Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts budžetu 2012.gadam

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2012.gadam ieņēmumos 4 523 738 800 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2012.gadam izdevumos 4 644 843 397 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 210 694 805 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 151 215 581 lata apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 47 457 168 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12 022 056 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei 15 491 371 lata apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 8 449 904 latu apmērā;

2) pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1 365 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5 676 467 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi (zemei ar 25% pieauguma ierobežojumu), ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumiem Nr.802 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”, izņemot Jūrmalas pilsētas domi, kurai izmanto par zemi maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa prognozi 3 277 573 latu apmērā.

6.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 6 200 000 000 latu apmērā.

7.pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2012.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 124 130 168 latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 22.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

8.pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 44 000 000 latu apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” garantijām, kas sniegtas atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmai 2007.— 2013.gadam.

9.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 132 000 000 latu apmērā, kas neietver šā likuma 20.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 22.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

10.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2012.gadā 4 374 619 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2012.gadā, ir novērtētas 101 461 884 latu apmērā, tajā skaitā 89 000 000 latu par valsts galvojumu, kas sniegts par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saistībām.

11.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2012.gadā dzēst valsts aizdevumus 2 889 132 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

12.pants. Atļaut finanšu ministram valsts vārdā sniegt galvojumu par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” saistībām pret starptautiskajiem kreditoriem 49 000 000 latu apmērā, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” sniedzot valsts galvotā aizdevuma nodrošinājumu.

13.pants. Izsniegt valsts aizdevumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi konkrētajam aizdevumam.

14.pants. Finanšu ministrijai palielināt valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitālu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi pamatkapitāla palielinājumam.

15.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu Latvijas Republikas kvotas palielināšanai Starptautiskajā Valūtas fondā par 190 200 000 speciālā aizņēmuma vienībām (SDR) latu ekvivalentā saskaņā ar kvotas palielinājuma apmaksas dienā noteikto Starptautiskā Valūtas fonda valūtas maiņas kursu.

16.pants. Paredzēt apropriāciju Finanšu ministrijai resursiem (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) 400 500 latu apmērā, lai palielinātu Latvijas Bankā atvērtā Starptautiskā Valūtas fonda konta Nr.1 bilanci līdz noteiktajam minimumam, kas atbilst vienai ceturtajai daļai no 1 procenta kvotas, veicot Vērtspapīru kontā turēto Latvijas Republikas izrakstīto parādzīmju daļēju apmaksu.

17.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla palielināšanai Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā par USD 44 634 950 latu ekvivalentā.

18.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Padomes Attīstības banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai Eiropas Padomes Attīstības bankā par EUR 4 547 000 latu ekvivalentā.

19.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Attīstības asociāciju:

1) par EUR 2 230 000 latu ekvivalentā Starptautiskās Attīstības asociācijas 15.resursu papildināšanai;

2) par EUR 2 630 000 latu ekvivalentā Starptautiskās Attīstības asociācijas 16.resursu papildināšanai;

3) par EUR 2 710 000 latu ekvivalentā iemaksām Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā.

20.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(3) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 12 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 25 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2012.gadā, profesionāli tehnisko skolu pārņemšanas, pašvaldību internātskolu, izglītības iestāžu internātu, pirmsskolas izglītības iestāžu, sociālo programmu investīciju projektiem un investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai.

(4) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 1 000 000 latu apmērā kurināmā iegādei.

(5) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 5 000 000 latu apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, pirmpirkuma tiesību izmantošanai un investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos.

(6) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 7 000 000 latu apmērā Rīgas domes Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecības pabeigšanai.

(7) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 40 000 000 latu apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai.

(8) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, pakalpojumiem līdz trim gadiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(9) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.

(10) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu kā izdevumu finansēšanas avotu tikai pēc tam, kad ir atbalstīts attiecīgais pašvaldības aizņēmuma pieprasījums.

(11) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.

21.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studējošo un studiju kredītu dzēšanai 1 396 174 latu apmērā.

22.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 14 440 000 000 latu apmērā.

23.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.

24.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 78,20 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 17,95 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 2,50 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,35 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

25.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 3000 latu un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 600 latu.

26.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

27.pants. Noteikt, ka 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un ka tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

28.pants. Noteikt, ka 64.resora “Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

29.pants. Noteikt, ka 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

30.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

31.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastāda un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

32.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

33.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā veikt nepieciešamos maksājumus.

34.pants. Ja 2012.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

35.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.

36.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 45 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 70 latu mēnesī.

37.pants. Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 649 726 400 latu.

38.pants. (1) Noteikt, ka prognozētā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa  ir 403 971 434 lati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 20 procentu, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 27 procenti, IV ceturksnī — 29 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde vairāk kā par 2 procentiem (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

(4) Noteikt, ka 2012.gadā pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2012.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

39.pants. Lai kompensētu 2010.gada laikā nesadalīto patentmaksas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 21 448 latu apmērā, atbilstoši samazina 2012.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas ir pārskaitāma valsts pamatbudžetā, un attiecīgi palielina Valsts kases sadales kontā ieskaitāmo daļu. Valsts kase šos līdzekļus pārskaita pašvaldībām, piemērojot 2012.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales koeficientus;

2) valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu 43 547 latu apmērā, atbilstoši samazina 2012.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas ir pārskaitāma valsts pamatbudžetā, un attiecīgi palielina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kontā ieskaitāmo daļu. Valsts kase šos līdzekļus pārskaita uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktajam sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvaram 2012.gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

40.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,22 lati. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

41.pants. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi un pamatojoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 5.panta pirmo daļu, atļaut kultūras ministram pārskaitīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta 2012.gada finansējuma atlikumu Kultūras ministrijas apakšprogrammā 22.04.00 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana” uz Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērto uzkrājošo norēķinu kontu Valsts kasē.

42.pants. Naudas līdzekļi, kas ieskaitāmi valsts budžetā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ieskaitāmi budžeta kontā Latvijas Bankā un novirzāmi valsts budžeta finansiālā deficīta segšanai.

43.pants. Noteikt, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas 95.metodoloģijai 2012.gadā nepārsniedz 2,5 procentus no iekšzemes kopprodukta.

44.pants. Ar mērķi izpildīt Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu 2014.gadā, sagatavojot 2013. un 2014.gada valsts budžetu likumu projektus (budžetu likumprojektu paketes), Ministru kabinets paredz tajos turpmāku vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanu, lai vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai 2013.gadā nepārsniegtu 1,9 procentus no iekšzemes kopprodukta un 2014.gadā nepārsniegtu 1,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

45.pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas 30.00.00 “Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” ietvaros paredzētā apropriācija 316 975 latu apmērā piešķirama pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai, nosaka Ministru kabinets.

46.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

47.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

48.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3) pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātajām publiskajām personām un no budžeta nefinansētajām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;

5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7) nav pieļaujamas tādas apropriācijas izmaiņas, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;

8) nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9) nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10) nav pieļaujama jaunu programmu (apakšprogrammu) izveidošana.

49.pants. Šā likuma 48.panta nosacījumi neattiecas uz:

1) šā likuma 46. un 47.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta uz izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām);

3) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 48.panta nosacījumus. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

4) funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

50.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2011.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) 2011.gadā uzsāktai, bet nepabeigtai iepirkumu procedūrai, ja 2012.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2) 2011.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2012.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3) maksājumiem, kas nepieciešami 2011.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2012.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4) investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja ir iesniegts objektīvs pamatojums iegādes nepieciešamībai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2012.gada 1.jūnijam nepārdalīto 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

51.pants. Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 90 procentu apmērā no valsts akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas, bet ne vairāk kā 39 900 000 latu.

52.pants. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 90 procentu apmērā no valsts akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas un papildus — maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu, tajā skaitā no iepriekšējos gados nesadalītās peļņas 8 386 898 latu apmērā, bet kopumā ne vairāk kā 51 600 000 latu.

53.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2012.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašumu atsavināšanā gūtos ieņēmumus 340 013 latu apmērā, bet novirza tos būvniecības projekta “Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa administratīvās ēkas būvniecība Ventspilī, Rūpniecības ielā 2” un “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunas administratīvās ēkas būvniecība Rīgā, Ķīpsalas ielā (bez numura)” ietvaros valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” faktiski veikto kapitālieguldījumu segšanai.

54.pants. Finanšu ministram ir tiesības dzēst Valsts kasē ņemto pašvaldību aizņēmumu neatmaksāto daļu, lai nodrošinātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 15.¹ punktā paredzētos dotācijas līdzekļus, 12.pielikumā minētajā apmērā.

55.pants. (1) Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinus 2013.gadam, piemēro likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 9.panta sestajā daļā noteiktos demogrāfisko kritēriju īpatsvarus.

(2) Ministru kabinets, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2013.gadam, paredz tajā:

1) dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim. Plānojamās dotācijas apmērs nosakāms, ņemot vērā vidējos izdevumus valstī par vienu bērnu bērnunamā un iemītnieku pansionātā;

2) dotāciju tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

(3) Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

56.pants. Ja 2012.gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, tad Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 5 procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) ne vairāk kā 80 procentus; Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei) ne vairāk kā 16 procentus; Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) ne vairāk kā 2 procentus un Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam) ne vairāk kā 2 procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

57.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 29.00.00 “Enerģētikas politika” izdevumiem noteiktās apropriācijas ietvaros maksājumi veicami, nepārsniedzot valsts pamatbudžeta ieņēmumos iemaksāto valsts nodevu par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu.

58.pants. Finanšu ministram ir tiesības dzēst Baldones novada pašvaldības Valsts kasē ņemto aizņēmumu Baldones vidusskolas rekonstrukcijai neatmaksāto daļu 200 000 latu apmērā.

59.pants. Noteikt, ka Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” ietvaros paredzēts finansējums 30 000 latu apmērā Latvijas Transatlantiskajai organizācijai darbības uzturēšanai un Rīgas konferences organizēšanai.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 15.decembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 29.decembrī