Eiropas Parlaments: Par noteikumiem trešo valstu darba ņēmējiem

13.decembrī Parlaments pieņēma jaunu direktīvu, kas paredz vienotus noteikumus attiecībā uz likumīgajiem darba ņēmējiem no trešām valstīm.

Direktīva nosaka, ka minētajiem darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā ir jānodrošina līdzīgas tiesības, darba apstākļi, sociālās garantijas, publiskie pakalpojumi kā dalībvalstu iedzīvotājiem. Jaunais tiesību akts ļauj darba ņēmējiem no ārvalstīm pieteikties darba un uzturēšanās atļaujai ar vienotu procedūru. Dalībvalstīm būs divos gados jāievieš direktīva valsts tiesību aktos.

Direktīva papildina citus pasākumus likumīgās migrācijas jomā, piemēram, ES zilo karti, un tās mērķis ir atvieglot migrāciju jomās, kuras ir ES darba tirgus interesēs.

Debatēs 12.decembrī Veronika Matjē, deputāte, kas sagatavojusi Parlamenta rezolūciju, norādīja: “Direktīva par vienoto atļauju mums ļaus zināmā mērā atrisināt darbaspēka trūkuma problēmas Eiropas Savienībā. Tā palīdzēs izvērtēt un līdzsvarot migrācijas plūsmu. Labāk, ja migrācija ir legāla un tiek likvidēti jebkādi stimuli nelikumīgai migrācijai un slepeniem pasākumiem. Jaunie noteikumi vienkāršos uzturēšanās un darba atļauju saņemšanu un ļaus trešo valstu valstspiederīgajiem baudīt tādas pašas tiesības kā citiem darba ņēmējiem ES. Direktīvas pamatmērķis ir rūpēties par darba ņēmēju tiesībām.”

Minētie noteikumi neietekmēs ES dalībvalstu tiesības lemt par darba tirgus atvēršanu trešām valstīm, tomēr uzliks par pienākumu dalībvalstīm četru mēnešu laikā sniegt atbildi personām, kas pieteikušās vienotajai darba un uzturēšanās atļaujai.

Ierosinātā direktīva mazinās birokrātiju, ar ko jāsastopas trešo valstu valstspiederīgajiem, ļaujot viņiem dalībvalstī iegūt gan darba, gan uzturēšanās atļauju ar vienotu procedūru. Tā ļaus pieteikumu vienotajai atļaujai iesniegt gan trešās valsts valstspiederīgajam, gan viņa darba devējam Eiropas Savienībā.

Uz ko direktīva attiecas?

Noteikumi attiecas uz valstspiederīgajiem valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Tos piemēros personām, kas vēlas dzīvot un strādāt kādā no dalībvalstīm vai arī tajās jau likumīgi uzturas/strādā. Jaunais likums neattieksies uz trešo valstu pilsoņiem, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, nedz arī uz bēgļiem un norīkotiem darba ņēmējiem (uz tiem jau attiecas citi ES tiesību akti). To nepiemēros arī sezonas strādniekiem vai uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem (uz kuriem attieksies citas ES direktīvas). Likums neietver arī guvernantes (au pairs) un jūrniekus, kas strādā uz kuģiem ar dalībvalsts karogu. 

Jaunas tiesības

Personām, kas saņēmušas vienoto atļauju, būs tiesības, kas ir līdzīgas ES dalībvalstu iedzīvotāju tiesībām, cita starpā pienācīgi darba apstākļi, kvalifikācijas atzīšana, tiesības iestāties arodbiedrībā, tiesības uz pensiju, sociālajām garantijām, kā arī piekļuve nodarbinātības dienestu pakalpojumiem un valsts mājokļiem. ES dalībvalstis var lemt par konkrētiem minēto tiesību ierobežojumiem.

Sociālais nodrošinājums, valsts mājokļi un pensijas

Darba ņēmējiem no trešām valstīm Eiropas Savienībā būs tādas pašas tiesības kā ES iedzīvotājiem attiecībā uz piekļuvi sociālajam nodrošinājumam. Tomēr dalībvalstis var piemērot ierobežojumus darba ņēmējiem, kuru darba līgumi ir īsāki par sešiem mēnešiem. Trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ļauts apgūt mācību kursu, var ierobežot ģimenes pabalstus. Dalībvalstis varēs ierobežot arī piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, valsts mājokļiem, darba ņēmējiem no ārvalstīm, kam ir darbs.

Pēc deputātu pieprasījuma direktīva nodrošina, ka darba ņēmēji no trešām valstīm, pārceļoties atpakaļ un izcelsmes valsti, varēs saņemt pensijas pēc tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgie.

Profesionālā apmācība un izglītība

Pēc deputātu pieprasījuma darba ņēmējiem no trešām valstīm, kam ir darbs vai kas reģistrējušies kā bezdarbnieki, nodrošinās arī profesionālo apmācību un izglītību. Sarunās deputāti noraidīja dalībvalstu ierosinājumu ierobežot minētos pakalpojumus nodarbinātajiem ārvalstu darba ņēmējiem. Attiecībā uz piekļuvi augstākajām mācību iestādēm vai profesionālajai apmācībai, kas tieši nav saistīta ar nodarbinātību, ES dalībvalstis var izvirzīt īpašus nosacījumus, piemēram, pietiekamas valodas zināšanas.

Turpmākie soļi

Dalībvalstis jau ir apstiprinājušas Parlamenta otrdien pieņemto tiesību aktu, tāpēc Parlamenta balsojums ir likumdošanas procedūras galīgais posms. Pēc direktīvas publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī” dalībvalstīm būs divos gados tā jātransponē valsts tiesību aktos.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā