Trešdien, 5.maijā, Viļņā 8.starptautiskās izstādes "Agrobalt 99" ietvaros tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministri

Trešdien, 5.maijā, Viļņā Baltijas valstu lauksaimniecības ministri tradicionāli tikās 8.starptautiskajā lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības izstādes "Agrobalt 99" ietvaros. Igauniju sarunās pārstāvēja Lauksaimniecības ministrijas kanclers Ants Noots, jo jaunajam lauksaimniecības ministram Ivari Padaram steidzīgi vajadzēja atgriezties Tallinā, lai piedalītos svarīgā valdības sēdē.

Viens no galvenajiem jautājumiem, ko tikšanās reizē pārrunāja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības vadītāji, bija par integrāciju Eiropas Savienībā. Integrācijas procedūra visraitāk notiek Igaunijā, jo tā ir pirmsiestāšanās valstu pirmajā grupā, kamēr Latvija un Lietuva — otrās grupas valstis.

Vēl tika diskutēts par tām valsts struktūrām, kuras administrē kopējo valsts lauksaimniecības politiku. Visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecība ir tā nozare, kurai vajadzīga īpaša palīdzība. Eiropas Savienība, lai uzlabotu situāciju šajā jomā, ir piedāvājusi plašu programmu SAPARD, kas ir pirmsiestāšanās pasākumi lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Šī programma ir paredzēta divos virzienos: lauksaimniecībā — modernizācijai un investīcijām, lauku attīstībā — lauku infrastruktūras attīstībai, ekonomiskajai dažādošanai u.c. Pirms SAPARD programmas sākuma visām Baltijas valstīm jāveic sagatavošanās pasākumi. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir Eiropas Savienības un tās kandidātvalstu likumdošanas saskaņošana. Latvija pašlaik izstrādā lauku attīstības plānu laika posmam no 2000. līdz 2006.gadam. Šis dokuments būs pamats lauksaimniecības un lauku tālākai attīstībai. Starp citu, kad valstis tiks uzņemtas Eiropas Savienībā, programma SAPARD savu darbību pārtrauks.

Lietuvas lauksaimniecības ministrs Edvards Makelis uzsvēra, ka situācija lauksaimniecībā Baltijas valstīs ir līdzīga. Un tomēr — katrai valstij atsevišķi būtu vēl vairāk jāstrādā, lai aizsargātu savu iekšējo tirgu, aktīvāk jādarbojas Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma apvienotajai komitejai.

Savukārt zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs atzīmēja, ka valstī esošās lauksaimniecības pārstrādes jaudas jūtami pārsniedz patēriņu, līdz ar to tās nav pietiekami noslogotas. Rezultātā zemnieks par izaudzēto saņem krietni mazāk, bet gatavā produkcija kļūst dārgāka. Šis ir jautājums par konkurētspēju. Kā liecina vairāku valstu pieredze, nereti daudzas kompānijas vai uzņēmumi paši slēdz savas ražotnes.

P.Salkazanovs minēja, ka zināma problēma — ne tikai Latvijā — ir arī tā, ka zemnieks, ražotājs, nav saistīts ar pārstrādātāju un tirgotāju, katrs it kā strādā atsevišķi. Pēc ministra domām, ja zemnieks, pārstrādātājs un tirgotājs strādātu vienoti, tas tikai veicinātu tirgus attīstību valstī.

Baltijas valstu ministri apskatīja izstādi "Agrobalt 99", kurā piedalījās vairāk nekā 700 kompānijas no 30 pasaules valstīm. Visplašāk izstādē tika pārstāvētas Baltijas valstis. Kā atzīst izstādes rīkotāji, šogad interesentu atsaucība ir bijusi īpaši liela — šogad ir par 27 procentiem vairāk dalībnieku nekā gadu iepriekš. Izstādes paviljonos tika izstādīti galvenokārt pārtikas produkti, pārtikas pārstrādes iekārtas un lauksaimniecības tehnika.

Latviju izstādē pārstāvēja 33 firmas, piemēram, akciju sabiedrības "Rīgas piensaimnieks", "Rīgas piena kombināts", "Rēzeknes piena kombināts", "Rīgas vīni", "Valmieras maiznieks" u.c.

Patīkami, ka divi Latvijas uzņēmumi — "Spilva"un "Balttur" — saņēma izstādes medaļas. Pērn šādu atzinību bija nopelnījušas akciju sabiedrības "Kaija" un "Aldaris".

Izstādes "Agrobalt 99" noslēgums ir šodien, 7.maijā.

Dagnija Muceniece