Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 3., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 94., 131., 205.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība)” ar vārdiem “vai personāla nomnieks, kas izmanto tāda mikrouzņēmuma pakalpojumus, kurš sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.² panta izpratnē”;

papildināt 2.punktu ar “l” apakšpunktu šādā redakcijā:

“l) mikrouzņēmuma, kas sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.² panta izpratnē, darbinieks.”

2. 5.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “komandējumā” ar vārdiem “personas, kuras veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju” ar vārdiem “vai kuram nav piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi)”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Mikrouzņēmuma darbinieki, izņemot šā likuma 1.panta 2.punkta “l” apakšpunktā minētos darba ņēmējus, ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.”

3. 6.pantā:

papildināt otro, trešo, 3.¹ un devīto daļu pēc vārdiem “kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju” ar vārdiem “vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi)”;

papildināt 2.¹ daļu pēc vārdiem “kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju” ar vārdiem “vai kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi)”;

izteikt 3.² daļu šādā redakcijā:

“(3²) Fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, ir pakļautas pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļautas pensiju apdrošināšanai.”;

papildināt ceturto daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) personas, kuras veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus.”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “vai ir I vai II grupas invalīdi, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas” ar vārdiem “vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kuri ir I vai II grupas invalīdi, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas”;

aizstāt vienpadsmitajā daļā vārdus “vai ir I vai II grupas invalīds vai kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā” ar vārdiem “vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kura ir I vai II grupas invalīds, vai kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā”;

aizstāt trīspadsmitajā daļā vārdus “vai ir I vai II grupas invalīds, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona” ar vārdiem “vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kura ir I vai II grupas invalīds, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona”.

4. 16.¹ pantā:

izteikt pirmo un 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, un ir aprēķinājis vai izmaksājis vai viņam bija jāaprēķina un jāizmaksā darba ņēmējam ienākums, no kura bija jāaprēķina obligātās iemaksas, bet šis ienākums nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no tā nav aprēķinātas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no darba devēja obligātās iemaksas no summas, kas atbilst Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, vai no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt, un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā. Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, uzskatāms, ka persona ir jau nodarbināta trīs mēnešus, ieskaitot to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums atklāts, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt īsāku darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu.

(1¹) Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, noslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet tai aprēķinātie vai izmaksātie ienākumi vai ienākumi, kuri bija jāaprēķina un jāizmaksā un no kuriem bija jāaprēķina obligātās iemaksas, nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no šiem ienākumiem nav aprēķinātas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no darba devēja obligāto iemaksu starpību starp obligāto iemaksu summu, kas aprēķināma saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, un darba devēja aprēķināto obligāto iemaksu summu, kā arī soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā.”;

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja tiek konstatēts, ka darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet Valsts ieņēmumu dienestam nav iespējams nodarbināto personu identificēt, obligātās iemaksas un soda naudu piedzen šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tās nepersonificējot.”;

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Valsts ieņēmumu dienestam, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesības precizēt darba devēja aprēķinātos darba ņēmēja darba ienākumus un tos noteikt, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

1) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par darba devēja ienākumiem, no kuriem bija iespējams veikt darbiniekiem lielāku samaksu, nekā norādīts grāmatvedības uzskaitē;

2) darba devējs nenodrošina pierādījumus minēto darba ienākumu pamatotības aprēķinam.

(5²) Ja darba devēja aprēķināmie darba ņēmēja darba ienākumi ir noteikti, pamatojoties uz aprēķinu saskaņā ar šā panta 5.¹ daļu, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no darba devēja obligāto iemaksu starpību starp obligāto iemaksu summu, kura noteikta, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, un darba devēja aprēķināto obligāto iemaksu summu, kā arī soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā.”

5. Aizstāt 19.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus un skaitli “un 9.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “9. un 11.punktā”.

6. 20.pantā:

papildināt trešās daļas 1.punktu un ceturtās daļas 1.punktu pēc vārdiem “kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju” ar vārdiem “vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi)”;

papildināt septītās daļas 2.punktu pēc vārdiem “kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju” ar vārdiem “vai viņam ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi)”.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 50.punktu šādā redakcijā:

“50. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim no valsts pamatbudžeta paredzētās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām, kuras veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus, izdara no Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem.”

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 15.decembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2011.gada 23.decembrī