Par ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra vizīti Latvijā

Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus stiprināšana un iekšējo barjeru mazināšana ir svarīgs priekšnosacījums arī Latvijas ekonomikas izaugsmei, 21.decembrī tikšanās laikā ar Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāru Mišelu Barnjē norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš skaidroja, ka viens no galvenajiem stimuliem, kas mudināja Latviju iestāties ES, ir tieši brīvā preču un pakalpojumu kustība. Vienlaikus ministrs atzina, ka joprojām Latvijas uzņēmēji, sākot darbību citās ES dalībvalstīs, saskaras ar šķēršļiem un administratīvajām prasībām, kas apgrūtina to iespējas pārdot savas preces un pakalpojumus.

"Šķēršļi, ar kuriem ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji, liecina, ka ES vienotā tirgus potenciāls vēl nav izsmelts un ir jāturpina darbs, lai tos mazinātu, atvieglojot brīvu preču un pakalpojumu plūsmu ES. Svarīgi, lai visas dalībvalstis ieviestu direktīvu prasības. Latvijai ir ļoti svarīgi saskaņoti ar Eiropas Komisiju (EK) apkarot arī neformālās tirgus barjeras, īpaši pakalpojumu jomā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus," teica D.Pavļuts.

M.Barnjē, pateicoties Latvijai par ieguldīto darbu vienotā tirgus veicināšanā, uzsvēra, ka ir nepieciešama cieša sadarbība starp ES institūcijām un arī nacionālajām ministrijām, jo, lai veiksmīgi un operatīvi mazinātu šķēršļus, kā arī strīdīgās situācijas, jāstrādā visiem ķēdes posmiem. "Vienotais tirgus ir ES spēks. ES tirgū strādā 22 miljoni uzņēmumu, kuriem ir jārada saskaņots tirgus ar pietiekami augstu pirktspēju, mazinot preču un pakalpojumu kustības šķēršļus," teica M.Barnjē.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs arī informēja par Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto Vienotā tirgus aktu, kas ietver 12 pasākumus, un plāniem 2012.gada rudenī nākt klajā ar vēl 12 priekšlikumiem, lai turpinātu vienotā tirgus integrāciju. M.Barnjē skatījumā šie priekšlikumi ir skatāmi kā instrumenti izaugsmei, lai atvieglotu dzīvi ES uzņēmējiem un veicinātu ekonomikas attīstību.

EK Vienotā tirgus aktā ir paredzēti tādi 12 prioritārie virzieni kā mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam, iedzīvotāju mobilitāte, intelektuālā īpašuma tiesības, patērētāji – vienotā tirgus dalībnieki, pakalpojumi, enerģētikas un transporta infrastruktūras tīkli, digitālais vienotais tirgus, sociālā uzņēmējdarbība, enerģijas nodokļu direktīva, sociālā kohēzija, uzņēmumu regulatīvā vide, kā arī publiskie iepirkumi.

Šā gada vasarā Ekonomikas ministrijas veiktā uzņēmēju aptauja par šķēršļiem pārrobežu darbībā liecina, ka 14% no Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas citās ES valstīs, sastopas ar administratīvajiem vai biznesa vidē uzliktajiem šķēršļiem, bet 16% uzņēmēju trūkst informācijas par iespējām, tiesībām un prasībām ES vienotajā tirgū. Uzņēmējus, kas saskaras ar administratīvajiem vai biznesa šķēršļiem ES vienotajā tirgū, EM aicina vērsties SOLVIT centrā, kas risina problēmas, kas veidojas, valsts iestādēm nepareizi piemērojot ar iekšējo tirgu saistītus tiesību aktus.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre