvalstis ir aicinātas pārskatīt tajās reglamentēto profesiju kopumu un kliedēt sabiedrības bažas par iespējamām problēmām, proti, valodas prasmju nepietiekamību un reālām brīdināšanas iespējām neprofesionālisma gadījumā, jo sevišķi veselības aprūpē.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē uzskata: "Šodienas Eiropai jāsastopas ar daudziem izaicinājumiem. Viens no tādiem ir palielināts pieprasījums pēc augsti kvalificētiem profesionāļiem viscaur Eiropas Savienībā. Šis priekšlikums par profesionālo kvalifikāciju atbilst vajadzībai pēc labi funkcionējošas kvalifikāciju atzīšanas sistēmas, kas atvieglo profesionālo mobilitāti ES mērogā. Tas ļaus augsti kvalificētiem speciālistiem doties turp, kur viņu darbs ir pieprasīts. Un tas savukārt nāks par labu Eiropas ekonomikas izaugsmei. Es esmu pārliecināts, ka Eiropas profesionālā karte ir pareizais ceļš, jo šis elektroniskais sertifikāts vienkāršos un atvieglos profesionālās atzīšanas procesu un līdz ar to arī profesionālo mobilitāti."

Priekšlikuma galvenie elementi

• Eiropas profesionālās kartes ieviešana interesentiem ļaus vieglāk un ātrāk pierādīt savu profesionālo kvalifikāciju. Tai vajadzētu veicināt arī pagaidu mobilitāti. Karšu ieviešana būs atkarīga no profesionāļu ieinteresētības pakāpes (piemēram, medmāsas un kalnu gidi ir apliecinājuši lielu ieinteresētību šādas kartes izmantošanā). Karte ir saistīta ar optimizētu atzīšanas procedūru jau eksistējošās Iekšējā tirgus informācijas sistēmas satvarā, un tā izpaudīsies kā elektronisks sertifikāts, kas profesionāļiem ļaus sniegt pakalpojumus vai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

• Labāka piekļuve informācijai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu: visi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas meklētāji būtu nosūtāmi uz vienotu kontaktpunktu, neliekot viņiem atsevišķi apmeklēt katru vajadzīgo valsts iestādi. Šos vienotos kontaktpunktus izveido saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu, un tie ļauj iedzīvotājiem vienuviet saņemt visu informāciju par to, kādi dokumenti vajadzīgi, lai viņu kvalifikāciju atzītu attiecīgajā dalībvalstī, un elektroniski nokārtot visas administratīvās formalitātes.

• Obligāto profesionālās sagatavotības prasību atjaunināšana ārstiem, zobārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, veterinārārstiem un arhitektiem: iepriekšējā šādu prasību saskaņošanas reize bija pirms 20 līdz 30 gadiem. Prasības ir atjauninātas, ņemot vērā prakses un izglītības attīstību šajās profesionālajās jomās. Piemēram, medmāsām un vecmātēm noteikts, ka specializēto apmācību drīkst sākt nevis pēc 10, bet pēc 12 gadiem vispārizglītojošā mācību iestādē.

• Brīdināšanas mehānisma izveide attiecībā uz veselības aprūpes profesionāļiem, kuru kvalifikāciju atzīst automātiski: dalībvalsts kompetentajām iestādēm būs pienākums brīdināt pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par veselības aprūpes profesionāļiem, kuriem valsts iestāde vai tiesa ir aizliegusi veikt profesionālu darbību. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka ir bijuši gadījumi, kad ārsti, kuriem viņu izcelsmes dalībvalstī praktizēt ir aizliegts, pārceļas, lai strādātu ārzemēs, bet jaunās mītnes dalībvalstis par to nav informētas.

• Kopēju mācību sistēmu un kopēju pārbaudes darbu ieviešana, kuri aizstās kopējās platformas un kuriem vajadzētu ļaut paplašināt automātiskās atzīšanas mehānisma darbības jomu, aptverot aizvien jaunas profesijas. Tām profesijām, kuru pārstāvji to vēlas, varētu noteikt automātisku kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz vienotu zināšanu, prasmju un kompetenču kopumu vai kopējiem pārbaudes darbiem, ar kuriem novērtē personas spēju veikt konkrētu profesionālo darbību.

• Reglamentēto profesiju tiesiskā regulējuma savstarpēja novērtēšana: direktīvā tiek paredzēts jauns mehānisms, lai nodrošinātu lielāku caurredzamību un tiesiskā regulējuma pamatotību profesijās, kuras dalībvalstīs tiek reglamentētas, piemērojot konkrētas kvalifikācijas prasības. Dalībvalstīm būs jāiesniedz reglamentēto profesiju saraksts un jāpamato vajadzība pēc šāda regulējuma. Pēc tam paredzēts savstarpējs minēto prasību novērtējums, kuru organizēs Eiropas Komisija.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa