Saeimas 2011.gada 22.decembra sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par iespējamām izmaiņām tajā. (Zālē ienāk SC frakcija. Starpsaucieni.)

Deputāti Elksniņš, Agešins, Zariņš, Rodionovs un Ivanova-Jevsejeva ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka–Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”. Šis pieprasījums ir iesniegts līdz pulksten 12.00 un deputātiem ir bijis pieejams no pulksten diviem, tātad tas ir iekļaujams šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no 22.decembra sēdes darba kārtības likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums”, kurš ir skatāms Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar lūgumu iekļaut 22.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Zaķa, Smiltēna, Druvietes, Čigānes un Ābiķa – iesniegumu ar lūgumu mainīt 22.decembra sēdes darba kārtību – izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

„Pret” darba kārtības maiņu ir pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.

Lūdzu!

I.Cvetkova (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jau trešo reizi VIENOTĪBAS deputāti lūdz izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības jautājumu par grozījumiem Civilprocesa likumā.

Es konstatēju, ka visus šos lūgumus pirmais ir parakstījis Zaķa kungs.

Zaķa kungs, es tiešām aicinu paskaidrot, kādēļ jau trešo reizi šos grozījumus jūs nevirzāt izskatīšanai (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Tāpēc, ka jūs...” – un runā vienlaikus ar I.Cvetkovu.) un ar kādiem argumentiem jūs pierunājāt savus kolēģus no partijas parakstīt šo lūgumu!

Tagad nedaudz statistikas. SIA „Bauskas namsaimnieks” klientu parāds par komunālajiem pakalpojumiem jau pārsniedz 200 tūkstošus latu. Novembra beigās pašvaldības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” klientu parādi par komunālajiem pakalpojumiem sasniedza 18,5 miljonus latu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Kur skatās Rīgas dome?”) No minētās parāda summas aptuveni 4 miljoni latu bija apkures parādi, vairāk nekā 2 miljoni – parāds par ūdeni, bet pārējo summu veidoja mazākas parādsaistības par citiem pakalpojumiem, no kurām lielākās summas ir ap 200 tūkstošiem latu. Un, lai segtu rīdzinieku apkures parādus un tādējādi nodrošinātu apkures pieslēgšanu visos mājokļos, uzņēmums oktobra sākumā aizņēmies DnB bankā 5 miljonus latu. (No zāles dep. Dz.Zaķa un dep. J.Reira starpsaucieni.)

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības informācijas, vairāk nekā 40 procentu no iedzīvotājiem nevar laikus samaksāt par siltumu, un kopējais Latvijas iedzīvotāju parāds par apkuri jau ir sasniedzis 30 miljonus latu.

Es atļaušos izteikt „pateicību” Latvijas pašvaldību un apsaimniekotāju vārdā VIENOTĪBAS deputātiem par to, ka viņi ar savu rīcību veicina pašvaldību uzņēmumu un apsaimniekošanas uzņēmumu zaudējumu palielināšanos milzīgos apmēros un to loģisku novešanu līdz faktiskai maksātnespējai.

VIENOTĪBAS deputāti, kur pēkšņi pazuda jūsu valstiskā domāšana? (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Nepazuda! Nepazuda!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” darba kārtības izmaiņām pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Patiešām ir tā, ka uzkrāto komunālo un apsaimniekošanas parādu apjoms ir ļoti, ļoti smaga problēma. Un diemžēl ir tā, ka vissmagāk tie nogulstas tieši mazturīgo un godprātīgo maksātāju maciņos.

Ir tā, ka iepriekšējā Saeimā, 10.Saeimā, bija izveidota Mājokļa jautājumu apakškomisija, kurai bija jāmeklē šīs problēmas komplekss risinājums. Šī apakškomisija paļāvās uz to, ka piedāvātais un salīdzinoši ļoti šaurais risinājums tiek nodots Juridiskās komisijas rīcībā, kas tad meklēs risinājumu.

Mājokļa jautājumu apakškomisija, kuru vadīja, starp citu, „Saskaņas Centra” deputāts, ar šo jautājumu kompleksi nenodarbojās un kompleksi to nerisināja. Tāpēc mēs šobrīd esam nonākuši tādā situācijā, kur Juridiskā komisija patiesi ir meklējusi risinājumu, bet šis risinājums šobrīd vēl ir nepilnīgs, pirmkārt, tāpēc, ka to var salīdzinoši ļoti viegli apiet; otrkārt, tas dod priekšrocības lielajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, bet nenodrošina iespēju atgūt tieši apsaimniekošanas parādus. Tas nozīmē, ka šobrīd Mājokļa jautājumu apakškomisijai, kuru atkal vada „Saskaņas Centra” deputāts, kas, cerams, to darīs ļoti prasmīgi, ir jāmeklē komplekss risinājums.

Man ir prieks, ka Juridiskajā komisijā šobrīd ir izveidota darba grupa, kurā ir deputāti, kas aktīvi grib nodarboties ar šīs problēmas risināšanu, un viņi aktīvi strādās pie tā, lai risinājumu atrastu kompleksā veidā – lai parādus piesaistītu gan konkrētam nemaksātājam, gan konkrētam īpašumam, bet lai neliktu par parādiem ciest godprātīgiem maksātājiem, kuri bieži vien ir tieši pensionāri.

Un es gribu teikt, ka šobrīd jau ir mehānisms, kas to paredzēs. Tātad būs iespējams veikt arī maza apmēra prasības. Diemžēl apsaimniekotāji šīs maza apmēra prasību iespējas tiesās pret parādniekiem izmanto nepilnīgi.

Tā ka es aicinu visiem cilvēkiem, par kuru tiesībām jūs iestājaties, skaidrot šīs juridiskās iespējas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai veiktu izmaiņas Saeimas 22.decembra sēdes darba kārtībā un svītrotu no tās likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – 2. Darba kārtība nav grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Dzintara Rasnača, Eināra Cilinska, Dzintara Kuduma, Raivja Dzintara un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt 22.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 22.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 28, atturas – nav. Darba kārtība grozīta, lēmuma projekts tajā iekļauts.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dūklava, Brigmaņa, Bērziņa, Klauža un Jurševskas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Kredītu reģistra likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir lūgums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” kā atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju... ā, kā līdzatbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” tiktu nodots Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Viļuma iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 20.decembra līdz 22.decembrim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, par to jūs tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”.

Frakciju padome ir vienojusies, ka Saeimas rudens sesija tiks slēgta 23.decembrī un ziemas sesija tiks atsākta 9.janvārī. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Vējoņa, Auguļa, Seržanta, Eigima, Vucāna, Bērziņa un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā... Kurš runās Pieprasījumu komisijas vārdā? Kalniņa kungs, kurš runās Pieprasījumu komisijas vārdā par šo pieprasījumu? Kādam ir jāziņo par pieprasījumu. (Starpsaucieni no zāles: „Ai, ai, ai! ” No SC frakcijas: „Es varu noziņot”)

Ja nav referenta, tad nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Elksniņa, Agešina, Zariņa, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”.

Deputāti ir lūguši atzīt šo pieprasījumu par steidzamu un ir lūguši vārdu steidzamības pamatojumam.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamie deputāti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Uz doto brīdi es vēlētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka tik tiešām Latvija ir parlamentāra republika un ka šajā gadījumā ir iespējama Saeimas kontrole attiecībā uz izpildvaras darbībām. Sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par „Ventspils naftas” valsts kapitāldaļu privatizācijas pamatnoteikumos nenorādītās... precīzāk sakot, naftas cauruļvadā izmantotās bufernaftas kā privatizācijas objekta neminēšanu, kā arī par pastāvošajiem strīdiem starp „LatRosTrans” un Balkrievijas uzņēmumu attiecībā uz konkrētās naftas piederību.

Pašreizējā situācija rada virkni jautājumu, kuri, manā skatījumā, ir jāatrisina valdības līmenī, tādējādi valdības vadītājam būtu jāsniedz paskaidrojumi, kāpēc līdz šim brīdim valdība nekādā veidā nav veicinājusi iesaistīšanos minētajā tiesvedības procesā un nav aizsargājusi valsts īpašumtiesības uz minēto īpašumu, kura aptuvenā vērtība ir no 50 līdz 80 miljoniem latu.

Šajā situācijā, es domāju, godājamie deputāti, ir jāatzīst minētais pieprasījums par steidzamu, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka tiesvedība minētajā procesā turpinās. Valsts bezdarbība šajā jautājumā ilgst jau vairākus gadus, un gadījumā, ja šī situācija netiks atrisināta tiesiski, tad mēs zaudēsim iespēju ietekmēt kaut kādā veidā gan, piemēram, jauno bērnudārzu celtniecību, gan arī citu valstij svarīgu un vitālu jautājumu risināšanu.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es lūdzu atzīt minēto pieprasījumu par steidzamu un to attiecīgi arī virzīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par to, vai atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – 2. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Vējoņa, Auguļa, Seržanta, Eigima, Vucāna, Bērziņa un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Par šo jautājumu pagājušajā nedēļā bija balsojums, un komisija to noraidīja.

Tad man ir lūgums balsot „pret” šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēdējā mēneša laikā, protams, Latvijas sabiedrību ir satricinājusi situācija ar Latvijas Krājbanku.

Slēdzot Latvijas Krājbanku, ir izmaksāta garantētā atlīdzība, un tā valstij radījusi pašreizējā brīdī zaudējumus. Protams, mēs varam cerēt uz to, ka, pārdodot banku, mēs atgūsim daļu naudas.

Tajā pašā laikā mēs valdībā pieņemam lēmumus par Latvijā, pēc oficiāliem datiem, pelnošas bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanas stratēģiju, banku paredzot sadalīt sešās daļās un pārdot. Un pats interesantākais šajā situācijā ir tas, ka šī pārdošana ir plānota jau sākotnēji ar zaudējumiem, kuri var svārstīties no pāris desmitiem miljonu līdz pat simts miljoniem. Un tad, protams, rodas jautājums: kā visus šos zaudējumus, kas radīsies pārdošanas dēļ, mēs kompensēsim? Kas ir tie līdzekļi, kas tiks ieguldīti, lai segtu šos zaudējumus? Diemžēl Pieprasījumu komisijā, uz kuru bija ieradies ekonomikas ministrs, kas diemžēl vēl nav paspējis iepazīties ar konkrēto situāciju, šajā jautājumā netika sniegtas atbildes.

Runājot par Hipotēku un zemes banku, vienmēr tiek pieminēts, ka apņemšanās pārdot banku ir ierakstīta aizdevuma līgumā un ka vienošanās ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu paredz to, ka Hipotēku un zemes banka ir jāpārdod. Jā, tur tas ir ierakstīts. Bet tur nav ierakstīts tas, ka banka ir jāpārdod ar zaudējumiem!

Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Komisija ir organizācijas, ar kurām, ja mainās lietas apstākļi, var runāt par tām lietām, kas ir ierakstītas konkrētajā vienošanās dokumentā, un ka mēs varam arī mainīt vienošanās saturu. Taču jāatzīst, ka diemžēl tie cilvēki, kas piedalījās šajā diskusijā ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, nespēja izdarīt izmaiņas šajā vienošanās punktā un ka šis punkts joprojām ir palicis tāds, kāds tas ir bijis.

Tas kārtējo reizi parāda to, ka īstenībā Latvijas nacionālo interešu aizstāvība sarunās gan ar Starptautisko Valūtas fondu, gan ar Eiropas Komisiju ne vienmēr tiek nostādīta pienācīgā līmenī. Tas, ka uz šīm sarunām visbiežāk dodas ierēdņi, nevis politiskās amatpersonas, liecina par Latvijas valsts attieksmi pret šo jautājumu svarīgumu. Manuprāt, šo jautājumu risināšanā ir jāpiedalās nevis ierēdņiem, bet gan augstākajām amatpersonām. Ierēdņu darbs, neapšaubāmi, ir vajadzīgs valstij un vajadzīgs arī sarunās ar dažādām finanšu institūcijām, bet tomēr, lai pieņemtu šos politiskos lēmumus, ir nepieciešama aktīva amatpersonu – augstāko amatpersonu! – iesaistīšanās.

Runājot par Hipotēku un zemes banku, protams, nedrīkst nepieminēt faktu, ka Ministru prezidents, piedalīdamies lēmuma pieņemšanā par Hipotēku un zemes bankas pārdošanas stratēģiju, tomēr, mūsuprāt, ir bijis interešu konfliktā. To viņš ir atzinis, šajā nedēļā nepiedalīdamies balsojumā par tālāko rīcību ar Hipotēku un zemes banku. Tātad īstenībā ir jautājums par to, cik korekti bija 1.novembrī, pieņemot lēmumu par pārdošanas stratēģiju, Ministru prezidentam piedalīties lēmuma pieņemšanā. Tas, protams, ir jautājums mūsu tiesībsargājošajām institūcijām, lai tās izvērtē premjera iespējamo... viņa kā amatpersonas pārkāpumu.

Līdz ar to Pieprasījumu komisijā mēs īstenībā neguvām atbildes uz šiem jautājumiem, ko ZZS deputāti bija uzdevuši Ministru prezidentam, un tāpēc lūdzam atbalstīt ZZS pieprasījumu Ministru prezidentam, lai Ministru prezidents sniedz konkrētas, korektas atbildes uz deputātu pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā jau Vējoņa kungs norādīja, diemžēl Pieprasījumu komisijas sēdes laikā mēs nesaņēmām nepieciešamās atbildes, kuras tika uzdotas Ministru prezidentam. Pēc šīs komisijas sēdes es palūdzu finanšu ekspertus, lai viņi izanalizē to situāciju un tās atbildes, kuras tika uzdotas Ministru prezidentam un uz kurām centās sniegt atbildes finanšu ministrs Vilka kungs.

Pirmais jautājums: „Kāds precīzi tika dots uzdevums neatkarīgajiem konsultantiem, izstrādājot Hipotēku un zemes bankas pārveides plānu?” Atbilde nekonkrēta, nav dokumentāru pierādījumu par uzdevumu apjomu un būtību.

Tāpat nav atbildes uz jautājumu, kāpēc tieši ar konkurējošo SEB banku saistītais uzņēmums SIA IBS SEB Enskild tika izvēlēts par neatkarīgu konsultantu un vai tā bija finanšu ministra iztapšana kaut kādiem saviem bijušajiem zviedru kolēģiem. Tāpat šajā atbildē nav dots arī Hipotēku un zemes bankas pārveides vadības grupas sastāvs, nemaz nerunājot par to, konkrēti ar kādiem Eiropas Komisijas darbiniekiem notika šīs konsultācijas.

Otrais jautājums: „Vai neatkarīgie konsultanti izanalizēja arī alternatīvos plānus, ko varētu iegūt Latvijas valsts, ja nebūtu vienošanās ar Eiropas Komisiju par Hipotēku un zemes bankas pārveidi?” Atbilde samudžināta, lai noslēptu Finanšu ministrijas nelikumību – 2010.gadā bankas kapitāla palielināšanu 70,28 miljonu latu apjomā. Finanšu ministrija tā arī detāli nav pamatojusi, kāpēc 2010.gadā nebija iespējams pārliecināt Eiropas Komisiju par kapitāla palielinājumu tieši komerciālām vajadzībām. Tāpēc tālākie uzdevumi konsultantam tiek doti tādi, lai tikai šo neizdarību slēptu un banku sadalītu vai likvidētu, ko konsultants labprāt tālāk arī ir attīstījis. Atbildei nav pievienots pamatojums ar konkrētiem datiem no izmaksu, risku un juridiskā viedokļa par izvēlēto bankas aktīvu un pasīvu pārdošanas scenāriju. Šajā atbildes daļā, neņemot vērā šodienas reālijas pasaules un Eiropas finanšu tirgos, arī norādīts, ka bankas aktīvu pārdošanas plānu ir jau uzsākts realizēt.

Trešais jautājums: „Kāpēc jāsteidzas ar Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanu, ja saskaņā ar vienošanos Latvijai ir laiks līdz 2013.gada beigām? Vai, turpinot darboties vēl divus gadus, valsts neiegūtu papildu līdzekļus, ņemot vērā, ka banka pelna?” Atbilde vienkārša: 2011.gada aprīlī iepriekšējā vienošanās ir mainīta tieši tāpēc, ka 2010.gada ieguldījumi Finanšu ministrijas bezdarbības dēļ ir nelikumīgi no Eiropas Komisijas regulu viedokļa, un komercdaļas pārdošana ir jābeidz līdz šā gada beigām.

Atbildē ir redzams, ka valdība demonstrē nespēju aizstāvēt savas nacionālās intereses un konsekventi realizē visnelabvēlīgāko scenāriju bankas aktīvu pārdošanā. Tāpat atbildē atklāti parādīts, ka bankas darbība apzināti tiek bremzēta, par ko būtu jāprasa atbildība no bankas akcionāru padomes un no valdes pārstāvjiem.

„No kādiem līdzekļiem tiek plānots segt Hipotēku un zemes bankas pārdošanas zaudējumus?” Atbildes nav, ir tikai nekonkrēti mājieni uz kādām darbībām bez laika grafikiem, aprēķiniem un prognozēm par zaudējumu apmēru, taču jau ir norādīts, ka bankas atlikušais pamatkapitāls būs jāpalielina, bet nav norādes, no kurienes nāks šie finanšu resursi.

„Vai sarunās ar Eiropas Komisiju piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvji un vai viņu viedoklis sakrita ar Ministru kabineta pārstāvju pausto?” Atbilde bija izvairīga, tajā skaitā arī komisijas sēdes laikā.

„Vai ir izstrādāts un apstiprināts plāns Hipotēku un zemes bankas pārveidei par Attīstības banku gadījumā, ja tiek pārdota Hipotēku un zemes bankas komercdaļa?” Atbilde ir šokējoša, jo tikai līdz 2012.gada 1.jūlijam ir jāizstrādā plāns Hipotēku un zemes bankas darbībai pēc komercdaļas atsavināšanas. Plāna apstiprināšanas laiks nav minēts.

„Cik naudas ir paredzēts ieguldīt Attīstības bankas izveidošanai? Kāds ir resursu avots?” Atbilde ir ļoti interesanta: „Gaidāms jauns finansējums attīstības programmas realizācijai.”

Un nu daži secinājumi un priekšlikumi par Hipotēku un zemes bankas tālāko darbību.

Finanšu ministrija 2010.gadā ir izdarījusi rupjas kļūdas, nepanākot Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši Eiropas Komisijas regulām, tāpēc valsts saistībā ar šīs bankas tālāko likteni ir nonākusi ķīlnieka lomā. Valdība 2011.gadā nav meklējusi ceļus, kā 2010.gadā pieļautās kļūdas labot, bet piekritusi Hipotēku un zemes bankas komercdaļas paātrinātai pārdošanai jau līdz šā gada beigām. Hipotēku un zemes bankas pārveidošanai par Attīstības banku nav izstrādāts plāns. Tas varētu tikt pabeigts nākamā gada otrajā pusē. Taču tam nav paredzēti arī finansēšanas avoti. Hipotēku un zemes bankas komercdaļas darbība ir daļēji paralizēta politiķu nolaidības dēļ, tāpēc vispār brīnums, ka tā ir strādājusi ar kaut kādu peļņu.

Eiropas finanšu krīzes apstākļos ir nepieļaujama valsts komercbankas nerentabla pārdošana, kas apdraud valsts budžeta stabilitāti, kā arī sekmīgu Attīstības bankas izveidi nākotnē.

Saeimas deputātiem ir jābūt gribai glābt Hipotēku un zemes banku no valdības bezatbildīgās rīcības un pārtraukt nesaimnieciskās rīcības, par kurām vienošanos valdība ir noslēgusi šā gada aprīlī. Deputātiem jāvēršas pie tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu pārbaudīt Hipotēku un zemes bankas komercdaļas bezsaimniecisko pārdošanas procesu, kā arī izvērtēt atsevišķu politiķu ieinteresētību šajā procesā. Valdībai jāpieprasa akcionāru pārstāvju un padomes nomaiņa un valdes attīrīšana no politisko personu pārstāvniecības, jo tās nav spējušas nodrošināt valsts interešu aizsardzību šajā bankā.

Noskaidrojami un saucami pie atbildības būtu arī sarunu vedēji, kas šīs sarunas veda ar Eiropas Komisiju. Nekavējoties izstrādājami bankas komercdaļas piesaistāmo līdzekļu veidi un apjomi, ņemot vērā valsts un pašvaldību un to komercsabiedrību resursu pārvietošanas iespējas no privātām un nestabilām komercbankām.

Cienījamie kolēģi! Nobeigumā par to, kas skar Krājbanku, par krīzi, kas ir saistīta ar šo banku. Ziniet, mani vienā ziņā pat pārsteidz gan finanšu ministra, gan arī Ministru prezidenta uzstāšanās publikas priekšā par to. Kad Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji uzdeva jautājumu, kurās bankās labāk ir turēt naudu, kuras bankas ir drošas, tad Latvijas valsts pārstāvis, akcionārs vismaz divās valstij piederošās bankās, pēkšņi pasaka, ka viņš nevar nosaukt šādas bankas. Ziniet, man grūti iedomāties, ka kāds akcionārs savus naudas līdzekļus izvietotu kādā citā bankā. Es 20 gadu garumā tā arī līdz šim neesmu sapratis, kāpēc valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, valsts un pašvaldību uzņēmumu finanšu līdzekļi netiek turēti valstij piederošajās bankās. Kāpēc mēs tādā veidā nestimulējam mūsu ekonomikas attīstību?

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un ļoti gribētu dzirdēt Ministru prezidenta uzstāšanos no šīs tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Dokuments pēc savas būtības... tas, kas tur ir iekļauts... šie jautājumi ir saprotami, korekti un atbalstāmi, vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa no šiem jautājumiem ir manis paša formulēti, tos mēs kopā ar Auguļa kungu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu, izstrādājām un nosūtījām Finanšu ministrijai, un arī saņēmām atbildes. Varbūt tās nebija tik īsas kā tā, ko tikko kolēģis Ādamsona kungs nolasīja, bet katrā ziņā tās bija formālas. Bet jūs taču labi saprotat... es domāju, iesniedzēji no opozīcijas... ka tas bija pēc principa, ka pozīcija nekad neatbalstīs pieprasījumu Ministru kabinetam. Tas taču ir skaidrs. Tāpēc ir tādas divējādas sajūtas. It kā atbalsta šo nepieciešamību noskaidrot patiesību, bet tajā pašā laikā neatbalsta formu, kādā tas tiek darīts. Par to, ko mēs līdz šim esam veikuši, par šo izpēti attiecībā uz to, kas vispār ir noticis, jāteic, ka, protams, daudzas lietas, maigi sakot, dara uzmanīgu vai bažīgu, jo gan tā konkrētā persona, kura noslēdza ar Eiropas Komisiju vienošanos, pēc tam ir pārmetusies citā frontes pusē un noteikti neaizstāv valsts intereses... Dara bažīgu veids, kādā notiek šis Hipotēku un zemes bankas, varētu teikt, pārveides process jeb, pareizāk sakot, tas, kā tas tiek likts priekšā pārējām frakcijām, to skaitā Nacionālajai apvienībai, kad praktiski nav iespējams vairs kaut ko grozīt vai pieņemt citus lēmumus, jo tiek argumentēts ar to, ka vilciens jau ir aizgājis un ka mums nav citas iespējas. Manuprāt, iespējas ir vienmēr. Šobrīd tas, ko mēs varam darīt un ko esam izdarījuši, – ir izveidota atsevišķa darba grupa, kas šo jautājumu par iespējamo – es uzsveru, par iespējamo! – komercdaļas pārdošanu vēl tikai lems, kaut arī valdībā šāds lēmums jau ir pieņemts. Un, kā jau pirms tam kolēģi teica, situācijai mainoties, mums noteikti ir jāpārvērtē šie te... šīs uzņemtās saistības un, iespējams, būtu nepieciešams veikt būtiskas korekcijas.

Tātad šinī konkrētajā gadījumā mēs balsosim „pret”, bet Nacionālā apvienība uzskata, ka Latvijas valstij ir jābūt valsts komercbankai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Nu, protams, pozīcijai ir jābalso „pret”. Viņa, protams, to var darīt, bet tad mēs atkal nonāksim tanī pašā situācijā, kāda ir ar Latvijas Krājbanku.

Tātad gadījums arī ar Hipotēku un zemes banku ir satraucošs. Mēs redzam to, ko mēs redzam no tās informācijas, kas mums tiek sniegta, – briest kārtējā banku afēra par simts miljoniem. Tas, ko mēs lūdzam, ir atnākt, mums paskaidrot un kliedēt šīs šaubas. Un tā ir šā pieprasījuma būtība.

Ļoti interesants process notiek ap šo banku. Es pats esmu piedalījies vairākās sēdēs, pats piedalījos arī šajā Pieprasījumu komisijas sēdē. Biju arī aizgājis... mēģināju aiziet uz to komisijas sēdi, kurā tika izskatīts jautājums par Hipotēku un zemes bankas pārdošanu, kur mani sagaidīja policisti, kuri vispār negribēja laist iekšā... tomēr man izdevās iekļūt šinī sēdē, balstoties uz savām deputāta tiesībām... Un, kad es uzdevu konkrētu jautājumu, uz kuru es gribēju saņemt atbildi un kurš uztrauc mūs visus, – kāpēc šī banka tūlīt un tagad par katru cenu ir jāpārdod –, konsultants sāka stostīties un neko konkrētu man pateikt nevarēja. Teica: „Nu, tāpēc, ka tā vajag, tā būs izdevīgāk!” Kad es prasīju: „Vai jūs varat piestādīt kādus aprēķinus par šo „izdevīgāk”?”, viņi nekādus aprēķinus nespēja iedot.

Pēc tam Pieprasījumu komisijas sēdē, kurā tika izskatīts šis pieprasījums, es uzdevu... mēģināju atkal uzdot jautājumu, kuru man atkal neatļāva uzdot nez kāpēc, un vajadzēja atkal ļoti uzstāt un pajautāt šiem konsultantiem, kas savukārt tanī sēdē bija juridiskie konsultanti, kuri, atbildot uz manu jautājumu: „Kāpēc mums steidzami ir jāpārdod šī banka?”, teica: „Tāpēc, ka to prasa Eiropa.” Tad es paprasīju: „Lūdzu, konkrēti man iedodiet... iedodiet konkrētus punktus, konkrētus normatīvos aktus, kur ir šī Eiropas prasība.” Tika nosaukti divi dokumenti. Viens bija Banku komunikācijas, bet otrs – Restrukturizācijas komunikācijas dokuments. Es iepazinos ar šiem dokumentiem... palūdzu iepazīties. Es tur neatradu neko tādu, ko Eiropa no mums prasītu. Paprasīju vieniem juristiem arī iepazīties ar šo dokumentu, vai tiešām Eiropa to prasa. Viņi to neatrada.

Es paprasīju vēl vienam juridiskajam birojam, lai iepazīstas ar šiem dokumentiem un man pasaka, vai tiešām Eiropa no mums steidzami prasa pārdot šo banku. Viņi arī neatrada šādu prasību.

Nu, redziet! Un līdz ar to, ja mēs negribam piedzīvot atkal to pašu epopeju, kas bija ar Latvijas Krājbanku... lai mums nevajadzētu atkal taisīt kādu izmeklēšanas komisiju un sākt pašiem ar to nodarboties, nu, tad varbūt tomēr ir vērts atnākt mūsu varasvīriem un pastāstīt, ko viņi taisās darīt ar šo banku un kāpēc?

Tāpēc nejauksim divas dažādas lietas, ar ko parasti notiek spēlēšanās... Tie, kuri varbūt nav lietas kursā par to, ko prasa Eiropa... Eiropa prasa... Jā, viņi saka, ka vajadzētu sadalīt šo banku, nodalīt nost attīstības daļu no komercdaļas, bet viņi nekur nerunā par to, ka mums tagad „pa ātro” ir jāpārdod šī banka, kā to iesaka mūsu konsultanti, kuri, starp citu, ir ļoti cieši saistīti ar kādu citu Latvijas banku, kura, visdrīzāk, arī iegādāsies šos aktīvus. Tā ka nepieļausim vēl vienu afēru, kur mēs atkal nevarīgi noplātīsim rokas un pateiksim: „Nu, ko tad mēs? Visi lēmumi jau ir pieņemti. Tagad nekas cits neatliek vien kā maksāt!”

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, izskatīt šo lietu un saprast, kas tad šeit īsti notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Vējoņa, Auguļa, Seržanta, Eigima un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 4. Pieprasījums nav atbalstīts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Tātad nākamais darba kārtības punkts – Juridiskās komisijas ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Patiešām Ziemassvētku brīnums! Es jau vairs necerēju, ka šogad ziņošu par šo likumprojektu.

Saeimas Juridiskā komisija savā šā gada 29.novembra sēdē ir izskatījusi 10.Saeimā neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kuru sagatavoja Ekonomikas ministrija.

Ar šo likumprojektu plānots papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu un pārejas noteikumu 44. un 52.punktu.

Ar izstrādātajiem grozījumiem tika paredzēts, ka īpašniekam sniegto pakalpojumu apmaksas parādu piedziņai būs prioritāte pār zemesgrāmatā nostiprinātu hipotēku un ka būs iespējams piedzīt parādu no ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma, ja tā vērtība ir zemāka par ķīlas vērtību.

Ministrijas sagatavoto priekšlikumu vidū ir arī ierosinājums uzlabot tiesas spriedumu izpildi, lai komunālo pakalpojumu apmaksas parādu piedzinējs bez papildu motivācijas varētu lūgt tiesu noteikt prasības nodrošinājumu jeb īpašas atzīmes uzlikšanu nekustamajam īpašumam.

Komisijas sēdes laikā notika plaša diskusija un tika piedāvāts atlikt jautājuma izlemšanu un uzdot Ekonomikas ministrijai līdz 2012.gada 1.martam pilnveidot iesniegtos grozījumus, jo piedāvātā grozījumu redakcija nerisina esošo problēmu kompleksi, tomēr Juridiskās komisijas locekļi ar balsu vairākumu nolēma turpināt izskatīt minēto likumprojektu un šim nolūkam izveidot darba grupu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu turpināt izskatīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Šis jautājums zināmā mērā ir saistīts ar iepriekšējo – ar jautājumu par to, cik lielā mērā esam saimnieki paši savā zemē un cik lielā mērā mums ir jāklausa kāds cits.

Arī šinī gadījumā... Kāpēc jautājums par šiem grozījumiem ir iestrēdzis? Es ar šo jautājumu nodarbojos, strādādams regulatorā, ļoti krietnu laika posmu un diezgan sīvās debatēs panācu to, ka šis jautājums tiek valdībā akceptēts un tālāk virzīts uz Saeimu. Jautājuma būtība ir ļoti vienkārša. Un kā ir radusies problēma? Problēma radusies no tā, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī (kā jūs zināt, tas bija saistīts ar nopietnu hipotekāro bumu pirms tam), liela daļa sabiedrības, kura bija paņēmusi hipotekāros kredītus, nespēja par tiem vairs norēķināties, un, lai kaut kādā veidā varētu saglabāt savu īpašumu, nodrošināt sev nepieciešamo naudas plūsmu, viņi vienkārši nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem un var atļauties to nedarīt, jo, ja viņiem naudas nav, tad vienīgais, ko no viņiem var paņemt, ir dzīvoklis vai nekustamais īpašums, kurā viņi dzīvo un kuru apsaimnieko apsaimniekotājs, kuram piegādā siltumu komunālā pakalpojuma sniedzējs. Šie īpašnieki izmanto visas šīs ērtības un nemaksā par tām, jo viņi var atļauties to nedarīt, jo uz šā īpašuma ir uzlikta hipotēka virsū un, ja kāds mēģinās vērst prasību, tad tas būs pilnīgi bezjēdzīgi. Un tieši tāpēc neviens prasību nevērš, jo visu naudiņu, nākdama pirmā, paņems banka.

Bankas tagad it kā ļoti uztraucas par šo pasākumu. Tās saka: „Ziniet, jūs tādā veidā neļausiet mums realizēt savas tiesības.” Bet patiesībā pašas bankas šo situāciju ir arī radījušas un būtu pareizi tām lūgt par to atbildēt. Kā tas ir radies? Līdz krīzei paši kārtīgākie maksātāji, paši kārtīgākie komunālo pakalpojumu apmaksātāji, bija tieši tie, kuri bija paņēmuši hipotekāro kredītu, jo visos hipotekāro kredītu līgumos, nu praktiski visos, – es neesmu redzējis nevienu, kurā tas nebūtu, – ir paredzēts, ka bez šiem hipotekārā kredīta maksājumiem ir jāveic arī regulāri komunālie maksājumi – tātad jāapmaksā viss, kas saistīts ar šo īpašumu. Tas, protams, ir loģiski, jo, ja šis kredītņēmējs nerūpēsies par savu īpašumu... tātad tas netiks pienācīgi apsaimniekots, tad šā nekustamā īpašuma vērtība nozīmīgi kritīsies. Un visas bankas tam sekoja rūpīgi līdzi – līdz krīzei. Un visi maksāja, jo zināja, ka šis īpašums, tā vērtība ir augstāka nekā šī kredītvērtība, tāpēc ir izdevīgi par to rūpēties.

Savukārt krīzes laikā situācija pamainījās, un ir tā, ka principā šis kredīts ir lielāks nekā īpašuma vērtība. Līdz ar to cilvēkam zuda motivācija par to cīnīties: „Labāk tad paņemiet no manis šo īpašumu, nekā es jums maksāšu šo kredītu!” Savukārt bankas to uzreiz ļoti labi saprata, un tāpēc tās sāka šo it kā (pēdiņās) „sociāli atbildīgo politiku”. Tās saka: „Labi! Pat tad, ja jūs mums nemaksājat, dzīvojiet tajā dzīvoklī, un mēs būsim pret jums iecietīgi!”

Patiesībā tā ir tāda krokodila viltība, jo pēc esošās likumdošanas sanāk tā, ka šis kredītņēmējs, kas dzīvo šajā īpašumā, vienkārši uzņemas visus parādus, kas ir. Tie nekrājas attiecībā uz banku! Tie nekrājas attiecībā uz šo īpašumu, bet krājas šim naivajam nemaksātājam, kurš domā, ka banka pret viņu izturas iecietīgi. Bankai tas savukārt ir ļoti izdevīgi. Tā gaida šīs tirgus situācijas izmaiņu, kad īpašumu vērtība sāks celties, un tad tā varēs izlikt laukā šo nemaksātāju un dabūt sev tīru īpašumu – bez jebkādām šīm saistībām... tātad nemaksājot neko par to, kas bija jānomaksā par šo īpašumu visā šajā laika periodā, lai to uzturētu. Tas ir absolūti neloģiski!

Un bankas, protams, tagad iestājas par šo. Tās pirmām kārtām pašas ir radījušas šo situāciju, ilgstoši to izmanto un grib, lai to varētu turpināt izmantot.

Mūsu priekšlikums ir par to, lai mēs tomēr aizdomātos un paskatītos uz to tieši no šīs saimnieciskās puses. Jo – kas sanāk? Ir tā, ka parāds jau nekur nepazūd, kādam tas ir jāsamaksā. Šī māja ir apsaimniekota, par siltumu ir jāsamaksā. Un tagad sanāk tā, ka visi šie parādi krājas, un kurš tad tos beigās samaksās? Protams, samaksās godīgais maksātājs.

Tā ka šeit ir runa par to, vai mēs esam gatavi domāt par kaut kādu sociālo taisnīgumu, par kaut kādu tiesiskumu – par to, vai katram ir jāizpilda savas saistības un par to jāatbild.

Tā ka pāriesim no vārdiem pie darbiem un reāli tagad to pierādīsim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, es nebūtu runājis šodien, ja cienījamā Čigānes kundze nemēģinātu iztaisīt Mājokļa jautājumu apakškomisiju par grēkāzi šinīs lietās. Es esmu tas „Saskaņas Centra” deputāts, kas pagājušajā Saeimā vadīja šo apakškomisiju. Es to neslēpju un ar to arī lepojos.

Godīgi sakot, šī problēma tiešām nav tik vienkārša, kā to zīmē gan oponenti, gan atbalstītāji, jo tas ir viens no fragmentāriem risinājumiem, kurš tiešām tika plaši diskutēts apakškomisijas darbā. Bija ierosināti arī citi risinājumi, neskatoties uz to, ka šis, par kuru ir runa šodien, jau ir saņēmis, nu, es teiktu tā, likumprojekta formu un veidu.

Bet, runājot par lietas būtību, jāsaka: šeit strīds nav vis par to, attiecināt šos parādus, šo parādu piedziņu ķīlas realizācijas gadījumā uz visiem īpašniekiem, bet problēma ir tāda: vai piešķirt šai normai atpakaļ... (No zāles dep. I.Čepāne: „Ejošu...”) Jo, ja tas būtu... Starp citu, tas arī bija galvenais strīds starp bankām un parlamentu. Tās bija gatavas samierināties ar to, ka šī norma tiktu ieviesta, bet tā būtu attiecināma tikai uz tiem līgumiem – līzinga līgumiem, kredīta līgumiem, hipotekārajiem līgumiem –, kas tiks noslēgti pēc tam, kad šī norma būs stājusies spēkā. Šeit problēmu nav!

Drauds bija tanī apstāklī, ka, lūk, gadījumā, ja parlaments pieņemtu šo normu Civillikumā, tad tas būtu drauds, jo tas būtu izskatīts arī Satversmes tiesā kā norma, kas neatbilst Satversmes prasībām. Tāpēc es saku vēlreiz, ka šis risinājums varētu tikt pieņemts, domājot par to, par tām sekām un par visu pārējo, bet, lai to pieņemtu, to vajag izdiskutēt un vajag arī padomāt par to, lai tomēr tā problēma nepaliktu karājoties gaisā.

Es atbalstu to, lai šā likumprojekta izskatīšana tiktu turpināta Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākiem apstākļiem attiecībā uz minētā likumprojekta turpmāko virzību.

Pirmkārt, minētais likumprojekts tika atbalstīts Juridiskās komisijas sēdē. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, vai kāds no mums ir pozīcijā vai opozīcijā, šajā situācijā uzvarēja veselais saprāts (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds saprāts?”): situācija ir jāmaina.

Nākamais jautājums, godājamie Saeimas locekļi, ir par to, ka šis risinājums tik tiešām nav ideāls, bet, mūsu skatījumā, vismaz kaut kādam risinājumam ir jābūt. Vairāku gadu garumā veiktajā diskusijā nekāds saprātīgs minētā jautājuma risinājums nav ticis piedāvāts. Un es gribu atgādināt visiem Saeimas deputātiem, ka tik tiešām bija komisijas sēdē tāds dvēseles kliedziens no viena no koalīcijā esošiem deputātiem (es neteikšu tā cilvēka vārdu), kurš teica, ka viņam nav ticības šai valdībai. Un šis dvēseles kliedziens šajā situācijā tik tiešām ir lielā mērā saprotams.

Godājamie deputāti! Es domāju, ka šajā situācijā valstī ir ļoti liels parādnieku īpatsvars. Ņemot vērā šo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju procentuālo sadalījumu, ir vienkārši milzīgs parādnieku īpatsvars! Tie ir vairāki simti tūkstošu iedzīvotāju mūsu valstī. Pēc pēdējiem aprēķiniem, valstī ir apmēram 800 tūkstoši šādu parādnieku. Godājamie deputāti, likuma mērķis ir aizsargāt minētos cilvēkus. Aizsargāt no tām interesēm, kuras attiecīgi lobē Latvijas Republikas teritorijā darbojošamies bankas. Šajā situācijā ikviena cilvēka attieksme pret minēto likumprojektu vai minētās situācijas nerisināšanu šodien... risināšanu nevis šodien, bet, piemēram, rīt vai parīt, vai pēc diviem vai trijiem gadiem... Kāds būs secinājums un rezultāts tai komisijai, kura darbosies un par kuru ir runa? Nekādu regulējumu minētajā jomā neieviesīs.

Es domāju, ka likuma mērķis – un tas ir arī konkrēti likumprojektā norādīts – ir pasargāt ne tikai šos parādniekus, bet arī viņu ģimenes locekļus. Likuma mērķis ir pasargāt minētos cilvēkus no tiesu izpildītājiem, atstājot procentuālajā sadalījumā lielāku daļu tiem līdzekļiem, kurus minētās personas varēs tērēt ģimenes uzturēšanai. Minētā likumprojekta mērķis ir pasargāt no banku piedziņām, lai cilvēks varētu vismaz kaut kādā veidā dzīvot tajā vidē, kur viņš ir darbojies.

Godājamie kolēģi! Es vēlos norādīt uz to, ka Ministru prezidents ir norādījis, ka mūsu valstī nav izpildīti Saeimas deleģējumi 155 gadījumos. (No zāles dep. I.Čepāne: „Runā par lietu!”) Šajā situācijā, godājamie kolēģi, tiek attaisnota šī izpildvaras bezdarbība.

Ir runa par to, ka ir krīze, par to, ka nav finanšu līdzekļu, bet negribētos pievilt šos cilvēkus. Vai ar šā likumprojekta noraidīšanu šie cilvēki netiks pievilti? Kāpēc situāciju nekādā veidā likumdevējs necenšas atrisināt? Cik ilgi mēs stutēsim šīs grupas un diskusiju klubiņus, kuru viedoklis pēc būtības šajā situācijā būs dažāds un kuros nekāds regulējums netiks piedāvāts?

Godājamie deputāti, es domāju, ka šajā gadījumā mums būtu jādomā par cilvēkiem un jāpanāk tāds regulējums, kas būtu taisnīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Cilinska kungam pietiks ar 12 minūtēm?

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šeit daudz runāja par tiem, kuri ņēmuši kredītus, un „par” vai „pret” bankām. Es gribu pieminēt citu cilvēku kategoriju, proti, tos, kuri nav ņēmuši nekādus kredītus, bet kuri dzīvo dzīvoklī, kur ir, teiksim, pieslēgta centrālā apkure, bet par kuru kaimiņi nemaksā... par šo dzīvokļa apsaimniekošanu, par komunālajiem maksājumiem. Taču šie parādi krājas siltuma piegādātājam, un tad atkarībā no tā, kāds ir šīs mājas juridiskais statuss – vai tā ir, teiksim, pašvaldības māja... vai tā ir bijusī pašvaldības māja ar privatizētiem dzīvokļiem, vai tā ir, teiksim, kooperatīva māja...

Tātad faktiski šīs sekas ir dažādas, kas var novest pie tā, ka šai mājai vienkārši atslēdz siltumu, neskatoties uz to, ka tas cilvēks ir maksājis. Vai vienkārši ir tā, ka pašvaldības siltuma uzņēmumam krājas parādi un pašvaldība domā visādus veidus, kā to visu apmaksāt... Taču īstenībā visi šie jautājumi nav atrisināti, un, turpinot tos neatrisināt, problēma var... Nu, mēs varam cerēt, ka, krīzei beidzoties, tas viss beigsies pats no sevis, bet, kā tā krīze beigsies, – to diezgan grūti vēl pateikt, ņemot vērā nestabilitāti pasaulē.

Un tāpēc, manuprāt, nebūtu pareizi, pat pieņemot, ka šis risinājums varbūt juridiski nav tas ideāli pareizākais... To noteikti Čepānes kundze nokritizēs un daudz kam viņas sacītajā varēs piekrist... bet šobrīd noņemt to no izskatīšanas nebūtu pareizs signāls.

Es domāju, ka ekonomikas ministrs iedziļināsies šajā problēmā un nāks klajā ar daudz precīzākiem priekšlikumiem, un es domāju, ka arī Mājokļa jautājumu apakškomisija, kas īstenībā diezgan daudz iepriekšējās Saeimas darbības periodā šim jautājumam pieskārās, turpinās to darīt arī šobrīd.

Un tas ir tas iemesls, kāpēc es uzskatu, ka tomēr būtu nepareizi šobrīd šo likumprojektu noraidīt pavisam. Tas varētu tikt pieņemts pirmajā lasījumā, un es ceru, ka līdz otrajam lasījumam tiks atrasti gan juridiski precīzāki risinājumi, gan tādi risinājumi, kas tomēr šo problēmu atrisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Cileviča kungam pietiks ar deviņām minūtēm?

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man negribētos vienkāršot šo situāciju un runāt te par banku lobijiem un tā tālāk, kaut gan ļoti daudzi cilvēki tā to arī sapratīs, jo deputāti negrib samazināt banku ienākumus un kaut kādā veidā iedragāt banku privileģēto stāvokli.

Bet salīdzināsim šos divus kreditorus!

Bankas slēdza līgumus ar parādniekiem, izvērtējot riskus. Un līdz ar to bankām jāuzņemas zināma atbildība par šiem riskiem. Tas, ka šobrīd cilvēki nevar samaksāt šos parādus, tā ir banku kļūda. Tās nepareizi izvērtēja riskus.

Attiecībā uz komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Nekādas izvēles viņiem nebija. Viņiem ir pienākums sniegt šos pakalpojumus visiem dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem un tā tālāk.

Un tomēr šie pakalpojumu sniedzēji šobrīd ir daudz nelabvēlīgākā situācijā nekā bankas. Patiešām ir krīze, tas viss ir pareizi, bet jāuzņemas ir solidāra atbildība, un es domāju, ka katram ir jāatbild par savām kļūdām, arī bankām būtu jāuzņemas sava atbildības daļa. Taču šobrīd sanāk tā, ka bankas ir privileģētā stāvoklī, visi maksā, bet bankas – ne. Viņi kaut ko zaudē. Protams, tur ir daudz sarežģītāka situācija, jo tur viss ir jau sen pārstrukturēts, tiek izveidotas kompānijas, kas pārvalda šos dzīvokļus, par kuriem parādnieki nevar samaksāt, un tā tālāk. Bet tā tomēr ir principa lieta.

Un, godīgi sakot, tie argumenti, kāpēc šis risinājums ir slikts, mani nepārliecināja, jo ir vajadzīgs kaut kas cits – komplekss, un tā tālāk. Godīgi sakot, esmu vīlies, jo es gribēju dzirdēt kaut kādus nopietnākus pretargumentus. Nevienu nopietnu pretargumentu es tā arī nedzirdēju.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Valaiņa kungam pietiks ar septiņām minūtēm? Lūdzu! Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es gribu akcentēt saistībā ar šiem grozījumiem arī tādu būtisku lietu, ka šajā tirgū ir vairāki spēlētāji. Ir ne jau tikai iedzīvotāji un bankas, bet ir arī siltumapgādes uzņēmumi, ir šie pārvaldnieki, kas nu veic šo naudas iekasēšanu, un problēma jau ir tajā, ka šis pārvaldnieks vēršas pret iedzīvotāju ar visiem ieročiem – tā, kā tas ir viņa spēkos. Šobrīd to faktiski ir diezgan maz, jo viņu spiež šis siltuma apgādes uzņēmums iekasēt šo naudu. Pretējā situācijā sanāk tā, ka mājai var tikt atslēgts siltums. Var nonākt tādā situācijā, ka 20–24 dzīvokļu mājā divi dzīvokļi, kuriem ir šīs problēmas ar hipotekārajiem kredītiem, spēj izraisīt to, ka mājai atslēdz siltumu, un tur neviens neko nevar padarīt. Un ir gadījies, ka pārvaldnieka uzņēmumi bankrotē vienkārši šīs problēmas dēļ. Problēma tiešām ir ļoti smaga.

Šie grozījumi šobrīd varbūt nav ideāli, bet tie noteikti ir jāskata tālāk, un es aicinu atbalstīt šos grozījumus tālākai skatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Sporta apakškomisija savā pēdējā sēdē apstiprināja par kapteini 11.Saeimas basketbola komandai Jāni Upenieku. Visi tie jautājumi, kas saistīti ar basketbola komandu, ar formu, ir noskaidrojami pie Jāņa Upenieka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Lāčplēsim.

J.Lāčplēsis (VIENOTĪBA).

Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Pēc piecām minūtēm 221.kabinetā Jēkaba ielā, pretī, komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties pēc dažām minūtēm uz Juridiskās komisijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un es vēlos jūs informēt par to, kas ir bijis zināms jau iepriekš, – ka šobrīd ārā darbojas Ziemassvētku darbnīca un šodien noslēdzas tā akcija, kurā bijāt aicināti piedalīties jūs visi un arī Saeimas darbinieki, tātad ziedot Ziemassvētku dāvanām cilvēkiem, kam neklājas tik labi. Šī Ziemassvētku darbnīca darbosies vēl diezgan ilgi, bet, ja jums ir vēlme un laiks, aicinu jūs jau šobrīd... Jau starpbrīdī jūs varat iet un savas dāvanas sagatavot paši. Tā ka tā darbnīca ir arī jau pašreiz atvērta un tur būs vēl kādu brītiņu.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs... nav zālē, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Atis Lejiņš... Lejiņa kungs ir klāt, Ingmārs Līdaka... ir, Ņikita Ņikiforovs... nav, Dzintars Rasnačs... ir, Juris Viļums... nav un Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 22.decembra sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā skatījām likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Skatos, daudzi vēl nav savās vietās... Es kā esošais Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītājs un kā bijušais 10.Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas loceklis gribu pateikt tādu lietu, ka pirmais, kas mani iepriecināja, bija tas, ka visi apakškomisijas locekļi strādāja ļoti draudzīgi un vienprātīgi, nedalot sevi ne opozīcijā, ne arī pozīcijā, kā saka. Jo tie jautājumi, kas tika skatīti Mājokļa jautājumu apakškomisijā, tiešām skar visus Latvijas iedzīvotājus, nešķirojot ne pēc nācijām, ne kaut kā citādāk (No zāles: „Pēc dzimuma!”)... arī dzimuma... un tā tālāk.

Runājot par šo jautājumu, par grozījumiem Civilprocesa likumā, tas bija viens no pirmajiem jautājumiem jau 10.Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas darba kārtībā, un visi apakškomisijas locekļi vienprātīgi atbalstīja šā likumprojekta novirzīšanu Juridiskajai komisijai. Arī Juridiskā komisija diezgan veiksmīgi pastrādāja, un, ja es pareizi atceros, pat divos lasījumos tika šis likumprojekts izskatīts.

Kāpēc tagad notiek tāds strīds vai diskusija par šo likumprojektu?

Nu, droši vien bija zināmi, kā saka, momenti, kas tika pārrunāti starp valdību un Starptautisko Valūtas fondu, kas... valdība laikam tika piespiesta, teiksim, apsolīt, ka šis likumprojekts netiks virzīts tālāk. Bet tas tomēr nav arguments, lai šī problēma – komunālo maksājumu vai parādu maksājumu problēma – netiktu atrisināta. Bez šaubām, skatīt šo likumprojektu vajag plašāk, jo tas laikam ir saistīts arī ar citiem likumprojektiem, un droši vien Mājokļa jautājumu apakškomisija to arī darīs un turpinās strādāt pie šā projekta, jo tagadējā redakcija nav ideāla, tā nav atbilstoša varbūt visām prasībām, kas šodien eksistē šajā plāksnē. Bet mūsu, visu deputātu, uzdevums ir turpināt strādāt pie šīs problēmas atrisināšanas, jo tālāk šī situācija attīstās tikai uz sliktāko pusi.

Es aicinu, neskatoties ne uz ko, atbalstīt šo likumprojektu un turpināt draudzīgi strādāt Mājokļa jautājumu apakškomisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt atzinību Dolgopolova kungam, kurš, manuprāt, ļoti objektīvi novērtēja šo likumprojektu un runāja par šā likumprojekta galvenajām problēmām.

Diemžēl liela daļa no jums, kas, nenoliedzami, redz šo problēmu, manuprāt, nav iepazinušies ar konkrēto likumprojektu. Un es to noraidu, ja pret mani tiks izteikti apvainojumi, ka es jebkad būtu bijusi kāds banku lobijs. Nekādā ziņā tas tā nav! Un līdz ar to es gribu jums paskaidrot varbūt ne tik daudz juridiskā veidā, bet tā, lai patiešām visi zālē klātesošie saprastu, kāda ir šā likumprojekta jēga un kādēļ mans kā Juridiskās komisijas vadītājas pienākums ir skatīties, lai likumprojekti nepārkāptu Satversmi, lai likumprojekti atbilstu Satversmei. Šeit konkrēti tika izteiktas arī pilnīgi pamatotas bažas no Dolgopolova puses tieši par attiecīgo diskrimināciju.

Proti, tātad šajā procesā – mēs runājam par maksājumiem, ko dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem ir pienākums maksāt, – piedalās diezgan daudz komersantu, ne tikai apsaimniekotāji. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 44.punkta 7.apakšpunktu šeit piedalās, protams, apsaimniekotāji. Daudzos gadījumos caur šiem apsaimniekotājiem... viņi ievāc visus tos pārējos maksājumus. Taču šeit, visā šajā ķēdītē, piedalās vēl arī ūdens piegādātāji – siltā un aukstā ūdens piegādātāji –, šeit piedalās atkritumu apsaimniekotāji, šeit piedalās atsevišķos gadījumos arī elektroenerģijas piegādātāji, šeit piedalās arī kanalizācijas, asenizācijas apsaimniekotāji, un tā tālāk. Un, protams, arī bankas piedalās visā šajā procesā. Un šis likumprojekts mēģina regulēt to situāciju, kura attiecas uz tiem gadījumiem, kad kādas personas, kas nemaksā šos komunālos maksājumus, proti, nemaksā par siltumu, par elektrību, par atkritumu izvešanu un tā tālāk, ir paņēmušas kredītu. Un patiešām ir tāda situācija, ka dažkārt viņi maksā bankām diezgan regulāri, bet šos pārējos izdevumus viņi nemaksā. Viņi ir paņēmuši kredītu, varbūt viņi būvē māju, viņi brauc ar labām automašīnām, viņi iepērkas labos veikalos, bet viņi nemaksā šos nepieciešamos maksājumus. Un, no vienas puses, tas ir ļoti vilinoši – mēģināt paredzēt tagad tādu risinājumu, ka tie, kas ir saskaņā ar Civillikumu un citiem pārējiem normatīvajiem aktiem paņēmuši šo kredītu, ieķīlājuši savu dzīvokli... ka nu tad tagad vainīgās būs bankas... ar atpakaļejošu datumu bankas tātad maksās... bankas nesaņems šo patieso ķīlas vērtību, kad šis nekustamais īpašums tiks izsolīts, bet zināmi procenti, proti, 10 procenti, aizies visiem šiem apsaimniekotājiem. Tātad visā šajā ķēdītē viens komersants – bankas – cietīs visvairāk.

Pret šo likumprojektu jau iepriekšējā Saeimā kategoriski iebilda Tieslietu ministrija, iebilda Juridiskais birojs. Man visi šie atzinumi šeit ir. Mēs visus tos skatījām. Starp citu, arī Komercbanku asociācija iesniedza jau Satversmes tiesā pieteikuma projektu... Ar to visu Juridiskās komisijas deputāti ir iepazinušies, un arī Juridiskā komisija, saņemot šādu, manuprāt, nepamatotu... Pašlaik, starp citu, Ekonomikas ministrija, kas iepriekšējās Saeimas laikā tik ļoti atbalstīja šo likumprojektu, arī ir sapratusi šo savu kļūdu un piedāvā tagad pilnīgi citu risinājumu sadarbībā ar komercbankām. Un Juridiskā komisija Ekonomikas ministrijai iepriekšējās Saeimas laikā uzdeva vairākus jautājumus, piemēram, šādu: cik liels valstī ir to cilvēku skaits, kuri ir parādnieki par likumprojektā minētajiem pakalpojumiem un kuriem dzīvokļa īpašums ir vienīgais mājoklis un vienlaikus kalpo par nodrošinājumu hipotekārajam kredītam? Ekonomikas ministrija uz to nevarēja atbildēt. Faktisko datu nav.

Otrkārt. Cik procentu no daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopējā skaita ir parādnieki, un cik no viņiem ir dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir hipotekārais kredīts? Arī par to statistikas nav.

Treškārt. Kāda ir to dzīvokļu īpašnieku, kuriem ir hipotekārie kredīti, uzkrāto parādu struktūra, tas ir, par kādiem pakalpojumiem viņiem ir izveidojušies parādi? Cik liels ir dzīvokļu īpašnieku parāds par mājas apsaimniekošanu, par ūdensapgādi, par kanalizācijas pakalpojumiem, par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un tā tālāk? Un cik ilgā laika posmā šie parādi ir uzkrāti un izveidojušies? Mēs arī uz šiem jautājumiem nesaņēmām atbildi. Ekonomikas ministrija atsūtīja mums viena patiešām tāda apzinīga apsaimniekotāja no Cēsu puses statistiku. Tur apmēram 30 procenti ir tādu, kuri ir ieķīlājuši šo savu nekustamo īpašumu, apgrūtinājuši to ar hipotekāro kredītu. Bet valstij mums tādas nav.

Tātad jūs redzat šeit, ka „Rīgas Ūdens”, piemēram, arī ir monopolists. Nu, varbūt tad arī viņi varētu kādu artavu iemest bez bankām?

Paskatīsimies varbūt arī „Rīgas Siltumu”! Piemēram, šeit ir statistika, ko Ekonomikas ministrija atsūtīja, par tiesā celto prasību skaitu par parādu piedziņu no tiem, kam piegādā silto ūdeni. Tātad šī statistika ir ļoti interesanta. Jēkabpilī ir SIA „Jēkabpils Siltums”, parādnieku skaits 2010.gadā ir bijis 3763, bet prasību skaits ir 78. Jūrmalā – 3937 parādnieki, prasību skaits – nulle. Rēzeknē – 2466 parādnieku skaits, prasību skaits – tikai 62 prasības. Jelgava ir visčaklākā, jo tur ir bijuši 2884 parādnieki, bet SIA „Fortuna Jelgava” ir vērsusies tiesā 1015 reizes. Ir arī atsevišķi šie monopolisti, kas pat neliekas ne zinis, lai gan šoreiz... šodien, kā jau te tika minēts, ir arī maza apmēra prasības, kuras arī var izmantot, jo tad ir daudz vienkāršāka šī piedziņa.

Un līdz ar to, kolēģi, es jums gribu teikt, ka likumprojekta piemērošana, ja kāds ir apgrūtinājis šo savu nekustamo īpašumu vai dzīvokli ar ķīlu... lai tagad varētu šo normu piemērot, šis parādnieka dzīvoklis ir jālaiž izsolē. Likumā tas nav noteikts, vai ir vajadzīgs simt, divsimt latu, trīssimt latu vai piecsimt latu liels parāds. Tātad šie dzīvokļi tiks izsolīti. Kur nonāks šie cilvēki? Šie cilvēki nonāks uz ielas. Vai tas ir samērīgi šajā gadījumā? Turklāt vēl piešķirot likumprojektam šeit atpakaļejošu spēku.

Šeit bez tam vēl ir daudzas citas... ļoti daudzas problēmas, uz kurām ir norādījis gan Juridiskais birojs, gan arī Tieslietu ministrija.

Šī kārtība attiecas uz tiem nemaksātājiem, kuri savu īpašumu ir apgrūtinājuši ar ķīlu, bet tie, kuriem nav nekādas ķīlas, tie arī nemaksā. Attiecībā uz tiem šeit nav paredzēts absolūti nekāds risinājums.

Turklāt es gribu pieminēt vēl tādu lietu, ka parādu saistības ir samazinājušās. Tad, kad pagājušajā reizē es šeit stāvēju tribīnē, parādu saistības bija 40 miljoni. Tagad šīs parādu saistības ir 30 miljoni. Iespējams, ka tas ir izskaidrojams ar vasaras periodu.

Nu un nobeigumā es tomēr gribu, kolēģi, teikt... Arī es esmu strādājusi šajā Dzīvokļa jautājumu apakškomisijā, un sākumā patiešām tas likās vilinoši, ka šādu risinājumu mēs varētu pieņemt. Es no šīs tribīnes jums apsolu... es redzu, ka šis likumprojekts acīmredzot tiks atbalstīts... Nu, lai tad... es novēlu veiksmi šai darba grupai, un tas kolēģis, kas varēs atrast risinājumu šim padomju laika mantojumam, proti, ka šeit mums ir vairāki monopolisti, kas mums diktē visu šo kārtību, ka mēs nevaram atslēgt siltumu, piemēram, šiem nemaksātājiem... Tad es aicināšu noteikti arī kolēģus palīgā, lai šim cilvēkam vai cilvēku grupai piešķir Triju Zvaigžņu ordeni... (Aplausi.) ja kāds to atrisinās. Jo es pagaidām juridisku risinājumu nesaskatu, ņemot vērā visas šīs tehniskās problēmas, ņemot vērā visu šo monopolistu tiesisko statusu, ka šeit nav līgumisko attiecību ar konkrētā dzīvokļa īpašnieku tādiem apsaimniekotājiem kā, piemēram, „Rīgas Siltumam” vai atkritumu apsaimniekotājiem... Tas viss iet caur apsaimniekotājiem... Nu, es gribu zināt, kā tas varētu beigties.

Un vēl pašās beigās es gribu teikt, ka tie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka tad, ja dzīvojamā mājā kādu dzīvokļu saimnieki nemaksā par siltumu... tad faktiski tā kārtība, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, ka „Rīgas Siltumam” ir tiesības atslēgt šo apkuri, ir pretrunā ar Satversmi, un tas ir pretrunā arī ar likumiem, jo likumā tāda deleģējuma no likumdevēju puses Ministru kabinetam nav bijis.

Paldies par uzmanību! Šādā redakcijā es neuzdrošinos atbalstīt šo likumprojektu, it īpaši tāpēc, ka Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar Latvijas Komercbanku asociāciju, ar Tieslietu ministriju, ir pateikusi, ka līdz 1.martam atradīs optimālu risinājumu. Bet patiešām mēs šeit nevaram iet uz Satversmes pārkāpšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izmantojot iespēju, kā bijušais pašvaldības deputāts vēlos norādīt uz nopietnu problēmu, kas var rasties, ja mēs neatrisināsim jautājumu par šo parādu nastu, kas ir izveidojusies iedzīvotājiem.

Vairākās pašvaldībās siltuma ražotājs ir privāts. Savukārt infrastruktūra, pa kuru tiek piegādāts šis siltums, pieder pašvaldībai vai pašvaldības uzņēmumam.

Pašvaldība, protams, par šo siltumu laikus norēķinās ar siltuma ražotāju, jo pretējā gadījumā to nesaņems. Savukārt ar pašvaldības uzņēmumu iedzīvotāji ne vienmēr laikus norēķinās par siltumu. Un ko dara pašvaldības? Pašvaldības ieķīlā savu infrastruktūru, pa kuru tiek piegādāts šis siltums, un visnotaļ bieži tās to ieķīlā komercbankās. Un, ja nenorēķināsies pietiekamā apjomā iedzīvotāji par siltumu, tad... Kas šobrīd notiek? Šī infrastruktūra, kura ir izveidota no jauna, praktiski ieguldot Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, nodokļu maksātāju naudu, var nonākt zem bankas izsoles āmura.

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem Latvijā ir diezgan traģiski, un šie parādi pieaug. Bankām, manuprāt, būtu tomēr jāsolidarizējas ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Rezerves bankām ir: desmit mēnešos – septiņdesmit (vairāk nekā septiņdesmit!) miljonu latu peļņa. Septiņdesmit miljoni uz diviem miljoniem iedzīvotāju. (No zāles dep. I.Čepāne: „Un cik ir „Siltumam” peļņa?”)

Aicinu tomēr šos Civillikuma grozījumus nodot komisijām un rast tiesisku, godīgu risinājumu šai problēmai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mūsu frakcija uzskata, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, un, klausoties šodienas uzrunas, es secinu, ka neviena frakcija to nenoliedz. Bet tieši tāpēc, ka tas jautājums ir tik svarīgs, mūsu frakcija šinī balsojumā balsos „pret”. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Ooo!”) Un es paskaidrošu, kāpēc.

Kad jautājums ir tik svarīgs, galvenais ir atrast īsto un vispareizāko risinājumu. Un vispareizāko risinājumu var atrast tad, kad jautājuma risināšanai tiek izmantota pareiza organizatoriskā pieeja.

Mēs zinām, ka Ministru kabinetam ir dots uzdevums, un līdz 1.martam mēs gaidām Ministru kabineta izstrādāto priekšlikumu. Mēs zinām arī to, ka pie Juridiskās komisijas ir izveidota darba grupa šā jautājuma apspriešanai. Vai Saeima izpelnīsies atzinīgus vārdus par to, ka jautājums tiek skatīts Ministru kabinetā un Juridiskās komisijas darba grupā un Juridiskā komisija paralēli vēl skata jau gatavu likumprojektu ar kaut kādu risinājumu? Es negribu iedziļināties šā risinājuma būtībā, jo Čepānes kundze ļoti detalizēti izklāstīja, kāpēc šis nav pats labākais un pareizākais risinājums.

Un vēl viena lieta.

Mēs daudz runājam par valsts pārvaldes resursu šķiešanu, nelietderīgu izlietošanu. Tagad, kad jautājuma risināšana jau ir uzdota Ministru kabinetam un tātad tur jau tiek izmantoti kaut kādi valsts pārvaldes resursi, arī (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Juridiskās komisijas darba grupā cilvēki strādās un izmantos kaut kādus valsts pārvaldes resursus. Kāpēc vēl vajag atvērt trešo līmeni un izlietot vēl papildu resursus viena un tā paša jautājuma risināšanai?

Es domāju, iesim organizatoriski vispareizāko ceļu – sagatavosimies Juridiskās komisijas darba grupā 1.martā gaidāmajām diskusijām par Ministru kabineta piedāvāto risinājumu! Es ticu, ka tādā veidā mēs nonāksim pie vislabākā risinājuma.

Šobrīd mūsu frakcija balsos „pret”, un es aicinu arī tos deputātus, kas ir nolēmuši balsot „par”, tomēr mainīt savu viedokli un balsot „pret”, jo tādā veidā mēs tiešām šajā tik ļoti svarīgajā jautājumā nonāksim pie labākā risinājuma.

Balsosim „pret”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Es runāšu ļoti īsi.

Pirmkārt, es gribu pateikties Čepānes kundzei, ka esmu izpelnījies – viens no retajiem! – pateicības vārdus vai komplimentu.

Otrkārt, tomēr gribu teikt, ka es uzstāju uz to, ka šo likumprojektu ir jāturpina skatīt, jo komisijas darbs, šā darba saturs ir arī labot, grozīt, mainīt un meklēt optimālu risinājumu, jo tas ir viens no ceļiem. Es negribu teikt, ka tas ir labākais, bet tas ir viens no ceļiem, kā risināt šo komplekso problēmu.

Treškārt, es gribu pateikt, ka viens no jautājumiem, par kuru mēs jau sen esam vienojušies, bet tagad tiek prasīts tehnisks risinājums, ir parādnieku reģistra izveidošana, kas ir viens no instrumentiem, kas palīdzētu šo problēmu risināt arī tehniskā veidā.

Ceturtkārt, es esmu pārliecināts, ka darba grupa, lai arī kāda tā būtu, ir viens no ceļiem, kā šo problēmu nerisināt vispār, jo šinī gadījumā uzticība Ekonomikas ministrijai, kura bija ierosinātāja šim likumprojektam, un viņi izstrādāja tā pirmo redakciju... Ekonomikas ministrijai – tieši Ekonomikas ministrijai! – tagad mainījās viedoklis...

Mums ir Mājokļa jautājumu apakškomisija, un es domāju, ka šis ir tas parlamentārais instruments, ar kuru varētu ķerties pie šīs problēmas kompleksi, arī pie juridisko normatīvu izvērtēšanas, izskatīšanas no visām pusēm, piesaistot nevalstiskās organizācijas un ieinteresētās puses.

Noslēgumā es gribu teikt, ka es atbalstu, lai šis likumprojekts tiktu virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā un lai pie tā strādātu. Vajag, un tas ir jādara!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Godājamie kolēģi! Pēdējā laikā mēs gan esam vairākas reizes redzējuši, ka, nododot kādu likumprojektu valdībai, kura šā likumprojekta izstrādāšanā ieinteresēta īsti nav, parasti tas tiek „noairēts” un klusām izplēn.

Es turpinājumā pievērsīšos kādam citātam, kuru es kādu laiku atpakaļ izlasīju. Un tātad: „Galvenie finanšu tirgus turētāji atradīs sev jebkuru valdību, atradīs sev jebkuru Centrālās bankas šefu un regulatoru. Jebkuru ir iespējams korumpēt, ja ir tādi resursi kā trim lielajām zviedru bankām. Citiem šādu resursu šajā valstī pašlaik nav. Tās var iztaisīt jebkuru vēlēšanu rezultātu un dabūt pie varas jebkuru partiju. Mums valdībā ir divi šo banku ielobēti ministri – finanšu un ekonomikas –, un tagad jāgaida, kad parādīsies arī Nordea bankas ministrs. Problēma ir tā, ka valsts atdevusi savu neatkarību un visu varu ārzemju banku sektoram. Tikko tā tas vairs nebūs, sistēma sabruks kā kāršu namiņš. Tad tiks ievēlēta Saeima, kādu sabiedrība gribēs, tad finanses ieplūdīs sektoros, kuri ir svarīgi sabiedrībai, nevis bankām, kurām pieder lauvas tiesa redzamā tirgus.”

To visu ir teicis tāds visai cienīts un atzīts ekonomists kā Andris Strazds, to nesaka Kārlis Seržants.

Un diemžēl mēs, kas esam tā kā gatavi cīnīties par valsts valodu kā valstiskuma sastāvdaļu, ekonomisko neatkarību esam nemanāmi atdevuši, un to arī šis balsojums, visticamāk, parādīs.

Riskēšu tomēr iebilst Čepānes kundzei, ka 99 procenti no cilvēkiem, kas nespēj veikt maksājumus par siltumu un par ūdeni, noteikti nebrauks labās mašīnās un neiepirksies labos veikalos, jo viņi pārsvarā ir tie, ko mēs saucam par godīgiem maksātājiem. (No zāles dep. I.Čepānes starpsauciens.)

Un es arī negribu apgalvot, ka šis likumprojekts – tāds, kāds tas ir šobrīd, – ir labs un ideāls, bet es gribu tomēr apgalvot, ka malā nolikt arī mēs to nedrīkstam, jo tām zviedru bankām, kas lielā mērā ir vainojamas mūsu ekonomikas situācijā, tomēr solidāra atbildība par to visu ir jāuzņemas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie deputāti! Es par minēto jautājumu mazliet paturpināšu.

Es tik tiešām saprotu Čepānes kundzes šaubas attiecībā uz minētā jautājuma turpmāko virzību. Mani ieinteresēja arī Eņģeļa kunga viedoklis šajā jautājumā. Bet būtība ir šāda: cik lielā mērā likumdevējvara var norobežoties no minētā jautājuma risināšanas un nodot tā risināšanu izpildvarai? Šobrīd jau ir decembra beigas. Līdz 1.martam Ekonomikas ministrijai kaut kas ir jāiesniedz. Ekonomikas ministrija jau iesniedza savus priekšlikumus iepriekš. Likumdošanas līmenī par šo jautājumu likumdevējs ir diskutējis vairākkārt. Kāds ir secinājums? Kāds ir „sausais atlikums” šajā situācijā? Tie ir tie grozījumi, kurus ir atbalstījusi Juridiskā komisija. Tas ir apsveicami, ka katram no Juridiskās komisijas locekļiem un arī tās priekšsēdētājai ir savs viedoklis šajā jautājumā. Tomēr vairākums Juridiskās komisijas locekļu nolēma citādāk attiecībā uz minētā jautājuma virzību.

Godājamie deputāti! Tik tiešām šajā situācijā nav man ticības, ka izpildvara līdz 1.martam iesniegs kaut ko citādāku. Nu, ja izpildvara nespēj risinājumu izstrādāt pat Ministru kabineta noteikumu ietvaros, likumdevēja dotā deleģējuma ietvaros, tad par kādu tik milzīgas problēmas atrisināšanu var runāt pašreiz Ekonomikas ministrija, ja arī komisijas sēdē tās pārstāvji norādīja, ka jautājums ir komplicēts un diez vai viņi spēs par to viena resora ietvaros vienoties? Tādi bija konkrētie vārdi no to pārstāvju puses, kuri piedalījās.

Pašreiz runāt par to, ka mums vispār ir jāaizver acis, raugoties uz šo problēmu, un likumdošanas līmenī tā nav jārisina, – tas, manuprāt, nebūtu pareizi šajā situācijā.

Tik tiešām arī citi argumenti, ko es pašreiz dzirdēju attiecībā uz to, ka mums nav statistikas datu par tiem cilvēkiem, kuri ir kredītsaistības uzņēmušies... Bet mums nav arī statistikas datu par tiem cilvēkiem, kuri braukā ar dārgām mašīnām un nemaksā. Tik tiešām es tādus cilvēkus nezinu. Es pat nevarētu saskaitīt uz abu roku pirkstiem, cik tad ir to cilvēku, ļaunprātīgo nemaksātāju, kuru dēļ patiesībā tiem labticīgajiem kredītņēmējiem šajā situācijā būtu jācieš. Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina, un šajā gadījumā nav runa ne par kādu statistiku. Tā statistika vispār pie mums klibo. Un cik Latvija ir zaudējusi emigrācijas dēļ? (No zāles dep. I.Čepāne: „Runā par tēmu!”) Ne daudzi no šeit klātesošajiem ir bijuši Kuldīgā rīkotajā konferencē par migrācijas jautājumiem. Tur arī tā statistika bija. Rīgā ko jūs skatāties?

Sēdes vadītāja. Mēs runājam par grozījumiem Civilprocesa likumā, nevis par grozījumiem Imigrācijas likumā.

A.Elksniņš. Jā, jā, bet tie ir saistīti ar migrāciju. Mums nav statistikas datu arī šai situācijai. Līdz ar to mums... Ja mēs vadāmies pēc statistikas rādītājiem, ka mums nav to kredītņēmēju, vai ir kaut kādi aptuveni... kaut kāda virkne asociāciju apkopotu datu? Tas nozīmē, ka šādu cilvēku nav? Tāda ir mūsu valstī attieksme: nav statistikas datu, nav skaitļu, cilvēki neeksistē.

Nākamais. Par likumprojekta atbilstību Satversmei. Godājamie deputāti! Nu, par to bija jādomā arī tad, kad tika pieņemts lēmums par pensiju samazināšanas atbilstību Satversmei. Bija jādomā arī par tiesnešu un prokuroru algu jautājuma atbilstību Satversmei. Bet šajā situācijā es ierosinu visiem balsot par minētā likumprojekta turpmāku virzību un Juridiskās komisijas sēdē šo jautājumu skatīt lielā mērā, plaši, turpināt to skatīt, nenorobežoties no tā, un šajā situācijā tik tiešām, vadoties pēc Satversmes tiesas spriedumos attīstītajām pamattēzēm, paredzēt saprātīgu pārejas mehānismu, kā arī izanalizēt virkni problēmsituāciju šajā jautājumā.

Līdz ar to, godājamie deputāti, konceptuāli, es domāju, neviens nav pret to, ka šis jautājums būtu jārisina. Ir jāatzīst arī, ka minētais likumprojekts ir viens no etapiem šīs problēmas risināšanā. Bet valdībai jau bija dota iespēja minēto problēmu atrisināt. Problēma atrisināta nav. Un es negribētu, lai šis likumprojekts tiktu nolikts kaut kādā zemākā atvilktnē valdības koridoros, lai to risinātu kaut kā citādāk. Likumdevējs šajā gadījumā ir uzņēmies šo iniciatīvu. Es domāju, mums ir jāturpina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Es strādāju pavisam nesen pašvaldībā – strādāju Attīstības komitejā, un reizi mēnesī pie mums nāca pašvaldības uzņēmumu vadītāji un atskaitījās par situāciju ar parādiem. Un principā saruna bija tāda: „Nu, kā jums iet?” – „Parādi aug.” – „Ko jūs darāt?” – Nu, mēs tur iesniedzām prasības tiesā...” Attiecīgi prasām, kā Čepānes kundze minēja, kāpēc tik maz. Viņi saka: „Saprotiet, nav jau jēgas sniegt, jo, teiksim, tie cilvēki, pret kuriem mēs sniedzam, – tas jau ir akūts gadījums. Mēs pret viņiem sniedzam prasību, bet tiesu izdevumi ir daudz lielāki, nekā tas, ko mēs varam no viņiem dabūt.” Tas ir viens.

Un šie pakalpojumu sniedzēji noteikti nav tajā labākajā pozīcijā, jo – kas sanāk? Mēs nevaram vērsties ar kaut kādām represīvām metodēm pret tiem cilvēkiem, kuriem tās naudas vienkārši nav. Jo, ticiet man, lielākā daļa no tiem cilvēkiem, kuri nemaksā, viņi nav ļaunprātīgi nemaksātāji, viņi tiešām nevar to samaksāt, jo tad, kad tev... Konkrēts gadījums... Un noteikti katrs no jums zina tādus gadījumus: ja tev alga ir 200 latu, tu nevari samaksāt par siltumu 150 latu, tu nevari samaksāt par ūdeni, par elektrību un par visu pārējo. Un, ja tev ir ģimene, ja tev ir bērni, tad kāda ir izvēle? Loģiski, ka cilvēks izvēlēsies maksāt, lai, teiksim, nodrošinātu kaut kādu nākotni saviem bērniem...

Šoreiz es neaicinu balsot „par” vai „pret” konkrēto priekšlikumu, bet es aicinu pievērst uzmanību... pastiprinātu uzmanību šai problēmai. Un te jau minēja, teiksim, kolēģis... lūdza pagaidīt, bet ko gaidīt? Es esmu pārliecināts, ka pēc ziemas perioda tas parādu apjoms būs virs 40 miljoniem, jo pareizi Čepānes kundze minēja, ka tas parādu slogs samazinās pa vasaras mēnešiem, bet pēc tam tas ģeometriskā progresijā atkal pieaug.

Tāpēc es aicinu nekavējoties risināt iepriekš minēto problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi! Man gribētos drusku arī atsaukt atmiņā, kā tad izveidojās tā, ka finanšu sektorā... Es nesaukšu, kādu un kuru valstu banku pārstāvji to vada, jo mans kolēģis to jau pateica, kuru interesēs tas ir... Kā tā izveidojās, ka finanšu sektorā pirmā roka ir dota viņiem, bet valstij, pašvaldībām ir dota, teiksim, otrā. Un es ļoti labi atceros, kā finanšu sektors lobēja šo jautājumu.

Mums būtu ļoti labi, ja mēs varētu paralēli šodien varbūt pieņemt arī likumu par lobēšanu. Tad mums būtu apmēram skaidrs un varētu atklāti redzēt, teiksim, kurš un par ko tā mēģina šos jautājumus ievirzīt.

Es ļoti cienu Čepānes kundzi, bet ar tādu pašu entuziasmu pagājušajā sasaukumā vai drusku iepriekš mēs jau runājām par šo lietu, ka tā ir ļoti svarīga lieta un ka to vajag noteikti izskatīt. Un, ja mēs paskatīsimies tās runas, kas bija tad, kad Ekonomikas ministrija iesniedza un aizstāvēja šo likumprojektu, tad redzēsim, ka tās bija, nu, ļoti kvēlas, pamatotas un man neradīja nekādas šaubas, ka šo likumu vajadzētu skatīt tieši tādu, kāds tas ir.

Tāpēc tas ir viens no jautājumiem, kas man nav skaidrs. Un man ļoti negribētos, lai tiešām šis lobisms, kas ir finanšu sektoram, tiek aizstāvēts primāri. Un, paldies Dievam, arī pasaulē tomēr sāk pievērsties finanšu sektoram un nepaijā tam visu laiku galvu, bet gan saka, ka tomēr vajag ļoti stingri skatīties, teiksim, finanšu sektoru, ko tur dara, – kam par labu viņi dara. Varbūt viņi to tikai sev par labu dara. Tas ir viens.

Otrs. Ja mēs izveidosim darba grupu, ko kolēģe Čepāne teica, pie Ekonomikas ministrijas, nu, tad drusku par šauru tā būtu... Ja mēs skatām tikai Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju, tad mēs neredzam, teiksim, klāt vēl tos, par kuriem mēs šodien te runājam un uz kuriem tas ir vērsts. Tad kaut kā ļoti, ļoti pašauri tas būtu... Tas ir otrs jautājums.

Nu, un man tā liekas, ka, teiksim, šeit varētu vilkt zināmas paralēles arī ar Hipotēku un zemes banku. Arī runāt par zināmu lobismu, lai „noņemtu no distances” vienu no bankām, kas varētu, teiksim, vēl dzīvot... par to, par ko mēs šodien jau runājām.

Tāpēc man ir priekšlikums, bet tieši pretējs tam, kā kolēģe šeit teica, – ka balsosim „pret”... Nē, vajadzētu balsot „par”, pirmajā lasījumā pieņemt un strādāt paralēli, lai būtu darba grupa Ekonomikas ministrijā, Tieslietu ministrijā vai citur pie Ministru kabineta kaut kur klāt... Un tad varētu izdiskutēt pirmajā lasījumā un nopietni izanalizēt.

Mēs skaidri apzināmies, ka šo problēmu mēs nevarēsim ielikt šūplādītē un aizmirst, jo to vienkārši neatļaus. Un nevar būt tā... Pirms septiņiem vai pirms drusku vairāk mēnešiem es biju pilnīgi pārliecināts par to, ka tas ir pareizi. (No zāles dep. I.Čepānes starpsauciens.) Es nerunāju, Čepānes kundze, par jums. Man... jā, es atvainojos, man ir aizliegts diskutēt ar zāli. Bet tad mēs varētu... Tad nu arī izanalizēsim! Mums ir laiks, mums nevajag to pieņemt steidzamības kārtā, mums ir pirmais lasījums. Izanalizēsim visus „par” un visus „pret”! Aicināsim banku sektoru, aicināsim arī tos, kas nodarbojas ar apsaimniekošanu, jo te kaut kāda iemesla dēļ nav pieminēti tie cilvēki, kas nodarbojas ar apsaimniekošanu!

Man ļoti negribētos, lai likumi tiktu pakļauti tikai sliktiem cilvēkiem. Mēs runājam par sliktiem piemēriem. Te jau kolēģi arī teica, ka lielākā daļa to, kas tur cieš, nav tie sliktie, tie nav tie „biezie”, kas braukā ar „biezām” mašīnām. Tie ir vienkārši cilvēki, kuri ir parādu jūgā. Tāpēc es aicinu balsot „par”. Turpināsim diskusiju un atrisināsim to jautājumu vienreiz un tā pamatīgi un labi! Laiks, lai izdiskutētu, mums ir.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri Juridiskajā komisijā balsoja „par” attiecīgo likumprojektu (es tagad nemēģināšu atkārtot, kāpēc es to izdarīju), bet man nav ne mazāko šaubu, ka pastāv problēma un ka tā problēma ir milzīga, un ka mēs, meklēdami risinājumu, esam vēl ļoti, ļoti tālu no tā.

Dzīvokļi, par kuriem mēs runājam, faktiski ir ieķīlāti gan bankās, gan arī ieķīlāti tiem uzņēmumiem, kas piegādā ūdeni, kas nodrošina siltumu un citus labumus. Un Juridiskās komisijas sēdē mēs dzirdējām Ekonomikas ministrijas pārstāvju runas, un es redzēju, ka tiešām viņiem nav risinājuma. Ir milzīga problēma, bet līdz šim viņi nav atraduši risinājumu, un es nezinu, vai viņi tiešām atradīs, ja mēs nestrādāsim kopā.

Brīdī, kad mēs lēmām par attiecīgā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai, tā bija vienīgā iespēja nodrošināt Saeimas deputātiem iespēju strādāt ar šo jautājumu. Jau pēc tam, kad mēs bijām nobalsojuši, tika nolemts izveidot darba grupu – darba grupu, kas tiešām Saeimā sekos līdzi tam procesam un tiešām, es domāju, mudinās Ekonomikas ministriju strādāt. Es tiešām domāju, ka attiecīgā darba grupa varēs efektīvi strādāt un ka, ņemot vērā, ka tā ir izveidota, mēs varam to risinājumu, kas mums ir piedāvāts, tiešām neatbalstīt. Ļoti svarīgi, lai jautājums būtu atrisināts, bet, ņemot vērā, ka piedāvātais risinājums ir ar atpakaļejošu spēku, mēs nevaram to akceptēt.

Tātad risinājumam ir jābūt, bet – kādam? Es arī esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri attiecīgajā darba grupā strādās. Es runāju ar kolēģiem, kas nav Juridiskās komisijas biedri, un viņi arī apņēmās strādāt lietas labā, un es tiešām domāju, ka līdz 1.martam mums, darba grupai, ir jāatrod risinājums, kas var palīdzēt jautājuma atrisināšanā... šo problēmu risināšanā un šo jautājumu sakārtošanā.

Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt projektu, kas nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, bet iesaku Saeimai strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim, otro reizi.

A.Sakovskis (SC).

Es gribu atbildēt kolēģim Eņģeļa kungam sakarā ar viņa uzstāšanos.

Tas ir ļoti labi, ka Ekonomikas ministrija izstrādā savu variantu, bet tas fakts netraucē Saeimai strādāt pie šā jautājuma vienlaikus ar Ekonomikas ministriju. Es gribu pateikt, starp citu, ka 10.Saeimā Mājokļa jautājumu apakškomisijas darbā mēs ļoti labi sastrādājāmies ar Ekonomikas ministriju. Tas tik tiešām bija ļoti labs un efektīvs darbs. Es nevaru pateikt nevienu sliktu vārdu par to. Un šī prakse turpinās arī tagad – 11.Saeimā –, kā jūs redzat pēc savas pieredzes. Tā ka, ņemot vērā arī to faktu, ka kolēģis Judina kungs uzņemsies vadīt izveidoto speciālo darba grupu, mēs varētu vienkārši apvienot visus savus spēkus, lai rastu efektīvu risinājumu. Protams, es piekrītu, ka Čepānes kundzei ir daļēja taisnība, ka ideāla risinājuma šeit nav. Varbūt arī nav... visticamāk, ka nav, bet es ceru, ka vismaz kaut kādu efektīvu risinājumu – nu, optimālu risinājumu! – mēs varētu kopīgiem spēkiem atrast. Mūsu, deputātu, vidū ir ekonomisti, ir juristi, man pašam ir liela pieredze. Es vadīju, starp citu, lielāko namu pārvaldi ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā. Man ir praktiskā pieredze, taču es negribu vienkārši iedziļināties detaļās, tehniskās detaļās, jo tas būtu ilgi, jā. Bet tas, ka risinājumu var atrast, tas ir fakts. Un šī problēma... tā tik tiešām ir ļoti milzīga visā valstī, un to vajag risināt, un to nevar atlikt. Tas ir galvenais, ka to nevar atlikt – ne uz mēnesi, ne uz diviem. To vajag turpināt risināt!

Tāpēc es ļoti aicinu nebalsot „pret”, bet tomēr pieņemt un visiem spēkiem kopā, kuri vēlas risināt šo problēmu... Starp citu, gribu pateikt, ka 17.janvārī būs Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde, kurā mēs skatīsim tieši šo jautājumu. Visus, kas grib piedalīties, es aicinu ierasties mūsu apakškomisijas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeima! Šodien daudzi runātāji ir uzskaitījuši tiešām daudzas problēmas, kuras pastāv saistībā ar komunālo pakalpojumu parādiem un to iekasēšanas kārtību, norādot pat uz tiešām būtiskām problēmām, būtiskiem riskiem pašvaldībām, skatoties ilgtermiņā. Iespējams, Romāns Naudiņš pat radīja šo komplekso risinājumu, kas var būt šajā problēmā, respektīvi, ja bankas savā īpašumā iegūst dzīvokļus ar parādiem, ja tās iegūst savā īpašumā pašvaldības infrastruktūru, kura ir ieķīlāta, ilgstoši atrodoties parādos, un iegūst arī varbūt siltumpiegādes, tad tām ir jārada šis kompleksais risinājums, lai pašas sev nenodarītu pāri. Bet šādu scenāriju es negribu piedzīvot, tāpēc šī problēma būtu jāatrisina jau šobrīd un tagad, nevis kaut kad... jāgaida maijs vai varbūt nākamā gada septembris. Un šī problēma būtu jārisina Saeimai, sadarbojoties ar Ministru kabinetu, nevis otrādi, kā tas bieži vien ir pierasts.

Tāpēc es aicinu balsot šodien „par” un otrajā lasījumā sakārtot visas juridiskās problēmas, kas pastāv saistībā ar šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Jā, cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos iebildumus pret šo likumprojektu. Nu, godīgi sakot, ir arī nopietni pretargumenti, bet tiem ir tāds darba raksturs. Bet diemžēl vairāki runātāji kārtējo reizi vienkārši, šķiet, mēģina novilcināt šo jautājumu... šā jautājuma risināšanu.

Mani īpaši sarūgtināja Eņģeļa kunga uzstāšanās. Nu, piedodiet! Šajā zālē mēs bieži runājam – un tagad arvien biežāk! – par to, ka mums ir jāsaglabā Satversmes pamats. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra republika. Tā ir mūsu atbildība – Saeimas atbildība! – risināt šos jautājumus, pieņemt šos lēmumus! Mēs nevaram gaidīt vairs mēnešus un gadus, kamēr jauns vai varbūt cits ekonomikas ministrs kaut ko piedāvās. Mums nevajadzētu atteikties no savas atbildības un uzticēt to valdībai. Valdībai ir savas funkcijas! Tas ir tieši mūsu pienākums – atrast risinājumu! Bet, piedodiet! Klausoties šīs debates, patiešām... šie attaisnojumi, ka nē, mēs nepārstāvam banku lobijus... Nu, piedodiet! Jūs nevienu nepārliecināsiet, jo izskatās patiešām tā, ka valdošā koalīcija – vismaz kāda valdošās koalīcijas daļa – izmisīgi meklē visādus ieganstus, lai tikai šo jautājumu nerisinātu.

Tātad es domāju, ka šis likumprojekts noteikti ir jāvirza. Ir problēmas? Risināsim šīs problēmas! Ir trūkumi? Novērsīsim šos trūkumus! Bet vēl nekad nav bijusi tāda loģika, ka kaut kādu atsevišķu trūkumu dēļ mēs vienkārši atsakāmies kaut ko darīt un virzīt tālāk šo likumprojektu.

Tātad – tā nedrīkst rīkoties! Ja jūs baidāties no atbildības, tad netraucējiet tiem, kuri nebaidās no atbildības piedāvāt risinājumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es patiešām gan iepriekšējā Saeimā, gan arī Juridiskajā komisijā vienmēr esmu vērsusi uzmanību uz šiem juridiskajiem riskiem, kas ir... stāv aiz šā likumprojekta. Ja jūs kādus dēvējat par banku lobijiem, var būt, ka mums arī tādi ir, un es to nenoliedzu. Bet es kategoriski norobežojos, ja jūs kāds mani dēvējat par banku lobiju. Tādā gadījumā es jūs, visus tos, kas te ir un kas strādājuši pašvaldībās nesen vai varbūt sen... es jūs varētu dēvēt par apsaimniekotāju lobijiem vai par „Rīgas Siltuma” lobijiem, vai par „Latvenergo” lobijiem. Jūs neesat painteresējušies, kāda ir „Rīgas Siltuma” peļņa un cik „Rīgas Siltumam” vajadzētu atmest. Es varētu tad jūs dēvēt par atkritumu apsaimniekotāju lobijiem, un tā tālāk. Es aicinu šeit nemētāties ar šādiem apvainojumiem, jo tas šodien ir... Ārkārtīgi sabiedrībai patīk, ka šeit nu pie visa tagad vainīgas ir bankas... Nu, es nezinu, varbūt tās arī ir vainīgas.

Otra lieta, ko es gribu pateikt. Seržanta kungs mani ir pilnīgi nepareizi sapratis. Es runāju par manā rīcībā esošu tiesu praksi, kā arī par informāciju no apsaimniekotājiem, ka patiešām ir tādi dzīvokļu īpašnieki, kuri ir paņēmuši bankā kredītu, kā es jau teicu, piemēram, mājas vai vasarnīcas būvēšanai, kuru īpašumā ir dārga automašīna, kuri iepērkas labos veikalos, bet kuri ir ļaunprātīgi šo apsaimniekošanas izdevumu nemaksātāji. Ņemdami vērā to, ka viņi bankai maksā šo kredītu, viņi nemaksā apsaimniekotājam. Es par tiem runāju. Liela daļa, protams, ir tādu cilvēku, kas dzīvo kopā ar viņiem vienā mājā, kas ir pensionāri, bet kas cenšas pēdējo santīmu atdot šiem apsaimniekotājiem. Jūs esat mani pārpratis.

Nākamais. Šeit kolēģis no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas runāja, ka šajā likumprojektā nevajadzētu paredzēt represīvas metodes. Ja jūs tā kārtīgi izlasītu šo likumprojektu, tad jūs redzētu, ka šis likumprojekts paredz tieši tādas represīvas metodes, kādas paredz Civilprocesa likums, proti, par, piemēram, pārsimt latu parādu laist šo dzīvokli izsolē. Vai tā ir samērīga lieta? Tātad es novēlu likumprojekta izstrādes darba grupai noteikti arī paredzēt kādu noteiktu naudas summu. Bez tam es vēl gribētu... protams, es varētu to teikt no vietas, bet... Es kolēģus aicinu apdomāt... Es redzu, ka Zariņa kungs vēl ir pieteicies debatēs... Galvenā komisija faktiski varētu būt mūsējā... Šeit faktiski nav runa par juridisku risinājumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redzeslokā būtu jābūt šim likumam. Un es aicinu, ņemot vērā to, ka Juridiskajai komisijai ir vairāk nekā 30 likumprojekti, ārkārtīgi apjomīgi likumprojekti, – Civilprocesa likuma un Kriminālprocesa likuma grozījumi, vēl vesela rinda Satversmes grozījumu, Pilsonības likums un tā tālāk, es visus šeit nenosaukšu... aicinu uzņemties būt par atbildīgo komisiju... Varbūt Dolgopolova kungs būtu ar mieru, īpaši ņemot vērā to, ka viņa rīcībā ir vesela apakškomisija... Un, kad es biju šajā apakškomisijā, šī apakškomisija neko citu nedarīja, kā vien to – apmēram vesela gada garumā apsprieda vienu likumprojektu.

Mums, Juridiskajai komisijai, ir vairāk nekā 30 likumprojekti. Protams, Juridiskā komisija varētu būt līdzatbildīgā.

Es atturēšos šajā balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Ikviens, kas ir iedziļinājies šajā problēmā un ir vispār izlasījis šo priekšlikumu (No zāles dep. I.Čepāne: „Pats esat?”), par kuru mums pašlaik vajadzētu balsot, zina, ka tas nav labākais risinājums. Taču mēs nekad nenonāksim pie labāka risinājuma, ja nesāksim risināt šo problēmu. Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt un turpināt darbu pie šā projekta.

Čepānes kundze ieminējās, ka cilvēks, kurš atrisinās šo problēmu, ir pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni. Tas liecina, ka viņa tik tiešām ir iedziļinājušies šinī problēmā.

Tā tiešām ir ļoti kompleksa problēma. Man ir šāds risinājums. Es gan to būtu atradis arī bez Triju Zvaigžņu ordeņa... Un tas, ko Čepānes kundze tagad teica savā otrajā uzrunā, tik tiešām mani pārliecināja par to, ka... Personīgi es esmu pārliecināts, ka Čepānes kundze tiešām nav nekāds banku lobijs. Viņa tik tiešām grib atrast risinājumu šai situācijai. Es atbildu: par to, ka jūs tādu pretimnākšanu man esat izdarījuši, es arī gribu jums palīdzēt un dot varbūt tiltiņu, ko var izmantot juridiskajai konstrukcijai.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Pretēja pieeja novestu pie valsts nespējas reaģēt uz mainīgiem dzīves apstākļiem. Vienlaikus, arī grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts. Tā ir lieta Nr.2009-44-01.

Ko es ar to gribu pateikt? Kas ir noticis? Ko bankas ir veiksmīgi izdarījušas? Tās ir nošķēlušas... sašķēlušas šo problēmu divās daļās. Līdzīgi kā to izdara ar mašīnu, kad pasaka, ka uz mašīnas virsbūvi tas attiecas... ka mēs par to rūpēsimies, savukārt ritošā daļa, kas šo virsbūvi aizved vajadzīgajā virzienā... kas dod iespēju to lietot... ka tā uz mums neattiecas. Tātad izdara šo mākslīgo sadalījumu. Un tagad tās pasaka: „Ja jūs rūpēsieties par ritošo daļu, tad tas ir vērsts pret mūsu interesēm.” Lai gan patiesībā šī ritošā... bez šīs ritošās daļas šī mašīna nekur nebrauks.

Lūk! Tad nu šeit ir tāda pati situācija izveidojusies, ka bankas ir ļoti veikli nodalījušas, un tas, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, ir tikai šīs sienas. Savukārt visa tā infrastruktūra, viss tas, kas liek šīm sienām... ieliek tām vērtību, lai šajā mājā būtu siltums, lai būtu elektrība, lai būtu pieejami visi šie komunālie pakalpojumi... Tās pasaka: „Tas uz mums neattiecas! Par to mums nav jārūpējas!”

Un šeit iznāk tas absurds! Ja mēs to visu saliekam kopā un iedodam principiālu šo skatījumu, tad viss, kas mums ir vajadzīgs, ir vienkārša politiskā griba to izdarīt. Tehniski, kā tas ir darāms un ar kādiem grozījumiem – to mums var palīdzēt Juridiskajā komisijā noformulēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Tā kā mēdz teikt, ka dusmīgāka par Ilmu Čepāni var būt tikai divas Ilmas Čepānes... (Zālē smiekli.) tad es visādā ziņā atvainojos, ja es esmu licis noprast, ka viņa varētu būt banku lobijs, lai gan es citēju ekonomistu Andri Strazdu.

Bet nu par tiem pašiem dzīvokļiem vēlreiz. Es gribu runāt tikai pēc savas dzīves pieredzes. Es dzīvoju 108 dzīvokļu mājā, un pirms pieciem gadiem mūsu mājas parāds bija 3 tūkstoši latu, un viss šis parāds bija viena kaimiņa – Genādija – „īpašums”, kurš bija piecu bērnu tēvs, dzērājs, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks... Un tas bija viņa, viena dzīvokļa, parāds. Šobrīd, pēc pieciem gadiem, mūsu mājas parāds ir 30 tūkstoši, un te vairs nav viens kaimiņš, Genādijs, jo viņš ir „izsitis” sev sociālo pabalstu, un viņa vietā jau maksā pašvaldība. Bet tagad parādos ir nokļuvuši skolotāji, policisti, ārsti un tā tālāk. Tā ka nerunāsim šeit par „biezajiem” vai kaut ko tādu. Tie ir nu... Mēs vēl neesam parādā varbūt pagaidām, bet, ja tā turpināsies, kas zina...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Varbūt komisijas vārdā vēl?... Balsosim par lēmuma projektu – turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 23, atturas – 9. (Aplausi.) Likumprojekts tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija, bet Ilma Čepāne jau no tribīnes ieteica mums jaunu lēmumu, ka 11.Saeimā par konkrēto likumprojektu atbildīgā komisija varētu būt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, nosakot Juridisko komisiju par līdzatbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Ir!”) Deputātiem... Jā, lūdzu, Dolgopolova kungs!

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam par procedūru.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir gatava būt kā līdzatbildīgā komisija... (Troksnis zālē.) viena apsvēruma dēļ: šis likumprojekts iepriekšējā Saeimā tika skatīts Juridiskajā komisijā. Ja tas būtu jauns likumprojekts, nebūtu nekādu jautājumu, šaubu vai bažu.

Taču Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir gatava būt par līdzatbildīgo komisiju. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Negrib strādāt!” Dep. I.Čaklais: „Strādā! Strādā!” Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Paskaidroju Dolgopolova kungam, ka Saeima var izlemt jebkuru jautājumu. Šis lēmums ir no jauna vai mēs turpinām...? Mēs nolēmām, ka mēs turpinām. Tieši tāpat Saeima ar savu balsojumu izlemj to, kuras komisijas būs atbildīgās komisijas.

Pirmais mums bija Ilmas Čepānes priekšlikums nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti lūdz balsojumu par to. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 32, atturas – 1.

Tātad 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un līdzatbildīgā ir Juridiskā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sergejam Dolgopolovam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Jā, lūdzu! Jums ir ieslēgts mikrofons.

S.Dolgopolovs (SC).

Es jau nepretendēju uz Triju Zvaigžņu ordeni.

Sēdes vadītāja. Bet uz priekšlikumu iesniegšanas termiņa nosaukšanu gan.

S.Dolgopolovs. Ja mēs runājam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, – tas varētu būt janvāra vidus, ne ātrāks. Un, tā kā mēs neesam gatavi tam, tad...

Sēdes vadītāja. Tātad 15.janvāris? Taču 15.janvāris ir svētdiena. Tātad 16.janvāris?

S.Dolgopolovs. Nu, es nemāku pateikt tagad datumu, jo man nav kalendāra priekšā.

Sēdes vadītāja. Komisijas priekšsēdētājs...

S.Dolgopolovs. Divas nedēļas pirms tā termiņa, ko piedāvā Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Ir citi priekšlikumi? Jā? Lūdzu, nosauciet datumu... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam, lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Priekšlikums ir šāds: 1.februāris.

Sēdes vadītāja. Tā... Un ir vēl arī cits priekšlikums.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam! (Zālē smiekli.) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!

Jūs varat arī nākt tribīnē, ja jums neieslēdz mikrofonu. Tātad – kāds ir jūsu priekšlikums?

I.Zariņš (SC).

Viens, viens, viens! Ir! (No zāles dep. I.Čaklais: „Tas ir datums?”)

Kolēģi! Nu, ja mēs tiešām nopietni pieejam šim jautājumam...

Sēdes vadītāja. Protams...

I.Zariņš. ...tad nu izvēlēsimies arī nopietnus termiņus! Jo Triju Zvaigžņu ordeni divās nedēļās – tas nebūtu nopietni... (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Termiņu parasti izsaka datumos, nevis ordeņos.

I.Zariņš. Jā, es piedāvāju vismaz februāra vidu. Paskatīsimies, kāds mums būtu datums uz februāra vidu. Kurš?

Sēdes vadītāja. 15.februāris. 15.februāris ir trešdiena.

I.Zariņš. Tātad 15.februāris, jā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir trīs priekšlikumi. Pirmais ierosinātais termiņš bija janvāra vidus, tātad 16.janvāris, kas varētu būt darbadiena. Nākamais – 1.februāris. Un... Ā, vēl arī Judinam... Ieslēdziet vēl mikrofonu deputātam Andrejam Judinam! Arī viņam ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

A.Judins (ZRP).

Paldies.

Jā, šodien jautri, daudz priekšlikumu... Es atvainojos... Es atceros, ka tieši tad, kad mums bija komisijas sēde, bija ieradušies Ekonomikas ministrijas pārstāvji un viņi runāja, ka būtu labi līdz 1.martam – tieši tad! – padomāt un sagatavot priekšlikumus. Nu, vai tā ir nopietna attieksme, ja 15.janvārī mēs gribam risināt šo problēmu! Gada laikā mēs to nevarējām, bet viena vai divas nedēļas ir pietiekami ilgs laiks! Tas nav nopietni!

1. marts. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Tā, 1.marts...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu arī Klāvam Olšteinam! Viņam ir cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribu teikt tā: ja jau tas viss ir aizgājis tik tālu, tad 1.aprīli varbūt – kā īstu joku dienu...

Sēdes vadītāja. 1.aprīlis ir svētdiena. Jūs tātad...

Tātad mums ir pieci priekšlikumu iesniegšanas termiņi, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mēs balsojam, sākot no tālākā ieteiktā priekšlikumu iesniegšanas termiņa.

Zariņa kungs, jūs jau savu priekšlikumu izteicāt...

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteiktu 1.aprīli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 88, atturas – 1. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais tālākais bija 1.marts... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteiktu 1.martu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 72, atturas – 4. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais termiņš bija 15.februāris. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteiktu 15.februāri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad nākamais termiņš mums bija 1.februāris. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiktu noteikts 1.februāris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. (Aplausi.) Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” – 1.februāris. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad 10 deputāti – Ražuks, Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Igaunis un citi deputāti – ir lūguši izdarīt izmaiņas 22.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat 10 deputāti – Ražuks, Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Bite, Igaunis un citi deputāti – ir lūguši izdarīt izmaiņas 22.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpināsim izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Nākamā sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tātad likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” sakārto situāciju un atvieglo procedūru uzturlīdzekļu piešķiršanai.

Komisijā kopumā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Tas paredz, ka iesniedzēja nāves gadījumā neizmaksātos līdzekļus ir tiesīgs pieprasīt bērna aizbildnis. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 3. – tieslietu ministra redakcionāls priekšlikums. Tas paredz, ka iesniedzējam ir pienākums informēt fonda administrāciju, ja spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu šā likumprojekta trešajam lasījumam. Priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un priekšlikuma būtība ir papildināt likumprojektu ar normu, kura paredz, ka likums stājas spēkā 2012.gada 15.februārī. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Parāda atgūšanas likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto likumprojektu „Parāda atgūšanas likums”. Likumprojekta mērķis ir novērst to beztiesiskumu, kāds šobrīd valda parādu ārpustiesas piedziņas procesā. Jāteic, ka komisija vērtē pozitīvi šo likumprojektu, akceptēja to. Iespējams, ka uz otro lasījumu likumprojekta nosaukums tiks precizēts. Visticamāk, tas būs šāds: „Ārpustiesas parāda atgūšanas likums”. Šāds nosaukums. Komisija aicina akceptēt un, ja kādam ir interese, detalizētāk iepazīties ar šo likumprojektu. Tam ir ļoti izvērsta anotācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Parāda atgūšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija ierosina 10.janvāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.97/Lp11.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, par kuru ziņoja deputāts Rasnačs. Proti, tas saistīts ar likumprojektu „Parāda atgūšanas likums”. Šajā likumā tiek iestrādāta norma, ka šī darbība turpmāk tiks licencēta un arī par šo darbību tiks iekasēta nodeva. Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” ir paredzēta kārtība jeb veids, kādā iekasējama šī nodeva.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. 2012.gada 10.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2012.gada 10.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”.

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Komisijas sēdē piedalījās ministriju eksperti no ministrijām un apliecināja, ka šis papildprotokols ir ļoti izdevīgs Latvijas Republikai. Bet sakarā ar sarežģīto procedūru Ķīnas Tautas Republikā mums vajadzētu pieņemt šo likumprojektu līdz gada beigām.

Tāpēc es lūgšu atbalstīt to pirmajā lasījumā un, ja nebūs iebildumu, tad atbalstīt šodien arī steidzamību, un atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstītu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs tūlīt balsojam arī par otro lasījumu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstītu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

S.Mirskis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1.priekšlikums... To ir iesniegusi deputāte Āboltiņas kundze, un tas paredz papildināt 64.panta otro daļu saistībā ar debašu ilgumu, apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2.priekšlikums ir... Es ceru, ka jūs visi tam esat pievērsuši uzmanību, ka Pilsonības likuma izpildes komisija tiek aizstāta ar Sabiedrības saliedētības komisiju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es izmantošu izdevību, lai varbūt man atvēlētajā laikā īsi radītu mazliet lielāku priekšstatu par šīm izmaiņām Saeimas kārtības rullī sakarā ar Pilsonības likuma izpildes komisijas ne tikai nosaukuma maiņu, bet līdz ar to arī ar funkciju paplašināšanu. Tā ir tāda juridiski tehniska lieta.

Ja runājam par saliedētību, tad mēs par to runājam divās nozīmēs: pirmām kārtām par sabiedrības saliedētību Latvijā, bet otrām kārtām – arī diasporas jautājuma kontekstā – par vienotu nāciju.

Un šeit tas lielākais izaicinājums un panākumu atslēga ir dialogs, kas šeit tika daudz piesaukts, kā to savienot ar parlamentārās komisijas darbību, ar parlamentāro uzraudzību un arī ar likumdošanu.

Ko es gribu pateikt? To, ka tā ir ļoti svarīga integrāla pieeja, un pirmām kārtām integrāla pieeja tādā nozīmē, ka tā skar vairākas disciplīnas, vairākas nozares un arī sadarbību ar vairākām komisijām. Un, otrkārt, tas ir jautājums, ka mēs skatāmies cits uz citu nevis kā tādi statiski svešķermeņi, bet ka mēs esam kopā... ka mēs esam kā nācija.

Es atkārtošos, bet mani neinteresē, cik daudz desu mēs varam saražot šeit, bet man interesē, ko mēs varam radīt kā nācija. Ir bijuši mēģinājumi uzbūvēt šo struktūru – dialoga struktūru – medijos un sabiedriskajās organizācijās arī agrāk, pirms diviem, trim, četriem gadiem, taču tie ir atdūrušies pret neveiksmi, jo mēs esam nedaudz ieciklējušies tādā absurdā... apburtajā lokā, ka sabiedrība barojas no haosa. Un no tā barojas ne tikai politiķi, kuriem pārmet to, bet... es nezinu, vai varu jūs iepriecināt vai apbēdināt, sacīdams, ka no tā barojas arī mediji un arī sabiedrība. Un te ir tās briesmas! Lai izrautos no šā loka, politiķi tomēr var darīt pirmie kaut ko. Politiķi esot vainīgi, jo tautā neesot nekādu domstarpību. Piekrītu. Bet tikai daļēji. Jo kaut kādā līmenī šīs sabiedrības šķelšanās problēmas sabiedrība vienkārši atstāj politiķiem, un tad politiķi, atkal izdabādami sabiedrībai, tam līmenim, kas ir varbūt interneta komentāros, un atsaukdamies uz vēlētāju prasībām un uzstādījumiem, turpina atrasties šajā apburtajā lokā.

Tāpat ir arī ar integrāciju. Nu, kad es biju žurnālists, es teicu, ka tajā ziņā tiešām divdesmit gados nekas nav noticis... Tā nedrīkst teikt! Ir savi panākumi, bet mēs esam jaunā attīstības fāzē, un tas prasa jaunus risinājumus un jaunu domāšanu. Ja salīdzina ar to dramatisko vēsturisko situāciju, kas ir bijusi, un ja salīdzina tās izmaiņas etniskajā sastāvā, tad jāteic, ka varēja būt arī katastrofālāki scenāriji.

Nu, piemēram, bijusī Dienvidslāvija. Jūs teiksiet, ka nav korekti tā salīdzināt un ka tas nav labs salīdzinājums. Kaut kādā mērā piekrītu. Bet ko tomēr vajadzētu ņemt vērā? To, ka arī tur – arī tur! – pirms katastrofas runāja: „Mums jau, tautai, nav nekādu problēmu, tikai tie politiķi jauc gaisu.”

Jā, un to var darīt pirmām kārtām – šo jauno dialogu var atrast komisija. Šeit vairāk vai mazāk ir liela teātra skatuve. Šodien otrajā daļā jau bija labāk. Un tāpēc es aicinu... Es tagad nestāstīšu, kas ir integrālā metode un kā to savienot ar parlamentārās komisijas darbību, bet es aicinu atbalstīt šo komisijas pārveidošanu, lai tur nāk strādāt deputāti, kuri grib nevis cīnīties ar putām uz lūpām, bet grib rast risinājumus, no haosa vest uz kārtību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi un ir balsojums nepieciešams? Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, arī deputāti atbalsta 2. – Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu. (No zāles: „Ar „Vienotību” un „Saskaņu”!”)

I.Čepāne. Nākamais – 3.priekšlikums, par kuru, kā es saprotu, būs ievērojamas debates. Juridiskajā komisijā un Juridiskajā birojā ar nevalstisko organizāciju atbalstu tika sagatavota jums piedāvātā redakcija.

Arī iepriekšējā Saeimā Juridiskā komisija vērtēja šo priekšlikumu. Šeit, kā jūs redzat, ir samazināts šis kvorums, kāds šo kolektīvo iesniegumu var iesniegt, – no 10 tūkstošiem samazināts uz pieciem tūkstošiem. Un es komisijas vārdā lūdzu jūs pievērst uzmanību arī tam, ka šādas tiesības ar visām no tā izrietošām sekām tiek dotas 16 gadu vecumu sasniegušiem pilsoņiem.

Komisija tātad aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Tā kā komisija pašlaik strādā pie Iesniegumu likuma, arī par šo jautājumu, protams, tika plaši diskutēts komisijas sēdēs un komisijas darbā.

Pirmais jautājums ir – kas ir kolektīvais iesniegums, ja tas neskar likumdošanas procesu? Tas nozīmē, ka tas iesniegums nesatur likumdošanas iniciatīvas pazīmes. Tas var būt jebkurš iesniegums, kad, teiksim, cilvēki vēršas ar lūgumu, lai Saeimā būtu nevis viena atvērto durvju diena, bet 365 dienas. Tas ir iesniegums! Ja tas ir iesniegums, tad kāpēc ir jāpielieto norma? Un no kurienes vispār ir parādījies skaitlis – 5000 cilvēku? Kāpēc 5000, nevis 10? Kāpēc ne 500 vai 300?

Ja mēs runājam par likumdošanas iniciatīvām, tad tur ir runa par 10 000 pilsoņu. Kur ir runa par referendumiem un par nobalsojumiem, tur ir viena desmitā daļa no vēlētājiem. Kāpēc ir parādījies tas pirmais cipars, kur ir runa par elementāriem iesniegumiem, kas var skart jebkuru darbības jomu?

Otrais jautājums. Man šķiet, ka piedāvātajā definīcijā mēs aizskaram Eiropas Savienības pilsoņu intereses, kuriem šodien ir iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet ir liegtas tiesības vērsties ar kolektīviem iesniegumiem Latvijas Republikas parlamentā.

Treškārt. Ja Latvijas likumi aizstāv nepilsoņu tiesības – aizstāv nepilsoņu tiesības! –, tad kāpēc nepilsoņiem, kuri ir Latvijas Republikas nepilsoņi, ir liegta iespēja vērsties Saeimā ar jebkāda veida kolektīviem iesniegumiem? Tas treškārt.

Ceturtkārt. Interesanta norma... Es saprotu, ka, teiksim, kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīm redzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. „Klaji aizskarošs” – to es saprotu, bet „acīm redzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā”? Nu, šeit ir nepieciešams precizēt definīcijas. (No zāles dep. I.Čepāne: „ECT spriedums!”) A kas ir „nepieņemams”? Es domāju, ka šie jautājumi... Pirms mēs varētu atbalstīt šāda veida ierosinājumu – grozīt Kārtības rulli –, tomēr būtu jāsniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Turklāt pamatotas atbildes!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Dārgie kolēģi! Pirmo reizi par šo iniciatīvu mēs runājām 10.Saeimas laikā, un VIENOTĪBAI kā pirmajai bija priekšlikums, kā šo lietu virzīt. Un jau toreiz es un citi kolēģi runājām... uzsvērām iemeslus, kāpēc mums šādu darba kārtības iniciatīvu vajadzētu atbalstīt.

Galvenais ir tas, ka mūsu pilsoņi ļoti grib... Un tieši jaunā paaudze ir izvirzījusi šo priekšlikumu, lai viņiem būtu vairāk iespēju darboties līdzi Saeimas darbā. Un tas ir viens pamatvirziens arī visās demokrātijās, un arī mums ir svarīgi atbalstīt demokrātijas veidošanu un stiprināšanu Latvijā. Tā ka es aicinu atbalstīt šo projektu.

Bet, zināms, uz trešo lasījumu vēl var iesniegt skaidrākus priekšlikumus, kā definēt un ko mēs te tieši darīsim. Es personīgi gatavojos iesniegt priekšlikumus, kas precizēs, kāda veida darba kārtības iesniegumus Saeima vispār izskata. Jo ievērojiet, lūdzu, arī to, ka šajā priekšlikumā, kāds tas pašlaik ir, jau ir minēts, ka būs vairākas pakāpes, kur vispirms Prezidijs, bet vēlāk – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīs, vai iesniegums vispār atbilst zināmiem kritērijiem.

Šobrīd šie kritēriji ir definēti ļoti šauri, proti, kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīm redzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Es uzskatu, ka šo normu vajadzēs papildināt, un es to taisos iesniegt. Un pirmām kārtām to vajadzētu papildināt ar noteikumiem, kas jau pašlaik ir Satversmē, attiecībā uz referendumiem. Un, pārņemot šo tekstu arī šeit, mēs skaidrāk pateiktu, ka kolektīvais iesniegums nevar saturēt tādu prasījumu, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, ka nevar iesniegt tādu prasījumu, kas skar valsts budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, karaklausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tas ir tas, kas pašlaik ir Satversmē teikts par referendumiem. Es arī domāju, ka vajag papildināt ar to, kas pašlaik jau ir norādīts Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas regulējumā. Un šeit es gribu atkal uzsvērt, ka tas ir arī iemesls, kāpēc mums šo iniciatīvu vajag atbalstīt, jo Eiropas Savienība jau ir pieņēmusi regulējumu – un ar 1.aprīli Latvijā stāsies spēkā šis regulējums –, ka Eiropā pilsoņi no septiņām valstīm var savākt apmēram 1 miljonu parakstu un virzīt pilsoņu iniciatīvas. Bet arī šeit ir procedurāli noteikumi, kāda veida iniciatīvas vispār sūtīs tālāk. Proti, kolektīvais iesniegums nevar saturēt tādu pieprasījumu, kas acīm redzami ir aizskarošs, maznozīmīgs vai maldinošs, un nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Tā ka, ja mēs papildināsim šos noteikumus par to, kuros jautājumos vispār var virzīt pilsoņu iniciatīvas par darba kārtību Saeimā, tad, es domāju, tie mums būs daudz skaidrāki un būs arī iespējams neatbalstīt un uzreiz apstādināt tādas iniciatīvas, kas ir, kā jau es teicu, pretrunā ar Satversmi, cilvēka cieņu un tamlīdzīgām lietām.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribu izteikt pateicību tiem Juridiskās komisijas deputātiem, kas ir atbalstījuši šo iniciatīvu. Un, lai gan, iespējams, šī iniciatīva nav nekāda revolūcija, tas ir mazs, bet ļoti būtisks solis pretim pilsoniskai sabiedrībai: tas dod iespēju konstruktīvā veidā iesaistīties valsts pārvaldē, izvirzot Saeimas darba kārtībā sabiedrību interesējošus jautājumus.

Cienījamie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja cilvēki nevar līdzdarboties valsts pārvaldē – un socioloģiskās aptaujas rāda, ka cilvēki jūtas bezspēcīgi un neiesaistīti valsts pārvaldes darbā –, tad cilvēki balso ar kājām, viņi balso autoostās un lidostās: viņi vienkārši brauc prom no valsts, jo viņi nejūtas spējīgi ietekmēt valsts darba kārtību.

Tā ka šis ir ļoti labs veids, kā to var darīt konstruktīvā veidā, paredzot kādu konkrētu procedūru, kā šo līdzdalību realizēt.

Otrs jautājums ir ļoti būtisks. Tas ir saistīts ar to, ka šīs ar darba kārtību saistītās iniciatīvas varēs parakstīt cilvēki, kuriem ir 16 gadu. Šobrīd tā situācija Latvijā ir izveidojusies tāda, ka tieši vidēja un vecāka gadagājuma ļaudis ir tie visapzinīgākie cilvēki, kas iet uz vēlēšanām, seko politiskajiem procesiem. Jauniešiem vairāk interesē sociālā dzīve, sociālie tīkli un tamlīdzīgas lietas. Tas nozīmē to, ka ļoti bieži kampaņas laikā politiskās partijas un politiķi sarunājas pārsvarā ar vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem un ka jauniem cilvēkiem ir ļoti maz iespēju iesaistīties debatēs pēc būtības. Šis ir būtisks instruments, ar kā palīdzību jaunus cilvēkus var iesaistīt gan darbā valsts pārvaldē, gan arī diskusijās par valsts pārvaldei būtiskiem jautājumiem.

Cienījamie kolēģi! Šāda sistēma pastāv Polijā jau kopš 1999.gada. Polijā ir ļoti aktīva pilsoniskā sabiedrība. Tomēr visā šajā laikā šādā veidā Polijas parlamentā ir iesniegtas tikai 60 iniciatīvas, un tikai 20 no tām ir uzsākušas likumdošanas ceļu. Un par kādām tēmām tās ir bijušas? Piemēram, par vardarbības atspoguļošanu raidorganizācijās, par skolotāju algām un darba apmaksas kārtību, par valsts atbalstu vientuļiem vecākiem, kas vieni audzina bērnu. Tie ir būtiski jautājumi, kas sabiedrībai ir svarīgi. Tie nav ne dīvaini, ne traki jautājumi, kas ir pacelti Polijas parlamenta darba kārtībā. Un tāpēc es domāju, ka arī mēs šādu risku neuzņemamies un šis būs būtisks mehānisms pilsoniskās sabiedrības iesaistei.

Lūdzu atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Ādamsons... ir klāt, Edmunds Demiters... ir klāt, Jānis Dūklavs... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Juris Viļums... nav, Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30.

Turpināsim Saeimas 22.decembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un sākām debates par 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Tātad turpināsim debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu, šis priekšlikums tiešām ļoti smuki izskatās! Tāds kā priekšlikums no mācību grāmatām. Bet, ja to attiecina uz reālo dzīvi, tad tas izskatās ļoti formāls un pat dogmatisks, piedodiet!

Sergejs Dolgopolovs uzdeva jums ļoti konkrētus jautājumus. Diemžēl jūs ne uz vienu jautājumu atbildēt nevarējāt. Es gribu vēl uzsvērt galvenos jautājumus. Mēs gribam grozīt Kārtības rulli, kas ir diezgan nopietns dokuments. Kāda būs šīs jaunās procedūras pievienotā vērtība? Ko tas dos Latvijas iedzīvotājiem tādu, ko jau esošās likuma normas nevar dot mūsu pilsoņiem? Es gribu atgādināt, ka ir ļoti spēcīga demokrātiska procedūra, pilsoniskās līdzdalības procedūra, – parakstu vākšana. Tur gan ir vajadzīgs drusciņ lielāks parakstu skaits, un, kā rāda daži notikumi, varbūt vajadzētu arī to izvērtēt... to, vai nevajadzētu palielināt arī šo parakstu skaitu.

Ir Iesniegumu likums, kas arī skaidri nosaka, kā jārīkojas valsts pārvaldes darbiniekiem, arī deputātiem, ja viņi saņem iedzīvotāju sūdzības. Godīgi sakot, izanalizējot šo jūsu priekšlikumu, es redzu... Nu, jā, šo kolektīvo iesniegumu iesniedzējiem būs iespējas atnākt uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi un aizstāvēt savu viedokli Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas noteiktajā kārtībā. Bet, piedodiet, vai ir vērts vispār ierosināt tik revolucionārus grozījumus, lai to panāktu?

Sakiet godīgi: ja jūs kā deputāts saņemsiet piecu tūkstošu iedzīvotāju iesniegumu, vai jūs tiksieties ar šiem cilvēkiem? Vai jūs aicināsiet viņus uz tikšanos? Nu, nekā jauna šeit nav! Tā tiešām ir tikai tāda teorija.

Ir vesela virkne portālu. Es apgalvoju, ka ir visas iespējas sociāli aktīviem cilvēkiem, it īpaši jauniešiem, darīt tā, lai viņu viedoklis tiktu zināms. Ir vesela virkne portālu: ir gudrasgalvas.lv, kur visi piedalās, ir kandidatiuz delnas.lv un viss pārējais. Cik daudzi cilvēki šādas iespējas izmanto? Jūs, Čigānes kundze, labāk par mani zināt, ka tie ir daži simti. Ka tur ir žurnālisti, ir studenti politologi... Protams, jūs nākat no šīm aprindām, jūs saskaraties ar šiem cilvēkiem, un jūs dzīvojat kaut kādā izdomātā pasaulē, piedodiet! Tāpēc apgalvot, ka tiešām desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju šādas iespējas izmanto... Piedodiet, par to es stipri šaubos! Jo, ja jau tagad esošās iespējas izmanto tikai daži simti, tad es nemaz neesmu pārliecināts...

Trešais. Nu tas, ko es tagad dzirdēju no Kārkliņas kundzes par ierobežojumiem... Vai tad uz trešo lasījumu mēs tagad precizēsim, kādi būs ierobežojumi? Un vai tiešām jūs domājat, ka tas ir prāta darbs – uzdot Saeimas Prezidijam lemt, vai priekšlikums ir demokrātisks vai nedemokrātisks? Piedodiet, politisko partiju pārstāvji ar balsojumu nevar šādus lēmumus pieņemt, jo, ja patiešām mēs runājam par atbilstību Satversmei, par atbilstību cilvēktiesībām, tam ir citas procedūras. Tas ir pirmkārt. Un tas nav Saeimas Prezidijā lemjams jautājums.

Un patiešām šobrīd mums te parādās ļoti interesantas idejas: kas ir antikonstitucionāls? Piedodiet, jebkurš priekšlikums grozīt Satversmi ir pretrunā ar Satversmi. Tātad ir antikonstitucionāls? Jebkurš priekšlikums grozīt likumu ir iesniegšanas brīdī nelikumīgs? Tātad mums ļoti rūpīgi jāpārdomā, par kādu terminoloģiju mēs runājam.

Un pats pēdējais. Es tiešām nesaprotu... Vai mēs dzīvojam Eiropas Savienībā vai ne?! Kāpēc mēs ignorējam Eiropas Savienības pilsoņus? Kāpēc mēs ignorējam nepilsoņus, kas šeit dzīvo un maksā nodokļus? Par kādiem jautājumiem šeit ir runa? Vai jūs tiešām domājat, ka šis kolektīvais iesniegums skars tikai tos jautājumus... politiskos jautājumus, attiecībā uz kuriem tikai pilsoņiem ir tiesības lemt? Tomēr jūs taču savās uzstāšanās reizēs runājat par pavisam ko citu – par sociāliem, ekonomiskiem jautājumiem. Kāpēc mēs izslēdzam Eiropas Savienības pilsoņus?

Tātad, manā skatījumā, šis priekšlikums ir, piedodiet, ļoti jēls. Tas balstās uz teorētiskiem apsvērumiem, kas reālajā dzīvē nemaz nav pārbaudīti, piedodiet. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Pārbaudīts vairākās valstīs. Polijā arī!”) Eiropas Savienībā petīciju mehānisms darbojas pilnīgi citādi.

Jums arī šobrīd neviens netraucē tikties ar vēlētājiem, strādāt ar nevalstiskajām organizācijām. Es absolūti neredzu nekādu pievienoto vērtību šajā priekšlikumā. Jūs gribat labi izskatīties, gribat, protams, būt visdemokrātiskākie, es atzīstu. Jūs esat visdemokrātiskākie, jūs vislabāk saprotat, kas ir demokrātija, bet vai tādēļ, lai to vēlreiz apliecinātu, mums jāgroza Saeimas kārtības rullis? Es stipri šaubos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis jautājums tika izdiskutēts jau šā gada pavasarī, un tika rīkota īpaša konference par šiem jautājumiem. Tika aicināti visi deputāti, un man šķiet, ka... žēl, ka visi deputāti nav izmantojuši šīs iespējas. Tur, protams, tika apspriesti atsevišķi riski, prakse, kāda ir atsevišķās valstīs. Man šajā sakarā gribas teikt, ka kolēģes, kuras tik ļoti vētraini aizstāvēja šo likumprojektu, nepieminēja, ka ir vesela rinda valstu, kas ir atteikušās no šādas lietas; ir valstis, kurās likumprojekts ir aizgājis līdz pirmajam lasījumam, otrajam lasījumam, bet tālāk vairs nav virzījies. Tas, protams, arī tā sauktajās Eiropas vecajās demokrātijās nemaz tik ātri neiet, kā šeit arī daži atsevišķi jaunieši gribētu šo lietu virzīt.

Taču Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja, un, manuprāt, šis likumprojekts nav slikti izstrādāts, ņemot vērā to, ka šā likumprojekta izstrādāšanā piedalījās arī Kusiņa kungs, kurš, manuprāt, patiešām visiem Saeimas deputātiem ir liela autoritāte un pie kura daudzos gadījumos, kad kāda jautājuma risināšanā jums ir strupceļš, jūs vēršaties. Tā ka nekādā ziņā es nevaru teikt, ka šis likumprojekts ir „jēls” jeb nesagatavots.

Tomēr mans pienākums ir norādīt, kā parasti es saku, uz atsevišķiem riskiem šajā likumprojektā. Proti, pirmais no riskiem ir tas, ka iesniedzēju skaitu mēs samazinājām uz pusi. Deputātu vairākums piekrita, ka šādu petīciju varētu iesniegt nevis 10 tūkstoši, bet tikai 5 tūkstoši.

Otrs risks ir tas, ka šeit mēs runājam par 16 gadu vecumu sasniegušiem pilsoņiem. Iepriekš bija paredzēti 18 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi. Un mums ir jādomā arī par to, vai šādā gadījumā šie sešpadsmitgadīgie, septiņpadsmitgadīgie, astoņpadsmitgadīgie netiks dažkārt izmantoti politisku iemeslu dēļ. Tas ir visbīstamākais! Jo, ja mēs paskatāmies... Jums gan tagad svētki stāv priekšā, bet tomēr paskatieties tajā mājaslapā... Ir tāda mājaslapa www.manabalss.lv, un tur mēs varam redzēt visas šīs iniciatīvas. Neskatoties uz to, ka nebija attiecīgā tiesiskā regulējuma... Jūs jau zināt, ka www.manabalss.lv bija savākusi vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu attiecībā uz jautājumu par ofšoriem. Saeima tam piekrita. Tas ir ļoti pozitīvs darbs.

Otrkārt. Pašlaik tur ir savākti vairāk nekā 12 tūkstoši parakstu par to, ka būtu jāiestājas deputātu juridiskajai atbildībai par to, ka deputāti ir lauzuši savu zvērestu. Tas varbūt ir arī atbalstāms. Iespējams, ka šādi mēs varam to risināt, lai gan no juridiskā, no konstitucionālo tiesību viedokļa, šeit ir arī ļoti daudzas problēmas, bet laika trūkuma dēļ es par tām nestāstīšu.

Tad ir vēl viens tāds priekšlikums, kas, manuprāt, šeit nav pietiekams filtrs, lai to varētu izvērtēt, bet tas varētu ātri realizēties. Piemēram, tur labu laiku jau stāv un vāc parakstus sakarā ar jaunā Meža likuma pieņemšanu, kur arī bija liela ažiotāža ap šo likumprojektu... proti, ka aizliegsim mežus cirst desmit gadus. Vai šeit tiek izvērtētas vides aizsardzības intereses un arī saimnieciskās intereses – par to ir ļoti jāšaubās.

Vēl viena aktivitāte, kas, piemēram, atbalsta... Nu, šodien šeit opozīcija aicināja: „Pazemināsim likmi pārtikai... nodokļa likmi pārtikai!” Tad ir vēl viena aktivitāte: „Atlaistajai Saeimai kompensāciju neredzēt kā savas ausis – tiem, kas nav ievēlēti!” Tātad vēl viena iniciatīva. Tad vēl ir pilnīgi cita iniciatīva, kas ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu Mencenas lietā un arī pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu. Proti, runa ir par personu vārdu... par vienotu uzvārdu ģimenēm. Tātad visiem tiem, kuri ir stājušies laulībā ar ārvalstniekiem, vajadzētu šo uzvārdu lietot bez latviešu valodas galotnēm un tā tālāk. Vārdu „Oto” vajadzētu rakstīt ar vienu burtu „t”, nevis ar diviem „t” burtiem, un tā tālāk.

Vēl viena iniciatīva ir tāda: „Reģionālās valodas statusu latgaliešu valodai!” Cik Latgalē... Vai dieniņ! Jums taču te milzums darba! Cik ātri jūs to visu savāksiet, pa skolām vien pastaigājot? Vai ne, Igauņa kungs? Šeit, es domāju, mums, iespējams, ir jāpadomā, jo tas viss attiecas uz mums... šie riski. Vai mums nevajadzētu paaugstināt šo vecuma cenzu un šo skaitli „5000” šajā gadījumā?

Es nerunāšu par šo procesuālo kārtību. Es varu apsveikt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāju un kolēģus, kuriem būs daudz darba, jo viņiem būs jāsastāda speciāli ziņojumi, un arī Prezidijam būs daudz darba. Šeit saistībā ar šo likumprojektu varētu izveidot īpašu komisiju, varētu uzdot uzdevumus Ministru kabinetam...

Es aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt, bet tomēr joprojām vēl uzmanīgi vērtēt šo likumprojektu šajā laikā, kamēr jums būs dotas tiesības iesniegt priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 3.priekšlikumu?

I.Čepāne. Komisijas vārdā man nekas vairs nav piebilstams. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Komisija tātad atbalstīja šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 25, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Tālāk ir nākamais – 4.priekšlikums, kas paredz 149.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus „Saimnieciskā komisija” ar vārdiem „Ilgtspējīgas attīstības komisija”. Juridiskajā komisijā šis viedoklis guva vienbalsīgu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (ZRP).

Godātie deputāti! Runājot par izmaiņām Saeimas komisiju sastāvā, pirms pāris nedēļām starp frakcijām notika diskusija par to, kādas reformas un kādas izmaiņas šajā aspektā būtu nepieciešamas. Un frakcijas savstarpēji vienojās par to, ka nedrīkst mainīt komisiju kopējo skaitu, ņemot vērā to, ka komisiju skaita palielināšana ietekmē Saeimas budžetu.

Vienlaicīgi tika diskutēts arī par divu šobrīd neesošu komisiju izveidošanu, no kurām vienu mēs redzam šajā priekšlikumā, – tā ir Ilgtspējīgas attīstības komisija. Otra ir Konstitucionālo tiesību komisija.

Šobrīd šeit es gribu vairāk runāt tieši par Konstitucionālo tiesību komisiju.

Kā jau Čepānes kundze vairākkārt šodien ir norādījusi, Juridiskā komisija ir ļoti noslogota, tās darba kārtībā šobrīd ir 32 likumprojekti. Jau Saeimas darba pirmajos divos mēnešos Saeimas darba kārtībā ir nonākuši divi grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, par kuriem ir nepieciešamas ļoti nopietnas diskusijas. Vieni no tiem ir saistīti ar atklātajiem balsojumiem par valsts augstākajām amatpersonām, bet otri ir saistīti ar fiskālo disciplīnu un valsts finanšu stabilitāti.

Šodien mēs nenodevām komisijām vēl vienus piedāvātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, bet mēs arī apzināmies, ka mums stāv vēl priekšā nopietns darbs pie tiem grozījumiem, kas nepieciešami saistībā ar plānoto Eiropas Savienības starpvaldību līgumu par budžeta disciplīnu.

Ir izskanējuši ierosinājumi noteikt, ka atsevišķi Satversmes panti ir negrozāmi. Tas būtu rūpīgi no konstitucionālo tiesību viedokļa vērtējams jautājums. Un jau Čepānes kundzes pieminētajā portālā www.manabalss.lv ir savākti 12 tūkstoši parakstu par to, lai noteiktu deputāta atsaucamību gadījumā, ja viņš ir lauzis deputāta zvērestu.

Konstitucionālo tiesību jautājumi un konstitucionālās tiesības ir plašākas par Satversmes grozījumiem. Tās aptver visu valsts iekārtu – tās aptver Valsts prezidenta institūtu, Ministru kabineta institūtu un Saeimas institūtu. Līdz ar to jau ar šobrīd Saeimas darba kārtībā esošajiem jautājumiem Konstitucionālo tiesību komisijai būtu pietiekami redzams un pietiekami apjomīgs darbs veicams.

Pašreizējais priekšlikums, kas paredz likvidēt vienu komisiju un tās vietā izveidot citu, mūsuprāt, kompleksi nerisina šo jautājumu un pilnībā neatspoguļo tās diskusijas, kuras ir notikušas. Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija savā līdzšinējā darbā ir spējusi pierādīt savu nozīmi un nepieciešamību, spēju efektīvi strādāt un sekmēt nozīmīgu jautājumu virzību. Pēc šīs apakškomisijas iniciatīvas iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā ir izdarīti būtiski grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā, un tagad jau izveidots premjera pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs.

Līdz ar to gribam teikt, ka Zatlera Reformu partijas prioritāte šajā gadījumā būtu Konstitucionālo tiesību komisijas izveidošana.

Šobrīd mēs nelūdzam balsot par šo priekšlikumu un neiebilstam pret to, taču vēršam uzmanību uz to, ka lūgsim uz trešo lasījumu debatēt par šo jautājumu kompleksāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pamatot tieši šīs komisijas – Ilgtspējīgas attīstības komisijas – izveides nepieciešamību.

Tas, ka ir šāds ierosinājums, ka Saeimā ir nepieciešama Ilgtspējīgas attīstības komisija, liecina par to, ka mēs beidzot esam gatavi domāt par valsts attīstību kopumā, nospraust mērķus un tad arī secīgi uz šiem mērķiem virzīties.

Kā Bites kundze jau minēja, šobrīd premjera pakļautībā ir izveidots Pārresoru koordinācijas centrs. Lai šis centrs darbotos sekmīgi, šim centram ir nepieciešams partneris Saeimā, un Saeimas deputātiem ir ļoti nopietni šim jautājumam jāpieiet un beidzot jāuzņemas atbildība par valsts kopējās attīstības plānošanu.

Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka mēs tikko esam izgājuši no smagas ekonomiskas krīzes, un mūsu krīzes novārdzinātie sektori un dažādi resori šobrīd ir gatavi diezgan plēsonīgi cīnīties par to, lai valsts attīstībai paredzēto naudu, kas pārsvarā ir Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, novirzītu tieši savu resoru vajadzībām. Tomēr iepriekšējos struktūrfondu plānošanas periodos mēs esam redzējuši, ka tāda pieeja, ka visiem pa drusciņai, neder. Šobrīd mums ir ļoti nopietns izaicinājums: mums savas valsts attīstība ir jākoncentrē un jāvienojas par vienu vai nedaudzām prioritātēm. Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams Saeimas atbalsts augstākajā – likumdevēja – līmenī. Tāpēc šādas komisijas izveide ir ļoti, ļoti būtiska.

Piemēra labad paskatīsimies uz citu demokrātisku valstu parlamentiem! Somijas parlamentā darbojās Nākotnes komisija, kas analizē gan tehnoloģisko attīstību, gan globālos procesus un mēģina ar pētījumu un modelēšanas palīdzību prognozēt, kādas politikas ir jāievieš, lai Somija kā valsts no šīs attīstības iegūtu vislielāko labumu. Līdzīga komisija ir arī Vācijas
Bundestāgā – Izglītības pētniecības un tehnoloģiju izvērtēšanas komisija, kas nodarbojas ar tieši tādu pašu darbu.

Tādēļ mums tas ir ļoti būtiski – šobrīd atbalstīt Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi, lai beidzot mēs nacionālo attīstības plānošanu varētu veikt sakarīgi, secīgi un uz vienu valsts attīstības ilgtermiņa mērķi balstītu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Paldies Čigānes kundzei.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Es nebiju gatavojusies runāt par šo jautājumu. Man likās, ka pieaugušiem un atbildīgiem cilvēkiem ir tādas lietas, par kurām nav jārunā, vēl jo vairāk – no Saeimas tribīnes.

Bet ir Kārtības rullis, kas ir tas dokuments, pēc kura mēs visi strādājam; ir noteiktas tradīcijas un ir noteiktas procedūras. Un arī attiecībā uz šiem Kārtības ruļļa grozījumiem iniciatīva nāca no Juridiskās komisijas par to, ka tas būtu jāmaina. Līdz ar to Prezidijs vērsās pie visām frakcijām, un bija, manuprāt, vismaz divas vai trīs nedēļas laika, lai izdiskutētu šos jautājumus. Un tad saskaņā ar Kārtības rulli bija Frakciju padomes sēde, kurā tad arī tas lēmums un tie priekšlikumi, kurus iesniedza, visi tika atbalstīti. Taču izrādījās, ka tas nav bijis izdiskutēts, ka nav bijis laika un nav bijis vēl kaut kā...

Attiecībā uz nākotni... uz šo Ilgtspējīgas attīstības apakškomisiju. Čigānes kundze jums izstāstīja visu tās saturisko būtību, bet es gribu atgādināt gan tās debates, kas mums notika par budžetu, gan to, kas arī šodien ne vienreiz vien tika uzsvērts, – to, ka mēs dzīvojam parlamentārā valstī un ka tas ir parlamenta uzdevums – rūpēties, parlamentā runāt par attīstību, vēl par kaut ko.

Mums ir gana plānošanas dokumentu... kaudzēm. Un jau pagājušajā, atlaistajā, Saeimā mēs šo darbu šeit uzsākām. Tieši šeit, parlamentā, sākām runāt par valsts attīstību, jo tieši parlaments ir tā vieta, kur ir jāuzrauga, kā visi šie daudzie un sastādītie dažādie dokumenti... Tad arī tiešām būs rūpes par valsts attīstību. Iesaistot nevalstisko sektoru, iesaistot visus ieinteresētos, varēsim runāt un uzraudzīt valsts attīstību. Tas tiešām ir fundamentāli svarīgs uzdevums!

Šobrīd man diemžēl ir jāsaka tā: kad man vakar radiožurnālisti jautāja, cik es liktu parlamentam par pirmo sesiju... kad es stāstīju visu, ko mēs šeit esam izdarījuši un ieplānojuši, viņi teica: „Nu, tad jau piecinieku pēc piecu ballu sistēmas!” Es teicu: „Nē, četri ar plusu, jo vienmēr ir vēl kaut kas neizdarīts.” Šodien es viņiem atbildētu: „Trīs ar mīnusu!” Tāpēc, ka man ir kauns, jo šīs diskusijas notiek tikai tāpēc, ka katrs sev ir iekārojis kādu mazu amatiņu, mazu komisijiņu un ka mēs domājam nevis par to, kādā veidā mēs attīstīsim parlamentu un mūsu valsti, bet tikai par to, kādā veidā pārdalīt amatus. Man patiešām ir par to kauns!

Bija pietiekami daudz laika, lai to pateiktu, izteiktu un izdiskutētu, nevis jāmeklē argumenti, kāpēc mums katram, kam ir kaut kāda vēlme, vajag kādu citu komisiju. Ja vajag, sasauksim vēlreiz Frakciju padomi! Visas šīs procedūras ir noteiktas, kādā veidā tas ir jādara. Un neizdomāsim argumentus, kuru nav!

Katrā ziņā es tiešām aicinu atbalstīt šo Ilgtspējīgas attīstības komisiju, strādāt un domāt. Un domāt pirmām kārtām par valsti un par cilvēkiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Āboltiņas kundzei.

Debates slēdzu.

No tribīnes neviens nav izteicis vēlēšanos balsot... Arī zālē deputāti to neizsaka.

Vārds Juridiskās komisijas vārdā Ilmai Čepānei

I.Čepāne. Komisijas vārdā man nekas nav piebilstams. Es aicinu atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Nākamais ir 5.priekšlikums. Faktiski tas saskan jau ar 2.priekšlikumu, ko esam atbalstījuši. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6. arī ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam, tātad 4.priekšlikumam, kas paredz papildināt 149.panta pirmo daļu ar 17.punktu, pieliekot klāt vārdus „Ilgtspējīgas attīstības komisija”. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

I.Čepāne. Jā, tas ir daļēji atbalstīts.

Tālāk. 7.priekšlikums paredz papildināt 149.pantu ar ceturto daļu, ka Sabiedrības saliedētības komisija veic arī parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākamais ir 8.priekšlikums. Proti, tas ir priekšlikums, kuru mēs pievienojām no Nacionālās apvienības iesniegtā priekšlikuma Kārtības rullim... apvienojām šos abus projektus, proti, ka apakškomisijas sazinās ar ministrijām un citām iestādēm patstāvīgi. Galvenais pamatojums tam Juridiskajā komisijā bija tāds, lai neradītu lieku slogu valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām šajā jomā, jo to visu var nokārtot arī caur attiecīgo pastāvīgo komisiju, nevis caur apakškomisiju.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu, kas ir papildus iekļautais likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.75/Lp11)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 36, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Nākamais – 9.priekšlikums – ir ar iepriekšējo saistīts tīri redakcionāli, jo, kā jūs redzējāt, mēs izslēdzām Saimniecisko komisiju. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas –24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Juridiskā komisija uzskata, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 28.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.decembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ir saņemti 13 priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Izglītības likumā”. Un, tā kā 12 no šiem priekšlikumiem skar valodu, ir nepieciešama neliela preambula.

No rīta mēs nobalsojām pret Saeimas atbalstu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Mūsu attieksme ir skaidra, bet diskusijas turpināsies.

Šajās diskusijās mums ir jāsaprot, ka svarīgs ir ne tikai latviešu valodas juridiskais statuss, kāds noteikts Satversmē un Valsts valodas likumā, bet ka svarīgi ir pilnīgi visi valodas politikas aspekti un sīkumu šajā ziņā nedrīkstētu būt.

Šie grozījumi skar valodu izglītības sistēmā, un izglītības sistēma un valodas politikas sistēma ir cieši saistītas. Mūsu uzdevums ir izvairīties no šā procesa politizēšanas, būt politiķiem, nevis politikāņiem un apsvērt katra priekšlikuma iederību mūsu kopīgajā valodas politikas sistēmā.

Tieši tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šos priekšlikumus apsprieda profesionāli, iesaistot plašu ekspertu loku, gan atbildīgo ministriju pārstāvjus, gan nevalstiskās organizācijas, gan izglītības praktiķus, gan arī cilvēkus, kas teorētiski pētījuši valodu izglītības sistēmā jau vairāk nekā 20 gadu, un no šīs tribīnes es varu apsolīt, ka šādi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādās arī turpmāk.

Es principā noraidu tā saukto protesta balsojumu vai demonstratīvo balsojumu ideju. Mūsu sabiedrībā pašreiz valda ļoti bīstama tendence – nerunāt par lietas būtību, bet uzsvērt, ka mūsu rīcība noteiktā balsojumā ir protests, demonstrācija, iebildumi, kontrpropaganda un tā tālāk. Sak’, mēs jau neesam par krievu valodas kā otras valsts valodas statusu, bet mēs protestējam pret Krājbanku, pret airBaltic, pret emigrāciju, pret demogrāfisko krīzi un tā tālāk. Šī ir ļoti bīstama pieeja, un lūdzu tādu neturpināt. Ja mēs tiešām vēlamies virzīties uz mūsu sabiedrības saliedētību, tad runāsim ar profesionāli verificējamiem teorētiskiem argumentiem, neizmantosim ne tirgus, ne poētisku leksiku, jo situācija ir pārāk nopietna! Un šādā atmosfērā mūsu komisija skatīja šos priekšlikumus, un tādēļ šajās debatēs arī lūdzu turēties pie zinātniskiem, profesionāliem argumentiem.

Tātad 1.priekšlikums ir politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums – papildināt likumprojektu ar jaunu pantu komisijas noraidītajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis 1.priekšlikums paredz precizēt bilingvālās izglītības jēdzienu. Uzreiz teikšu, ka šis formulējums nav nepareizs. Tajā tik tiešām ir sniegta šī „jumta” definīcija bilingvālajai izglītībai, kas ir termins, ar ko apzīmējam pat vairākus simtus modeļu, kurus visus vieno viena īpašība – valoda tiek izmantota nevis kā mācību priekšmets, bet kā līdzeklis citu priekšmetu apguvei.

Es arī nešaubos, ka bilingvālā izglītība ir laba un Latvijai ļoti piemērota izglītības sistēma. To ir pierādījusi gan mūsu 20 gadu ilgā prakse, gan mazākumtautību izglītības skolu absolventu labie rezultāti centralizētajos eksāmenos, gan arī valodas zināšanu līmenis mūsu absolventu vidū. Un šeit es lūdzu nejaukt Latvijas valodas politikā trīs pilnīgi atšķirīgus virzienus: valodas prasme, valodas lietojums un attieksme pret valodu.

Valodas prasmi mums ir izdevies nodrošināt. Problēma ir valodas lietojums, problēma ir attieksme pret valodu, bet šīs problēmas ir risināmas ārpus skolas sienām.

Nenoliedzami bilingvālā izglītība kā sistēma mums ir jāattīsta arī skolās ar latviešu mācību valodu svešvalodu apguvei, jo pamatojums tam ir gan psiholingvistisks, gan arī metodisks. Ir ļoti svarīgi, lai bērni līdz noteiktam vecumam – vismaz līdz 12 gadiem – iegūtu stingru dzimtās valodas pamatu citu valodu apguvei. Tēlaini to mēdz salīdzināt ar auga sakņu sistēmu: mēs varam uzpotēt uz viena kāta arī otru rozi, bet šis zieds būs spēcīgāks tad, ja plauks arī šis pirmais. Un mēs taču vēlamies, lai mūsu mazākumtautību skolu absolventi būtu gandrīz absolūti bilingvi, tātad lai prastu savu dzimto valodu un lai prastu latviešu valodu tuvu dzimtās valodas līmenim. Un šī sistēma to nodrošina. Tā ir veidota uz stabila teorētiska pamata un turklāt arī nepārtraukti pilnveidota. Ja jūsu rīcībā ir dators, ieejiet mājaslapā valoda.lv. un labajā stūrī jūs redzēsiet logo „bilingvāls”. Un, ja kādam ir šaubas par to, cik nopietni Latvijas valsts izturas pret mazākumtautību izglītību un bilingvālās izglītības teorētiskajiem pamatiem, ieskatieties šajos materiālos. Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts valsts valodai un bilingvālajai izglītībai” tik tiešām ir devis vērā ņemamus rezultātus un aptvēris simtus Latvijas skolotāju un tūkstošus Latvijas skolēnu.

Tieši tādēļ, nenoraidot šo definīciju kā tādu (un, protams, turpmākajam runātājam varu atgādināt, ka es pilnīgi piekrītu, ka šī definīcija ir ņemta no viena no maniem darbiem) un atzīstot, ka mums bilingvālā izglītība ir jāattīsta kā sistēma, es tomēr gribu norādīt uz iemeslu, kāpēc komisija šajā reizē savu atbalstu šim priekšlikumam nedeva.

Tam ir saistība ar juridisko tehniku. Mums nekur tekstā turpmāk neparādās termins „bilingvālā izglītība”. Un līdz ar to, ja šāda termina nav likuma tekstā, tad tas arī netiek skaidrots likuma preambulā. Un tieši tādēļ – formas, nevis satura pēc! – šis priekšlikums ir noraidīts, un es aicinu Saeimu šajā attieksmē būt vienotai ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es atbalstu Druvietes kundzes aicinājumu runāt par šo likumu – un ne tikai par šo likumu, ne tikai par „Saskaņas Centra” priekšlikumiem – pragmatiski, ja vēlaties – zinātniski, un ļoti konkrēti, jo tas nav mūsu mērķis – vienkārši piedalīties procesos protesta dēļ. Mēs vēlamies nodrošināt mūsu, Latvijas, iedzīvotāju tiesības un iespējas attīstīt sevi un redzēt sevi savos mazbērnos un bērnos.

Otrais. Diez vai kāds vēl labāk par Druvietes kundzi varētu pamatot, kāpēc ir nepieciešama jēdziena „bilingvālā apmācība” pieminēšana Izglītības likumā. Druvietes kundze ir viena no bilingvālās apmācības mātēm mūsu valstī, augsta līmeņa speciāliste, kas pārvalda šo problēmu varbūt labāk nekā kāds cits Latvijas Republikā. Atliek tikai viens sīkumiņš, proti, – kāpēc mēs nevaram ieviest šo jēdzienu mūsu likumā? Tāpēc, ka tur ir... seko pēc tam 2., 3. un 4.priekšlikums, kurš piemēro... kurš izmanto šo jēdzienu, lai nodrošinātu bilingvālās apmācības ne tikai esamību... ne tikai esību, bet arī turpmāko attīstību. Es gribu atgādināt, ka bilingvālā apmācība kā valsts politikas forma parādījās 90.gadu beigās, lai nodrošinātu pārejas uz mācībām latviešu valodā politiku mazākumtautību skolās. Bez tam bilingvālā apmācība tika interpretēta arī kā metode, lai nodrošinātu pie mazākumtautībām piederošu bērnu integrēšanu Latvijas sabiedrībā. Gan forma, gan arī metode bija pielietojama, un droši vien tur bija gan sekmes, gan arī zaudējumi. Es uzreiz gribu atgādināt to, ka sabiedrībā bilingvālā apmācība tika uztverta ļoti pretrunīgi. Bija ļoti daudz aizdomu, jo tiešām sabiedrība, īpaši mazākumtautības, redzēja valsts gribu aizstāt viņu ģimeņu valodu ar latviešu valodu. Un diemžēl šim nolūkam bija ļoti nopietni pierādījumi konkrētajā praksē. Es neesmu šo aizdomu nesējs, bet es uzskatu, ka ģimenes valodai ir jādominē pusaudžu apmācībā jebkādā valstī, jebkādā sabiedrībā, jo tikai mātes valodā bērns var iemācīties labāk visu to mācību saturu, kura apguvi gaida no viņa sabiedrība un ekonomiskais tirgus.

Es gribu jūsu uzmanību pievērst arī tam, ka bilingvālā apmācība latviešu skolās tomēr izgāzās. Tā neizdevās. Es neuzskatu, ka svešvalodu – angļu valodas, franču valodas vai kādas citas valodas – lietošana vai piemērošana latviešu skolās ir bilingvālās apmācības piemērs. Tā ir vienkārši apmācība citās valodās. Bet... Citās valodās apmācība tur varbūt arī notiek, bet ne tādā... tik lielā apjomā, kā tas notiek mazākumtautību skolās Latvijā.

Tomēr realitāte ir tāda, ka mūsu bērni, kas pieder pie mazākumtautībām, bauda bilingvālo apmācību. Tas izpaužas tādējādi, ka, piemēram, vienā mācību stundā tiek izmantotas divas valodas – latviešu valoda un (bieži vien!) krievu valoda. Šo abu valodu nesējs (bieži vien – dabiski bilingvāls skolotājs) pasniedz uzreiz mācību saturu. Šī apmācība izpaužas arī vidējā izglītībā. Jūs labi atceraties, ka šā paša likuma pārejas noteikumu 9.punktā ir noteikts arī pat vispārējās, vidējās izglītības standarts, kurš noteic, ka mācību satura apguvei tiek nodrošinātas ne mazāk kā trīs piektdaļas no mācību slodzes gadā. Tas nozīmē, ka māca gan latviešu valodā, gan citās valodās. Tā ir mūsu prakse. Tad nu sakiet, lūdzu, kāpēc mēs jau tagad nevaram šo sasniegumu fiksēt likumā, lai uz tā pamata attīstītu šo metodi arī turpmāk?

Paldies par uzmanību. Un es lūdzu jūs šo konkrēto ļoti svarīgo jēdzienu, kuru ļoti labi pamatoja Druvietes kundze, ieviest mūsu likumā.

Paldies vēlreiz. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Nebūtu prātīgi izjaukt sistēmu, kas veiksmīgi funkcionē. Valodas politika atjaunotajā Latvijā ir īstenota pakāpeniski, konsekventi un atbildīgi. To apliecina visi starptautiskie pētījumi; proti, šie starptautiskie pētījumi pierāda, ka gan tie bērni, kuri mācās skolās ar latviešu mācību valodu, gan tie bērni, kuri mācās skolās, kas īsteno programmas mazākumtautību valodās, savās zināšanās ir identiski. Nav būtisku atšķirību! Tātad visas šīs reformas ir bijušas vērstas uz to, lai visiem būtu vienlīdz labvēlīgi apstākļi, lai visi iegūtu konkrētas zināšanas un arī lai neviens netiktu diskriminēts.

Mūsu valsts pienākums – es atkārtoju, valsts pienākums! – ir mācīt pietiekami daudz mazākumtautību bērnu tieši valsts valodā, lai viņi būtu konkurētspējīgi. Un šobrīd situācija darba tirgū pierāda – un tā ir ne tikai mūsu, bet tā ir arī Eiropas Savienības un visu civilizēto valstu pieredze –, ka šie mūsu rezultāti ir labi. Tie skolēni, kuri ir mācījušies skolās, kas īsteno mazākumtautību programmas, kuri ir mācījušies mūsu valsts augstskolās, kurās mācības notiek valsts valodā, ir tikpat konkurētspējīgi un varbūt pat atsevišķos gadījumos vēl konkurētspējīgāki nekā tie skolēni, kas ir mācījušies skolās ar latviešu mācību valodu.

Šie priekšlikumi, lai cik arī tie varbūt izskatītos pievilcīgi, izjauc šo sistēmu, – izjauc šo veiksmīgi funkcionējošo sistēmu, jo piedāvā risinājumus, kas, manuprāt, Latvijai nav pieņemami.

Mēs ļoti labi atceramies, ka pirms divdesmit gadiem latviešu mācību valodas skolās mācījās 52 procenti bērnu, bet, tā kā tanī laikā krievu mācību valodas vidusskolās nebija 12.klases, tad faktiski šī proporcija bija 50 pret 50. Latvijā 1990.gadā bija 8 augstskolas vai augstskolu filiāles, kurās mācības notika tikai un vienīgi krievu valodā. Tātad situācija bija ļoti nopietna.

Un vēlreiz es gribu atkārtot to, ko es jau sākumā teicu: mēs ļoti pakāpeniski, konsekventi un atbildīgi īstenojām reformas, nostiprinot valsts valodas lomu izglītības sistēmā, tajā pašā laikā nekādā gadījumā nepasliktinot, bet gan tikai uzlabojot to bērnu situāciju, kuri mācījās skolās, kur mācību valoda nebija latviešu valoda.

Tāpēc es vairs nerunāšu par konkrētiem priekšlikumiem, bet es aicinu visus tos noraidīt, jo tie tiešām izjauc sekmīgi funkcionējošu sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti dīvaina sajūta, jo gan Druvietes kundze, gan lielā mērā arī Ābiķa kungs ļoti pārliecinoši faktiski uzstājās par šiem grozījumiem. Jo, Ābiķa kungs, par kādām izmaiņām jūs runājāt? Faktiski „Saskaņas Centra” priekšlikuma būtība ir vienkārši saukt lietas to īstajā vārdā. Kā Druvietes kundze tikko ļoti pamatoti mums nodemonstrēja, patiešām bilingvālā izglītība ir mūsu sasniegums. Es šajā ziņā gan neesmu pilnīgi vienisprātis ar Druvietes kundzi, jo te var būt dažādi viedokļi, un tā tas arī ir reālajā dzīvē. Kāpēc jūs izvairāties no tā, lai sauktu lietas to īstajā vārdā?

Piedodiet, Druvietes kundze! Nu, protams, šobrīd likumā nav normu, kur tiktu izmantots bilingvālās izglītības jēdziens. Tieši tāpēc „Saskaņas Centrs” ierosina definēt bilingvālo izglītību, un mūsu nākamajos priekšlikumos mēs piedāvājam šo definīciju izmantot. Tas ir apburtais loks. Ja vadās pēc jūsu loģikas, tad vispār nekādu jaunu definīciju nevar iestrādāt likumā, ja šī definīcija tālākā likuma tekstā netiek izmantota.

Es tiešām nevaru saprast, no kā jūs baidāties. Faktiski tās kaislības ap izglītības reformu ir jau, paldies Dievam, pagātnē. Nu mēs daudzmaz esam sasnieguši situāciju, par kuru īsti neviens nav sajūsmā, bet visi daudzmaz ar to var dzīvot, un es domāju, ka tas ir tiešām labs piemērs, diezgan efektīvs piemērs.

Es tiešām nebūt ne visam varu piekrist, ko šeit teica Druvietes kundze un Ābiķa kungs, bet lielā mērā... zināmai daļai es varu piekrist. Tā ka es vienkārši aicinu jūs: nebaidieties no realitātes, nebaidieties saukt lietas īstajā vārdā! Nebaidieties atzīt, ka mums ir tā bilingvālā izglītība! Neesiet divkosīgi galu galā! Patiešām, man absolūti nav saprotama jūsu loģika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Dep. I.Zariņš novēloti pieteicies debatēm.) Āmurs jau ir noklaudzināts. Es vēlreiz aicinu jūs visus pieteikties debatēs laikus. Ir arī katram uz galda tādas zaļas lapiņas, ar kurām var pieteikties, jo šajā situācijā, kad pirms desmit minūtēm mums nestrādāja elektroniskā balsošanas sistēma, šī iespēja paliek vienīgā.

Tātad debates ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams?

I.Druviete. Komisijas vārdā vēlreiz atgādinu, ka no jēdziena un termina „bilingvālā izglītība” neviens nebaidās. Gluži otrādi! Es ļoti atklāti pasaku, ka es šo sistēmu uzskatu par ļoti labu un Latvijai piemērotu. Un, šķiet, arī savā preambulā skaidri paskaidroju, kāpēc. Bet vēlreiz atgādinu: likums nav terminus skaidrojoša vārdnīca, jēdzienu skaidrojumā mēs ietveram tikai tos terminus, kuri tālāk parādās likuma tekstā. Likuma tekstā vārdu savienojums „bilingvālā izglītība” neparādās, parādās apzīmējums „bilingvāli”. Ja iesniedzēju mērķis bija skaidrot šo jēdzienu, tad tā arī bija jāformulē šis priekšlikums.

Tātad vēlreiz skaidri pasaku: šo priekšlikumu neesam atbalstījuši formālu iemeslu dēļ, nedodot pamatu spekulācijām par it kā vēršanos pret bilingvālo izglītību kā tādu.

Tātad aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 2.priekšlikumu iesniegusi politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija. Šis priekšlikums jēdzieniski ir saistīts ar 3. un 4.priekšlikumu, un tāpēc komisijas vārdā es atgādināšu argumentus, kuru dēļ gan šis priekšlikums, gan arī nākamie priekšlikumi netika atbalstīti.

Pirmais arguments skar vārdu „bilingvāli” 2.pantā. Vārds „bilingvāli” nozīmē „divās valodās”, un te nav precizēts, kurās divās valodās. Tātad, ja mēs burtiski traktējam šo likuma normu, vārds „bilingvāli” varētu apzīmēt arī, piemēram, poļu un angļu valodu vai arī jebkuru citu divu valodu kombināciju. Tādēļ vien šādā formulējumā šāds priekšlikums nebūtu pieņemams.

Taču galvenais ir tas, ka 9.panta otrajā daļā (to mēs redzam kreisajā pusē) ir formulēts šis pats princips, kurš tiek piedāvāts 3.priekšlikumā. Šeit ir diezgan sarežģīts skaidrojums, tāpēc ka mums kopsakarā būtu jāskata Izglītības likums, attiecīgie Ministru kabineta noteikumi un galu galā vēl arī Valsts izglītības standarts, kurā precīzi ir definēts, kas tiek ietverts mazākumtautību izglītības programmās, tātad kuri priekšmeti apgūstami valsts valodā. Un tāpēc, ka šis standarts darbojas, skolas savas mācību programmas īsteno saskaņā ar šo standartu.

Nevarējām atbalstīt arī 4.priekšlikumu, kas ir par šā panta izslēgšanu.

Un visbeidzot. Šā panta, 9.panta, pirmā daļa saskan ar Valsts valodas likumu, kurš nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Un panta otrā daļa savukārt nosaka, ka citās iestādēs var iegūt izglītību arī citā valodā.

Tātad, arī pēc mūsu ekspertu domām, sistēma ir sakārtota. Nevaram vienu likuma pantu izraut no konteksta. Tas ir jāskata kopsakarā gan ar Ministru kabineta noteikumiem, gan ar izglītības standartiem, kuri darbojas, kuri visu laiku tiek precizēti un kuriem arī tiek pieskaņotas attiecīgās mācību grāmatas, mācību palīglīdzekļi. Šeit es negribu sīki un detalizēti skaidrot, ko nozīmē mazākumtautību izglītības programmas, kuras, starp citu, ikviena skola pati arī drīkst izstrādāt un licencēt.

Tātad komisija neatbalstīja 2.priekšlikumu un aicina to darīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

No Druvietes kundzes skaidrojuma izriet, ka mēs nevaram lietot tāda procesa kā bilingvālā apmācība aprakstu likumā, ka likumā nav aprakstīts, kas ir bilingvālā izglītība.

Tieši šis paradokss bija tas pareģojums, kuru mēs paredzējām, ja nebūs pieņemts 1.priekšlikums. Tā tagad arī notiek!

Es nepiekritīšu... neredzu pamatu piekrist jums, Ābiķa kungs, ka mēs ar saviem priekšlikumiem jaucam sistēmu. Mēs tiešām vienkārši nosaucam lietas to īstajā vārdā; kā angļi saka, „to call a spade a spade” – „nosaucam lāpstu par lāpstu”. Ja tā ir bilingvālā apmācība, nu tad nosauksim to par bilingvālo apmācību!

Jebkurš pasniedzējs, jebkurš metodologs pirms gadiem desmit būtu pārsteigts, ja kāds no mūsu politiķiem vai ministrijas speciālistiem pieļautu, ka par bilingvālo apmācību nosauc apmācību angļu vai poļu valodā. Pat bērns, manuprāt, bērnudārzā jau zina, ka par bilingvālo apmācību runa ir tikai tad, kad runa ir par apmācību divās – lielākoties divās! – valodās: valsts valodā – vienīgajā valsts valodā! – latviešu valodā un arī krievu valodā. Mēdz būt arī citas valodas, par tām valodām ir atsevišķa runa. Bet ļoti nopietns jēdziens „mazākumtautību valoda” ir pārstāvēts mūsu likumdošanā.

Līdz ar to ar šo priekšlikumu mēs neko – ne par matu, ne par kripatu! – nemainām sistēmā. Mēs vienkārši nosaucam to, kas notiek, tā īstajā vārdā.

Līdz ar to mēs lūdzam to vienkārši piefiksēt, lai nebūtu nekādu vēlmju pēc tam varbūt šo sistēmu grozīt uz sliktāko pusi.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Augsti godātā Saeima! Pavisam īsi par būtību.

Tā ir kļūda, ka izglītība valsts un pašvaldību izglītības iestādēs šobrīd nav tikai un vienīgi valsts valodā, bet tas ir tiešām fascinējoši, ka „Saskaņas Centrs” publiski latviešu auditorijā visu laiku iestājas par latviešu valodas stiprināšanu, bet jau kuro sēdi mēs redzam, ka visādos likumos cenšas atrast nianses, kur iestrādāt iekšā valsts valodas vājināšanu.

Es ceru, ka nebūs tādas dienas, kad Saeima atbalstīs kādu no šādiem priekšlikumiem. Tāpēc es varu „Saskaņas Centram” tikai ieteikt: nu, ja jūs tas neapmierina vai kā citādāk, ka jūsu priekšlikumi tiks noraidīti, tad varat darīt kā šodien Saeimas ārkārtas sēdē – vienkārši atstāt zāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Vispirms, runājot par terminu „bilingvālā izglītība”, mans ierosinājums būtu nepārvērst Izglītības likumu par izglītības terminu vārdnīcu. Ne mazāk svarīgs termins kā bilingvālā izglītība ir starpkultūru izglītība, multikulturālā izglītība”, „transkulturālā izglītība” un tā tālāk. Un, ja mēs ņemam vērā to, ka mēs Latvijā raugāmies uz bilingvālo izglītību, pirmkārt, kā uz pretimnākšanu, kā uz soli pretim mazākumtautībām, un, otrkārt, kā uz starpposmu starp esošo un padomju laika izglītību un kā pāreju tomēr uz izglītību latviešu valodā, tad iestrādāt šādus grozījumus Izglītības likumā būtu pilnīgi nepareizi, un es aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Deputāts Dombrava tomēr uzdod vēlamo par esošo.

Es uzsvēru un pievērsu deputātu uzmanību tam, ka mūsu priekšlikumi nenozīmē vēlreizēju valstī esošās sistēmas maiņu, bet nozīmē esošās kartības saglabāšanu. Ne ar vienu vārdu šie priekšlikumi, ne iepriekšējais, ne nākamie, nekaitē latviešu valodas kā valsts valodas statusam Latvijā, bet paplašina demokrātiskās iespējas izvēlēties katram bērnam izglītības valodu, to skaitā arī Latvijas mazākumtautības valodu.

Un 2.priekšlikums nerada aizspriedumus pret valsts valodas apguvi vai mācībām valsts valodā. Runa ir par tām tiesībām, kuras Latvija apņēmusies īstenot, parakstīdama un pēc tam ratificēdama Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību. Ne par ko citu.

Bet es aicinu jūs neskatīties uz likumdošanu, kas bija, kas mūs vada, kas nosaka mūsu tiesiskās rīcības, bet vadīties pēc sirdsapziņas. Valstī dzīvo cilvēki, kas gribētu, lai viņu bērni mācītos ģimenes valodā. Un tas ir galvenais, par ko mums jārunā tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?

I.Druviete. Varu vienīgi atgādināt to, ko komisijas vārdā jau teicu. Komisija tiešām uzskata, ka termins „bilingvāli” šajā gadījumā ir pārprotams, jo neatbilst patiesībai apgalvojums, ka apriori tas ir saprotams tikai tā, ka mācības notiek valsts valodā un kādā no Latvijas mazākumtautību valodām. Tikpat labi šī kombinācija var tikt traktēta plašāk.

Un otrkārt. Tik tiešām šeit mums runa vairāk ir par... tieši par to, kā mums ir strukturēti normatīvie akti. Pašreizējais regulējums skaidri norāda lietu kartību un nebūtu maināms. It īpaši atgādinu to, ko es teicu par saistību ar Valsts valodas likumu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 3. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja, pamatodamās uz argumentiem, kas tika izklāstīti jau iepriekš. Aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdzu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 4. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija aicina neatbalstīt un šo savu lēmumu pamato ar minēto argumentāciju. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 5. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šie priekšlikumi ir analoģiski tiem, kurus 10.Saeima izskatīja pagājušajā vasarā, un, protams, laika taupīšanas nolūkos mums visiem bija iespējams iepazīties ar to argumentāciju, kas tika izteikta jau toreiz. Es atgādināšu, ka šie priekšlikumi ar Saeimas vairākuma balsojumu tika noraidīti.

Bet tagad par būtību! Kas tad ir pateikts 5., arī 6. un 7.priekšlikumā?

Tātad tiek rosināts attiecībā uz Latvijas valsts dibinātajām augstskolām paplašināt valodu spektru, Eiropas Savienības oficiālo valodu vietā mūsu augstskolās iesakot lietot terminu „svešvalodās”. Visiem ir skaidrs, ka šajā gadījumā runa galvenokārt ir par krievu valodu. Atgādināšu argumentus, ar kuriem gan toreiz, gan tagad... Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Latvijas valsts valodas statusa ideju, ar mūsu sabiedrības saliedēšanas koncepciju un ar mūsu augstskolu misiju.

Augstskolu likuma 5.pantā ir noteikts, ka augstskolas organizē savu darbu sabiedrības interesēs. Tātad augstskolām bez zināšanu sniegšanas ir arī papildu misija, un viena no tās sastāvdaļām ir sabiedrības vienotības veidošana, sabiedrības izpratnes veidošana un, protams, arī valsts valodas stiprināšana.

Lieki teikt, ka ikvienam inteliģentam cilvēkam vairāku valodu prasme 21.gadsimtā ir pat obligāta, un tieši tādēļ mūsu Augstskolu likums jau paredz, ka 20 kredītpunkti jau būtu iegūstami Eiropas Savienības valodās. Praktiski visi Latvijas augstskolu absolventi ir klausījušies kursus svešvalodās, un, ja mēs vēl atceramies, tad arī es vairākkārt esmu iesniegusi priekšlikumu, ka šie 20 kredītpunkti svešvalodās būtu jāpadara par obligātiem. Taču, tā kā mēs tomēr esam Eiropas Savienības dalībvalsts, tad mēs orientējamies uz Eiropas un pasaules zinātnisko telpu, un, protams, tās svešvalodas, uz kurām būtu jāorientējas mūsu augstskolu absolventiem, ir Eiropas Savienības lielās valodas.

Jā, tik tiešām no augstskolām dažkārt izskan apgalvojumi, ka valodu režīma liberalizācija varētu risināt augstskolu pārejošās ekonomiskās problēmas, piesaistot studentus no NVS valstīm.

Ar skaitļiem varam pierādīt, ka šis hipotētiskais ekonomiskais ieguvums nebūs samērojams ar to kaitējumu valsts valodas politikai un latviešu valodas statusam, par kuru mēs no rīta visi tik dedzīgi iestājāmies. Jo vēlreiz atgādinu: svarīgāk pat par to, kas ir rakstīts likumos, ir mūsu reālā lingvistiskā uzvedība arī tajās jomās, kuras, daudzuprāt, ir perifēras un kuras nu valsts valodas statusa īstenošanai nekaitēšot.

Tomēr, atceroties šo augstskolu sabiedrisko misiju, mēs varam risināt šo notikumu ķēdīti tālāk. Labi! Dažam šķiet, ka nenotiks nekāds ļaunums, liberalizējot valodu režīmu un piesaistot varbūt pāris desmitu, varbūt pāris simtu NVS studentu. Bet kā tad mēs nodalīsim šos ārvalstniekus no vietējiem, jo mūsu Augstskolu likumā ir pants, ka Latvijas rezidents – pilsonis un nepilsonis – var studēt jebkurā Latvijas programmā? Kas būs šie mācībspēki? Vai viņiem būs obligātas krievu valodas zināšanas? No kurienes mēs ņemsim mācību līdzekļus? Kāda būs augstskolu vide? Tātad jautājums nav tik vienkāršs!

Un tāpēc es aicinu nemainīt principu, par kuru esam tik kaislīgi debatējuši vēl pavisam nesenā pagātnē, un apzināties to, ka dažu augstskolu formālais finansiālais ieguvums varētu būt nesamērojams ar valsts valodas statusa de facto. Tāpēc aicinu noraidīt gan šos, gan arī visus pārējos priekšlikumus.

Varētu pie 7.priekšlikuma vēl vienīgi piebilst, ka mēs jau nenošķiram programmas, kurās ir paredzētas valsts finansētas budžeta vietas un kuras tiek finansētas no studentu pašu līdzekļiem. Un līdz ar to, protams, nemainīsim sistēmu, kas jau darbojas, stiprināsim Eiropas Savienības valodas mūsu augstskolās un mūsu studentu individuālo multilingvismu.

Aicinu noraidīt šo un pārējos priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien vēlreiz! Grūti jau cīnīties, teiksim, ar tik lielu speciālistu šajos jautājumos, kāda ir Druvietes kundze, bet tomēr mēģināšu arī savu argumentāciju atspoguļot.

Es, protams, saprotu, ka daudzi ir noguruši pēc garajām debatēm, bet tomēr es prasu tiešām uzmanību, lai neviens vārds nepaskrietu gar ausīm.

Lai lieku reizi nespiestu pogu un neietu vēlreiz uz tribīni, es šobrīd runāšu par 5., 6. un 7.priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti.

Galvenā grozījumu ideja ir atļaut valsts augstskolām veidot no valsts budžeta nefinansētas mācību programmas jebkurā svešvalodā, ja ir attiecīgs pieprasījums. Galvenais šo izmaiņu mērķis ir ārvalstu studentu skaita palielināšana mūsu augstskolās.

Un kāpēc tas būtu vajadzīgs? Man ir seši argumenti. Vismaz seši, ko es tā, uz sitiena, tā teikt, atradu.

Pirmkārt. Šobrīd mēs atrodamies demogrāfiskajā bedrē, un studentu skaits valsts augstskolās arvien sarūk. Ir informācija, ka tuvāko desmit gadu laikā tradicionālo studentu demogrāfiskā grupa, tas ir, grupa, kurā ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, saruks par 40 procentiem. Tātad mums ir jādomā, kā palīdzēt mūsu augstskolām un piesaistīt studentus.

Otrkārt. Šobrīd valsts augstskolas ir neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar privātajām augstskolām, kur iespēja pasniegt svešvalodās pastāv.

Treškārt. Uzskatu, ka mūsu mērķis ir ne tikai nodarboties ar izglītības eksportu, bet arī panākt, lai labākās smadzenes paliktu Latvijā. Un, ja mēs piesaistām ārvalstu studentus, mēs iegūstam ne tikai augstvērtīgu un Latvijai lojālu speciālistu, bet arī uzlabojam savu demogrāfisko situāciju, kā arī stiprinām un popularizējam mūsu valodu un kultūru.

Ceturtkārt. Paralēli izglītības eksportam mēs nodarbojamies arī ar demokrātijas eksportu uz ārzemēm. Proti, cilvēks, kurš atbrauc mācīties pie mums un aizbrauc pēc tam atkal atpakaļ uz savu valsti, jau nekad vairs nebūs tāds, kāds viņš atbrauca. Viņš būs piesātināts ar mūsu kultūru un mūsu izpratni par demokrātiju.

Piektkārt. Katrs ārvalstu students Latvijā iegulda finanšu līdzekļus – maksā ne tikai studiju maksu, kas dod atalgojumu pasniedzējiem un iemaksas valsts budžetā, bet maksā arī dažādus nodokļus un ik mēnesi papildus Latvijā iztērē vēl vidēji 850 latus. Bija Stradiņa universitātē pētījums, un te ir dati no tā pētījuma: 2010.–2011.gadā ārvalstu studentu skaits Latvijā sasniedzis skaitli „1949”, un pēc, teiksim, ne īpaši sarežģītiem aprēķiniem sanāk, ka mēnesī te ir samaksāti 1 miljons 656 tūkstoši 650 lati un gadā – 19 miljoni 879 tūkstoši 800 lati.

Un sestkārt. Kā es jau teicu, 2010.–2011.gadā ārvalstu studentu skaits sasniedzis 1 tūkstoti 949 studentus. Un tas ir 2 procenti no kopējā studentu skaita. Eiropā norma ir 10 procenti.

Tiek uzskatīts, ka piesaistīt jaunus ārvalstu studentus Latvijai traucē sarežģīti imigrācijas noteikumi. Bet, pirmkārt, tas attiecas uz studentiem no Āzijas valstīm.

Un otrkārt. Likums, tieši tāds likums, kādu mēs šobrīd skatām, ierobežo svešvalodu lietošanu valsts izglītības iestādēs. Un no tā izriet, ka, ja mēs noņemam šķēršļus un nospraužam sev mērķi – 10 procenti ārvalstu studentu –, tad naudas izteiksmē tas jau būtu apmēram 100 miljoni latu gadā.

Druvietes kundze zināmā mērā šos grozījumus sasaistīja ar apdraudējumu latviešu valodai. Es... Varbūt zināmā mērā... Noteikti katram ir sava taisnība, bet es noteikti nekad nemēģināju un noteikti nekad nemēģināšu apdraudēt latviešu valodu. Es tikai aicinu paskatīties uz šiem grozījumiem no ekonomiskā un no demogrāfiskā skatpunkta.

Un, ejot uz šo tribīni, protams, mani nepamet tāda kā nolemtības sajūta, jo šie grozījumi jau vairākas reizes tika iesniegti un ne reizi tiem nebija vairākuma atbalsta, bet tomēr es vēlreiz atkārtoju: šoreiz, manuprāt, – tā tas ir vismaz man – nav runa par valodu; te ir runa par konkrētu situāciju mūsu augstskolās un valstī kopumā. Iedzīvotāju skaits krītas, un tas pa tiešo skar arī mūsu mācību iestādes un un mūsu iekšējo darba tirgu. Mums ir jārunā par šo problēmu un ir jāpiedāvā risinājums.

Jā, lielākā daļa komisijas locekļu neatbalstīja šos priekšlikumus, bet es ceru, ka tas bija balsojums pret formu, nevis pret pašu ideju – piesaistīt vairāk ārvalstu studentu. Pretējā gadījumā, ja mēs ar to aktīvi nenodarbosimies, to ar lielāko prieku darīs mūsu kaimiņi...

Sēdes vadītāja. Reskāja kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Reskājs. Jā. Vēl vienu minūti! (No zāles: „Nē! Nē!” „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Ja deputāts lūdz vienu papildu minūti, tad jautājums ir jāizlemj balsojot, ja ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ļaut runāt papildu minūti debatēs deputātam Vladimiram Reskājam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – 3. Lūdzu, runājiet! Jums ir dota viena minūte.

V.Reskājs. Paldies.

Kā es jau teicu, ja mēs nemēģināsim piesaistīt vairāk ārvalstu studentu, tad pretējā gadījumā... ja mēs ar to aktīvi nenodarbosimies, tad to ar lielāko prieku darīs mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Un viņi to jau dara, turklāt ļoti aktīvi. Vai tad mēs esam sliktāki? Es uzskatu, ka noteikti tādi neesam.

Es ļoti labi saprotu to, ka ikvienu priekšlikumu var gan noniecināt, gan pacelt debesīs. Starpība starp vienu un otru ir tikai detaļās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šāda veida grozījumus un nodot tos tālākai skatīšanai komisijā, lai būtu iespēja piestrādāt pie tām detaļām, kuras šobrīd, iespējams, traucē, ar mērķi iesākt dialogu un meklēt risinājumu iezīmētajām problēmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Mūsu kolēģis Reskāja kungs, manuprāt, visai plaši un pamatoti uzsvēra, ka ir nepieciešams tomēr nodrošināt iespēju ārzemju studentiem valsts dibinātās skolās mācīties arī valodās, kuras nav Eiropas Savienības valodas.

Es nerunāšu ilgi, es gribu jums atgādināt tikai vienu apstākli – to, ka Latvijas valsts augstskolās joprojām strādā – joprojām strādā! – pasniedzēji... 20 gadi ir pagājuši, bet viņi joprojām prot mācīt studentus krievu valodā. Un tas ir mūsu resurss! Viņu dotības, viņu zināšanas, viņu iemaņas dod iespēju viņiem ne tikai palīdzēt studentiem, bet arī, piedodiet, pelnīt naudu un ienest naudu arī mūsu budžetā. Tas nedraud ne ar ko Latvijas valstij un tai politikai, kurai par sargu sevi uzskata daži mūsu politiķi arī Saeimā.

Un vēl. Kā pati Druvietes kundze minēja, runa ir par krievu valodu. Dāmas un kungi! Nu, ja jūs nevēlaties redzēt un dzirdēt krievu valodu augstskolās, tad varbūt vienkārši pateiksim: „Aizliegts izmantot krievu valodu kā mācību valodu augstskolās, kas bija dibinātas valsts vārdā!” Un viss! Nevis mudināsim likuma lasītājus atrisināt šo algebrisko vienādojumu, lai saprastu, par kādu valodu ir runa un kāpēc mēs tādu profilu izvēlamies... Lai galu galā būtu skaidrs: „Ahā, portugāļu valodā var mācīties Latvijas Universitātē, bet, nu, piedodiet, to, kas ir uz austrumiem, to valodu mēs nevaram izmantot!”

Manuprāt, tā ir liekulība, kas likumdevējiem īsti nepiestāv.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst? (No zāles: „Nevajag! Nevajag! Mēs visu sapratām!”)

I.Druviete. Varu piebilst, ka komisija tik tiešām iebilda pret šā priekšlikuma saturu, nevis pret formu, jo... Nesākšu lieku reizi pierādīt, ka šim priekšlikumam nebūtu pozitīvas ietekmes uz Latvijas valsts valodas politiku. Argumentus jau izklāstīju, un droši vien par to runāsim arī turpmāk.

Un tā ir vispārzināma lieta, ka bieži valodas politika nonāk pretrunā ar ekonomiskajām interesēm. Tā ir pretruna pēc būtības, un ikvienas valsts parlaments izšķiras, kam tad dot priekšroku. Un šārīta debates, manuprāt, liecina par to, ka mēs tomēr neesam gatavi ekonomisku interešu – un, manuprāt, apšaubāmu ekonomisku interešu – dēļ pakļaut riskam ļoti nozīmīgu valodas politikas jomu.

Tātad aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 6. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Šajā pirmssvētku laikā, šodien kāpjot tribīnē, acīmredzot katrs no deputātiem runā par to lietu, kas viņam sāp. Un arī šajā jautājumā es gribu pateikt par to, kas man sāp.

Daļēji šis jautājums tika tiešām cilāts jau 10.Saeimas laikā, bet tā sāpe, godīgi sakot, nav mazinājusies. Tā ir gājusi tikai vairumā. Runa ir par Latvijas ekonomikas... tieši par to, ko tikko Druvietes kundze teica, – par Latvijas ekonomikas konkurētspēju un par to, kā mēs šo konkurētspēju varam vairot. Un šeit viens no svarīgākajiem elementiem ir augstākā izglītība, turklāt tāda augstākā izglītība, kura ļauj gan no Rietumiem, gan no Austrumiem iespējami ātri paņemt tās zināšanas, kas tur ir radītas, un pārvērst tās ekonomiskās vērtībās. Un Latvija no laika gala, atrazdamās krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem, ir bijusi tajā privileģētajā situācijā, ka mēs varam ņemt gan no vienas puses, gan no otras puses. Tad nu, lūk, šis piedāvātais grozījums – 6.priekšlikums... pēc būtības tātad šeit ir runa par vienu normu, kas ir diskriminējoša valsts augstskolām. Privātās augstskolas to, par ko es tikko runāju, – šo konkurētspējas, teiksim, vairošanu un inovatīvu ideju uzņemšanu no abām pusēm... privātās augstskolas to pilnā mērā var darīt. Valsts augstskolām tas šobrīd ir liegts. Mēs varam tātad izglītoties un uzaicināt viesprofesorus, kas lasa lekcijas angļu, franču, vācu vai jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā... varam uzaicināt uz augstskolu un bez tulka, ja studenti pret to neiebilst, šīs iespējas realizēt jebkurā citā valodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Mēs to šobrīd it kā nedrīkstam darīt. Kāpēc es saku – it kā nedrīkstam? Tāpēc, ka situācija attiecībā pret to, kas notika 10.Saeimas laikā, ir mainījusies. 10.Saeimas laikā tika pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kuri atļāva... šobrīd atļauj augstskolām realizēt kopīgas studiju programmas, izsniegt kopīgus diplomus. Tātad arī Latvijas iekšienē... Tas nozīmē, ka jebkura Latvijas valsts augstskola var sadarboties ar jebkuru Latvijas privāto augstskolu. Un privātās augstskolās tātad izglītība ir iespējama jebkurā valodā, jebkurā svešvalodā. Un, ticiet man, augstskolas to ir uztvērušas, un es varu, ja nepieciešams, nosaukt arī konkrētas studiju programmas, kur tādā veidā tas tiek darīts. Tā ka šī norma, par kuru mēs šobrīd runājam, ir formāls ierobežojums, kuru ir iespējams arī apiet. Un, manuprāt, jebkurš šāds formāls ierobežojums augstākās izglītības sistēmā ir nepamatots.

Te tika pieminēti mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Ticiet man, ne Lietuvā, ne Igaunijā šādu normu, kas attiecas uz augstākās izglītības sistēmu un valodu lietošanas ierobežojumu šajā sistēmā, nav.

Es negribu ar savu uzstāšanos šeit vēl vairāk nokaitēt valodu jautājumu, par ko mēs šodien esam jau pietiekami daudz runājuši. Es vienkārši aicinu aizdomāties par šiem konkurētspējas jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Bet es aicinu deputātus nebalsot par zālē neesošajiem deputātiem. It īpaši tas attiecas uz Orlova kungu, par kuru visu laiku balso Urbanoviča kungs un kura nav zālē visā šajā laikā, kopš mēs esam zālē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 7. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 8. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. Motivācija: ja mēs profesionālo kvalifikāciju un pārkvalificēšanos, kas finansēta no valsts budžeta, veicam arī mazākumtautību valodās, tad mēs mazinām šo cilvēku konkurētspēju, jo, kā zināms, pašreiz latviešu valodas prasme dažādos valodas līmeņos ir obligāta ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, un mēs šiem cilvēkiem līdz ar to mazinām iespēju paaugstināt savas valsts valodas zināšanas.

Tā bija pamata argumentācija, kāpēc, mūsuprāt, ir jāsaglabā līdzšinējā norma, ka šī pārkvalificēšanās notiek tikai valsts valodā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 9. – arī politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis ir vienīgais priekšlikums, kas nesaistās ar valodu, bet tas nenozīmē, ka tas ir mazāk nozīmīgs, jo tik tiešām, kā mēs redzam arī no debatētājiem, šeit jautājums ir gan par pašvaldību kompetenci, gan arī par mūsu skolvadības principiem, citiem vārdiem sakot, par to, cik lielu autonomiju mēs piešķiram pašvaldībām, organizējot savu skolu tīklu. Un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka turpmāk varētu arī nebūt nepieciešams šis Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojums skolu vadības izvēlē.

Un es, nerunājot komisijas vārdā, minēšu īsi tos argumentus, ar kuriem es pamatoju savu balsojumu „pret” komisijā. Izglītības un zinātnes ministrija tikai ļoti retos gadījumos izmanto savas tiesības nesaskaņot pašvaldību demokrātiski ievēlētos skolu vadītājus, bet tās reizes, kad šāda prakse ir izmantota, tik tiešām ir bijušas pamatotas, jo tās ir novērsušas zināmas subjektīvisma izpausmes, draugu būšanu, nekonsekvenci, jā, arī politizētu pieeju izglītības iestāžu vadītāju izvēlē, un tādēļ, manuprāt, šāds filtrs varētu būt nepieciešams. Saskaņošana ar attiecīgās nozares ministriju tikai atbilstu pamatprincipam, ka izglītība ir Latvijas valsts funkcija. Tātad šajā gadījumā varu uzskatīt, ka notiek mērķtiecīga un nozīmīga pašvaldību un valsts sadarbība, saskaņojot šos skolu vadītājus.

Tādējādi es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka nevaru uzskatīt, ka tas būtu pietiekami plaši pārrunāts arī saistībā ar citiem jautājumiem, kurus mēs pārspriežam attiecībā uz pašvaldību kompetences paplašināšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Smiltēna, Kalniņa, Kārkliņas un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visas darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (No zāles: „Piekrītam! Piekrītam!”)

Tomēr es aicinu jūs nepiekrist šim priekšlikumam, jo pulksten 15.00 Sarkanajā zālē visi Saeimas darbinieki un Saeimas deputāti ir aicināti uz Ziemassvētku pasākumu, kurā paši Saeimas darbinieki sniegs priekšnesumus, un es aicinu viņu dēļ, lai gan mums gribas ātrāk pabeigt šo sēdi, šos svētkus neizjaukt...

Bet, protams, priekšlikums ir iesniegts. Mēs varam par to balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu priekšlikumu – turpināt 22.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 44, atturas – 1. Tātad pulksten 15.00 tiks izsludināts pārtraukums.

Jā, bet nu turpināsim debates!

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Tiešām, kā teica Druvietes kundze, šis jautājums absolūti nav saistīts ne ar kādām valodas lietām. Vienīgi... Kam es nevaru piekrist? Ka, lūk, ir kaut kādi draudi jeb apdraudējumi, ka skolas direktora amatā pašvaldība var ielikt kādu nevēlamu personu. Rīgas pieredze pēdējo divu gadu laikā, kad notika vairāku skolu reorganizācija, apvienošana, jaunu direktoru iecelšana, liecina par to, ka divu gadu laikā neviena gadījuma, ka ministrija nebūtu saskaņojusi šo kandidātu, nebija. Punkts numur viens.

Punkts numur divi. Šī norma ir ārkārtīgi arhaiska, tā bija parādījusies likumā tad, kad mums bija vairāk nekā 500 mazo pašvaldību; bija mazās un lielās pašvaldības, un tad tiešām varēja būt situācijas, ka mazās skoliņās mazos pagastos varētu dažādu motīvu vadīti cilvēki tikt iecelti tanīs amatos.

Pašvaldību pielietotā procedūra šodienas apstākļos ir šāda:

pirmkārt, notiek konkursi uz direktora amata vietu;

otrkārt, šo jautājumu skata izglītības pārvaldes vai nodaļas (kā nu kurā pašvaldībā tas ir);

treškārt, to apstiprina domes komiteja un plenārsēde.

Līdz ar to saskaņošanas procedūra ir arhaisms, kas tomēr prasa no ministrijas attiecīgu ierēdņu uzturēšanu, ierēdņu sagatavoto dokumentu apriti un parakstīšanu. Līdz ar to es aicinu pārlikt pilnu atbildību par skolu darbību un skolu vadību uz pašvaldību pleciem. Tas ir moderni, un tas mazinātu administratīvi birokrātisko slogu, un par to tik skaļi un skaisti aģitēja visas Saeimā pārstāvētās partijas un to frakcijas.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam.

A.Jakimovs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir atcelt saskaņošanu ar Izglītības un zinātnes ministriju par skolu direktoru iecelšanu. Šis priekšlikums tiek uzskatīts par pragmatisku soli uz Izglītības likuma pilnveidošanu.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz objektīviem priekšnoteikumiem šā likuma izmaiņai.

Pirmkārt. Skolu direktoru saskaņošana ministrijā – tā ir lieka birokrātiska procedūra. Tā ir pārvērtusies par tīri formālu darbību: pēdējo gadu laikā ministrija nav atteikusi saskaņošanu neviena direktora iecelšanas gadījumā. Arī pašvaldību pārstāvji ir vērsušies ministrijā ar ierosinājumu samazināt birokrātisko procedūru skaitu attiecībā uz direktoru iecelšanu.

Otrkārt. Izglītības sistēmā ir nepieciešama decentralizācija, lai skolas kopā ar pašvaldībām un vecākiem uzņemtos lielāku atbildību. Ideālas sistēmas nepastāv. Bez šaubām, koalīcijas partiju pārstāvji uzmanīgi ir izlasījuši Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības deklarāciju, kurā ir pausta apņēmība mainīt direktoru iecelšanas sistēmu, ieceļot direktorus uz noteiktu laiku.

Treškārt. Pašvaldības izglītības pārvalde veic personāla analīzi un atlasi, jo neviens cits to nevar izdarīt labāk kā pati pašvaldība, it īpaši maza pašvaldība, jo tikai novadā un pagastā tiešām pazīst lietderīgu kandidātu.

Ceturtkārt. Ministrijā veicamās direktoru kandidatūru saskaņošanas atcelšana ļaus pašai ministrijai veltīt vairāk laika, lai sniegtu skolām konsultatīvu, profesionālu un metodoloģisku palīdzību.

Un secinājums – direktoru iecelšana ir jāuztic pašvaldībām.

Cienījamie kolēģi, dosim pašvaldībām šādu iespēju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad acīmredzot turpināsim likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Bet es atgādinu, ka pulksten 15.00 Sarkanajā zālē darbinieki un deputāti ir aicināti uz Ziemassvētku ieskaņai veltītu pasākumu.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Dūklavs... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Jānis Klaužs... nav, Andrejs Klementjevs... ir, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Juris Viļums... nav un Valdis Zatlers... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim 22.decembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” un nobalsojām „pret” 9. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Tātad mēs turpinām izskatīt likumprojektu ar 10.priekšlikumu.

Lūdzu, Druvietes kundze, jums komisijas vārdā vārds par 10.priekšlikumu!

I.Druviete. Varētu piebilst vienīgi to, ka komisijā izskanēja arī arguments, ka šāds priekšlikums būs jāskata kopsakarā ar pašvaldību tiesībām lemt par izglītības iestāžu dibināšanu un slēgšanu, it īpaši par slēgšanu, bez ministrijas saskaņojuma. Tātad, manuprāt, par to nav bijis pietiekami daudz diskusiju, un līdz ar to šis priekšlikums ir apsverams, bet nav atbalstāms tieši pašreiz.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Bet, kaut arī zālē ir maz deputātu, es vēlreiz atgādinu: katrs balso par sevi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 39, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 11. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijas vārdā nav jaunu argumentu, vien tie, kas jau tika izteikti, runājot pret 1., 2., 3., 4.priekšlikumu. Tātad aicinu neatbalstīt, jo termins „bilingvāli” ir neskaidrs.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam.

A.Jakimovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir sekojoša. Mēs uzskatām, ka mazākumtautību izglītības programmām ir jābūt realizētām bilingvāli.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka ir nepieciešams leģitimēt bilingvālās programmas. Bilingvālā izglītība ir Latvijas sasniegums. Tas ir fakts, kas ir fiksēts oficiālās ministriju atskaitēs. Līdz ar to, apgūstot konkrēto etnisko kultūru, ir jāņem vērā šīs kultūras valoda ne tikai kā mācību priekšmets, bet arī kā izglītība šajā valodā un kā tās apguves līdzeklis.

Otrkārt, mūsu piedāvātais priekšlikums ir vērsts uz juridisko pretrunu novēršanu Izglītības likumā. Likuma 9.pants paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mācību priekšmetus, kuri tiek apgūti latviešu valodā, taču šā paša likuma 41.pants šo regulējumu attiecina uz Ministru kabineta kompetencēm. Savukārt likuma pārejas noteikumu 9.punkts, kas ir pretrunā ar minētajiem pantiem, pats nosaka valodu proporciju.

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tikai sakārto esošo situāciju, nostiprina likumā vairāku gadu politiskās deklarācijas par bilingvālo izglītību. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Druvietes kundze, kā arī pārējās deputātes un deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka vārds „bilingvāls” nav skaidrs tieši tāpēc, ka Saeimas vairākums nepieņēma šā vārda skaidrojumu mūsu iesniegtajā 1.priekšlikumā, kuru arī mūsu eksperte Druvietes kundze atzina par pareizu un reālajai praksei atbilstošu. Līdz ar to es te saskatu zināmu loģisku pretrunu. Un tāpēc es domāju, ka tas arguments vērā nav ņemams, un līdz ar to lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 12. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 41.panta trešo daļu.

Tā kā mēs neesam atbalstījuši 11.priekšlikumu, 12.priekšlikums zaudē jēgu tīri formāli un arī pēc būtības nebūtu atbalstāms, jo pašreiz iedibinātā prakse, ka Ministru kabinets nosaka tos priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā, ir loģiska un saturiski pamatota.

Tātad komisija neatbalstīja. Aicinu Saeimu darīt tāpat. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. Un beidzamais – 13. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kas paredzēja izslēgt pārejas noteikumu 9.punktu. Nav atbalstīts, uzklausot Juridiskā biroja argumentus par to, ka likumā ir jāparādās arī likuma vēsturei. Tātad jāatspoguļo, kāda ir bijusi šā likuma spēkā stāšanās būtība. Un, otrkārt, nevar noliegt, ka tādā gadījumā, ja mēs izslēgtu pārejas noteikumus, mums būtu jārunā par simtprocentīgu izglītību tikai valsts valodā, taču tas acīmredzot nebūtu bijis iesniedzēju mērķis. Tātad aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es gribu izteikt pateicību visu frakciju deputātiem par to, ka debatēs tik tiešām tika runāts par valodu un par valodu izglītībā, nevis par imigrāciju, demogrāfiju, vērtību sistēmām un tamlīdzīgi un ka tik tiešām debates bija lietišķas. Aicinu tādas arī turpmāk īstenot Saeimā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2011.gada 28.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2011.gada 28.decembris.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.79/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ir lūgums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2012.gada 16.janvārim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.79/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par 2011.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija bija izveidojusi iepirkuma komisiju šādā sastāvā: Aleksejs Loskutovs, Jānis Tutins un Jānis Ozoliņš. Kolēģi Tutins un Ozoliņš ievēlēja mani par komisijas priekšsēdētāju, lai organizētu iepirkumu finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē.

Iepirkumam bija pieteikušies četri kandidāti, četri uzņēmumi, un, izvērtējot visus saņemtos piedāvājumus ar mazāko cenu un adekvātu kvalitāti... cena – 900 lati plus PVN... Tātad finanšu pārskata revīzijas veikšanai Latvijas Republikas Valsts kontrolē tika izraudzīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību „D.Daņēvičas revidentu birojs”.

Un līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt Saeimas šāda satura lēmumu „Par 2011.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”: „Saeima nolemj: apstiprināt, ka par zvērināta revidenta komercsabiedrību LR Valsts kontroles 2011.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai izraudzīta SIA „D.Daņēvičas revidentu birojs”.”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par 2011.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē” apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra Vilka vēstuli un Ministru kabineta rīkojumu Nr.675 ar lūgumu Saeimai piekrist likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei.

Komisija izskatīja šos dokumentus, sagatavoja lēmuma projektu un lūdz pārdalīt no valsts parāda vadības 71 855 latus par labu Satiksmes ministrijas budžeta programmas „Sabiedriskais transports” apakšprogrammai „Dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”.

Kolēģi! Ir lēmuma projekts, ir komisijas atbalsts. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie Prezidija locekļi! Kolēģi! Protams, arī mēs nebūsim tam pret, bet kārtējo reizi šis ir pierādījums tam, ka finansējums veselības nozarei ir neatbilstošs esošajai situācijai.

Mēnesi atpakaļ mēs balsojām par to, lai iedalītu arī miljonu ārstniecības iestādēm, lai kompensētu darbu, kas nebija apmaksāts. Tagad mēs redzam, ka kārtējo reizi nav precīzi sastādīts budžets un ka nepieciešami finansējumi ne tikai medicīniskajai palīdzībai, bet arī transportlīdzekļu uzturēšanai, atalgojumam... Tas ir kārtējais pierādījums tam, ka veselības nozarei vajadzētu palielināt finansējumu tā, kā mēs solījām pirms vēlēšanām, – vismaz līdz 4 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”. Vai jūs runāsiet iesniedzēju vārdā vai debatēsiet? Jā, iesniedzēju vārdā.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi no visām frakcijām! Nacionālās apvienības frakcija šo lēmuma projektu ir sagatavojusi divu iemeslu dēļ, un es šos iemeslus minēšu ar diviem retoriskiem jautājumiem.

Vai Latvijas valsti NATO Parlamentārajā Asamblejā, šajā svarīgajā forumā, var pārstāvēt cilvēks, par kuru tiesā ir pierādīts, ka viņš ir tāds cilvēks, kas ir atklāti naidīgs latviešu tautai un Latvijas valstij? Vārds vārdā, burts burtā.

Un otrs retorisks jautājums. Vai mūsu valsti šajā svarīgajā starptautiskajā forumā var pārstāvēt cilvēks, kurš vērsies pret nacionālu Latvijas valsti un pārkāpis solījumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu? Nevar pārstāvēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Jāsaka godīgi, ka mēs sākam ieviest Saeimas darbā ļoti sliktu praksi, izveidojot „trijniekus”, „piecniekus” un tā tālāk, vērtējot savus kolēģus, viņu atbilstību vai neatbilstību. Man liekas, ka to vērtējumu ir devuši vēlētāji, jo vēlētāji tiešām ir izdarījuši savu izvēli, likdami plusus un mīnusus. Un man šķiet, ka šī sliktā prakse – tas ir koks ar diviem galiem. Un, ja mēs attīstīsim šo slikto praksi, tad agri vai vēlu tas otrais koka gals sitīs pa to ierosinātāju galvām un citām vietām.

Es aicinu neatbalstīt šāda veida praksi Latvijas Republikas Saeimas darbā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts! Tas attiecas arī uz presi. Lūdzu, nefilmējiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 29, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 6, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais un pēdējais šīsdienas sēdes un šīs sesijas darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. (Aplausi.) Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Mēs arī veiksmīgi tuvojamies mūsu, 11.Saeimas, pirmās sesijas noslēgumam.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēl Raivis Dzintars ir lūdzis vārdu īsam Nacionālās apvienības paziņojumam pēc kārtējās Saeimas sēdes beigām kolēģa apsveikšanai Ziemassvētkos! Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Sveiki vēlreiz! Godātie kolēģi! Tuvojas Ziemassvētki. Tas ir tāds labestības un dāvināšanas laiks, kad mēs novērtējam labus darbus. Un Nacionālā apvienība ir lēmusi ieviest kādu tradīciju un arī novērtēt kādu pieminēšanas vērtu atgadījumu, pieminēšanas vērtu cilvēku. Un pēc iepriekšējās ceturtdienas debatēm mēs esam nolēmuši pasniegt tādu kā atzinības balvu rubrikā „Par īsti džentlmenisku rīcību, par mūsdienu bruņnieciskumu un īpaši smalkjūtīgu attieksmi pret sievietēm”. Un es to vēlētos pasniegt Jānim Urbanovičam.

Bet, tā kā kolēģa Jāņa Urbanoviča nav klāt, es lūgšu... lūdzu nodot to „Saskaņas Centra” pārstāvim. (Aplausi.)

(No zāles: „Nē! Nē! Kā mēs varam ņemt cita dāvanu?” Dep. Dz.Rasnačs deputātiem demonstrē ierāmētu karikatūru.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Buiķis... bet ir klāt, Jānis Dūklavs... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Jeļena Lazareva... ir, Ņikita Ņikiforovs... nav, Igors Pimenovs... ir, Dzintars Rasnačs... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... ir, Valdis Zatlers ... nav un Mihails Zemļinskis... ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.decembra sēdi pasludinu par slēgtu un atgādinu, ka sesiju mēs slēdzam rītdien, 23.decembrī.

Patiešām vēlu visiem gaišus un priecīgus Ziemassvētkus! Pirmām kārtām patiešām mīļumu un jaukumu ģimenēs, jo varbūt visiem mums tā mazliet ir pietrūcis. Tā ka es tiešām vēlu no sirds tās jaukākās un gaišākās domas šajos svētkos, lai 9.janvārī mēs atkal varētu atsākt ļoti smagu darba sesiju.

Visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Vēl aizmirsu pastāstīt, ka pulksten 17.00 bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, bet uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ivanovas-Jevsejevas, Orlova un citu deputātu iesniegto jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, kas apmierina iesniedzējus, un līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.