Vakar, 6.maijā, notika Ministru kabineta Lauku attīstības konsultatīvās padomes sēde

"Situācija pārtikas tirgū un Latvijas zemnieku iespējas par ekonomiski pamatotām cenām pārdot saražoto produkciju turpina pasliktināties. Valstī joprojām nav iekšējo tirgu aizsargājošas nacionālās likumdošanas, netiek veikti jūtami pasākumi valsts ekonomisko robežu aizsardzībai, ticamai preču plūsmas uzskaitei, ievedamās produkcijas svara noteikšanai, objektīvai importējamās produkcijas cenu izvērtēšanai un kontrabandas novēršanai," tā teikts paziņojumā, ko valdībai un Saeimai pirms nedēļas iesniegusi Zemnieku federācija, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Lauku atbalsta asociācija, Zemnieku saeimas pastāvīgā komiteja.

Vakar, 5.maijā, Zemkopības ministrijas speciālisti tikās ar Latvijas zemnieku un lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem, lai precizētu galvenos prasības punktus Saeimai un valdībai. Sanāksmes mērķis bija konkretizēt zemnieku izvirzītās prasības iekšējā tirgus aizsardzībai un kopīgi šīs prasības formulēt, lai tajās minētie punkti nebūtu pretrunā ar likumiem, lai tās būtu reāli izpildāmas. Iespājams, ka šodien lauksaimnieki saņems pozitīvu atbildi uz savām prasībām Lauku attīstības Konsultatīvās padomes sēdē. Tādā gadījumā nākamnedēļ, 11.maijā, par šiem jautājumiem jau konkrēti lemtu valdības sēdē. Jāpiebilst, ka zemnieki nemaz nepieļauj citādu valdības rīcību. Pretējā gadījumā lauksaimnieki sola izpildīt savu apņemšanos rīkot protesta akcijas, bloķējot tranzīta ceļus un muitas punktus. Zemnieki uzskata, ka viņi nevar gaidīt, kamēr Saeimā tiks pieņemts antidempinga likums, jo tas ceļš ir pārāk garš. Tomēr jau tagad vairāki likumakti pieļauj veikt vairākus pasākumus, ja tiek apdraudēts iekšējais tirgus.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše atzīst, ka būtībā gandrīz visas zemnieku prasības ir izpildāmas. Zemnieku saeimas pastāvīgās komitejas pārstāvis Valters Bruss uzskata, ka Zemkopības ministrija un zemnieki savu darbu ir padarījuši — ir sagatavoti grozījumi, kas nepieciešami, lai sakārtotu gan iekšējo, gan ārējo tirgu. Šobrīd ir svarīgi, kādu lēmumu valdība pieņems kopumā.

Termiņš, ko lauksaimnieki atvēlējuši galveno prasību izpildei, ir 15. maijs. Tad būtu jāsāk darboties likumā paredzētajai Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai.

Līdz šā gada 1. jūlijam nepieciešams ierīkot svarus un nodrošināt iespēju Sanitārajai robežinspekcijai nosvērt visas tās kontrolē esošās kravas Grenctāles, Meitenes un Rīgas ostas robežkontroles punktos. Šajos robežkontroles punktos jāiekārto padziļinātas kontroles iespējas (saldētavas un angārus), lai Sanitārā robežinspekcija varētu veikt kontroli lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Jūlijs ir arī termiņš, līdz kuram jāsagatavo vairāki likumdošanas akti, piemēram, grozījumi LR likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam", paredzot finansējumu vienotai uzskaites un pārskatu sistēmai valstī, iesaistot tajā valsts uzraudzības un statistikas institūcijas. Finansējums nepieciešams, lai pildītu likumus "Par iekšējā tirgus aizsardzību", "Par antidempingu", "Par pretsubsīdiju nodevas piemērošanu" (šis likumprojekts līdz 1. jūlijam jāiesniedz Ministru kabinetā, bet likumprojekts "Par antidempingu" — vēl agrāk, līdz 15. maijam).