Ministru kabineta noteikumi Nr.1027

Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 42.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 25.panta trešo daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 207.nr.; 2009, 103., 206.nr.; 2010, 40.nr.) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt noteikumu tekstā:

1.1.1. vārdus "brāļi un māsas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas)" (attiecīgā locījumā);

1.1.2. vārdus "audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa" (attiecīgā locījumā);

1.2. aizstāt 4.punktā vārdus "kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu" ar vārdiem "kuras darbības teritorijā deklarēta audžuģimenes dzīvesvieta (turpmāk – audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa)";

1.3. izteikt 7.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Kopējais bērnu skaits, kas atrodas audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par sešiem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni), izņemot gadījumu, ja audžuģimenē vienlaikus ievieto sešus vai vairāk brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas).";

1.4. papildināt noteikumus ar 7.¹ un 7.² punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) ievietot audžuģimenē kopā. Šķirot bērnus, bāriņtiesa nodrošina, lai bērni ārpusģimenes aprūpē varētu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām).

7.² Ja brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) tiek šķirti, audžuģimene nodrošina iespēju audžuģimenē ievietotajam bērnam uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām).";

1.5. izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Ja audžuģimene maina deklarēto dzīvesvietu, bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā iepriekš bija deklarēta audžuģimenes dzīvesvieta, triju darbdienu laikā pēc informācijas par dzīvesvietas maiņu iegūšanas nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā deklarēta audžuģimenes jaunā dzīvesvieta, audžuģimenes lietas materiālu kopijas.";

1.6. izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Lēmums par audžuģimenes statusu";

1.7. svītrot 11.punkta trešo teikumu;

1.8. izteikt 12.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.3. sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;";

1.9. papildināt noteikumus ar 12.5. un 12.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.5. atcelts no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu pildīšanas dēļ;

12.6. zaudējis audžuģimenes vai viesģimenes statusu, jo nav pildījis pienākumus atbilstoši bērna interesēm.";

1.10. papildināt noteikumus ar 14.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.5. nosūta laulātos (personu) pie psihologa, kurš sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.";

1.11. svītrot 15.punktā vārdus "Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem";

1.12. papildināt noteikumus ar 16.¹ punktu šādā redakcijā:

"16.¹ Audžuģimene reizi trijos gados papildina zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, apgūstot audžuģimenes papildu apmācības programmu, kuras apjoms ir 24 akadēmiskās stundas (5.pielikums). Pēc mācību beigām audžuģimene saņem apliecību par apmācības programmas apguvi.";

1.13. aizstāt 17.punktā vārdus "par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai) vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu" ar vārdiem "par audžuģimenes statusu";

1.14. svītrot 18.punkta pirmo teikumu;

1.15. izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

"21. Lēmumu par audžuģimenes statusu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta laulāto (personas) dzīvesvieta. Ja laulāto dzīvesvieta deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par audžuģimenes statusu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta viena no laulāto dzīvesvietām un laulātie faktiski dzīvo.";

1.16. papildināt II nodaļu ar 23.¹, 23.², 23.³ un 23.⁴ punktu šādā redakcijā:

"23.¹ Ja audžuģimene bez pamatota iemesla 12 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu, atsakās uzņemt bērnu, bāriņtiesa atkārtoti lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

23.² Audžuģimene triju darbdienu laikā informē bāriņtiesu par:

23.² 1. spēkā stājušos spriedumu par laulības šķiršanu;

23.² 2.  stāšanos laulībā, ja audžuģimenes statuss piešķirts personai;

23.² 3.  spēkā stājušos tiesas spriedumu par otra laulātā atzīšanu par rīcībnespējīgu;

23.² 4.  spēkā stājušos tiesas spriedumu par pazudušā otra laulātā izsludināšanu par mirušu;

23.² 5.  otra laulātā nāvi;

23.² 6.  otra laulātā izsludināšanu meklēšanā;

23.² 7.  otra laulātā ilgstošu prombūtni, kas ilgāka par gadu un nav saistīta ar brīvības atņemšanu vai atrašanos apcietinājumā;

23.² 8.  otra laulātā sodīšanu par noziedzīgu nodarījumu ar brīvības atņemšanu vai atrašanos apcietinājumā;

23.² 9. citu informāciju, kas būtiski ietekmē laulāto (personas) spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.

23.³ Bāriņtiesa mēneša laikā pēc šo noteikumu 23.² punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē to, pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus, kā arī:

23.³ 1. izvērtē laulāto (personas) motivāciju būt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas turpmāk pienācīgi aprūpēt bērnu;

23.³ 2. noskaidro laulāto (personas) materiālo stāvokli;

23.³ 3. noskaidro laulāto (personas) viedokli par spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus;

23.³ 4.  nosūta laulātos (personu) pie psihologa atzinuma saņemšanai par spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus;

23.³ 5. ja nepieciešams, iegūst citu būtisku informāciju.

23.⁴ Pamatojoties uz šo noteikumu 23.³ punktā minēto izvērtējumu, bāriņtiesa 10 darbdienu laikā lemj par audžuģimenes statusu.";

1.17. izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

"26. Laulātajiem (personai), kas veikuši audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem, ja bāriņtiesa atbilstoši Civillikuma 235.pantam par piemērotu aizbildņa pienākumu veikšanai nav atzinusi kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem. Prioritārās tiesības kļūt par bērna adoptētāju, iesniedzot adopcijas pieteikumu bāriņtiesā, izmantojamas pirms bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, iesniegusi informāciju par adoptējamo bērnu Labklājības ministrijā.";

1.18. papildināt noteikumus ar 28.¹ punktu šādā redakcijā:

"28.¹ Bāriņtiesa pirms bērna ievietošanas audžuģimenē sniedz audžuģimenei rakstisku informāciju par bērna emocionālo un veselības stāvokli, apstākļiem, kādos bērns atradies pirms ievietošanas audžuģimenē, apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu pienācīgi bērnu aprūpēt, par saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām) un citiem radiniekiem vai bērnam tuvām personām. Audžuģimenei ir pienākums 10 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.";

1.19. izteikt 29.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"29. Ievietojot bērnu audžuģimenē vai mēneša laikā pēc bērna ievietošanas audžuģimenē, ja ievietošanas brīdī bāriņtiesas rīcībā nav minēto dokumentu, bāriņtiesa audžuģimenei izsniedz šādus bērna dokumentus (ja tādi ir):";

1.20. izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

"34. Audžuģimenei ir pienākums novērot katra audžuģimenē ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību. Bērna psihofizioloģiskās attīstības pārskatu (4.pielikums) audžuģimene bāriņtiesā iesniedz piecu darbdienu laikā pēc bērna uzņemšanas audžuģimenē, pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem, kā arī piecu darbdienu laikā pēc uzturēšanās beigām audžuģimenē. Minēto pārskatu bāriņtiesa, ja nepieciešams, var pieprasīt arī biežāk.";

1.21. papildināt noteikumus ar 36.8.apakšpunktu šādā redakcijā:

"36.8. tās rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt bērna turpmāko aprūpi.";

1.22. papildināt IV nodaļu ar 40.¹ punktu šādā redakcijā:

"40.¹ Bāriņtiesa, izvērtējot bērna intereses un audžuģimenes spējas, var uzdot audžuģimenei pārstāvēt bērna atsevišķas personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Pilnvarojums neatbrīvo bāriņtiesu no noteiktās atbildības par bērnu interešu un tiesību aizstāvību.";

1.23. aizstāt 43.1.apakšpunktā vārdus un skaitli "nedrīkst būt mazāks par 27 latiem mēnesī" ar vārdiem "mēnesī nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam";

1.24. svītrot 45.2.apakšpunktā skaitli un vārdus "27 lati mēnesī".

1.25. aizstāt 2.pielikuma I nodaļas 2.punktā skaitli "60" ar skaitli "68";

1.26. izteikt 2.pielikuma II un III nodaļu šādā redakcijā:

"II. Mācību plāns

III. Mācību programmas īstenošanai nepieciešamā pedagoga kvalifikācija

1.27. papildināt noteikumus ar 5.pielikumu šādā redakcijā:

"5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1036

Audžuģimenes papildu apmācību programma

I. Mācību programmas apraksts

1. Programmas īstenošanas ilgums – 24 akadēmiskās stundas.

2. Apmācības forma – klātiene.

3. Dokuments, kas apliecina programmas apguvi, – apliecība par audžuģimenes papildu apmācību programmas apguvi.

4. Programmas pamatmērķis – papildināt audžuģimenes zināšanas, kas nepieciešamas, lai profesionāli pildītu audžuģimenes pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi".

II. Mācību plāns

III. Mācību programmas īstenošanai nepieciešamā pedagoga kvalifikācija

2. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

3. Šo noteikumu 1.5.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministre I.Viņķele