Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 27.decembrī

ĀM: Par Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību Rīcības plāna projekta apstiprināšanu

27.decembrī valdība lēma par Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību Rīcības plāna projekta apstiprināšanu.

Rīcības plāns apliecina politisko gribu padziļināt attiecības un detalizē divpusējās attiecības, nosakot Latvijas un Francijas politisko sadarbību, sadarbību ekonomikas, zemkopības, transporta, enerģētikas, iekšējās un ārējās drošības, kultūras un zinātnes jomā, kā arī sadarbību Frankofonijas ietvaros. Rīcības plāna mērķi iekļauj tradicionālo starpvalstu sadarbības ietvaru paplašināšanu, liekot uzsvaru uz Eiropas dimensiju un tiecoties pēc priviliģētas sadarbības un finansējuma kopējām aktivitātēm un reģionālās sadarbības attīstīšanai visās jomās. Tādējādi īpaša uzmanība tiks veltīta kontaktiem, pieredzes apmaiņai un sadarbībai starp Latvijas un Francijas teritoriālajām vienībām.

Rīcības plāns papildina 2008.gada 23.maijā premjerministru parakstīto Politisko deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, un to plānots parakstīt ārlietu ministru līmenī nākamā gada sākumā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

EM: Par lēmumu atlikt bankas “Citadele” pārdošanu

27.decembrī Ministru kabinets (MK) nolēma atbalstīt pārdošanas konsultanta “Nomura International plc” priekšlikumu un atlikt bankas “Citadele” pārdošanu, atgriežoties pie šā jautājuma, kad būs uzlabojusies situācija starptautiskajos finanšu tirgos. “Nomura” uzskata par lietderīgu pašlaik neturpināt pārdošanas procesu, jo valsts nespētu iegūt maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu no šā darījuma.

“Nomura” rekomendē atsākt darbu pie bankas pārdošanas, kad finanšu sektorā būs atjaunojusies stabilitāte un investori būs gatavi veikt ilgtermiņa ieguldījumus. 

“Eiropas finanšu situācijas kontekstā investori šobrīd nav gatavi veikt ilgtermiņa ieguldījumus banku sektorā. Lai arī bankas “Citadele” pārdošanas process tika uzsākts veiksmīgi, negatīvais fons izrādījās pārāk spēcīgs. Vairāki investori apliecināja, ka būtu gatavi atgriezties pie bankas iegādes darījuma, kad būs stabilizējusies situācija,” norāda “Nomura”.

Valdība 27.decembra sēdē nolēma izvērtēt bankas pārdošanas iespējas nākamā gada oktobrī, kad Privatizācijas aģentūra (PA) un “Nomura” sagatavos izvērtējumu par aktuālo tirgus situāciju un pārdošanas procesa atsākšanu. Attiecīgi tiks veiktas izmaiņas bankas pārdošanas stratēģijā, ko iepriekš bija apstiprinājusi valdība. Ja valdība oktobrī lems pozitīvi par bankas pārdošanas procesa atsākšanu, jau interesi izrādījušie, kā arī citi potenciālie investori tiks uzaicināti iesniegt piedāvājums bankas iegādei. Lēmums par pārdošanas atlikšanu neietekmē bankas “Citadele” darbību, tā turpina strādāt pie restrukturizācijas plāna ieviešanas. Restrukturizācijas plāns paredz, ka valstij ar laiku ir jāatgriež banka privātajā sektorā, bet tajā nav paredzēta piespiedu pārdošana, jo valstij ir jāatgūst maksimāls apjoms ieguldīto līdzekļu. Bankas pārdošanas process tika sākts šā gada jūlijā. Pārdošanas konsultants uzrunāja vairāk nekā 100 pretendentu, un oktobrī tika saņemti investoru sākotnējie piedāvājumi.

Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% bankas “Citadele” akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Guntis Kārkliņš, PA sabiedrisko attiecību vadītājs

 

IeM: Par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu

27.decembrī Ministru kabinets atbilstoši Kriminālprocesa likumā izdarītajiem grozījumiem no jauna izdeva noteikumus par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, papildinot šobrīd spēkā esošās Ministru kabineta noteikumu normas atbilstoši Kriminālprocesa likumā aktualizētajam deleģējumam.

Ar noteikumiem tiks paplašinātas Nodrošinājuma valsts aģentūras funkcijas attiecībā uz arestētās mantas, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, kā arī tiks paplašinātas pašvaldību funkcijas attiecībā uz arestētās mantas glabāšanu.

Noteikumi atšķirībā no līdzšinējā regulējuma paredz kārtību, kādā neliela apjoma lietisko pierādījumu, kura glabāšanai nav nepieciešamas īpaši aprīkotas telpas, glabā izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes lietisko pierādījumu glabātavā.

 

IeM: Par ieroču un munīcijas atļauju izsniegšanu, kā arī atļauju izsniegšanu komercdarbībai ar sprāgstvielām

27.decembrī Ministru kabinets izdeva vairākus Valsts policijas izstrādātos noteikumus, kas reglamentē ieroču un munīcijas atļauju izsniegšanu, kā arī atļauju izsniegšanu komercdarbībai ar sprāgstvielām un samazinās administratīvo slogu atļauju iesniedzējam, piemēram, paredzot mazāku pievienojamo dokumentu skaitu.

“Speciālo atļauju (licenču) izsniegšanas kārtība komercdarbībai ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm un valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība” nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm saņemšanai un speciālās atļaujas (licences) darbības laikā pildāmās prasības. Vienlaikus šie noteikumi nosaka kārtību, kādā komersantam izsniedz, anulē un aptur speciālo atļauju (licenci), kā arī par speciālās atļaujas (licences), tās dublikāta un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

“Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu drošības pamatprasības, atbilstības novērtēšanas un marķēšanas kārtība un atbilstības novērtēšanas institūcijai izvirzāmās prasības” nosaka sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm izvirzāmās drošības pamatprasības, marķēšanas un atbilstības novērtēšanas kārtību, kā arī sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu atbilstības novērtēšanas institūcijai izvirzāmās prasības.

“Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznīcināšanas kārtība” nosaka ieroču atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību, prasības, kas jāievēro ieroča glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļaujas darbības laikā. Kārtība nosaka arī valsts nodevas apmēru, atvieglojumus un maksāšanas kārtību par ieroča atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecību izsniegšanu, kā arī ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu izņemšanas un iznīcināšanas kārtību.

Savukārt “Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi” nosaka: 1) nosacījumus un kārtību, kādā personas iegādājas, reģistrē, glabā, nēsā, pārvadā, pārsūta un realizē šaujamieročus, to maināmos stobrus, munīciju un sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus); 2) nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas izsniedz dienesta vai darba pienākumu pildīšanai šaujamieročus un munīciju, pieņem glabāšanā šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus; 3) prasības ieroču glabātavām, kā arī ieroču un munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumus; 4) kārtību, kādā juridiskās personas, kas saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, iegādājas, glabā, izsniedz un izmanto šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) un ar tiem aprīkotus šaujamieročus savvaļas dzīvnieku sugu iegūšanai iežogotajās platībās savvaļai līdzīgos apstākļos.

“Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un gāzes pistoļu (revolveru) vienotās uzskaites kārtība” izstrādāta saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā ietverto deleģējumu un nosaka Ieroču reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par mācību priekšmetiem, kuri mazākumtautību izglītības programmās apgūstami valsts valodā

27.decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par mācību priekšmetiem, kuri mazākumtautību izglītības programmās apgūstami valsts valodā”.

Latvijā mazākumtautību izglītības politika ir mērķtiecīgi veidota kopš 1995.gada, kad mazākumtautību skolās tika uzsākta pakāpeniska pāreja uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā. Pamatskolās mazākumtautību izglītības programmās jau kopš 1999.gada tiek izmantoti četri modeļi un pēc katras skolas izvēles vairāku mācību priekšmetu apguve notiek latviešu valodā. Jaunie noteikumi tikai nostiprina mācību satura apguves proporciju, nosakot, ka pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā un bilingvāli apgūstams ne mazāk kā divās piektdaļās, t.i., 40%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi. Tas nodrošina pēctecību pārejai uz mācību satura apguvi latviešu valodā vidusskolā.

Vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturs valsts valodā, tāpat kā līdz šim, apgūstams ne mazāk kā trijās piektdaļās, t.i., 60%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas.

Savukārt pirmsskolas izglītības mazākumtautību izglītības programmā, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma saskaņā ar Pirmsskolas izglītības vadlīnijām valsts valodas sarunvalodas pamatus jāapgūst rotaļnodarbībā “Latviešu valoda”.

Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar IZM Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos un Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju. Konsultācijas notikušas arī ar Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Latviešu valodas aģentūru, Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru. Eksperti secinājuši, ka nav iespējams noteikt visus mācību priekšmetus, kuri visās mazākumtautību izglītības iestādēs mazākumtautību izglītības programmās būtu jāmāca valsts valodā.

2009.gadā pēc IZM pasūtījuma veiktais pētījums “Vidusskolēnu pilsoniskās un lingvistiskās attieksmes, apgūstot mazākumtautību izglītības programmas” liecina, ka ir uzlabojusies attieksme pret mazākumtautības izglītības reformu, kā arī palielinājies skolēnu skaits, kas vēlas mācīties bilingvāli, un paaugstinājusies skolēnu motivācija apgūt latviešu valodu. Tā, piemēram, 63% skolēnu atzīst, ka labas latviešu valodas prasmes nepieciešamas, lai studētu augstskolās.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu nākamajā gadā

No 2012.gada 1.janvāra valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, t.sk. no cilvēku tirdzniecības cietušiem cilvēkiem, kā arī no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgiem cilvēkiem, nodrošinās Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA).

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo SIVA līdzšinējā pieredze valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanā bija pamats, lai nodotu tai arī valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, t.sk. no cilvēku tirdzniecības cietušiem cilvēkiem, kā arī no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgiem cilvēkiem koordinēšanu. Vienlaikus aģentūrai minētās funkcijas izpildei ir pietiekama arī administratīvā kapacitāte, telpu resursi un infrastruktūra. To visu paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”. Grozījumus noteikumos 27.decembrī apstiprināja valdība.

Kopš 2009.gada 1.jūlija Labklājības ministrija koordinē valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, t.sk. no cilvēku tirdzniecības cietušiem cilvēkiem, kā arī no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgiem cilvēkiem, bet SIVA koordinē valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un profesionālās rehabilitācijas sniegšanu.

 

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanu no psihotropām vielām atkarīgiem cilvēkiem

No 2012.gada 1.janvāra valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pieaugušajiem, koordinēs Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA).

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Labklājības ministrija kopš 2009.gada 1.jūlija, pārņemot no likvidētās Sociālo pakalpojumu pārvaldes sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanu no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pieaugušajiem, veica ministrijai neraksturīgu funkciju. Tā kā SIVA jau ir pieredze valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanā, tas ir pamats, lai nodotu tai arī iepriekšminētā pakalpojuma koordinēšanu. Vienlaikus SIVA minētās funkcijas izpildei ir pietiekama arī administratīvā kapacitāte, telpu resursi un infrastruktūra.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”, ko 27.decembrī apstiprināja valdība. No valsts budžeta 2011.gadā vidēji 64 no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un 10 pieaugušajiem tiek finansēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. Kopš 2009.gada 1.jūlija Labklājības ministrija koordinē valsts finansēto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, t.sk. no cilvēku tirdzniecības cietušiem cilvēkiem, kā arī no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pieaugušajiem, bet SIVA koordinē valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu.

 

LM: Par bezdarbnieku iesaistīšanu pašvaldībās algotos pagaidu sabiedriskajos darbos

Lai atbalstītu bezdarbniekus, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem, no 2012.gada janvāra ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu bezdarbnieki pašvaldībās varēs iesaistīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.

Par to 27.decembrī vienojās valdība, apstiprinot Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos noteikumus par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.5.aktivitātes “Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts” otro kārtu.

Līdz ar to tuvāko pāris gadu laikā ar ESF atbalstu pašvaldībās algotos pagaidu sabiedriskajos darbos varētu iesaistīt gandrīz 30 tūkstošus ilgstošo bezdarbnieku. Turklāt minētais pasākums būs sasaistīts ar sociālajiem pakalpojumiem, lai motivētu ilgstošos bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū, uzturētu un attīstītu viņu darba iemaņas, īpaši reģionos un novados, kur ir augsts bezdarba līmenis un ierobežots darba vietu skaits. Tādējādi galvenokārt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos plānots iesaistīt tos bezdarbniekus, kas jau šobrīd ir vērsušies sociālajā dienestā pēc palīdzības.

Ņemot vērā tā dēvētā simtlatnieku pasākuma novērtēšanā saņemtos ieteikumus un gūto pieredzi, paredzēts, ka algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistītie bezdarbnieki varēs saņemt līdz divām brīvām dienām mēnesī, lai piedalītos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajās apmācībās vai lai piedalītos darba pārrunās.

Pagaidu darbos varēs iesaistīties cilvēki, kas NVA kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju. Veikt mazkvalificētus sabiedriskos darbus pašvaldībā vai nevalstiskā organizācijā, ja tā būs vienojusies ar pašvaldību par sadarbību, varēs līdz četriem mēnešiem, par paveikto ik mēnesi saņemot 100 latus.

Tāpat par bezdarbnieku tiks veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai, kā arī bezdarbnieki tiks apdrošināti pret nelaimes gadījumiem. Savukārt darbu koordinētājs pašvaldībā saņems dotāciju 90 latu mēnesī, neatkarīgi no bezdarbnieku skaita. Citas ar pasākuma īstenošanu saistītās izmaksas, t.sk. materiālu un inventāra iegāde, būs jāsedz pašvaldībai.

Pasākumu īstenos NVA sadarbībā ar pašvaldībām. Plānots, ka NVA ar pašvaldībām līgumus par pasākuma īstenošanu slēgs 2012.gada janvāra beigās. Pasākuma “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” ieviešanai Eiropas Komisija un valdība ir apstiprinājusi 14 miljonus latu Eiropas Sociālā fonda finansējuma piešķiršanu.

 

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi konkrētām maksātāju kategorijām 2012.gadā

Labklājības ministrija (LM) 2012.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi.

To paredz 27.decembrī valdībā apstiprinātie LM izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2012.gadā”.

Nākamgad, tāpat kā šogad, obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09% veiks darba devējs, un 11% – darba ņēmējs (2011.gadā – 24,09% un 11,00%).

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaikus), nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 30,30%, kur darba devējs maksās 20,80%, bet darba ņēmējs – 9,50% (2011.gadā – 20,16% un 9,20%).

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas, vai invalīdiem valsts speciālās pensijas saņēmējiem 2012.gadā iemaksu likme būs 32,82%, kur darba devējs maksās 22,53%, bet darba ņēmējs – 10,29% (2011.gadā – 21,82% un 9,96%).

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2012.gadā noteikta 32,46% apmērā no darba ienākumiem.

Savukārt cilvēkiem, kuri pensiju apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme 2012.gadā būs 26,74% (2011.gadā – 25,56%). Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem nav piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaikus), brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai 2012.gadā noteikta 33,18%.

Obligāto iemaksu likme atsevišķām maksātāju kategorijām 2012.gadā:

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem	35,09%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem valsts vecuma pensija piešķirta (tai skaitā priekšlaikus)	30,30%
Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai invalīdi valsts speciālās pensijas saņēmēji	32,82%
Pašnodarbinātie	32,46%
Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem valsts vecuma pensija piešķirta (tai skaitā priekšlaikus)	29,89%
Namīpašnieki, zemes iznomātāji	29,26%
Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka	33,18%

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par dotāciju sadales kārtību vietējās nozīmes pasažieru pārvadājumiem

Izstrādāta jauna valsts dotāciju sadales kārtība, kas paredz lielāku finansējuma piešķiršanu sabiedriskā transporta funkciju nodrošināšanai tiem plānošanas reģioniem, kuros pasažieru pārvadātāji strādā ar zemāku pašizmaksu un lielākiem ieņēmumiem.

To paredz 27.decembrī valdības apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi “Kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem”.

Līdz šim pastāvošā dotāciju sadales kārtība neveicināja vietējās nozīmes maršrutos strādājošo pasažieru pārvadātāju darbības efektivitātes paaugstināšanu, jo lielāks valsts finansējums tika piešķirts plānošanas reģioniem, kuriem bijuši lielāki zaudējumi. Līdz ar to sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji nav ieinteresēti samazināt zaudējumu un viena kilometra pašizmaksas apmēru.

MK noteikumi paredz pilnībā mainīt līdz šim spēkā esošo dotāciju sadales kārtību. Turpmāk, veicot finansējuma sadali plānošanas reģioniem nākamajam kalendārajam gadam, VSIA “Autotransporta direkcija” vairs neņems vērā tādus kritērijus kā pārvadātāju zaudējumi, bezdarba līmenis un strādājošo vidējā darba samaksa. Toties papildus tiks ņemti vērā tādi parametri kā pārvadātāju viena kilometra pašizmaksa, ieņēmumi uz vienu kilometru un vidējais autobusu noslogojums.

 

SM: Par velosipēdu vadītāju pienākumiem ceļu satiksmē

Satiksmes ministrija un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” izstrādājusi grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kas pilnveidos regulējumu attiecībā uz velosipēdu vadītājiem un gājējiem.

Velosipēdu vadītājiem būs atļauts šķērsot regulējamas gājēju pārejas braukšus, bet ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Līdz šim Ceļu satiksmes noteikumi paredzēja, ka velosipēdu vadītāji “zebru” drīkstēja šķērsot, tikai ejot kājām. Braukšus šķērsot neregulējamas gājēju pārejas nedrīkstēs (tas nav atļauts arī pašlaik). Pēc šo grozījumu pieņemšanas norma par gājēju pāreju šķērsošanu gājēju pārvietošanās ātrumā attieksies arī uz personām, kas pārvietojas ar skrituļslidām, skrituļdēļiem u.tml. sporta vai atpūtas inventāru.

Noteikumos paredzēts arī, ka velosipēdu vadītājiem, braucot pa ietvi, jāpārvietojas tādā ātrumā, kas neapdraud satiksmes drošību.

Tāpat gan velosipēdu, gan mopēdu vadītājiem pa ceļu būs jāpārvietojas vienā rindā, tuvāk braukšanas joslas labajai malai. Tālāk uz brauktuves varēs izbraukt tikai tādos gadījumos, lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu, veicot kreiso manevru braukšanai pretējā virzienā.

Valdības atbalstītie grozījumi arī paredz, ka turpmāk ar velosipēdu varēs pārvadāt pasažierus, taču tikai tādā gadījumā, ja šis transportlīdzeklis būs izgatavots speciāli šim nolūkam. Tādējādi tiks atrisināts jautājums par tā sauktajām velorikšām, kas vasaras sezonā kā pārvietošanās līdzeklis lielākoties tiek izmantots Rīgā. Šādu velosipēdu lietošanas nosacījumi un kustības maršruti ir jānosaka attiecīgajai pašvaldībai. Plānots, ka specializētie tūrisma transportlīdzekļi nākotnē varētu braukt ne tikai pa ielu, bet arī pa gājēju ceļu, velosipēdu ceļu, kā arī gājēju un velosipēdu ceļu, izņemot ietves.

Ar grozījumiem tiks noteikts arī jauns pienākums gājējiem – ne tikai ārpus apdzīvotām vietām jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet tas būs jādara arī apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos.

Šie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos pieņemti 27.decembrī Ministru kabineta sēdē.

 

SM: Par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu maršrutu tīklā

Lai samazinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksas, turpmāk pasažieru apmaiņu apdzīvotās vietās reģionālos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos nebūs jāveic tikai autoostās.

Pat, ja apdzīvotajā vietā ir autoosta, to varēs veikt arī pieturvietās, ko sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītājs – valsts vai plānošanas reģions – saskaņojis ar attiecīgo pašvaldību.

Tas liks autoostām rūpēties par klientu – pārvadātāju un pasažieru – piesaistīšanu, piedāvājot tiem plašāku un pievilcīgāku pakalpojumu klāstu par objektīvākām un pieejamākām cenām.

Šis ir viens no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksu ierobežojošiem pasākumiem, lai sabalansētu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītās pārvadātāju izmaksas un valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus. Tas ļaus saglabāt iedzīvotājiem pieejamo sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu vismaz pašreizējā apjomā.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā”, ko 27.decembrī apstiprināja valdība. Grozījumi stāsies spēkā divu nedēļu laikā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Minētie grozījumi nepieciešami, jo ir izveidojusies situācija, ka autoostas faktiski atrodas monopolstāvoklī un pārvadātāju uzņēmumiem nav iespējas izvēlēties lētākus pakalpojumus vai arī atteikties no autoostas pakalpojumu izmantošanas, ja tas nav lietderīgi un pārvadātājam vai valstij rada papildu zaudējumus.

Daudzos gadījumos autobusu reisu atiešanas laikā autoostas ir slēgtas (piemēram, vēlu vakaros vai agri no rīta). Tādējādi šī autoosta nefunkcionē kā autoosta, bet vienkārša pieturvieta, taču maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā no pārvadātāja tiek iekasēta pilnā apmērā.

Turklāt daudzviet jau šobrīd vietās, kur ir izveidota autoosta, kā maršruta galapunkts ir noteikta pieturvieta ārpus tās vai arī pieturvieta kā pasažieru apmaiņas punkts izveidojies vēsturiski pasažieru paradumu dēļ.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem

27.decembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, kuros ir ietverti risinājumi zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatēto problēmu novēršanai.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā mērnieks saņem informāciju zemes kadastrālajai uzmērīšanai no Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētās Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, paredzot iespēju mērniekam saņemt informāciju VZD mājaslapā. Vienlaikus ar informāciju zemes kadastrālai uzmērīšanai mērnieks saņems zemes kadastrālās uzmērīšanas arhīva dokumentus. Šāda VZD sniegtā informācija ir maksas pakalpojums. Tāpat mērnieks varēs izpildīt atsevišķas kadastrālās uzmērīšanas darbības – robežas izvērtēšanu un atjaunošanu, situācijas vai apgrūtinājuma plāna izgatavošanu, aktualizējot informāciju par situāciju vai apgrūtinājumiem, noteikumu projektā paredzētos gadījumos.

Kārtība paredz, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekus, kuriem pieder arī zemes domājamā daļa un dzīvokļu skaits vienā zemes vienībā pārsniedz desmit, mērnieks varēs uzaicināt ar paziņojumu, izliekot to redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā.

Tāpat kārtība nosaka darba rūpīgākai veikšanai pirms robežu apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas paredzēt tās priekšizpēti, kā arī procesu, kādā mērnieks risina robežas apsekošanā un atjaunošanā saņemtos iebildumus. Būtiskākais jaunievedums ir noteiktā kārtība, kādā mērnieks varēs risināt zemes vienību robežu neatbilstību. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā tiks konstatēta divu vai vairāku zemes īpašumu robežu savstarpējā neatbilstība, mērnieks, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un konstatējot, kurš no īpašumu zemes robežu plāniem izgatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, veiks konstatētās neatbilstības novēršanu, sagatavojot neatbilstības novēršanas aktu.

Noteikumu projekts paredz arī precizēt zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas saturu un noteikt, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu VZD iesniedz elektroniskā formā.

Pērn Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, kas stājās spēkā pagājušā gada 21.jūlijā. Minētais likums grozīja vairākus ar zemes kadastrālo uzmērīšanu saistītus jautājumus, tostarp izteica jaunā redakcijā MK noteikumus par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Minētos noteikumus ir paredzēts izdot no jauna, sadalot tos divos – “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” un “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, jo zemes un būves kadastrālā uzmērīšana ir savstarpēji nesaistīti procesi.

 

TM: Par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratoru atlīdzības izmaksāšanas kārtību

27.decembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratoru atlīdzības izmaksāšanas kārtību, kas būtiski atvieglos un paātrinās darbinieku prasījumu apmierināšanas procesu. Tādējādi ir noteikta ne tikai cita darbinieku prasījumu aprēķināšanas, bet arī izmaksas kārtība.

Kārtība noteic, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamās summas turpmāk aprēķinās tikai Maksātnespējas administrācija (MNA).

Darbinieku prasījumus par darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni un atlaišanas pabalstu aprēķinās, kalendāro dienu skaitu attiecīgajā periodā reizinot ar kalendārās dienas vidējo izpeļņu, kas aprēķināta, ņemot vērā darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Šāda piesaiste izmantota, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi ar straujo darbinieku prasījumu skaita un summu pieaugumu, kā arī garantiju fonda kapacitāti esošās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ietvaros. Turklāt izmaksājamā summa nepārsniegs Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos darbinieka ienākumus attiecīgajā periodā.

Piešķirto līdzekļu izmaksu darbiniekam veiks MNA, pārskaitot tos uz darbinieka norādīto norēķinu kontu. Iepriekš aprēķinus veica maksātnespējas administrators un MNA tos pārbaudīja, kā arī apstiprināja piešķiramās summas vai veica pārrēķinu. “Līdz ar jauno kārtību darbinieku prasījumu apmierināšanas procedūra kļūs ātrāka, vienkāršāka un pārskatāmāka, jo atšķirībā no pašreizējā regulējuma tiks izslēgts starpposms, kurā piešķirtos līdzekļus MNA pārskaitīja administratoram, savukārt administrators tos pārskaitīja darbiniekam,” uzlaboto noteikumu projektu raksturo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Kārtība paredz administratoram tiesības saņemt 4,50 latu atlīdzību par katru darbinieku, kura prasījumi ir apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda.

Jauno kārtību piemēros maksātnespējas procesiem, kuri pasludināti no nākamā gada 1.janvāra.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VM: Par grozījumiem kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas noteikumos

27.decembra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais grozījumu projekts kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas noteikumos.

Atbilstoši 2011.gada 4.novembra Ministru kabinetā sēdē apstiprinātajiem Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem grozījumu projekts paredz, ka trūcīgām personām 2012.gadā visi kompensējamie medikamenti un medicīnas ierīces tiks apmaksātas 100% apmērā tāpat kā līdz šim. Savukārt iedzīvotāji ar ienākumu līmeni līdz 120 latiem mēnesī nākamajā gadā nepieciešamos valsts apmaksātos medikamentus un medicīnas ierīces saņems vispārējās kompensācijas sistēmas kārtībā – ar 50%, 25% vai 0% līdzmaksājumu.

Noteikumos precizēts arī termiņš, no kura spēkā stājas kārtība, kas paredz, ka ārstiem, izrakstot savstarpēji aizvietojamās valsts kompensētās zāles vai medicīnas ierīces pacientam pirmo reizi, receptē būs jānorāda to starptautiskais nepaten-tētais nosaukums (INN), savukārt aptiekā būs pienākums izsniegt lētākos attiecīgās zāļu grupas medikamentus vai medicīnas ierīces. Saistībā ar nepieciešamību definēt zāles un medicīnas ierīces ar zemāko cenu jāatliek jaunās kārtības spēkā stāšanās kārtība par vienu mēnesi – līdz ar to tā tiks īstenota ar 2012.gada 1.februāri. Prognozēts, ka, pateicoties tai, 2012.gadā kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču budžetā izdosies ietaupīt 1,7 miljonus latu.

Vienlaikus VM norāda, ka ir aizdomas par iespējamu koordinētu pretestību jaunajai kārtībai no ražotāju pārstāvjiem, par ko liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. Vairāki zāļu ražotāji esot iesnieguši pilnīgi identiskus cenu piedāvājumus, tādējādi radot aizdomas par iespējamu slēptu vienošanos ar mērķi nepieļaut konkurences pastiprināšanos un kavēt valsts institūciju rīcību lētāko medikamentu noteikšanai. Tādēļ ministrija uzdevusi NVD ziņot par šiem gadījumiem Konkurences padomei. Grozījumi paredz arī 2012.gadā saglabāt kārtību, kas nosaka, ka deficīta veidošanās gadījumā kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču budžetā, zāļu ražotāji trūkstošo finansējuma daļu segs proporcionāli katra tirgus daļai kompensācijas sistēmas ietvaros.

Tāpat grozījumi paredz, ka pacientiem ar diagnozi “Vīrushepatīti” arī turpmāk kompensācijas apmērs tiks saglabāts 75% apmērā.

 

VM: Par izmaiņām veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos

27.decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos.

Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai Sociālās drošības tīkla pasākumu stratēģijai noteikumos paredzētas izmaiņas atbalsta pasākumu veselības aprūpē īstenošanai. Sākotnēji atbalsta pasākumi trūcīgajiem bija plānoti līdz 2011.gada 31.decembrim, tomēr 4.novembra valdības sēdē tika nolemts nākamgad turpināt pacientu iemaksu un līdzmaksājumu kompensēšanu trūcīgām personām, kas par tādām atzītas Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Līdz ar to nākamajā gadā pacientu iemaksu un līdzmaksājumu kompensācija tiks attiecināta uz trūcīgajām personām, bet netiks turpināti šobrīd spēkā esošie atvieglojumi iedzīvotājiem ar ienākumu līmeni līdz 120 un 150 latiem.

Grozījumi paredz paplašināt mājas aprūpē sniegto pakalpojumu klāstu. Tādējādi pacientiem pēc insulta veselības aprūpes mājās ietvaros būs iespējams saņemt arī medicīnisko rehabilitāciju savā dzīvesvietā. Jānorāda arī tas, ka mājas aprūpes pakalpojuma saņemšanas gadījumā, pacientam nav jāmaksā pacientu iemaksa.

Lai izvairītos no situācijām, kad pacienta līdzmaksājums 30 latu apmērā tiek iekasēts par operāciju zālē veiktām nelielām operācijām, noteikumos ir precizēts to operāciju saraksts, par kurām šādu līdzmaksājumu var iekasēt.

Noteikumi arī paredz, ka no nākamā gada 1.aprīļa valsts pacientiem apmaksās koronāro angioplastiju ar stenta, kas nav pildīts ar zālēm, implantāciju. Līdz tam sadarbībā ar kardioloģijas speciālistiem tiks definētas tās pacientu grupas, kurām medicīnisku indikāciju dēļ obligāti nepieciešams implantēt ar zālēm pildītu stentu. Tāpat Veselības ministrija uzskata, ka būtu jāpanāk valstij izdevīgāka cena ar zālēm pildīto stentu iepirkumos.

Grozījumi arī nosaka, ka universitātes slimnīcās tiks ieviestas valsts apmaksātas observācijas jeb novērošanas gultas, kurās pacienti varēs tikt ārstēti līdz 24 stundām. Tas ļaus uzlabot uzņemšanas nodaļas darbu, jo, nodrošinot iespēju ilgāk novērot pacienta veselības stāvokli, var precīzāk noteikt tālāko nepieciešamo ārstēšanos – stacionāri vai ambulatori.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VARAM: Par projektu iesniegšanas termiņu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai

27.decembrī valdība lēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu pagarināt projektu iesniegšanas termiņu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai līdz 2012.gada 1.februārim.

To paredz VARAM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos Nr.608 “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošo tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana””.

Noteikumu projekts paredz, ka komersantiem izmaksas, kas saistītas ar elektrību darbināma transportlīdzekļa uzlādes sistēmu iegādi un uzstādīšanu kopā ar elektrību darbināma transportlīdzekļa iegādi, ir attiecināmas.

Komisijas regula Nr.800/2008 nosaka, ka aktivitātē “Energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi un energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana iekštelpās” izmaksu pareizību apliecina neatkarīgs revidents. Iesniedzējam komersantam būs jāiesniedz zvērināta revidenta atzinums, kura izmaksas arī ir attiecināmas.

Noteikumu projekts precizē arī to, ka būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas nav konsultāciju izmaksas, bet attiecināmas, ja tiek uzskaitītas kā ieguldījumu izmaksas un atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 21. un 23.pantam.

Projektu iesniedzējiem, kas konkursa ietvaros iesnieguši projektu iesniegumus līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai, līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām ir tiesības iesniegt precizētu projekta iesniegumu.

Projekta iesniegums jānosūta pa pastu: VARAM, Peldu ielā 25, Rīgā, LV–1494 vai jānogādā personīgi darba dienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00 Investīciju departamenta Projektu vērtēšanas nodaļā, Pils ielā 17, 3.stāvā, vai noformētu elektroniskā dokumenta veidā sūtot uz elektroniskā pasta adresi pilotprojekti_kpfi@varam.gov.lv.

Projekta iesniedzējs var būt Latvijas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijā reģistrēts komersants.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”.

 

VARAM: Par atkritumu poligonu ierīkošanas un apsaimniekošanas kārtību

27.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi”.

VARAM sagatavotais noteikumu projekts nosaka prasības atkritumu poligonu ierīkošanai, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai un šo poligonu un izgāztuvju slēgšanai un rekultivācijai. Tāpat tas nosaka atkritumu pieņemšanas kritērijus dažādu veidu poligonos, kā arī definē atkritumu veidus, kurus nav atļauts apglabāt poligonos.

Savukārt jaunu poligonu izbūvei tiek noteiktas prasības poligonu būvniecībai un būvprojektēšanai, tajā skaitā noteiktas tehniskās prasības dažādu poligona konstrukciju izbūvei, kā arī prasības vides stāvokļa monitoringam un mērāmiem parametriem poligoniem, kas jau darbojas, un to apkārtnē. Noteikumu projekts tika saskaņots arī ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Līdz šā MK noteikumu projekta pieņemšanai poligonu un izgāztuvju apsaimniekošana un slēgšana notika atbilstoši MK 2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi”, bet ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma spēkā stāšanās brīdi 2010.gada 18.novembrī spēku zaudēja Atkritumu apsaimniekošanas likums, kas tika pieņemts 2000.gada 14.decembrī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa