Ministru kabineta noteikumi Nr.1025

Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 40.§)

Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu

Izdoti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 235.panta septīto daļu,
239.panta sesto daļu, 240.panta sesto daļu, 365.panta 2.¹
un trešo daļu, 366.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. glabāšanas vietu un kārtību lietiskajiem pierādījumiem, kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem;

1.2. glabāšanas vietu un kārtību lietām, kurām uzlikts arests un kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai un vērtspapīriem, banku izdotiem akreditīviem, vekseļiem, akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

1.3. iestādes, kurās glabājama tāda arestētā manta, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kā arī šīs mantas glabāšanas kārtību;

1.4. saskaņā ar spriedumu vai lēmumu lietisko pierādījumu realizācijas un iznīcināšanas kārtību:

1.4.1. lietiskajiem pierādījumiem, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ja tos nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam;

1.4.2. lietiskajiem pierādījumiem, kurus tā īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav izņēmis divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas;

1.5. saskaņā ar spriedumu vai lēmumu lietisko pierādījumu iznīcināšanas kārtību attiecībā uz šādām lietām:

1.5.1. aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošiem noziedzīga nodarījuma rīkiem, ja tiem nav vērtības;

1.5.2. lietām, kurām nav vērtības;

1.5.3. lietām, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, ja tām nav vērtības;

1.5.4. lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu vai kuras ir bīstamas videi;

1.6. kārtību, kādā tiek realizēta vai iznīcināta arestētā manta, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, ja tās ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuras ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij;

1.7.  kārtību tādas arestētās mantas realizācijai vai iznīcināšanai, kuru nav iespējams atstāt glabāšanā Kriminālprocesa likuma 365.panta pirmajā daļā noteiktajām personām, ja mēneša laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par mantas aresta atcelšanu, persona, kuras mantai bija uzlikts arests un kuras manta bija nodota glabāšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 365.panta 2.¹ daļu, nav izņēmusi tai piederošo mantu – saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu vai  pēc gala nolēmuma kriminālprocesā stāšanās spēkā saskaņā ar paziņojumu nosūtījušās iestādes tiesneša, prokurora vai izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītāja lēmumu.

2. Dokumentāri apliecinātos izdevumus, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, sedz no attiecīgajai iestādei šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Lietisko pierādījumu glabā, realizē vai iznīcina saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības.

4. Lietisko pierādījumu, tai skaitā dzīvnieku, kura uzraudzība ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē, pēc rakstiskas saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu glabā, realizē vai iznīcina atbilstoši pārtikas un veterināro uzraudzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

5. Lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu (1.pielikums), lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktu (2.pielikums), lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu (3.pielikums), arestētās mantas (nekustamā īpašuma) apskates aktu (4.pielikums) un arestētās mantas (nekustamā īpašuma) vai mantas, kurai atcelts arests, pieņemšanas un nodošanas aktu (5.pielikums) Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) un attiecīgā iestāde uzskaita hronoloģiskā secībā.

6. Aģentūra, izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiešās pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā var slēgt līgumu ar komersantu par pakalpojumu, kas saistīts ar lietiskā pierādījuma nodošanu glabāšanā, glabāšanu, realizāciju, iznīcināšanu vai novērtēšanu.

II. Lietisko pierādījumu glabāšanas vieta un kārtība

7. Lietisko pierādījumu, kuru nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, ar procesa virzītāja lēmumu nodod glabāšanai iestādēm vai personām, ievērojot šādas prasības:

7.1. naudu, kura tās specifisko pazīmju dēļ ir atzīta par lietisko pierādījumu, vai vērtspapīru, bankas izdotu akreditīvu, vekseli, papīra formas vārda akciju vai citu naudas dokumentu, juvelierizstrādājumu, dārgakmeni vai dārgmetālu glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes lietisko pierādījumu glabātavas seifā;

7.2. naudu, kura nav jāsaglabā konkrētajās naudas zīmēs, ieskaita un glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē;

7.3. ieroci vai tā sastāvdaļas, munīciju vai tās sastāvdaļas, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaisi vai tās sastāvdaļas, indīgu vielu vai tās komponentes, narkotisko vai psihotropo vielu, prekursoru glabā attiecīgās izmeklēšanas iestādes telpās, kas aprīkotas ar apsardzes signalizāciju un nodrošinātas ar bruņotu apsardzi. Pēc ekspertīzes veikšanas minētos priekšmetus glabā attiecīgajā ekspertīžu iestādē līdz laikam, kad spēkā stājas nolēmums par galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu;

7.4. radioaktīvu vielu vai citu stratēģiskas nozīmes materiālu glabāšanas vietu saskaņo ar specializētajām valsts iestādēm;

7.5. dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, procesa virzītājs nekavējoties nodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai, kura var nodrošināt atbilstošu dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu, un par to informē aģentūru ne vēlāk kā triju darbdienu laikā;

7.6. priekšmetus, kas izņemti aviācijas nelaimes gadījumos un incidentos, dzelzceļa negadījumos un avārijās, jūras negadījumos un incidentos, nodod glabāšanā Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam;

7.7. neliela apjoma lietisko pierādījumu, kura glabāšanai nav nepieciešamas īpaši aprīkotas telpas, glabā izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes lietisko pierādījumu glabātavā vai pie komersanta, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu (turpmāk – lietisko pierādījumu glabātava), šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā kārtībā;

7.8. lietisko pierādījumu, kas nav minēts šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5. vai 7.6.apakšpunktā vai kuru nav iespējams glabāt šo noteikumu 7.7.apakšpunktā norādītajā lietisko pierādījumu glabātavā, nodod glabāšanā aģentūrai līdz galīgai jautājuma izlemšanai par turpmāko rīcību ar lietisko pierādījumu.

8. Lietisko pierādījumu, kura pārvietošana nav iespējama, glabā tā atrašanās vietā vai nodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai.

9. Procesa virzītājs uzskaita lietisko pierādījumu un ir atbildīgs par tā saglabāšanu līdz lietiskā pierādījuma nodošanai glabāšanā aģentūrai, citai personai vai iestādei vai līdz lietiskā pierādījuma iznīcināšanas beigām. Aģentūra, cita persona vai iestāde, kura pieņēma lietisko pierādījumu glabāšanā, atbild par tā saglabāšanu no tā pieņemšanas brīža līdz nodošanas brīdim personai vai iestādei vai līdz brīdim, kad lietiskais pierādījums tiek realizēts vai iznīcināts.

10. Lietisko pierādījumu tā glabāšanas laikā aizliegts nodot lietošanā fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldību iestādei vai tās amatpersonai.

III. Lietisko pierādījumu glabāšana, realizācija un iznīcināšana

11. Procesa virzītājs lietisko pierādījumu, kura ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kura ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, nodod aģentūrai realizācijai vai iznīcināšanai.

12. Ja procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par lietiskā pierādījuma nodošanu aģentūrai tā glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai, tas:

12.1. nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņo par to aģentūrai rakstiski papīra vai elektroniskā dokumenta formā;

12.2. lietisko pierādījumu kopā ar apliecinātu krimināllietai pievienotā apskates protokola kopiju vai, ja lietisko pierādījumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai, apliecinātu lēmuma par lietiskā pierādījuma nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai kopiju papīra vai elektroniskā dokumenta formā nodod aģentūrai tās telpās vai lietiskā pierādījuma atrašanās vietā, nodrošinot lietiskā pierādījuma pārņemšanu;

12.3. informē aģentūru par procesa virzītāja, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģēta pārstāvja dalību lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā (klātesošās personas statusā), ja procesa virzītāja lēmums paredz lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu;

12.4. informē aģentūru par lēmuma par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu spēkā stāšanās datumu;

12.5. informē aģentūru par tāda paziņojuma nosūtīšanas dienu, ar kuru lietiskā pierādījuma īpašnieku vai likumīgo valdītāju informē par pieņemto lēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, ja saskaņā ar minēto lēmumu lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

13. Aģentūra pēc šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas:

13.1. nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pieņem un uzskaita lietisko pierādījumu un sastāda lietiskā pierādījuma pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem aktiem), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam, bet otru glabā aģentūrā;

13.2. nekavējoties organizē lietiskā pierādījuma glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu;

13.3. pieaicina piedalīties kā klātesošu personu lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā procesa virzītāju, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģētu pārstāvi, ja ir saņemta šo noteikumu 12.3.apakšpunktā minētā informācija;

13.4. nodrošina, lai līdzekļi, kas gūti, realizējot lietisko pierādījumu, tiktu ieskaitīti deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē (turpmāk – deponēto līdzekļu konts). Līdzekļus, kas gūti, realizējot lietisko pierādījumu, glabā deponēto līdzekļu kontā līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai krimināllietā;

13.5. iekārto atsevišķu lietu, kurā glabā visus dokumentus, kas attiecas uz konkrēto procesa virzītāja lēmumu.

14. Ja pieņemts lēmums:

14.1. par lietiskā pierādījuma realizāciju, aģentūra ar rīkojumu izveido komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā;

14.2. par lietiskā pierādījuma iznīcināšanu, aģentūra ar rīkojumu nosaka vienu vai vairākas atbildīgās aģentūras amatpersonas lietiskā pierādījuma iznīcināšanai (turpmāk – atbildīgā amatpersona).

15.  Pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas ar aģentūras rīkojumu izveido lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā.

16. Ja lietiskā pierādījuma novērtēšanai nepieciešama tā sastāva bioloģiskā, ķīmiskā vai tehniskā izpēte vai ja lietiskais pierādījums ir transportlīdzeklis, šo noteikumu 15.punktā minēto komisiju neveido un lietisko pierādījumu nodod novērtēšanai sertificētam vērtētājam, ar kuru aģentūrai ir noslēgts līgums.

17. Lietisko pierādījumu pirms tā iznīcināšanas nenovērtē šādos gadījumos:

17.1. lietiskais pierādījums atzīts par lietošanai vai izplatīšanai nederīgu;

17.2. lietiskā pierādījuma izplatīšana aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

17.3. lietiskais pierādījums ir bīstams videi.

18. Lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisijā vai lietiskā pierādījuma realizācijas komisijā iekļauj par lietiskā pierādījuma glabāšanu atbildīgo personu, aģentūras pārstāvi un, ja lietiskā pierādījuma novērtēšanu vai realizāciju nav iespējams veikt bez specifiskām zināšanām,  speciālistu vai ekspertu. Aģentūra ar rīkojumu var izveidot vienu komisiju, kas nodrošina gan lietiskā pierādījuma novērtēšanu, gan realizāciju.

19. Aģentūra šo noteikumu 15. un 16.punktā noteiktajā kārtībā, novērtējot lietisko pierādījumu, kuru nodod realizācijai komersantam, un nosakot tā cenu, kas nav zemāka par sertificēta vērtētāja novērtējumā vai lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā noteikto lietiskā pierādījuma vērtību (turpmāk – realizācijas cena), izvērtē tā komersanta piedāvāto cenu, kas izvēlēts saskaņā ar šo noteikumu 22.2.apakšpunktu. Realizācijai komersantam nododamā lietiskā pierādījuma novērtējums un aģentūras noteiktā lietiskā pierādījuma realizācijas cena nedrīkst būt zemāka par izvēlētā komersanta piedāvāto cenu. Aģentūra, novērtējot lietisko pierādījumu, kas ir trešo valstu manta (prece, kura nav ieguvusi Eiropas Savienības preču statusu), ņem vērā muitas iestādes atzinumā norādīto preces muitas vērtību.

20. Lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisija novērtējumu ieraksta lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā. Aktu sagatavo divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem novērtējumiem), to paraksta komisijas locekļi. Aktu nesagatavo, ja ir saņemts sertificēta vērtētāja novērtējums. Sertificētais vērtētājs lietiskā pierādījuma novērtējumu sagatavo divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem novērtējumiem) un apliecina ar parakstu. Vienu lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktu vai sertificēta vērtētāja novērtējumu nosūta procesa virzītājam, bet otru glabā aģentūrā.

21. Lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas akts ir pavaddokuments, nododot lietisko pierādījumu aģentūrā glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai.

22. Lietisko pierādījumu aģentūra realizē šādi:

22.1. realizē, nerīkojot izsoli;

22.2. nodod realizācijai komersantam, ar kuru ir noslēgts līgums par lietiskā pierādījuma realizāciju, ja nevar izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz lietiskā pierādījuma realizāciju;

22.3. realizē izsolē, kuru organizē saskaņā ar Civilprocesa likuma vispārējiem noteikumiem. Izsoles rīkošana ir obligāta, ja realizējamā lietiskā pierādījuma kopējā vērtība pārsniedz 5000 latu. Šis nosacījums neattiecas uz lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas;

22.4. lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas, kā arī lietisko pierādījumu, kuru nevar realizēt vai kura paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus, realizē, nododot bez maksas valsts vai pašvaldību iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam. Ja uz lietiskā pierādījuma saņemšanu bez maksas piesakās vairākas iestādes, to nodod izlietošanai tai iestādei, kura pieteikusies pirmā.

23. Dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, pirms realizācijas piedāvā iegādāties fiziskai vai juridiskai personai, kura to glabājusi, par cenu, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 15. un 16.punktu.

24. Aģentūra vismaz trīs darbdienas pirms paredzētās lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas (izņemot gadījumu, ja realizē vai iznīcina lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas):

24.1. elektroniski paziņo procesa virzītājam, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģētajam pārstāvim, informāciju nosūtot uz procesa virzītāja iestādes oficiālo e-pasta adresi, par lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas laiku un vietu, izņemot šo noteikumu 45.punktā minēto gadījumu;

24.2. publicē aģentūras mājaslapā internetā paziņojumu par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu.

25. Aģentūra, nodrošinot lietiskā pierādījuma realizāciju:

25.1. realizē lietisko pierādījumu par realizācijas cenu;

25.2. ja uz lietisko pierādījumu par sākotnēji noteikto realizācijas cenu nav pieteicies neviens pretendents, lietiskā pierādījuma realizācijas cenu samazina un nodod to atkārtotai realizācijai. Lietiskā pierādījuma realizācijas cenu vienā realizācijas reizē samazina ne vairāk kā par 20 procentiem no sākotnēji noteiktās realizācijas cenas;

25.3. slēdz līgumu ar realizācijas procedūras uzvarētāju.

26. Lietisko pierādījumu iznīcina, ja aģentūrai to nav izdevies realizēt trijās realizācijas reizēs un saimnieciski nav izdevīgi turpināt realizācijas procesu vai ja lietiskais pierādījums ir akcīzes prece, kuras apjoms ir mazāks par tonnu.

27. Aģentūra lietisko pierādījumu iznīcina pati vai nodod iznīcināšanai komersantam, ar kuru aģentūrai ir noslēgts līgums par iznīcināšanu.

28. Alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu iznīcina šādi:

28.1. alkoholisko dzērienu:

28.1.1. izlej kanalizācijā, ja alkoholiskā dzēriena apjoms ir mazāks par 500 litriem. Alkoholisko dzērienu, kas satur vairāk nekā 40 % spirta, atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai;

28.1.2. izlej vietā, kas saskaņota ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, ja alkoholiskā dzēriena apjoms ir lielāks par
500 litriem. Alkoholisko dzērienu, kas satur vairāk nekā 40 % spirta, atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai;

28.1.3. sasmalcina iepakojumu kopā ar tā saturu īpaši aprīkotās iekārtās vai izmantojot citus iznīcināšanas veidus, ja saņemta atkritumu apsaimniekošanas atļauja vai iznīcināšanas vieta un nosacījumi saskaņoti ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

28.2. tabakas izstrādājumu – sadedzina sadedzināšanas iekārtās, kuras saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai un kuras aprīkotas ar dūmgāzu cieto daļiņu uztveršanas iekārtām, vai to iznīcina, mehāniski sasmalcinot un nododot komersantam, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu un kuram ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja;

28.3. naftas produktu – sadedzina sadedzināšanas iekārtās, kuras saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju naftas produktu atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai.

29. Lietiskā pierādījuma realizācijas komisijas locekļi pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai atbildīgā amatpersona pirms tā iznīcināšanas, vai aģentūra pirms lietiskā pierādījuma nodošanas komersantam, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu, pārbauda tā atbilstību lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktam vai sertificēta vērtētāja novērtējumam un lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktam. Konstatējot neatbilstību, lietiskā pierādījuma realizācijas komisija, atbildīgā amatpersona vai aģentūra nekavējoties aptur lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas procesu un paziņo par to Valsts policijai, kā arī par neatbilstību informē procesa virzītāju. Realizācijas vai iznīcināšanas procesu atsāk, kad to atļauj procesa virzītājs.

30. Par lietiskā pierādījuma iznīcināšanu sastāda lietisko pierādījumu,arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu.

31. Aģentūra 10 darbdienu laikā informē procesa virzītāju par nolēmuma par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu izpildi un nosūta minēto faktu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz aprēķinus par izdevumiem, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma glabāšanu, pārsūtīšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, lai minētos izdevumus iekļautu procesuālajos izdevumos.

32. Ja aģentūra saņēmusi procesa virzītāja pieprasījumu sniegt informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma glabāšanu, pārsūtīšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, lai minētos izdevumus iekļautu procesuālajos izdevumos, aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc minētā pieprasījuma saņemšanas sagatavo attiecīgo informāciju un nosūta to procesa virzītājam.

33. Ja procesa virzītāja nolēmumu nav iespējams izpildīt vai nolēmuma izpilde rada valstij zaudējumus, aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informē procesa virzītāju par nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu.

34. Aģentūras uzskaitē esoša lietiskā pierādījuma iegādei aizliegts pieteikties:

34.1. lietiskā pierādījuma vērtētājam;

34.2. amatpersonai, kura veica attiecīgā lietiskā pierādījuma izņemšanu, aprakstīšanu vai novērtēšanu vai pieņēma lēmumu saistībā ar lietisko pierādījumu;

34.3. amatpersonai, kura piedalījās lietiskā pierādījuma novērtēšanā vai kura iekļauta realizācijas komisijā;

34.4. aģentūrā nodarbinātajam;

34.5. šo noteikumu 34.2., 34.3. un 34.4.apakšpunktā minēto personu pirmās pakāpes radiniekam vai laulātajam.

35. Lietiskā pierādījuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ir tiesības vērsties aģentūrā ar iesniegumu par lietiskā pierādījuma atdošanu vai tā vērtības atlīdzināšanu. Lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs iesniegumam pievieno procesa virzītāja apliecinātu nolēmuma kopiju par lietiskā pierādījuma atdošanu vai tā vērtības atlīdzināšanu.

36. Aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā izskata lietiskā pierādījuma īpašnieka vai likumīgā valdītāja iesniegumu un pieņem lēmumu par lietiskā pierādījuma atdošanu, ja tas nav realizēts vai iznīcināts, tā vērtības atlīdzināšanu vai lietiskā pierādījuma atlīdzināšanu ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu.

37. Ja lietiskais pierādījums ir realizēts, aģentūra atlīdzina tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam no deponēto līdzekļu konta lietiskā pierādījuma vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas dienā, vai atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu, ņemot vērā lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā norādīto novērtējumu (neatskaita izdevumus, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma uzglabāšanu un realizāciju).

38. Ja lietiskais pierādījums ir iznīcināts, tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam atlīdzina no deponēto līdzekļu konta lietiskā pierādījuma vērtību atlīdzināšanas dienā vai atlīdzina ar tādas pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu, ņemot vērā lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā norādīto novērtējumu (neatskaita izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā lietiskā pierādījuma uzglabāšanu un iznīcināšanu).

39. Ja deponēto līdzekļu kontā līdzekļi lietiskā pierādījuma vērtības atlīdzināšanai nav pietiekami, lietiskā pierādījuma vērtību tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

40. Ja procesa virzītāja galīgais nolēmums paredz lietiskā pierādījuma atlīdzināšanu ar tādas pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu, aģentūra attiecīgā priekšmeta iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

41. Par atlīdzināšanas dienu uzskata dienu, kad procesa virzītāja nolēmums par lietiskā pierādījuma vērtības atlīdzināšanu tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ir stājies spēkā.

42. Lietiskā pierādījuma novērtēšanai atlīdzināšanas brīdī izveido komisiju saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu, bet, ja lietiskā pierādījuma novērtēšanai nepieciešama tā sastāva bioloģiskā, ķīmiskā vai tehniskā izpēte vai ja lietiskais pierādījums ir transportlīdzeklis, to novērtē saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu.

43. Lietisko pierādījumu tā īpašnieks vai likumīgais valdītājs pārņem Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā pēc dienas, kad procesa virzītājs nosūtījis paziņojumu par pieņemto nolēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vai, ja procesa virzītāja nolēmums paredz lietiskā pierādījuma vērtības atlīdzināšanu, mēneša laikā no nolēmuma par lietiskā pierādījuma atdošanu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam spēkā stāšanās.

44. Lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs šo noteikumu 43.punktā minētajā termiņā vēršas aģentūrā ar iesniegumu par lietiskā pierādījuma vērtības atlīdzināšanu un pārņem tam atdodamo iegādāto tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu lietiskā pierādījuma atlīdzināšanai vai lietiskā pierādījuma novērtējuma summu atbilstoši lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā norādītajam novērtējumam saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu.

45. Ja lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā pēc dienas, kad procesa virzītājs nosūtījis paziņojumu par pieņemto nolēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, nepārņem tam atdodamo lietisko pierādījumu vai šo noteikumu 44.punktā minētajā termiņā nepārņem tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu lietiskā pierādījuma atlīdzināšanai, aģentūra to realizē vai iznīcina šo noteikumu 22. vai 27.punktā noteiktajā kārtībā.

46. Ja aģentūra saņem lietiskā pierādījuma īpašnieka vai starptautiskās sadarbības rezultātā Valsts policijas iegūtu apliecinājumu, ka lietiskā pierādījuma īpašnieks atsakās pārņemt tam atdodamo lietisko pierādījumu vai iegādātos tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu lietiskā pierādījuma atlīdzināšanai, aģentūra lietisko pierādījumu vai tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu lietiskā pierādījuma atlīdzināšanai realizē vai iznīcina šo noteikumu 22. vai 27.punktā noteiktajā kārtībā, neievērojot šo noteikumu 43.punktā minēto termiņu.

47. Aģentūras lēmumu var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

48. Šo noteikumu 45. un 46.punktā minētajos gadījumos līdzekļus, kas gūti, realizējot lietisko pierādījumu, aģentūra ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

49. Piecu darbdienu laikā pēc dienas, kad saņemts nolēmums par lietiskā pierādījuma konfiskāciju, aģentūra:

49.1. par to elektroniski paziņo Valsts ieņēmumu dienestam;

49.2. nerealizēto lietisko pierādījumu kopā ar lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktu un procesa virzītāja apliecinātu nolēmuma kopiju nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

50. Ja lietiskais pierādījums kļūst valstij piekritīgs brīdī, kad aģentūra jau ir uzsākusi mantas realizācijas vai iznīcināšanas procesu, aģentūra pabeidz minēto procesu.

IV. Lietisko pierādījumu glabāšana lietisko pierādījumu glabātavā un to iznīcināšana

51. Ja procesa virzītājs nodod lietisko pierādījumu lietisko pierādījumu glabātavā, par lietiskā pierādījuma glabāšanu atbildīgā persona lietisko pierādījumu pieņem, sastādot lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem, bet otru saglabā lietisko pierādījumu glabātavas lietvedībā.

52. Ja procesa virzītājs pieņēmis nolēmumu par tāda lietiskā pierādījuma, kas nodots glabāšanā lietisko pierādījumu glabātavā, realizāciju vai iznīcināšanu, vai atdošanu īpašniekam vai likumīgajam  valdītājam, viņš par to Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā informē lietisko pierādījumu glabātavu, nododot nolēmumu izpildei. Ja nolēmums paredz lietiskā pierādījuma atdošanu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, procesa virzītājs pavadrakstā norāda paziņojuma nosūtīšanas dienu, ar kuru lietiskā pierādījuma īpašnieku vai likumīgo valdītāju informējis par pieņemto nolēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, un konkrētu datumu, kad var uzsākt lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu, ja īpašnieks vai likumīgais valdītājs to nepārņem Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā.

53. Iestādes lietisko pierādījumu glabātavā nodoto lietisko pierādījumu atbilstoši procesa virzītāja nolēmumam atdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam pret parakstu un par nolēmuma izpildi informē procesa virzītāju.

54. Komersants, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, atbilstoši procesa virzītāja nolēmumam lietisko pierādījumu atdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, sastādot lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), no kuriem vienu nosūta procesa virzītājam, bet otru komersants saglabā savā lietvedībā.

55. Ja lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā pēc dienas, kad nosūtīts procesa virzītāja paziņojums par pieņemto nolēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, nepārņem tam atdodamo lietisko pierādījumu, iestāde, kurā glabājas lietiskais pierādījums, vai komersants, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, saskaņā ar procesa virzītāja nolēmumu to nodod aģentūrai realizācijai vai iznīcināšanai šo noteikumu
III nodaļā noteiktajā kārtībā vai iznīcina atbilstoši šo noteikumu 57.punktam.

56. Ja pieņemts nolēmums par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu, iestāde, kurā tiek glabāts lietiskais pierādījums, vai komersants, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, lietisko pierādījumu nodod aģentūrai šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 57.punktā minēto gadījumu.

57. Izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestāde var veikt tās lietisko pierādījumu glabātavā nodotā lietiskā pierādījuma iznīcināšanu, ja tā iznīcināšanai nav nepieciešama specializēta iekārta vai komersanta piesaiste.

58. Iestādes lietisko pierādījumu glabātavā par lietisko pierādījumu atbildīgā persona lietisko pierādījumu iznīcina, sastādot lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem, bet otru – saglabā lietisko pierādījumu glabātavas lietvedībā. Minēto iznīcināšanas aktu paraksta iestādes lietisko pierādījumu glabātavā par lietisko pierādījumu atbildīgā persona, procesa virzītājs vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģēts pārstāvis.

59. Komersants, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, 10 darbdienu laikā informē procesa virzītāju par lietiskā pierādījuma atdošanu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai par lietiskā pierādījuma nodošanu aģentūrai realizācijai vai iznīcināšanai.

60. Procesa virzītājs šo noteikumu 31. vai 59.punktā minēto informāciju par nolēmuma par rīcību ar lietisko pierādījumu izpildi vai iestādes, kurā glabājās lietiskais pierādījums, sastādīto lietiskā pierādījuma, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu pievieno krimināllietas materiāliem.

61. Par lietiskā pierādījuma glabāšanu atbildīgā persona lietisko pierādījumu no lietisko pierādījumu glabātavas izsniedz saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu procesuālo darbību veikšanai, sastādot lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem, bet otru saglabā lietisko pierādījumu glabātavas lietvedībā.

V. Arestētās mantas glabāšana, realizācija un iznīcināšana

62. Lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī nauda, valūta un vērtspapīri, banku izdoti akreditīvi, vekseļi, papīra formas vārda akcijas un citi naudas dokumenti, izstrādājumi no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāli un dārgakmeņi, ja tiem uzlikts arests un tos nevar glabāt to sākotnējā atrašanās vietā, glabājami atbilstoši šo noteikumu II nodaļai.

63. Arestēto mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, izņemot šo noteikumu 7.7.apakšpunktā minēto mantu, glabā aģentūrā.

64. Ja arests uzlikts mantai, kas ir nekustamais īpašums, vai mantai, kuru pārvietot nav iespējams, un to nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, to nodod glabāšanā (aizsardzībā) attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā tā atrodas.

65. Pašvaldības pilnvarots pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma kopijas saņemšanas par arestētās mantas nodošanu glabāšanā veic šo noteikumu 64.punktā minētās mantas vai nekustamā īpašuma apskati, sastāda arestētās mantas (nekustamā īpašuma) apskates aktu un nekavējoties organizē mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību). Mantas vai nekustamā īpašuma apskatē piedalās pašvaldības pilnvarots pārstāvis un procesa virzītājs vai cita persona viņa uzdevumā.

66. Ja šo noteikumu 65.punktā minētās darbības nav iespējams veikt, jo par mantu vai nekustamo īpašumu norādīta nepilnīga informācija, pašvaldība var lūgt procesa virzītājam iegūt no personas papildu informāciju par mantu vai nekustamo īpašumu.

67. Arestētās mantas vai arestētā nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību) pašvaldība īsteno:

67.1. pieņemot mantu vai nekustamo īpašumu uzraudzībā;

67.2. slēdzot līgumu ar citu fizisku vai juridisku personu par mantas vai nekustamā īpašuma nodošanu uzraudzībā.

68. Lai nodrošinātu arestētās mantas vai arestētā nekustamā īpašuma saglabāšanu, pašvaldība, organizējot mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību), izvēlas piemērotāko un finansiāli izdevīgāko mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanas (aizsardzības) veidu un pieņem attiecīgu lēmumu, kas nav pārsūdzams. Lēmuma kopiju nekavējoties nosūta procesa virzītājam.

69. Pašvaldība arestētās mantas vai arestētā nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību) izbeidz, ja saņemta procesa virzītāja lēmuma kopija par mantas aresta atcelšanu un manta vai nekustamais īpašums nodots personai, kuras mantai vai nekustamajam īpašumam bija uzlikts arests.

70. Pašvaldības pilnvarotais pārstāvis pēc tam, kad saņemta procesa virzītāja lēmuma kopija par mantas aresta atcelšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā sastāda mantas vai arestētās mantas (nekustamā īpašuma), vai mantas, kurai atcelts arests, pieņemšanas un nodošanas aktu trijos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), piedaloties procesa virzītājam vai citai personai viņa uzdevumā, kā arī personai, kuras mantai vai nekustamajam īpašumam bija uzlikts arests. Ja manta vai nekustamais īpašums bija nodots uzraudzībā, pieaicina arī personu, kura nodrošinājusi mantas vai nekustamā īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotu pārstāvi. Akta vienu eksemplāru izsniedz personai, kas nodrošinājusi mantas vai nekustamā īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotam pārstāvim, otru – procesa virzītājam vai citai personai, kas piedalījās viņa uzdevumā arestētās mantas (nekustamā īpašuma) vai mantas, kurai atcelts arests, pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanā, kā arī personai, kuras mantai vai nekustamajam īpašumam bija uzlikts arests.

71. Pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc mantas vai nekustamā īpašuma, kuram uzlikts arests, glabāšanas (aizsardzības) izbeigšanas iesniedz procesa virzītājam norēķinu un to pamatojošu dokumentu apliecinātas kopijas pievienošanai krimināllietas materiāliem.

72. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 64.punktā minētās mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanu, sākotnēji sedz no pašvaldības budžeta. Izdevumus, kas saistīti ar mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību), pašvaldībai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

73. Pašvaldības līdzekļu pieprasījumu par izdevumiem, kas radušies, glabājot šo noteikumu 64.punktā minēto mantu vai nekustamo īpašumu, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā divas reizes gadā – līdz 1.septembrim par laikposmu no 1.janvāra līdz 31.jūlijam un līdz 1.februārim par laikposmu no iepriekšējā gada 1.augusta līdz 31.decembrim. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apkopo un izvērtē pašvaldību iesniegtos pieteikumus un sagatavo līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – līdz 20.septembrim par laikposmu no 1.janvāra līdz 31.jūlijam un līdz 20.februārim par laikposmu no iepriekšējā gada 1.augusta līdz 31.decembrim.

74. Ar arestēto mantu, kura tiek glabāta aģentūrā vai iestādes glabātavā, ar mantu, kurai atcelts arests, vai ar mantu, kuru pārvietot nav iespējams, vai nekustamo īpašumu rīkojas saskaņā ar šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteikto kārtību, ciktāl tā nav pretrunā ar šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem.

75. Aģentūra ieskaita un glabā līdzekļus, kas gūti, realizējot arestēto mantu, šim mērķim atvērtā deponēto līdzekļu kontā līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā par rīcību ar tiem.

76. Ja arestēto mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, konfiscē, ar to rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

VI. Noslēguma jautājums

77. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumus Nr.726 ''Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 155.nr.; 2008, 143.nr.; 2010, 25.nr.; 2011, 3., 98.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1025

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1025

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

 

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1025

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

 

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1025

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1025

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis