Lai šie gaišie svētki mūsu sirdīs ienes mieru, ļauj aizmirst raizes, aicina ticēt, cerēt un mīlēt!

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš:

Ziemassvētki ir ticības un cerību svētki neatkarīgi no tā, kādās tradīcijās tos svinam – kristīgās vai tautiskās. Ticība tam, ka labas domas, vārdi un darbi uzvarēs negatīvo un valdīs pār pasauli. Cerība uz cilvēces saprāta spēku ikvienā izšķirīgā un būtiskā lēmumā, kas nāk valstu un tautu priekšā.

Katrs aizvadītais gads un tā notikumi ietekmē arī Ziemassvētku noskaņas, tomēr šo svētku galvenais vēstījums paliek nemainīgs laiku laikos. Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts ir tie pamati, uz kuriem balstās saskanīga un mīlestības vadīta dzīve.

Tās ir vienkārši uztveramas un visiem saprotamas vērtības, tomēr ikdienas dzīvē tās nereti paliek novārtā. Un tikai mūsu pašu rokās un prātos ir iespēja veidot tādu valsti un sabiedrību, kurā valdītu saticība, labklājība un savstarpēja cieņa!

Lai Ziemassvētku vēlējumi un labās domas pavada mūs visus arī nākamajā gadā!

Priecīgus un mierpilnus svētkus!

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:

Līdz ar Ziemassvētku atnākšanu noslēgumam tuvojas notikumiem bagāts un saspringts gads. Tādēļ jo īpaši priecājamies, ka šie gaišie un ģimeniskie svētki mūsu steidzīgajā ikdienā ikreiz ienes mieru, ļauj aizmirst raizes, aicina ticēt, mīlēt un cerēt.

Ziemassvētki ir laiks, kad jo īpaši novērtējam neatsveramo prieku un atbalstu, ko ikdienā saņemam, esot kopā ar sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Kā laimīgas un saticīgas ģimenes pamats ir savstarpēja uzticēšanās un atbalsts, prieks par saviem bērniem un vecākiem, viņu sasniegumiem un iecerēm, arī stipras valsts pamats ir par savu valsti priecīgi un lepni iedzīvotāji. Tādēļ es aicinu ikvienu šajos svētkos būt priecīgam un lepnam par savu zemi, tautu un valsti, par mūsu kopīgajām vērtībām, ko sargāt un godāt – mūsu valodu un kultūru, mūsu vēstures mantojumu un sasniegumiem. Es aicinu ik dienas apzināties, ka mums Latvijā ir par ko priecāties un ar ko lepoties.

Ziemassvētkos, kad tumsa atkal dod ceļu gaismai un kristīgā pasaule svin Kristus piedzimšanas brīnumu, es aicinu ikvienu radīt prieku, rast mieru un piepildījumu lietās un cilvēkos, kas mums ir patiesi nozīmīgi.

Mainīt pasauli mēs varam, vien mainoties paši, tādēļ es novēlu mums visiem šajā laikā apņemties kļūt gaišākiem un labākiem. Gan savās domās, gan darbos. Cik lepni un priecīgi ik dienas būsim par sevi, tik lepna un laimīga būs mūsu Latvija.

Priecīgus, gaišus, ticības un cerību pilnus Ziemassvētkus!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps † Elmārs Ernsts Rozītis:

Daudzus kristiešus vienos 2012.gada mude: “Dieva spēks nespēkā varens parādās.” Īsos vārdos tā izteic arī Ziemsvētku brīnumu. Pasaules Radītājs, Mūžīgais ienāk laikā un telpā pavisam mazs un nespēcīgs. Bērniņš mazpilsētas kūtī. Un ceļš no Betlēmes to novedīs Golgātā, galīgā nespēkā. Tieši tā atklāsies, kā Dieva mīlestības spēks iedarbojas. Tas kliedē tumsu un nāvi, to uzvarot ne ārīgi, bet pēc būtības.

Sevišķi skaisti tas parādās Jēzus Kristus piedzimšanā. Ir svarīgi, ka mīlestība gūst vārdu, seju, ka tā kļūst konkrēta. Neko nevajag “pa virsu”, viss pārējais attīstās pats no sevis. Mīlestība rada kopību. Gleznās ap Jēzus bērnu centrā redzam viņa vecākus, kādreiz arī vecmāmiņu, viņa priekšteci Jāni. Ielūkojas arī gani, un no tālienes tuvojas gudrie no austrumu zemes. Netrūkst dzīvā radība – ēzelis, vērsis. Un ap visu mēs redzam vai nojaušam debešķīgo pasauli zvaigznē un eņģeļos. Ziemsvētku silīšu tradīcija aicina arī mūs kaut ko pievienot par zīmi, ka no šīs mīlestības nav izslēgts neviens un nekas. Pēc senas filozofiskas tradīcijas šajā pasaulē kustība ienākusi ne ar kādu bargu pavēli, bet ar kaut ko tik skaistu, mīļu un patiesu, ka viss sācis tiekties pēc tā.

Ko tad nozīmē Ziemsvētku vēsts priekš mums? Vispirms – Jēzū Kristū Dieva mīlestības spēks varētu kļūt pievilcīgs arī mums. Ne ar spaidu, bet kā ar bērna smaidu. Un tad: Ziemsvētku vēsts var kļūt mums par iedrošinājumu un mudinājumu. Reti kāds no mums pieder pie šīs pasaules vareniem un spēcīgiem. Nedz mēs personīgi, nedz mūsu draudzes un Baznīca, nedz arī mūsu Latvija. Labi zināt, ka tieši tā mēs esam derīgi, lai Dieva spēks caur mums izpaustos. Patiesības un mīlestības spēks, ar savu īpašo skaistumu, ar savu prieku un gaišumu un ar mūžīgās dzīvības apsolījumu. Abi ar manu kundzi novēlam to mūsu Latvijas valstij un it īpaši laikraksta “Latvijas Vēstnesis” lasītājiem kā Ziemsvētku dāvanu visam nākamajam gadam!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps † Jānis Vanags:

Katra diena nāk ar jaunām vēstīm, kas nav pat īsti jaunas. Esam pieraduši, ka no rīta, klausoties ziņas vai atverot laikrakstus, pāri veļas nedrošības vilnis. Ko nesīs šodiena? Kas būs pēc mēneša? Pēc gada? Vai mums neklāsies kā Jāzepam un Marijai, kam laiks dzemdēt pienāca tālu no mājām, ceļā un bez pajumtes? Nedrošība nav laba vide, kur bērnam nākt pasaulē. Nedrošības sajūta ir galvenais, kādēļ Latvijā dzimst tik maz bērnu. Ne tikai nedrošība par ienākumiem un darbu nākotnē, bet arī nedrošība par savu vēlēšanos uzņemties saistības, doties laulībā, kļūt par ģimeni, būt par vecākiem. Bērni šodien daudziem šķiet apgrūtinājums un krusts.

Taču Ziemsvētku diena pienāca ar labām ziņām: “Nebīstieties, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks. Jums šodien Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs.” Eņģelis to vēstīja ganiem laukā, bet tie šo vēsti nevarēja saprast. Viņi sev teica: “Ejam uz Bētlemi skatīties, kas tad tur ir noticis, ko Tas Kungs liek mums paziņot!” Arī mums varbūt nav viegli uzreiz saprast, kāpēc Kristus dzimšana ir laba ziņa. Ko tā var mums līdzēt šajos mainīgajos laikos? Ja tā, tad sacīsim sev kā tie gani: “Es iešu un izpētīšu, ko Dievs ar to ir gribējis man pateikt.” Patiešām, īstais Ziemsvētku brīnums neguļ virspusē. Līdz lielajam priekam ir jānoiet atzīšanas un uzticēšanās ceļš.

Bētlemē mums ir dzimis Pestītājs jeb, mūsdienīgākā vārdā, Atbrīvotājs. Parasti to sākam skaidrot ar lielo un mūžīgo: tos, kas tic un top kristīti, Jēzus atbrīvo no likteņa tikt notiesātiem Dieva tiesā. Dieva mīlestība mums dāvāja viņa vienpiedzimušo Dēlu, lai tiem, kas ir Kristū, vairs nebūtu nekādas pazudināšanas. Kas viņa vārdus dzird un tic tam, kas viņu sūtījis, tam ir mūžīga dzīvība. Tas nenāk tiesā, bet ir no nāves iegājis dzīvībā. Tā patiesi ir laba ziņa, kas palīdz mierīgi domāt par nāvi. Kopā ar Jēzu mēs varam doties tai pretī ar paļāvību, ka aiz tās gaida miers un svētlaime kopā ar Dievu.

Tomēr ikdienā mūsu domas daudz vairāk aizņem tas, kā nodzīvot šo nedēļu, šo dienu. Vai Jēzus spēj pestīt arī no nedrošības zemes dzīves priekšā? Redzot savu mācekļu raizes, viņš ik reizes saka – nebīstieties, nebīstieties, nebīstieties… Viņš neapsola pasargāt no grūtībām. Viņš nesola, ka tiem nekas netiks atņemts. Viņš neatbrīvo no okupācijas un nepārveido politisko sistēmu. Tā vietā viņš ļauj piedzīvot mieru un drošību savā klātbūtnē. Tiem, kas staigāja kopā ar Jēzu, nebija gandrīz nekā. Viņi neko nezināja par savu nākotni. Tomēr viņi dzīvoja pilnasinīgi un aizrautīgi. Kopā ar Kristu viņi dzīvoja tā, it kā katrs zaudējums jau būtu simtkārt atlīdzināts. Viens no viņiem, Jānis, vēlāk rakstīja: “Bailēs ir mokas, bet pilnīga mīlestība aizdzen bailes.” Iemīlot Kristu, mēs piedzīvojam, ka Viņš ir dārgākā manta un ka Viņā atdusas sirds. Kad mīlestība uz Kristu ir pilnīga, vairs nav, no kā baidīties, jo Viņā ir viss, kas dzīvei dod mierinājumu un prieku. Viņu neviens nevar atņemt. Ar Viņu pietiek. To nevar izskaidrot vai pierādīt, bet tikai piedzīvot. Protams, līdz mīlestības pilnībai vienmēr ir ceļš priekšā. Iesim arī mēs uz Bētlemi, lai piedzīvotu, kas tur ir noticis un ko Dievs mums ir dāvinājis. Lai Kristus mūs atbrīvo no bailēm dzīvot pa īstam.

Jēzus piedzima kūtī un gulēja silē, taču svarīgākais, ka viņš piedzima gaidīts un mīlēts. Jāzeps un Marija bija savā starpā visu noskaidrojuši, vairs nebija ne aizdomu, ne šaubu. Viņi gribēja dzīvot ar Dievu un viens ar otru un audzināt Jēzu, cik labi vien spēdami. Šodien viņus sauc par svēto ģimeni. Ziemsvētkos lūgsim Dievu, lai Kristus klātbūtnē atkāpjas arī mūsu šaubas un nedrošība. Lai mūsu zemē atkal svinētu kāzas un būtu daudz ģimeņu, ko varētu saukt par svētām. Lai bērni, kas vēl gaida savu piedzimšanu, nāk pasaulē gaidīti un mīlēti, kaut arī tas būtu kūtī vai silītē. Lai viņi aug ar Dievu un vecāku rūpēm par prieku un svētību. Lai mūsu ceļš griežas uz dzīvības pusi!