Valsts kontrole: Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas izmaksām

"Satiksmes ministrija (SM) kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta nozarē vēlas saglabāt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus daļu 100% valsts pārziņā, tādējādi nodrošinot vienas valsts kapitālsabiedrības – AS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) – dominējošo stāvokli tirgū," uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba, papildinot, ka "šādu ilgtermiņa mērķi SM ir apstiprinājusi LAU attīstības stratēģijā 2011.–2020.gadam".

Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz nosacījumus, kādos publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, tostarp, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā un ja tā ir stratēģiski svarīga nozare. VK revīzijā neguva pārliecību par LAU dibināšanas pamatojumu, bet konstatēja, ka SM atteikuma par LAU nodošanu privatizācijai pamatojumā ir izmantojusi tieši šos divus argumentus.

Ne nozares politikas plānošanas dokumentos, ne normatīvajos aktos nav noteikta LAU kompetence valsts autoceļu uzturēšanā, kas norādītu uz to, ka LAU īsteno kādu īpašu politiku, sniedzot autoceļu uzturēšanas pakalpojumus, ko nenodrošina vai nevarētu nodrošināt citi tirgus dalībnieki. VK revīzijā pārliecinājās, ka tādus pašus pakalpojumus tirgū sniedz arī vairāki komersanti ar pilnīgi privātu vai daļēji privātu kapitālu.

LAU kā vienīgā konkursa pretendente ir ieguvusi valsts pasūtījumu par valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanu laika posmā no 2007.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim par kopējo summu 278,44 miljoni latu (bez PVN). Turklāt šī summa par 45,27 miljoniem latu pārsniedz plānoto iepirkuma summu.

"Tādējādi LAU faktiski darbojas kā komersants brīvā tirgus apstākļos un piedalās publiskajos iepirkumos par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, bet tai pašā laikā, ņemot vērā LAU dominējošo lomu valsts autoceļu uzturēšanas tirgū, citiem komersantiem ir tikai teorētiska iespēja pretendēt uz valsts autoceļu uzturēšanu nākamajā konkursā, kas tiks organizēts 2014.gadā. Tas noteikti neveicina pakalpojumu izmaksu samazināšanos, kā tas būtu konkurences apstākļos," norāda valsts kontroliere.

VK revidenti ir konstatējuši būtiskas cenu atšķirības salīdzināmiem pakalpojumiem par valsts autoceļu un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanu – par vienu un to pašu darbu veikšanu līgumos par pašvaldību autoceļu uzturēšanu ir gan būtiski zemākas, gan arī būtiski augstākas cenas nekā līgumos par valsts autoceļu uzturēšanu.

Lai nodrošinātu skaidras un uz rezultātu orientētas autoceļu ikdienas uzturēšanas politikas īstenošanu, VK ir aicinājusi SM izvērtēt LAU īpašuma formu un valsts iesaistes komercdarbībā nepieciešamību, novēršot tirgus deformēšanas risku. VK ir arī sniegusi vairākus ieteikumus LAU, lai nodrošinātu pakalpojumu izmaksu uzskaiti, piemērotu vienotus principus cenu noteikšanā, kā arī novērstu konstatētās nepilnības personāla politikas īstenošanā, iepirkumu uzraudzībā un investīciju finansēšanā.

Revīzija tika veikta par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam. LAU pakalpojumu tarifu aprēķinu izvērtēšanai tika izmantota informācija par laika posmu, sākot no 2007.gada.

Valsts kontroles informācija