Valsts prezidenta vēstule par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"

Rīgā 2011.gada 20.decembrī    Nr.260

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai

Ļoti cienījamā Āboltiņas kundze!

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 78.pantu un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 25.panta pirmo daļu, iesniedzu Latvijas Republikas Saeimai simt astoņdesmit septiņu tūkstošu trīssimt septiņdesmit astoņu (187 378) balss­tiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu, kas sastāda 12,14 procentus no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu skaita, ierosinātu likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

Pielikumā: 1. Centrālās vēlēšanu komisijas 2011.gada 19.decembra lēmums Nr.94;
                           2. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

                                                                          Ar cieņu, Valsts prezidents Andris Bērziņš

Pielikums

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.94

"Par parakstu vākšanas likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai rezultātu"

Rīgā 2011.gada 19.decembrī   

Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 24.pantu konstatē, ka par likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanu parakstu vākšanas laikā ir parakstījušies 187 378 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi (12,14% no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita).

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs K.Kamradzis

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1. Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 4.pantu šādā redakcijā:

"4.Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru."

2. Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 18.pantu šādā redakcijā:

"18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlētā persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

3. Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 21.pantu šādā redakcijā:

"21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli."

4. Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 101.pantu šādā redakcijā:

"101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda."

5. Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 104.pantu šādā redakcijā:

"104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā un krievu valodā."

Valsts prezidenta vēstule par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"

Rīgā 2011.gada 20.decembrī    Nr.261

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai

Ļoti cienījamā Āboltiņas kundze!

2011.gada 19.decembrī no Centrālās vēlēšanu komisijas esmu saņēmis 187 378 balss­tiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ierosinātu likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts paredz krievu valodu kā otru valsts valodu.

Krievu valodas noteikšana par otru valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu, Latvijas Republikas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām.

Esmu lūdzis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un apliecinājis gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicina.

Latvijas Republikas Satversmes 78.pants nedod Valsts prezidentam izvēli nodot vai nenodot Saeimas lemšanai vēlētāju ierosinātu likumprojektu. Izpildot šajā pantā noteikto pienākumu, nododu likumprojektu Saeimas lemšanai, tomēr uzskatu, ka konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama.

                                                                          Ar cieņu, Valsts prezidents Andris Bērziņš