Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2009, 1.,15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175., 200.nr.; 2010, 102., 131., 170., 206.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt divdesmit septītajā daļā vārdus un skaitli “un transporta būves (būvju klasifikācijas kods 21)” ar vārdiem un skaitļiem “transporta būves (būvju klasifikācijas kods 21) un cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas (būvju klasifikācijas kods 22)”;

aizstāt divdesmit astotajā daļā vārdu “pilnpiedziņas” ar vārdiem “jebkura veida”.

2. 3.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 1., 3. un 4.punktu;

izslēgt 4.², 4.³, 4.⁴ un 4.⁶ daļu;

izslēgt astotās daļas 1.punktu;

izslēgt vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu.

3. Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli “par kurām ziedotājs piemēro šā likuma 20.¹ pantā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi” ar vārdiem “ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, nav ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, kā arī ziedojuma saņēmējs neveic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju”.

4. Papildināt 5.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita kredītiestādes veiktos maksājumus par ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kas radušies parāda piedziņas procesa laikā, par ķīlas priekšmeta pārņemšanas izdevumiem un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus (tai skaitā nokavējuma naudu), kurus parādnieks nav veicis par attiecīgo pārņemto nekustamo īpašumu, ja tiek saglabātas tiesības šos maksājumus atprasīt no parādnieka vai parāds netiek atprasīts, jo parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet par tā norakstīšanu tiek nosūtīta informācija debitoram.”

5. 6.pantā:

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) zaudējumiem, kas radušies no akciju atsavināšanas;”;

papildināt pirmo daļu ar 20.punktu šādā redakcijā:

“20) ieķīlātā īpašuma uzturēšanas izdevumiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, kurus apmaksājusi kredītiestāde.”;

aizstāt trešajā daļā skaitli “8.¹” ar skaitli “9.¹”;

izslēgt ceturtās daļas 6.punktā vārdus un skaitli “vai ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu”;

izteikt ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) par ienākumu no akciju atsavināšanas, izņemot gadījumu, kad kapitālsabiedrība, kuras akciju atsavināšana notikusi, ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju;”;

papildināt ceturto daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) par summām, par kurām, saskaņā ar tiesas lēmumu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiek dzēstas vai samazinātas kredītsaistības, ja tās ir iekļautas nodokļa maksātāja apliekamajā ienākumā un nav uzrādītas nodokļa maksātāja izdevumos.”;

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” (attiecīgajā skaitlī un locījumā) visā tekstā ar vārdiem “Eiropas Ekonomikas zonas valsts” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

6. Izslēgt 8.¹ pantu.

7. Papildināt 9.pantu ar 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

“(1²) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par zaudētā parāda summu:

1) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu;

2) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu;

3) kas saskaņā ar tiesas lēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram.

(1³) Šā panta 1.¹ daļu piemēro debitora parādiem, ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts līdz 2007.gada 31.decembrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” normas. Ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā bijušās Maksātnespējas likuma normas, zaudētos parādus noraksta saskaņā ar šā panta 1.¹ daļu.”

8. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Iekšzemes uzņēmuma” ar vārdiem “Nodokļa maksātāja”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no dividenžu izmaksātāja, kurš ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.”;

izslēgt trešo, ceturto un piekto daļu.

9. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, kas radušies līdz 2007.gadam, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo astoņu taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, kas sākās 2008.gadā, vai pēc tam, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.”;

aizstāt 1.² daļā vārdus “hronoloģiskā secībā ne vairāk kā astoņus taksācijas periodus” ar vārdiem “saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus, kas radušies līdz 2004.gadam, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, kas sākās 2005.gadā, vai pēc tam, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šā panta 1.¹ daļā minētos taksācijas periodu zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.”;

izslēgt astoto un 8.¹ daļu.

10. 17.² pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja nodokļa maksātājs papildus šajā pantā noteiktajam atbalstam saņem citu valsts atbalstu, Ministru kabinets nosaka maksimāli pieļaujamos procentus, kādus drīkst sasniegt nodokļa atlaižu summa attiecībā pret sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summu.”;

aizstāt ceturtās daļas 1.punktā skaitli “5” ar skaitli “3”;

aizstāt ceturtās daļas 2.punktā vārdu “triju” ar vārdu “piecu” un vārdu “atbalstu” — ar vārdu “atbalstīšanu”;

izteikt ceturtās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ir sagatavots atbalstāmo investīciju projekts. Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi atbalstāmo investīciju projekta ietekmi uz valsts ekonomiku, kā arī to, vai minētais projekts, kura sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 miljonus latu, neradīs konkurences ierobežojumus, un uz šā izvērtējuma pamata Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu. Ministru kabinets lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu vai atteikumu pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad atbalstāmo investīciju projekts ir saņemts Ekonomikas ministrijā.”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “noteiktos atvieglojumus” ar vārdiem “attiecībā uz atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem”;

izteikt astotās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pārtikas produktu ražošana (NACE C10);”;

izteikt astotās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) gatavo metālizstrādājumu ražošana (NACE C25), izņemot mašīnu un iekārtu, kā arī ieroču un munīcijas ražošanu (NACE C25.4);”;

aizstāt astotās daļas 13.punktā vārdu “laivu” ar vārdiem “peldošo iekārtu”;

papildināt astoto daļu ar 13.¹ punktu šādā redakcijā:

“13¹) mēbeļu ražošana (NACE C31);”;

papildināt vienpadsmito daļu ar vārdiem un skaitļiem “(Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214)”.

11. Papildināt 23.pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1²) Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus var neveikt mēnešos, kuros saimnieciskā darbība ir apturēta, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegts iesniegums par saimnieciskās darbības apturēšanu.”

12. Izslēgt 24.panta 1.² daļu.

13. Izteikt 27.panta 10.punktu šādā redakcijā:

“10) kārtību, kādā iesniedzams un vērtējams investīciju projekta pieteikums atbalstāmo investīciju projekta statusa iegūšanai, piemērojami nosacījumi nodokļa atlaides apvienošanai ar citu atbalstu, kā arī tiek sniegta informācija Ekonomikas ministrijai par projekta īstenošanu.”

14. Pārejas noteikumos:

izslēgt 26.punktā vārdus “vai citos likumos”;

aizstāt 99.punktā skaitli “2016.” ar skaitli “2018.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 107.punktu šādā redakcijā:

“100. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkta, 4.² daļas un astotās daļas 1.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

101. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta ceturtās daļas 3. un 4.punkta, 4.³, 4.⁴ un 4.⁶ daļas un 24.panta 1.² daļas izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā un ir piemērojami tiem procentu un samaksas par intelektuālo īpašumu maksājumiem, kas tiek veikti Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc 2013.gada 30.jūnija, bet no 2014.gada 1.janvāra šie grozījumi ir piemērojami visiem procentu un samaksas par intelektuālo īpašumu maksājumiem, kas tiek veikti pēc 2013.gada 31.decembra.

102. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. No 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz šā likuma 3.panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minēto piemēro šādu regulējumu:

1) ja procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu izmaksas brīdī izmaksātāja rīcībā nav bijusi attiecīgā ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa vai to aizvietojošie šā likuma 3.panta četrpadsmitajā daļā minētie dokumenti un 3.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā noteiktais atbrīvojums nav ticis piemērots ienākuma izmaksas brīdī, bet ienākuma saņēmējs uzskata, ka ir tiesīgs to izmantot, tad pārmaksātās nodokļa summas atgūšanai ienākuma saņēmējs triju gadu laikā no maksājumu izmaksas dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu vai to aizvietojošos šā likuma 3.panta četrpadsmitajā daļā minētos dokumentus, kas apstiprina, ka ienākuma izmaksas brīdī sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst visām šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā papildus iekasēto summu likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un termiņos. Šā apakšpunkta piemērošanai ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa vai to aizvietojošie dokumenti ir derīgi tikai tā pārmaksātā nodokļa atmaksāšanai, kas ieturēts no ienākuma, kura izmaksas brīdī tie apstiprina, ka sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst visām šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām;

2) ja sabiedrības — procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu saņēmējas rezidences valsts nodokļu administrācija neizsniedz atsevišķu izziņu, kas apstiprina, ka sabiedrība atbilst visām šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām, tad šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas ir piemērojams, pamatojoties uz rezidences apliecību, ko attiecīgās valsts nodokļu administrācija izsniegusi šīs valsts un Latvijas Republikas līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērošanai, un uz sabiedrības — procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu saņēmējas — pilnvarota pārstāvja rakstveida apliecinājumu Valsts ieņēmumu dienestam, ka sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst pārējām šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām.

103. Grozījums likuma 4.panta pirmajā daļā ir piemērojams ziedojumiem, kuri veikti, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

104. Grozījumi attiecībā uz likuma 6.panta pirmās daļas 7.punkta izslēgšanu, 8.punkta un ceturtās daļas 9.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums likuma 11.panta pirmajā daļā, grozījumi attiecībā uz likuma 11.panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un trešās, ceturtās un piektās daļas izslēgšanu, kā arī 14.panta astotās un 8.¹ daļas izslēgšanu piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2013.gadā.

105. Likuma 9.panta 1.² daļa ir piemērojama zaudēto parādu summām, ja tiesas nolēmums par maksātnespējas procesa pabeigšanu vai bankrota procedūras pabeigšanu ir pieņemts saskaņā ar Saeimā 2010.gada 26.jūlijā pieņemtā Maksātnespējas likuma normām, arī aprēķinot apliekamo ienākumu par taksācijas periodu, kurš sācies pirms šā likuma spēkā stāšanās.

106. Grozījums likuma 17.² panta piektajā daļā ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

107. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, nevēlas turpmāk saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, likuma 25.panta ceturtajā daļā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2012.gada 15.janvārim.”

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 15.decembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 29.decembrī