Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 20.decembrī

AM: Par līdzekļu piešķiršanu sprādzienā cietušā jaunsarga ārstēšanai

20.decembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par līdzekļu piešķiršanu".

Rīkojuma projekts paredz izmaksāt 20 000 latu 2011.gada 23.oktobrī Ādažu poligona Franču kurgānā nelaimes gadījumā smagu veselības bojājumu guvušā jaunsarga ģimenei.

"Līdzekļu piešķiršana jaunsarga atveseļošanās procesam bija morāli atbildīgs lēmums," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Tā kā tika pieļauta jaunsarga atrašanās mācību teritorijā Zemessardzes mācību laikā, valstij ir jāsniedz atbalsts šā jaunieša, kurš sprādziena laikā guva veselībai un dzīvībai bīstamus ievainojumus, atlabšanai."

Konkrētā summa tiks izmaksāta no Aizsardzības ministrijas budžeta programmā "Militārpersonu pensiju fonds" paredzētajiem līdzekļiem.

Sprādzienā cietušajiem zemessargiem tiks izmaksātas kompensācijas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un apjomā, savukārt sociālās garantijas jaunsargam normatīvajos aktos šādos gadījumos nav paredzētas, tāpēc Aizsardzības ministrija virzīja apstiprināšanai valdībā jautājumu par vienreizēju līdzekļu piešķiršanu, lai sniegtu atbalstu jaunsargam atveseļošanās procesā.

Jaunsargs cieta sprādzienā, kas 23.oktobrī notika Ādažu poligonā. Izmeklēšanā secināts, ka sprādziens notika cilvēciskā faktora dēļ, pārkāpjot normatīvo regulējumu un drošības instrukcijas, to skaitā aizliegumu pacelt un iznest no poligona sprādzienbīstamus priekšmetus.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

 

FM: Par uzņēmuma līgumu slēgšanu ar ES fondu finansējuma saņēmēju darbiniekiem

20.decembrī Ministru kabinetā (MK) tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par uzņēmuma līgumu ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņēmēju esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem un civildienesta ierēdņiem slēgšanas ierobežošanu.

Uzraugot ES fondu programmu ieviešanu un analizējot konstatētos neatbilstošu izdevumu riska gadījumus, FM kā ES fondu vadošā iestāde ir identificējusi, ka ir jāierobežo šādu uzņēmuma līgumu slēgšana.

Šāda situācija rada, pirmkārt, risku, ka iepirkuma procedūrā tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo esošie un bijušie darbinieki varētu būt bijuši iesaistīti iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā un tāpēc varējuši sagatavot labāku piedāvājumu. Otrkārt, pastāv interešu konflikta risks, kad esošais vai bijušais darbinieks varētu ietekmēt lēmuma pieņemšanu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai gan ne Publisko iepirkumu likumā, ne Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā nav tieša aizlieguma izvērtēt šādu pretendentu piedāvājumus, ja vien kāds iepirkuma komisijas loceklis nepārstāv konkrēta pretendenta intereses un nav ieinteresēts konkrēta pretendenta izvēlē.

Ziņojumā FM secinājusi, ka aizliegums slēgt uzņēmuma līgumus ar finansējuma saņēmēju esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem, būtu tomēr nesamērīgs, jo pārtrauktas darba attiecības neizslēdz interešu konflikta esamību, katram ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, kā arī nav pamata uzskatīt, ka visi esošie vai bijušie darbinieki ir kaut kādā veidā bijuši iesaistīti iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā vai atrodas labvēlīgākā pozīcijā nekā citi pretendenti, turklāt šāda veida aizliegumu neparedz arī ES direktīva.

MK atbalstīja FM piedāvātos risinājumus, kas paredz, ka ES fondu atbildīgajām iestādēm (ministrijām) un sadarbības iestādēm (aģentūrām) jāpilnveido nosacījumi par interešu konfliktu un tā novēršanas pasākumiem projekta ietvaros, piemēram, interešu konflikta definīciju, finansējuma saņēmēja pienākumu izvairīties no situācijām, kas rada vai varētu radīt interešu konfliktu.

MK lēma, ka atbildīgajām institūcijām būs jāinformē ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumenta finansējuma saņēmēji par nepieciešamību nodrošināt pietiekamu iepirkumu publicitāti un piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kā arī neatkarīgu iepirkuma komisiju.

Tāpat FM tika uzdots izstrādāt priekšlikumus par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, lai noteiktu papildu rīcību iespējamā interešu konflikta pārbaudei un novēršanai, ja piedāvājumu iesniegušā piegādātāja darbinieks vai piesaistītais speciālists ir piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā.

 

 

FM: Par ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu apguvi līdz novembra beigām

20.decembrī Finanšu ministrija (FM) Ministru kabinetam ziņoja par Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu apguvi līdz šā gada novembra beigām.

"Lai arī varam jau uzskatīt Saprašanās memorandā ar starptautiskajiem aizdevējiem noteiktās saistības 2011.gadam attiecībā uz ES fondu apguvi par lielā mērā izpildītām, daudz ambiciozākos nacionālos projektu ieviešanas finansiālos mērķus ministrijām lielākoties nav izdevies sasniegt. Kā šā gada apguvi traucējošs apstāklis tiek minēts ievērojamais sadārdzinājums, ko valdība lēmusi neatbalstīt. Ir ļoti būtiski, lai ministrijas ņemtu vērā vairāku gadu pieredzi, kā arī pašu plānošanas kļūdas un 2012.gada budžeta finansējumu plānotu reāli. Tomēr Latvija var lepoties, ka joprojām ir to ES dalībvalstu saraksta augšgalā, kas uzrāda vislabākos rādītājus ES fondu apguvē," norādīja FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Tā, piemēram, novembra beigās starp 12 jaunajām dalībvalstīm Latvija ieņem 4.vietu pēc Eiropas Komisijas maksājumiem dalībvalstīm, uzrādot līdzvērtīgu rezultātu (36% EK atmaksas no kopējā ES fondu piešķīruma) ar 3.vietas ieguvējām Slovēniju un Kipru (37%).

Sākotnējie ES fondu projektu maksājumu plāni 2011.gada valsts budžetā ministrijām kopā bija 903 miljoni latu, taču, FM, izvērtējot iepriekšējo gadu apguves pieredzi, 2011.gada budžetā ieplānoja 648,6 miljonus latu. Valdības sēdē ministriju pārstāvji sniedza informāciju par to budžeta finansējuma apjomu, ko nespēs izlietot līdz gada beigām, atlikums var sasniegt līdz pat 100 miljoniem latu. Lielākās valsts budžeta plāna neizpildes ir Satiksmes ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Lai risinātu ES fondu projektu sadārdzinājuma problēmu, valdība uzdeva EM nekavējoties piedāvāt standarta mehānismu iepirkumu līgumu indeksēšanai, kas pamatotu cenu sadārdzinājumu.

2012.gada valsts budžetā apstiprinātais finansējums ES fondu projektu īstenošanai ir 581 miljons latu.

 

 

FM: Par Valsts kases lietotāju iespējām elektronisko norēķinu sistēmā

20.decembrī Ministru kabinetā (MK) izskatīja noteikumu projektu par kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtību Valsts kasē. Jaunā kārtība nosaka, kā atvērt un lietot kontus Valsts kasē, kā iesniegt maksājumus no atvērtajiem kontiem un kā Valsts kase tos izpilda. Tā būs saistoša visām valsts budžeta iestādēm, budžeta finansētām institūcijām, no budžeta nefinansētām iestādēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un valsts kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa un kurām Valsts kasē ir atvērti konti.

Noteikumu projekts attiecināms arī uz trešajām personām, kuras ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju piekļūt konta informācijai, izmantojot budžeta elektronisko norēķinu sistēmu "eKase". Tiesiskais regulējums visiem minētajiem tiesību subjektiem uzliks jaunus pienākumus un radīs jaunas tiesības, lietojot norēķinu sistēmu "eKase", tai skaitā sagatavojot un iesniedzot izpildei maksājuma rīkojumus, iesniegumus un pieteikumus.

Noteikumu projektā reglamentētā maksājumu, iesniegumu un pieteikumu iesniegšanas kārtība paredz maksimāli izmantot informācijas iesniegšanu un datu apmaiņu elektroniskā veidā.

Noteikumu projekts ir papildināts ar kārtību, kādā Valsts kase nodrošina konta informācijas apmaiņu ar klientiem, izmantojot eKases sniegtās tiešsaistes datu apmaiņas iespējas. Projektā precizētas procedūras saistībā ar eKases piekļuves rīkiem, ieviesta procedūra vienas dienas maksājuma rīkojuma un dienas limita izmaiņu veikšanai eKasē, precizēta maksājumu datu savstarpējās salīdzināšanās un kontu slēgšanas procedūra. Tāpat precizētas normas, kas nosaka maksimāli pieļaujamos maksājumu rīkojumu izpildes laikus un uz kārtējo darbdienu attiecināmo maksājumu rīkojumu iesniegšanas laikus.

Tā kā Valsts kases izsniegtie kodu kalkulatori ir salīdzinoši dārgāki par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) izsniegtajiem autentifikācijas rīkiem un tie nav izmantojami citu elektronisko pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmās, ar 2013.gada 1.janvāri Valsts kases lietotājiem, kuri pilnvaroti norādītajam pieejas režīmam un kuriem dienas limits pārsniedz 10 000 latu, par autentifikācijas līdzekli noteikts lietotāja numurs un USPS izsniegtie autentifikācijas rīki (viedkarte).

 

 

FM: Par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapu

20.decembrī valdībā izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu. Projekts paredz jaunu UIN deklarācijas veidlapu, par pamatu ņemot jau spēkā esošo.

UIN deklarācijas veidlapa papildināta ar korekcijām attiecībā uz:

1) koeficienta piemērošanu ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem;

2) izveidotajiem uzkrājumiem nedrošajiem parādiem;

3) tirgus vērtības starpību parāda cedēšanas gadījumā;

4) piemērojamo koeficientu preču zīmes vai patenta izveidošanas vai iegādes vērtībai;

5) izmaksu summām, lai nodrošinātu jaunu darba vietu radīšanu personām ar invaliditāti;

6) izmaksāto darba algu par zemessarga aizvietošanu;

7) nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projektos veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

Papildus ir veikti arī citi tehniski precizējumi.

UIN deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā un uzglabā elektroniski. Deklarācija tiek apliecināta ar autorizācijas kodu, ko piešķir Valsts ieņēmumu dienests, vai drošu elektronisko parakstu, un tā nodrošina pareizu UIN aprēķināšanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

IeM: Par administratīvo sodu efektīvāku iekasēšanu no ārvalstniekiem

20.decembrī Ministru kabinets (MK) izdeva Valsts policijas (VP) izstrādātos noteikumus "Garantijas naudas iemaksas, atmaksas un dokumentu aizturēšanas kārtība".

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta administratīvo sodu izpilde attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem, kuri Latvijā ir izdarījuši administratīvos pārkāpumus.

Noteikumi paredz jaunu administratīvo procedūru attiecībā uz visiem ārvalstu pilsoņiem, kuri Latvijā ir izdarījuši administratīvos pārkāpumus – neatļautu narkotisko vielu iegādāšanos, glabāšanu nelielos apmēros, vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu, transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, sīko huligānismu un alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī.

Tāpat šie noteikumi attiecas uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri izdarījuši administratīvo pārkāpumu autopārvadājumu jomā, kuru izskatīšana ir VP kompetencē.

Noteikumi paredz, ka par izdarītu administratīvo pārkāpumu personām ir jāiemaksā garantijas nauda, kas tiks atdota brīdī, kad persona nomaksās administratīvo sodu.

Savukārt par pārkāpumiem ceļu satiksmē paredzētas tiesības aizturēt transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus un transportlīdzekļa vadītāja apliecību līdz garantijas naudas iemaksāšanai, kas pēc būtības liedz ārvalstīs reģistrētu transporta līdzekļu vadītājiem turpināt ceļu. Šāda prakse ir arī lielākajā daļā citu Eiropas valstu.

Noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas Republikas nepilsoņiem vai personām, kurām ir derīga Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja.

Jau šobrīd saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par dažādiem administratīvajiem pārkāpumiem tiek uzlikti naudas sodi, taču praksē institūcijām, kas nodrošina lēmumu izpildi, rodas grūtības nodrošināt lēmuma izpildi attiecībā pret ārvalstu pilsoņiem, kuri Latvijā ir izdarījuši dažādus administratīvos pārkāpumus.

2010.gadā par dažādiem administratīvajiem pārkāpumiem naudas sods piemērots 9855 ārvalstu pilsoņiem, tostarp autopārvadājumu jomā. Kopējā uzlikto sodu summa sasniedz turpat 400 000 latu, taču nomaksāti ir tikai nedaudz vairāk nekā 150 000 latu.

 

 

IeM: Par līdzekļu piešķiršanu Valsts policijai par kārtības nodrošināšanu pie AS "Citadele banka" filiālēm

20.decembrī Ministru kabinets (MK) Valsts policijai (VP) piešķīra 53 661 latu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Minētie līdzekļi nepieciešami, lai segtu izdevumus saistībā ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pie AS "Citadele banka" filiālēm laika posmā no 28.novembra līdz 18.decembrim. Šie līdzekļi paredzēti policijas amatpersonām par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

Valsts policijā tika pieņemts lēmums nodrošināt policistu klātbūtni AS "Citadele" bankas filiālēs un to tuvumā, lai nepieļautu iespējamos noziedzīgos nodarījumus pret bankas klientiem sakarā ar AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanu un līdz ar to AS "Citadele banka" filiālēs vērojamo milzīgo klientu skaitu, kuri veica gan bezskaidras naudas pārskaitījumus, gan arī izņēma skaidru naudu.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

IeM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

20.decembrī Ministru kabineta sēdē atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par atteikšanos no narkotisko un psihotropo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes.

Administratīvo atbildību paredzēts noteikt, ņemot vērā, ka pēdējā laikā strauji pieaug to gadījumu skaits, kad personas atsakās veikt ietekmes pārbaudi narkotisko un psihotropo vielu konstatēšanai un tādējādi izvairās gan no administratīvās atbildības, kad lietojušas narkotiskās un psihotropas vielas pirmo reizi, gan no kriminālatbildības, ja lietojušas narkotiskās un psihotropas vielas atkārtoti gada laikā.

Saistībā ar izmaiņām tiesiskajā regulējumā likumprojekts arī precizē administratīvo atbildību ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, pirotehnisko izstrādājumu un sprāgstvielu aprites jomā.

Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par valsts robežas drošību reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par apsardzes darbības ierobežojumu, nosacījumu pārkāpšanu un pienākumu nepildīšanu, kā arī par detektīvdarbības aizliegumu pārkāpšanu un pienākumu nepildīšanu.

Vienlaikus likumprojekts paredz piešķirt pašvaldības policijai tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par sīko huligānismu un maznozīmīgu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu.

 

 

IeM: Par iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtību

20.decembrī Ministru kabinets izdevis noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.decembra noteikumos Nr.1072 "Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība", kas paredz mazināt administratīvo slogu iestādes, komersanta vai organizācijas vadītājam vai viņa pilnvarotajai personai, kura vēlas reģistrēt iekšējās drošības dienestu.

Grozījumi paredz, ka Valsts policijā turpmāk nebūs jāiesniedz komersanta vai organizācijas reģistrācijas apliecības kopija.

Gan Administratīvā procesa, gan arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir ietverts princips, ka gadījumā, ja informācija, kas nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.

 

 

IeM: Par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildību

20.decembrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā", paredzot atvieglot un pilnveidot disciplinārlietu izskatīšanas procesu un uzlabot dienesta disciplīnas ievērošanu iestādēs.

Izstrādātais likumprojekts paredz ieviest iespēju pieņemt lēmumu par disciplinārsoda – piezīmes vai rājiena – piemērošanu, pirms tam neierosinot disciplinārlietu, bet pieprasot no amatpersonas paskaidrojumu un noskaidrojot nepieciešamos apstākļus.

Tāpat likumprojekts precizē augstāku amatpersonu kompetenci, atbildību un pienākumus dienesta disciplīnas nodrošināšanas jautājumos.

Likumprojekts paredz arī to, ka atbildīgo amatpersonu informēšana par piemērotajiem disciplinārsodiem nodrošinās piemērotā disciplinārsoda efektivitāti, atturot vainīgās amatpersonas no turpmāku disciplinārsodu izdarīšanas, kā arī būs vērsta uz atklātības un vienlīdzības principa nodrošināšanu iestādes darbībā.

Vēl likumprojekts paredz atvaļināt no dienesta tās amatpersonas, kuras izdarījušas disciplinārpārkāpumu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

KM: Par konkursa kārtību Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda finansējuma apguvei

20.decembrī MK apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto konkursa kārtību, kādā Latvijas NVO un valsts institūcijas varēs iesniegt projektus Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda programmas finanšu līdzekļu apguvei. Fonda aktivitāšu programma palīdz īstenot trešo valstu pilsoņu jeb jauno imigrantu integrāciju Latvijā.

Konkursā uz Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda programmas finansējumu varēs iesniegt projektus, kas balstās uz Eiropas Komisijas apstiprinātajām fonda aktivitātēm. Fonda programmas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu tiem trešo valstu pilsoņiem jeb jaunajiem imigrantiem, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļaujām un šeit dzīvo ne ilgāk kā 10 gadus, viņiem nodrošinot gan integrācijas un valodas kursus, gan organizējot speciālistu apmācības darbam ar dažādu kultūru pārstāvjiem, gan rīkojot informatīvus pasākumus un diskusijas plašākai sabiedrībai.

Kultūras ministrija ir noteikusi konkursa kārtību un iesniegto projektu vērtēšanas kritērijus, kā arī projektu īstenošanas kārtību. NVO un valsts institūcijām būs iespēja iegūt finansējumu projektiem, kuru īstenošana paredzēta līdz 2012.gada 30.jūnijam. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda programmas plānotais finansējums ir 1 154 165 lati, no kura fonda līdzfinansējums ir 865 623 lati, bet valsts budžeta finansējums – 288 542 lati. Konkursu plānots izsludināt 2012.gada sākumā.

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds ir viens no četriem ES programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" izveidotajiem fondiem. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds ir ES finanšu instruments, kas paredzēts, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot pasākumus, kas veicina trešo valstu pilsoņu integrāciju. Fonda mērķa grupa ir tie trešo valstu pilsoņi (to valstu pilsoņi, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas valstis vai Šveices Konfederācija), kuri dalībvalstīs ieradušies salīdzinoši nesen.

Annija Senakola, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

 

LM: Par iemaksu veikšanu pensiju apdrošināšanai algotos pagaidu sabiedriskajos darbos strādājošajiem

Par algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem cilvēkiem veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai.

To paredz 20.decembrī valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vienam cilvēkam, kas veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus, būs 10 lati mēnesī. LM uzsver, ka šādu obligāto iemaksu veikšana pozitīvi ietekmēs algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto cilvēku sociālo nodrošinājumu nākotnē, kad viņiem piešķirs valsts vecuma pensiju.

Tuvāko pāris gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu un valsts līdzfinansējumu pašvaldībās ilgstošie bezdarbnieki varēs iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Minētais pasākums būs sasaistīts ar sociālajiem pakalpojumiem, lai motivētu ilgstošos bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū, uzturētu un attīstītu viņu darba iemaņas, īpaši reģionos un novados, kur ir augsts bezdarba līmenis un ierobežots darba vietu skaits. Līdz ar to galvenokārt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos plānots iesaistīt tos bezdarbniekus, kas jau šobrīd ir vērsušies sociālajā dienestā pēc palīdzības.

Pagaidu darbos varēs iesaistīties cilvēki, kas NVA kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju. Veikt mazkvalificētus sabiedriskos darbus pašvaldībā varēs līdz četriem mēnešiem, par paveikto ik mēnesi saņemot 100 latus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

SM: Par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai

Paredzams, ka nākotnē juridiskām personām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs obligāti jāpieņem elektroniski parakstīti dokumenti.

Tādā veidā iedzīvotājiem tiktu samazināts administratīvais slogs un izmaksas, kārtojot dažādas formalitātes, un tiks novērsta situācija, ka iedzīvotāji nevar izmantot iespēju iesniegt dokumentus elektroniski, jo uzņēmēji atsakās šādus dokumentus pieņemt.

Visām ministrijām līdz 2013.gada 31.decembrim būs jānodrošina iespēja iedzīvotājiem elektroniski pieprasīt to pakalpojumus, kā arī iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus.

Iedzīvotājiem nebūs iespēja elektroniski noformēt personu apliecinošus dokumentus vai tādus dokumentus, kurus nevar izsniegt elektroniski, to īpašību dēļ, piemēram, kuru saņemšanai nepieciešama personas klātbūtne.

Ministrijas izvērtēs savu nozaru normatīvos aktus un izstrādās nepieciešamos grozījumus, lai nodrošinātu, ka valsts institūcijas tādu dokumentu savstarpējai apritei, kas tiek parakstīti papīra formā, izmanto tikai e-parakstu, kā arī nodrošinātu e-paraksta izmantošanas iespēju publisko pakalpojumu sniegšanā. Tādā veidā tiks paātrināts dokumentu sagatavošanas laiks, kā arī samazinātas to nosūtīšanas izmaksas, piemēram, attiecībā uz papīra izmantošanu.

Šāds priekšlikums iekļauts Satiksmes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai, ko 20.decembrī skatīja valdība.

Elektroniskā dokumentu sūtīšana ir ērta un ietaupa iedzīvotāju laiku un līdzekļus, jo nav vajadzības doties uz uzņēmumu/iestādi, lai parakstītu un iesniegtu attiecīgos dokumentus. To var izdarīt, izmantojot datoru un interneta pieslēgumu no jebkuras vietas. Tāpat e-paraksta izmaksas ir salīdzinoši zemākas par izmaksām, kas rodas iedzīvotājiem, sagatavojot un nogādājot dokumentus.

Lielākajai daļai iedzīvotāju – aptuveni 64% – šobrīd ir pieejams dators un interneta pieslēgums. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir aplēsis, ka papildu izmaksas, nodrošinot datoru un interneta pieslēgumu, varētu rasties vien 9% uzņēmumu. Būtiski, ka, lai apskatītu elektroniski parakstītu dokumentu, e-paraksts nav jāiegādājas.

E-paraksta plašāku lietošanu veicinās arī elektronisko identifikācijas karšu (eID karte) ieviešana. eID kartē tiks iekļauti autentifikācijas un e-paraksta lietošanas līdzekļi, līdz ar to tā nodrošinās iespēju parakstīt elektroniskus dokumentus saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, tādējādi veicinot e-paraksta lietotāju skaita būtisku pieaugumu, e-vēlēšanu un elektroniskās dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas izveidi un sekmīgu darbību.

 

 

SM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu dotācijai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem

20.decembrī valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu 245,5 tūkstošu latu apmērā, lai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem kompensētu radušos zaudējumus.

Līdzekļi nepieciešami, lai daļēji kompensētu zaudējumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā par pasažieru kategoriju, uz kurām attiecas valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, pārvadāšanu 2011.gadā. Tāpat jākompensē nesegtie zaudējumi par 2010.gadu atsevišķiem plānošanas reģioniem.

Ja budžeta līdzekļu piešķiršanu atbalstīs Saeimas Budžeta un finanšu komisija, 173,7 tūkstoši latu tiks piešķirti no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt 71,9 tūkstoši latu tiks pārdalīti no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība".

To paredz 20.decembrī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta rīkojuma projekti "Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju" un "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".

 

 

SM: Par līdzekļu pārdali sliežu ceļu rekonstrukcijas projektam "Rail Baltica" maršrutā

20.decembrī valdība atbalstīja papildu nacionālā finansējuma daļas piešķiršanu 2,5 miljonu latu apmērā esošā sliežu ceļu rekonstrukcijas projekta "Rail Baltica" maršrutā īstenošanai 2011.gadā.

Papildu finansējums 2011.gadā nepieciešams, lai varētu nodrošināt galveno materiālu – dzelzceļa sliežu, šķembu un gulšņu ar stiprinājumiem – iegādi un 2012.gada būvniecības sezonā varētu tikt intensīvi sākti projekta būvdarbi. Visam projekta apjomam dzelzceļa sliedes tiek plānots iepirkt līdz 2012.gada aprīlim, tādējādi samazinot iespējamo materiālu sadārdzinājuma risku nākamajos gados.

Nepieciešamais finansējums "Rail Baltica" esošā sliežu ceļa rekonstrukcijas projektam tiks iegūts, pārdalot līdzekļus starp Satiksmes ministrijas 2011.gada budžeta programmām un apakšprogrammām, tādējādi samazinot 2015.gadā ilgtermiņa saistībās iekļauto finansējuma apmēru par 2,5 miljoniem latu.

Tas nozīmē, ka kopējais projekta realizācijai nepieciešamais finansējums nepalielinās. Finanšu ministrija paredzēs valsts budžeta ilgtermiņa saistības no 2012. līdz 2015.gadam projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu 13,96 miljonu latu apmērā. No 2012. līdz 2014.gadam projektam ik gadu tiks paredzēts 4,1 miljons latu, bet 2015.gadā nepieciešams 1,61 miljons latu.

Līdz šim projekta ietvaros atklāta konkursa rezultātā VAS "Latvijas dzelzceļš" 2011.gada 4.oktobrī ir noslēdzis līgumu ar SIA "Sigmen" par dzelzceļa sliežu piegādi aptuveni par 12 miljoniem latu, kā arī līguma ietvaros ir veikts 1,8 miljonu latu avansa maksājums.

Informatīvo ziņojumu "Par esošā sliežu ceļa rekonstrukcijas "Rail Baltica" maršrutā projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2011.gadā" 20.decembrī izskatīja valdība.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

  

 

TM: Par korekcijas dienestu un īslaicīgās aizturēšanas vietu reformu

20.decembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto rīkojuma projektu par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma".

TM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Norvēģijas korekcijas dienestiem ir izstrādājusi programmas iesnieguma projektu, kas bija jāatbalsta pirms tā iesniegšanas Finanšu ministrijā kā Norvēģijas finanšu instrumenta vadošajā iestādē. Galīgo lēmumu par programmas apstiprināšanu pieņems Norvēģijas izveidotais Finanšu instrumentu birojs.

Programmas ietvaros projektus īstenos Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP), Valsts probācijas dienests (VPD) un Valsts policija (VP).

VPD īstenos projektu "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)". IeVP īstenos projektu "Jauna nodaļa Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību". VP īstenos projektu "Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana, t.sk. aktivitātes infrastruktūras uzlabošanai; līdzšinējās prakses administratīvajai aizturēšanai samazināšana/likvidēšana; prakses maiņa, atgriežot apcietinājumā esošos ieslodzītos turpmākai izmeklēšanai; atbilstošu apmācību nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā īslaicīgās aizturēšanas vietās".

Programmas finanšu kopapjoms no Norvēģijas finanšu instrumenta ir 13 056 000 eiro. Nacionālais valsts budžeta līdzfinansējums projektu īstenošanai būs jāpiesaista 15% apjomā.

"Programmas ietvaros diviem Latvijas korekcijas dienestu projektiem, proti, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam, tiks piesaistīts līdz šim lielākais ārvalstu finansējuma apjoms tieslietu jomā. Programma sniegs ieguldījumu arī Valsts policijas infrastruktūrā un personāla apmācībā," projektu raksturo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Saskaņā ar 28.aprīļa Saprašanās memoranda par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti TM ir noteikta par programmas īstenotāju, bet IeM būs programmas partneris. Par donoru programmas partneri noteikti Norvēģijas korekcijas dienesti.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

VARAM: Par fizisko un juridisko personu un publiskās pārvaldes iestāžu datu apmaiņu ar ES dalībvalstu informācijas reģistru tīklu

20.decembrī Ministru kabinetā tika izskatīts un pieņemts zināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Fizisko un juridisko personu un publiskās pārvaldes iestāžu datu apmaiņa ar Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas reģistru tīklu (Single Accesspoint)".

Izstrādājot un ieviešot fizisko un juridisko personu un publiskās pārvaldes iestāžu datu apmaiņu ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu informācijas reģistru tīklu (SA informācijas sistēma), tiks veicināta droša un ātra datu apmaiņa starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Nacionālo veselības dienestu (NVD), kā arī ES un Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstu kompetentajām institūcijām.

Lai no citām ES institūcijām saņemtu un nosūtītu datus par personas izglītību, nodarbinātību, nodokļiem, sodāmību un sociālo sfēru, tai skaitā veselību, plānots pilnveidot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu (VIS) savietotāja piekļuves punktu pie ES reģistru tīkla ar jaunu koplietošanas komponenti.

Tāpat paredzēts pilnveidot arī VSAA un NVD informācijas sistēmas, lai atbilstoši ES prasībām nodrošinātu automātisku dokumentu formu aizpildīšanu, apstrādi un nosūtīšanu. Šo elektronisko formu aizpildīšanai SA informācijas sistēma nodrošinās tiešsaistes pieslēgumus pie VIS.

Šāda informācijas aprite starp Eiropas valstīm izriet no ES dalībvalstu lēmuma nodrošināt visas Eiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamību valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem.

 

 

VARAM: Par iespēju vēl 26 Natura 2000 teritorijām attīstīt tūrisma infrastruktūru

20.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1059 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.1.3.aktivitāti "Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās"".

Tas izstrādāts, lai aktualizētu intensīvi apmeklēto Natura 2000 teritoriju sarakstu (MK noteikumu 1.pielikums papildināts ar 26 Natura 2000 teritorijām). Papildu apzinātajās Natura 2000 teritorijās, kas ir intensīvi apmeklētas un kurām ir tūrisma attīstības potenciāls, būs iespējams īstenot infrastruktūras izveides projektus.

Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu aktivitātes mērķu sasniegšanai, tiek precizētas un papildinātas projektu attiecināmās izmaksas.

Noteikumu projektā ietvertais regulējums netiks piemērots ar atpakaļejošo datumu. Otrā projektu iesniegumu atlases kārta nav izsludināta un tiek plānota pēc ierosināto MK noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

 

ZM: Par izmaiņām Valsts meža dienesta likumā

20.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Valsts meža dienesta likumā, kas sagatavoti atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) funkcionālai un strukturālai optimizācijai.

Izmaiņas likumā paredz precizēt un papildināt normu par VMD funkcijām atbilstoši faktiskajai situācijai, tostarp VMD kompetenci meža ugunsdzēsības īstenošanā, precizēt normu par sadarbības iestādēm, institūcijām un organizācijām, nostiprināt tiesības VMD amatpersonām konfiscēt nelikumīgi iegūtos meža resursus, medību produkciju, pārkāpumu izdarīšanas rīkus, dokumentus un citus pierādījumus. Izmaiņas Valsts meža dienesta likumā paredz saskaņot likumā lietoto terminoloģiju ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Administratīvā procesa likumā lietoto terminoloģiju.

Paredzams, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

 

 

ZM: Par produktu reģistrācijas procedūras vienkāršošanu pārtikas kvalitātes shēmās

20.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos "Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība", kuros noteikta aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantēto tradicionālo īpatnību shēmas produktu reģistrācijas un aizsardzības kārtība.

MK noteikumu grozījumu mērķis ir sludinājuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis "aizstāt ar citu sabiedrības informēšanas veidu – informāciju par reģistrācijas procedūras sākšanu publicēt ZM un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā internetā un saīsināt iebildumu izteikšanas laiku, tādējādi vienkāršojot administratīvo procedūru un samazinot izmaksas.

Lai veicinātu ražotāju iesaistīšanos pārtikas kvalitātes shēmās, bija jāvienkāršo reģistrācijas procedūra, paredzot, ka sabiedrības informēšanai informāciju par reģistrācijas iesniegumu publicē PVD mājaslapā internetā, par reģistrācijas procedūras sākšanu informē ZM, kas informāciju ievieto savā mājaslapā internetā, un iebildumu izteikšanas laiks no publicēšanas datuma tiek saīsināts no trīs mēnešiem līdz vienam. Tādējādi tiks ietaupītas izmaksas, kas rodas par sludinājuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis ". Šobrīd tās nav iekļautas PVD valsts budžetā, kā arī nebūtu lietderīgi šādu papildu finansiālu slogu uzlikt uzņēmējam.

 

 

ZM: Par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem

20.decembrī Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi noteikumos "Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem". Tie paredz, ka saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, sākot no 2012.gada 1.janvāra, pirmo reizi reģistrētiem traktoriem un kombainiem varēs veikt valsts tehnisko apskati reizi divos gados, tādējādi traktoru īpašniekiem samazinot administratīvo slogu. Līdz šim attiecīgie Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka valsts tehniskā apkope jāveic katru gadu vienu reizi gadā. Savukārt, lai pārliecinātos par piekabes tehnisko stāvokli, traktortehnikas piekabi valsts tehniskajā apskatē kontrolēs sakabē ar traktortehniku.

20.decembrī akceptētajos Ministru kabineta grozījumos noteikumos par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem tiek precizētas arī tehniskās prasības par traktoru motoru dūmošanu, kas rada kaitējumu cilvēkiem un apkārtējai videi. Šie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

ZM: Par kārtību, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām

20.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām". Brucella melitensis ierosinātāja izraisītā slimība – bruceloze – ir zoonoze (infekcijas slimība, ar kuru slimo dzīvnieki un cilvēki), tās profilaksē un apkarošanā iesaistās aitu un kazu īpašnieki vai turētāji, pilnvarotie un praktizējošie veterinārārsti un valsts pārvaldes iestādes – Pārtikas un veterinārais dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, valsts aģentūra "Latvijas infektoloģijas centrs" un valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs".

Noteikumi "Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām" izstrādāti, lai noteiktu tiesisko regulējumu minētajām personām un institūcijām, aptverot visas situācijas, kas saistītas ar brucelozes profilaksi un apkarošanu. Noteikumos ir paredzēti nosacījumi, lai Latvija saglabātu Eiropas Komisijas piešķirto no aitu un kazu brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu, kā arī īpaši norādītu pasākumus, kas veicami, ja ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi vai tiek apstiprināta brucelozes diagnoze valstī, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss.

Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa