27.decembrī žurnālā "Jurista Vārds":
• Inga Reine, intervijā Dinai Gailītei un Gatim Litvinam. Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni
Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21.gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Ar I.Ziemeli intervija lasāma 2011.gada 12.jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Ineta Ziemele intervijā Dinai Gailītei un Jānim Plepam. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr.28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I.Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I.Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā.
• Daina Celma. Eiropas tiesu mijiedarbība
Kā norādījis S.Duglass-Skots (Douglas-Scott), reiz bija vienkārši – pastāvēja divas "Eiropas" tiesas un tikai vienai no tām bija kompetence cilvēktiesībās. Patiesi, Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā tika izveidota 1959.gadā saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un tās uzdevums bija izspriest lietas par šīs Konvencijas ievērošanu. Tā kā Konvencija un tās protokoli satur vienīgi cilvēktiesību normas, Strasbūras tiesa nostabilizējās kā noteicošā cilvēktiesību tiesa Eiropā. Turpretim Eiropas Kopienu tiesa, kā tā toreiz tika dēvēta, tika izveidota 1952.gadā atbilstoši Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumam, lai pārraudzītu šā līguma ieviešanu. Vēlāk tās kompetence tika paplašināta arī uz Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu. Tādējādi Luksemburgas tiesa tika veidota kā ekonomisku kopienu tiesu iestāde, un līgumos, kurus tai bija uzdots pārraudzīt, cilvēktiesības nebija pat pieminētas. Tomēr jau 1969.gadā Kopienu tiesa atsaucās uz pamattiesībām, kas ietvertas Eiropas Kopienu tiesību vispārējos tiesību principos. Kopš tā laika Kopienu tiesa pamazām, bet neatlaidīgi ir palielinājusi pamattiesību aizsardzības nozīmi tās kompetencē ietilpstošajās jomās. Darbības lauks, kas abām tiesām ir kopīgs, nepārtraukti ir paplašinājies. Strasbūras un Luksemburgas tiesas savstarpējās attiecības nav raksturojamas statiski, tās vienmēr ir attīstījušās un ir veidojušās pakāpeniski, abām tiesām savstarpēji mijiedarbojoties.
"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv