PROTOKOLS, AR KO GROZA LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMU PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM

Latvijas Republikas valdība un Ķīnas Tautas Republikas valdība,

vēloties noslēgt Protokolu, ar ko groza 1996.gada 7.jūnijā Rīgā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – Līgums),

vienojas par turpmāko.

1.pants

Līguma 2.panta (Nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums) 3.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums, konkrēti ir:

a) Ķīnas Tautas Republikā:

(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(turpmāk – Ķīnas nodokļi);

b) Latvijas Republikā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;

(turpmāk – Latvijas nodokļi).”

2.pants

Līguma 3.panta (Vispārīgās definīcijas) 1.punkta i) apakšpunkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“i) termins “starptautiskā satiksme” nozīmē jebkurus pārvadājumus ar kuģi, gaisa kuģi vai dzelzceļa transporta līdzekli, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad kuģis, gaisa kuģis vai dzelzceļa transporta līdzeklis pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;”

3.pants

Līguma 4.panta (Rezidents) 1.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“1. Šajā Līgumā termins „Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kura saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem ir pakļauta nodokļu uzlikšanai, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu, faktiskās vadības atrašanās vietu vai jebkuru citu līdzīga rakstura kritēriju. Taču šis termins neietver jebkuras personas, kurām tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem peļņas avotiem vai tajā izvietoto kapitālu.”

4.pants

Līguma 7.panta (Uzņēmējdarbības peļņa) 3.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām tās atrašanās valstī vai citur, tajā skaitā operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus.”

5.pants

Līguma 8.panta (Kuģniecība un gaisa transports) nosaukums un 1.punkts tiek izslēgti un aizstāti ar sekojošo:

“8.pants
STARPTAUTISKĀ SATIKSME

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu, gaisa kuģu vai dzelzceļa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā valstī.”

6.pants

Līguma 11.panta (Procenti) 3.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuru īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tostarp tās pašvaldības, centrālā banka vai jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder šai valdībai, vai procenti, kas gūti par aizdevumiem, kurus garantējusi vai apdrošinājusi šī valdība, tostarp tās pašvaldības, centrālā banka vai jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder šai valdībai, tiek atbrīvoti no nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī.”

7.pants

Līguma 12.panta (Autoratlīdzības) 2.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

„2. Tomēr autoratlīdzībai var uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 7 procentus no autoratlīdzības kopapjoma.”

8.pants

Līguma 13.panta (Kapitāla pieaugums) 3. un 4.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas starptautiskajā satiksmē izmanto kuģus vai gaisa kuģus vai dzelzceļa transporta līdzekļus, gūst no šādu kuģu vai gaisa kuģu vai dzelzceļa transporta līdzekļu atsavināšanas, vai no kustamā īpašuma, kas ir piederīgs šādu kuģu, gaisa kuģu vai dzelzceļa transporta līdzekļu izmantošanai, atsavināšanas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot akcijas vai tām pielīdzināmu jebkāda veida līdzdalību sabiedrībā vai citā vienībā, kas vairāk nekā 50 procentus no vērtības tieši vai netieši gūst no 6.pantā minētā otrā Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.”

9.pants

Līguma 15.panta (Atkarīgie individuālie pakalpojumi) 3.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota kuģa, gaisa kuģa vai dzelzceļa transporta līdzekļa, var uzlikt nodokļus šajā Līgumslēdzējā Valstī.”

10.pants

Līguma 24.panta (Kapitāls) 3.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“3. Kapitālam, ko pārstāv kuģi, gaisa kuģi vai dzelzceļa transporta līdzekļi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo kuģu, gaisa kuģu vai dzelzceļa transporta līdzekļu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.”

11.pants

Līguma 25.panta (Metodes nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai) 1.punkta b) apakšpunkts tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“b) Ja Latvijā gūtais ienākums ir dividendes, ko sabiedrībai - Ķīnas rezidentam izmaksā sabiedrība - Latvijas rezidents, kurā Ķīnas sabiedrībai pieder vismaz 20 procenti akciju, nosakot samazinājuma summu, ir jāņem vērā nodoklis, kuru Latvijā par gūto ienākumu ir samaksājusi sabiedrība, kas izmaksā dividendes.”

12.pants

Līguma 28.pants (Informācijas apmaiņa) tiek izslēgts un aizstāts ar sekojošo:

“28.pants
Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, kas ir paredzami svarīga šī līguma noteikumu izpildīšanai vai nacionālo normatīvo aktu par visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas tiek uzlikti Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldības labā, administrēšanai vai piespiedu līdzekļu lietošanai, ciktāl šie normatīvie akti nav pretrunā ar šo Līgumu. Līguma 1. un 2.pants neierobežo informācijas apmaiņu.

2. Jebkura informācija, ko saskaņā ar 1.punktu saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir uzskatāma par tikpat slepenu kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (arī tiesām un pārvaldes iestādēm), kas ir iesaistītas 1.punktā atrunāto nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā saistībā ar šiem nodokļiem. Šīs personas vai varas iestādes šo informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

3. 1.un 2.punkta noteikumus nedrīkst izmantot tādējādi, lai tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst šīs vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tehnoloģijas procesu,vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij pieprasītās informācijas iegūšanai ir jālieto savi informācijas iegūšanas līdzekļi, pat ja pieprasītā informācija otrai valstij nav nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Iepriekšējā teikumā ietvertais pienākums ir pakļauts 3.punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tomēr šos ierobežojumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie atļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tāpēc, ka šai Līgumslēdzējai Valstij šāda informācija nav nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

5. 3.punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie atļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tāpēc ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kas darbojas pilnvarnieka vai uzticības personas kārtā, vai tāpēc, ka tā attiecas uz īpašnieka līdzdalību personā.”

13.pants

Abas Līgumslēdzējas Valstis pa diplomātiskiem kanāliem rakstiski paziņo viena otrai par to, ka ir izpildītas nacionālās juridiskās procedūras, kas nepieciešamas, lai šis protokols stātos spēkā. Šis protokols, kurš veido Līguma neatņemamu sastāvdaļu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas un tiek piemērots attiecībā uz ienākumiem, kas gūti janvāra pirmajā dienā vai pēc tam tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis protokols stājas spēkā.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši.

Protokols sastādīts Rīgā divos eksemplāros 2011.gada 24.augustā latviešu, ķīniešu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.