Frakciju viedokļi pēc 2011. gada 22. decembra sēdes

I.Druviete (VIENOTĪBA):

Esiet sveicināti šajā Ziemassvētku priekšvakarā! Šī diena atmiņā paliks ar izšķirīgo balsojumu par piedāvātajiem grozījumiem Satversmē. Saeimas vairākums pauda stingru pārliecību, ka Latvijā vienīgajai valsts valodai ir jābūt latviešu valodai, jo Latvija ir latviešu tautas pašnoteikšanās rezultātā izveidota valsts, latviešu valoda ir mūsu valsts konstitucionālais pamats, un Latvija ir vienīgā vieta, kur latviešu valoda var attīstīties, kur latviešu nācija pilnā mērā var īstenot savas lingvistiskās tiesības.

Esmu gandarīta, ka Saeimas balsojums bija pārliecinošs, esmu gandarīta par to, ka valsts likumdevējs ir paudis stingru atbalstu mūsu Satversmē iedibinātajam vienīgās valsts valodas principam, un esmu pārliecināta, ka referendumā tauta paudīs skaidru "nē" latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa apšaubīšanai.

Bet nozīme ir ne tikai tam, kas ir ierakstīts mūsu Satversmē, nozīme ir ne tikai tam, kas ir ierakstīts mūsu Valsts valodas likumā, bet arī tam, kā mēs šo latviešu valodas, valsts valodas, statusu apstiprinām visās dzīves jomās. Arī izglītībā.

Un tāpēc kā ļoti nozīmīgus es gribu pieminēt Saeimas noraidītos priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, kur no 13 priekšlikumiem 12 skāra tieši valodas jautājumus.

Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija bija iesniegusi grozījumus, kas varētu radikāli mainīt latviešu valodas prioritāti tik svarīgā sociolingvistiskajā jomā kā izglītība, paredzot atteikšanos no latviešu valodas monopola valsts augstskolās, paredzot mūsu bilingvālās izglītības principu pārskatīšanu un arī atteikšanos no nepieciešamā saskaņojuma skolu direktoru iecelšanā pašvaldības izglītības iestādēs.

Debates šodien bija konstruktīvas, jo mums ir jāpārvar pašreiz valdošā nelabvēlīgā tendence veidot tā sauktos protesta demonstratīvos balsojumus. Tā ir spēlēšanās ar nopietnām lietām. Mēs nedrīkstam runāt par referendumu saistībā ar valsts valodas statusu, aizbildinoties, ka runa jau nav par valodu, runa varbūt ir par imigrāciju, par demogrāfiju, par Latvijas Krājbankas krahu. Nē, ja mēs balsojam par valodu, tad mēs savu attieksmi izsakām pret valodu, nespēlējamies ar nopietnām lietām un neapdraudam mūsu valsts pamatus.

Tādēļ šī diena pilnīgi noteikti ir nostiprinājusi mūsu valsts valodas politikas principus un skaidri paudusi parlamenta vairākuma gribu stingri pastāvēt uz valsts valodas prioritāti Latvijā.

Vēl varu pieminēt, ka Saeima skatīja arī priekšlikumu par sabiedrisko organizāciju un cilvēku grupu iniciatīvu likumdošanas jautājumos, daudz apspriežot problemātisko parakstu daudzuma slieksni – 5000, kas, manuprāt, ir par zemu, apspriežot vecuma slieksni – 16 gadi, kas arī ir visai problemātisks jautājums. Pie šā jautājuma Saeima atgriezīsies arī turpmāk.

Tātad Ziemassvētku priekšvakarā mēs esam stiprinājuši mūsu valsts valodu. Gatavosimies mūsu valsts valodas aizstāvībai ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un novēlu visiem klausītājiem priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu un pārliecību par savas valsts nākotni.

D.Kazāka (ZRP):

Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāti nobalsoja "par" Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto Latvijas valsts pamatu – latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda sākotnēji nebija iestrādāta Latvijas Republikas Satversmes normu tekstā. Satversmes 4.pants spēkā esošajā redakcijā tika pieņemts 1998.gadā, taču tas nebūt nenozīmē, ka tika pieļauta divu vai vairāku valsts valodu pastāvēšana Latvijas valstī. Gluži pretēji! Satversmes tēviem latviešu valodas kā nacionālas Eiropas valsts valodas vērtība bija pašsaprotama. Latvijas Republika ir dibināta kā nacionāla valsts, un to ir veidojuši latvieši un Latvijā dzīvojošās mazākumtautības plecu pie pleca. Arī Latvijas valstiskums tika atjaunots, latviešiem un mazākumtautībām kopā iestājoties par demokrātiskas valsts vērtībām un padomju režīma sagraušanu. Un tieši latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī mazākumtautībām, kas 20.gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados Latvijā bija ceturtā daļa no visiem iedzīvotājiem, ir ielikta valsts dibināšanas šūpulī kā kodols, kam jāsaliedē sabiedrība un jāveicina kopīga saprašanās citam ar citu.

Zatlera Reformu partija šodien balsoja "pret" likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām, kad Saeimas sēdes kārtībā balsojumam tika nodots Satversmes grozījumu projekts, kuru bija iesnieguši 187 tūkstoši, bet 378 vēlētāji bija balsojuši "pret" minēto grozījumu izdarīšanu. Ar savu balsojumu "pret" mēs apliecinājām vienu no svarīgākajiem Zatlera reformu partijas dibināšanas pamatprincipiem. Visi ir mūsējie, kas godā un ciena latviešu valodu, tādēļ, sargājot Latvijas valsts pamatlikumu, Satversmi, un godājot un cienot latviešu valodu, mēs aicinām visus iestāties "par" neatkarīgi no katra iedzīvotāja dzimtās valodas, piedalīties un nobalsot "par" latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un kā Latvijas kopīgo vērtību.

Mums ir jāpārtrauc dalīt Latvijas pilsoņus pēc viņu etniskās izcelsmes labajos un ne tik labajos, pareizajos un mazāk pareizajos. Nevaram vairs atļauties neveidot dialogu un krāt aizvainojumu sevī. Latvijas valsts izaugsme šajā globālo izaicinājumu pilnajā laikā ir mūsu visu kopīgs pienākums. Tāpēc šodien, neskatoties uz to, kāda bija katra Latvijas pilsoņa sākotnējā motivācija, parakstoties par piedāvātajiem Satversmes grozījumiem, Zatlera Reformu partija aicina ne vien latviešus, bet it īpaši visus Latvijā dzīvojošos mazākumtautību pārstāvjus vienoties un nākt balsot "par" kopīgu izaugsmi mūsu kopīgajā Latvijas zemē, mūsu kopīgajā Latvijā un mūsu kopīgajā valstī.

Lūdzu, atbalstīsim latviešu valodu arī referendumā!

A.Brigmanis (ZZS):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien nobalsoja "pret" iesniegtajām izmaiņām Satversmē, kas skāra valsts valodu. Būtu vietā tiešām precīzāk paraksturot, ko tad šie grozījumi paredzēja. Pir­mām kārtām tie, protams, paredzēja, ka otrā valsts valoda līdz ar to mums būtu krievu valoda. Tie paredzēja to, ka arī deputātam, nododot zvērestu, zvērestā būtu jāpiemin arī krievu valoda, ka viņš to aizsargās un tātad iestāsies par to. Tie paredzēja to, ka arī pašvaldībās ir atvērts ceļš krievu valodai. Tie galu galā paredzēja arī to, ka ir tiesības atbildēt iesniedzējam arī krievu valodā.

Es gribu pateikt to, ka Zaļo un Zemnieku savienība nekad nav vērsusies pret valodu kā tādu, bet mums ir jāsaprot tas, ka šeit ir Latvijas valsts – vienīgā vieta pasaulē, kur valsts valoda ir tikai latviešu valoda, un par to Zaļo un Zemnieku savienība stingri iestājas arī šodienas balsojumā.

Mēs redzam to un aicinām ikvienu pilsoni pildīt savu pienākumu un doties uz šo referendumu noliktajā laikā, paust skaidru attieksmi pret šo jautājumu un balsot pret to, ka būtu otra valsts valoda, un tādējādi apliecināt, ka mums, visiem iedzīvotājiem Latvijā, ir svēts šis mūsu simbols – latviešu valoda –, un stingri par to iestāties.

Es domāju, ka ir svarīgi jautājumi, kas mūs un jebkuru iedzīvotāju gaida nākamajā gadā. Ir runa par mūsu labklājību, mūsu ekonomiku, mūsu dzīves līmeni. Es šeit negribu dalīt sajūsmu, ko pauž premjers un finanšu ministrs Vilks, par it kā mūsu sasniegumiem sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu, jo misija ir beigusies un līdz ar to problēmas ir aiz muguras.

Tieši otrādi! Es gribu uzsvērt, ka šī finansiālā neatkarība ir ļoti iluzora. Mums stāv priekšā ļoti smags, grūts darbs reālās naudas atdošanai atpakaļ aizdevējiem. Mums priekšā stāv ļoti smaga kontrole no Eiropas Savienības finanšu struktūru puses; to paredz panāktā it kā vienošanās Eiropā par šo uzraudzību pār finansiālo situāciju. Mēs esam par finanšu disciplīnu, bet mēs esam arī par to, ka Latvijai kā valstij ar savu valūtu, ar savu finansiālo situāciju ir jābūt arī savai neatkarīgai politikai. Mēs galīgi nepiekrītam tam, ka šajā situācijā mums galīgi ielien iekšā un kontrolē mūs svešzemju finansisti.

Tāpēc mēs šo jautājumu ļoti rūpīgi skatīsim, kad mums šis jautājums šeit uz vietas būs apspriežams. Valsts finansiālā neatkarība zināmā mērā ir saistīta ar valsts praktisko neatkarību.

Šajā brīdī, kad jau sāk iedegties Ziemas­svētku svecītes, kad mājās jau ir Ziemas­svētku eglītes un kad ir arī parādījies pirmais sniegs Latvijas rajonos, gribas novēlēt no Zaļo un Zemnieku savienības puses visiem mūsu radioklausītājiem priecīgus un gaišus šos Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu. Lai veicas mums nākamajā gadā labāk nekā šogad!

V.Agešins (SC):

Šodien es politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas vārdā vēlos īsi un kodolīgi pastāstīt par jau padarīto 11.Saeimā. Runāšu tikai par labiem darbiem, un vēlos pieminēt divas lietas.

Pirmām kārtām jāteic, ka Saeima šodien tomēr nolēma turpināt izskatīt un pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja iepriekšējā parlamenta neizskatītos Civilprocesa likuma grozījumus, kuri paredz iespēju piespiedu kārtā pārdot ieķīlātu nekustamo īpašumu un vēl pirms hipotekāro prasību apmierināšanas ļaut piedzīt komunālo maksājumu parādus. Iepriekšējās divās Saeimas sēdēs pēc koalīcijas deputātu liekulīga lūguma likumprojekts tika izņemts no darba kārtības.

Problēmas ar siltumapgādes, gāzes piegādes, ūdensapgādes un citu pakalpojumu apmaksas parādiem radušās tieši daudzdzīvokļu mājās, kur atsevišķu ļaunprātīgu nemaksātāju dēļ cieš pārējo dzīvokļu iemītnieki, kas ir spiesti segt kaimiņu parādus, jo pretējā gadījumā pakalpojums tiek atslēgts visai mājai.

Likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka laika periodā līdz 2014.gada 31.decembrim prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: vispirms apmierinās to darbinieku prasījumus par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītos sociālās apdrošināšanas maksājumus; tiks apmierināti prasījumi par nodokļa maksājumiem par šo nekustamo īpašumu; tiks apmierināti prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas piedziņu, maksas piedziņu par dzīvokļa īpašniekam piegādāto siltumenerģiju vai dabasgāzi, ja tā paredzēta apkures un karstā ūdens sagatavošanai; tiks apmierināti prasījumi par dzīvojamās mājas koplietošanas vajadzībām paredzētā aukstā ūdens un elektro­enerģijas maksas piedziņu, kā arī par nodrošinātu kanalizācijas, asenizācijas un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksas piedziņu, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no naudas, kas saņemta par pārdoto, ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu. Un pēc tam tiks apmierinātas zemesgrāmatā ierakstītas reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš, ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi, pēc tiem – pirmtiesības un pārējie prasījumi.

Vienkāršā valodā runājot, es ceru, ka šis likumprojekts atvieglos cilvēku dzīvi, jo mēs esam pārliecināti, ka godprātīgiem maksātājiem nav jāmaksā par savu kaimiņu parādiem.

Otrām kārtām man ir liels prieks par to, ka šajā sasaukumā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Šie grozījumi stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Likums paredz līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos un pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Man ir liels prieks, ka metalurgiem, ķīmiķiem un citiem cilvēkiem, kuri savulaik strādājuši sevišķi smagos darba apstākļos, tagad būs nodrošināta iespēja doties pensijā pirms termiņa. Šīs likuma normas pilnībā atbilst politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" programmai un nostājai.

Ir Ziemassvētku laiks, un es uzskatu, ka pietiek tracināt Latvijas cilvēkus, gan latviešus, gan tos, kuri pārstāv mazākumtautības. Mēs, "Saskaņas Centrs", esam savas valsts patrioti un mums rūp Latvijas nākotne, jo šī ir zeme, kur dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Pēdējo 20 gadu laikā pie varas esošie ir pieļāvuši desmitiem kļūdu ekonomikas, finanšu, sociālajā jomā. Drīz visiem kļūs skaidrs, ka viņi ir pieļāvuši arī desmitiem kļūdu nacionālajā politikā. Es zinu, ka ne jau tādu jūs gribat redzēt mūsu valsti. Katram cilvēkam gribas dzīvi ar stabiliem ienākumiem, laimīgu ģimeni, pārliecību par nodrošinātu nākotni. Vienkārši dzīvot, lai katru dienu nebūtu jāsaskaras ar netaisnību.

Es pateicos, ka uzklausījāt mani, un es ticu, ka jūs vēlaties, lai mūsu valsts un tās iedzīvotāji dzīvotu labāk. Es droši zinu, ka tas ir sasniedzams tikai tad, ja tiek strādāts savstarpējas uzticības gaisotnē.

Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – jaunais 2012.gads! Domāsim labas domas, darīsim labus darbus!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK):

Šodien Saeima vairākos balsojumos – pat vairākos, ne tikai vienā! – nosargāja Latvijas valsts valodas statusu, jo valoda ir valstiskais pamats. Latviešu valoda ir un būs nosargāta, un, kamēr Nacionālā apvienība būs Saeimā, mēs cīnīsimies par šīs valodas statusa nostiprināšanu.

Taču vienlaikus ir process, kas rada bažas. Proti, diskusijā par Valsts valodas likuma sakarā faktiski provokatoriski ierosināto referendumu arvien vairāk pieaug sabiedrības neiecietība, arvien asāki kļūst komentāri internetā, un tas, protams, nav tas, uz kurieni mums jāvirzās. Un tāpēc es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka Saeima šodien otrajā lasījumā apstiprināja Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, kas paredz Sabiedrības saliedētības komisijas izveidošanu jeb faktiski Pilsonības likuma izpildes komisijas pārveidošanu par šādu komisiju. Tā bija viena no mūsu prioritātēm, veidojot šo valdību un šīs Saeimas komisijas. Es domāju, ka Ilmārs Latkovskis šajā komisijā jau šobrīd ir uzsācis ļoti labu dialogu, kam vajadzētu sekmēties gan visas sabiedrības mērogā, gan arī Saeimas darbā.

Es domāju, ka – varbūt par spīti šīm asajām diskusijām! – Saeimai bija šodien arī ļoti laba diskusija par Civilprocesa likumu, par šīm parādnieku problēmām. Ir skaidrs, ka mums ir jāmeklē tāds risinājums, kas nav tikai komercbanku lobiju interesēs, bet kas atrisina gan iedzīvotāju, gan namu apsaimniekotāju jautājumus un faktiski nenoved pie tā, ka vienkārši iedzīvotāji tiek atslēgti no siltuma.

Šodien Saeima nolēma nevirzīt tālākai skatīšanai likumprojektu "Atjaunojamās enerģijas likums", pret ko varbūt ir divējāda attieksme, jo, no vienas puses, likumprojekts tiešām nebija izcili sagatavots un tajā bija daudzas pretrunas un problēmas, taču, no otras puses, šie jautājumi ir ļoti svarīgi, un mēs ceram tos atrisināt, un Nacionālās apvienības viena no prioritātēm nākamajā gadā būs virzīt varbūt jau plašākā mērogā ne tikai atjaunojamās enerģijas, bet zaļās ekonomikas jautājumus, kuru atrisināšana faktiski nodrošinātu vai veicinātu valstī labklājību.

Un vēl viens svarīgs punkts, pēdējais, ko gribu pieminēt. Šodien mēs atbalstījām Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, kuri paredz iedzīvotājiem plašākas demokrātijas tiesības attiecībā uz likumprojektu un ierosinājumu iesniegšanu Saeimā.

Gribu novēlēt visiem Latvijas iedzīvotājiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu. Lai Jaunais gads būtu stabils, drošs! Lai tas katram no jums ir labāks nekā šis, aizvadītais!