Ministru kabineta noteikumi Nr.1032

Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 50.§)

Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 22.panta otrās daļas 2.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības atkritumu poligonu ierīkošanai, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai un šo poligonu un izgāztuvju slēgšanai un rekultivācijai;

1.2. kārtību, kādā slēdz un rekultivē atkritumu poligonus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. inertie atkritumi – atkritumi, ar kuriem nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, tie nešķīst, nedeg vai ar tiem nenotiek cita veida fizikālas vai ķīmiskas reakcijas, tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, kā arī nerada draudus cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. Atkritumu izskalošanās ir nebūtiska, atkritumos esošo piesārņojošo vielu saturs un infiltrāta ekotoksiskums ir nebūtisks un neapdraud virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;

2.2. bioloģiski noārdāmie atkritumi – atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos;

2.3. šķidrie atkritumi – atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī, tajā skaitā notekūdeņi, izņemot dūņas;

2.4. infiltrāts – jebkurš šķidrums, kurš veidojas, izsūcoties cauri poligonā vai izgāztuvē apglabātajiem atkritumiem, un tiek uzkrāts atkritumu poligonā vai izgāztuvē vai tiek novadīts no tās;

2.5. poligonu gāzes – visas gāzes, kuras radušās apglabāto atkritumu sadalīšanās procesos;

2.6. rekultivācija – ar atkritumiem piesārņotā teritorijā slēgtā poligonā, slēgtā poligona daļā vai izgāztuvē veicamu pasākumu komplekss, lai novērstu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un nodrošinātu ar atkritumiem piesārņotas teritorijas iekļaušanos apkārtējā ainavā;

2.7. eluāts – šķidrums, kas iegūts laboratorijā, veicot atkritumu izskalošanās pārbaudes;

2.8. atkritumu apstrāde – fizikāli, termiski, ķīmiski, mehāniski (arī šķirošana) vai bioloģiski procesi, kuros mainās atkritumu īpašības, samazinās to apjoms vai bīstamība, tiek paātrināta sadalīšanās vai veicināta atkritumu pārstrāde un reģenerācija;

2.9. operators – fiziskā vai juridiskā persona, kura apsaimnieko poligonu vai izgāztuvi;

2.10. savrupa apdzīvota vieta – apdzīvota vieta, kurā nav vairāk par 500 iedzīvotājiem un ne vairāk kā pieci iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, un tās attālums līdz tuvākajai pilsētu aglomerācijai, kurā uz kvadrātkilometru ir vismaz 250 iedzīvotāju, nav mazāks par 50 kilometriem vai arī šī pilsētu aglomerācija sliktu meteoroloģisko apstākļu dēļ ievērojamu gada daļu ir grūti sasniedzama pa ceļu;

2.11. pazemes glabātava – pastāvīga atkritumu glabāšanas vieta dziļos ģeoloģiskos dobumos, piemēram, sāls vai kālija raktuvēs;

2.12. mājsaimniecības atkritumi – mājturības atkritumi vai jebkuri citi atkritumi, kas pēc to īpašībām vai sastāva ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem.

3. Noteikumi attiecas uz poligoniem un izgāztuvēm, ieskaitot atkritumu rašanās vietas, kurās atkritumu radītājs tos apglabā, kā arī speciāli aprīkotas vietas atkritumu uzglabāšanai, kur atkritumi tiek glabāti ilgāk par gadu, izņemot:

3.1. atkritumu izkraušanas vietas, kur tos sagatavo pārvadājumiem reģenerācijai, pārstrādei, apstrādei vai apglabāšanai citur;

3.2. vietas, kur atkritumi tiek uzglabāti pirms to apglabāšanas, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par gadu, un vietas, kur atkritumi tiek glabāti pirms to apstrādes vai pārstrādes, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par trim gadiem;

3.3. notekūdeņu dūņu, gultnes padziļināšanas dūņu un līdzīgu materiālu iestrādi augsnē mēslošanai vai labiekārtošanai;

3.4. inerto atkritumu izmantošanu teritoriju labiekārtošanā, ja šie atkritumi ir piemēroti attiecīgajam nolūkam vai arī būvdarbiem poligonos;

3.5. dūņu izvietošanu gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm, no kurām tās ir izņemtas, padziļinot gultni, vai arī izvietošanu virszemes ūdeņos, ieskaitot gultni un tās pamatni, ja dūņas nav bīstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus;

3.6. derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes, ieguves, apstrādes un glabāšanas gaitā, kā arī karjeru darbības laikā radušās nepiesārņotas augsnes vai inerto atkritumu apglabāšanu, ja tos glabā uz vietas un ja atkritumi nav bīstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus.

4. Atkritumu poligonus iedala šādās kategorijās:

4.1. bīstamo atkritumu poligoni;

4.2. sadzīves atkritumu poligoni;

4.3. inerto atkritumu poligoni.

2. Poligonu būvniecība

5. Poligona ierīkošanas vietu izvēlas saskaņā ar tās pašvaldības teritorijas plānojumu, kuras teritorijā paredzēts būvēt poligonu. Poligona būvniecības vietu izvēlas, ņemot vērā:

5.1. attālumu no apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem, vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei, kā arī no ūdenstilpēm, ūdenstecēm un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm;

5.2. aprobežojumus visu veidu aizsargjoslās iespējamajā poligona būvniecības vietā;

5.3. ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus iespējamajā poligona būvniecības vietā;

5.4. iespējamās poligona būvniecības vietas applūšanas, nosēšanās, noslīdeņu vai nogruvumu varbūtību;

5.5. valdošo vēju virzienu attiecībā pret apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem un vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei;

5.6. paaugstinātas bīstamības objektu izvietojumu un to iespējamo nevēlamo ietekmi uz poligonu, kā arī poligona iespējamo ietekmi uz paaugstinātas bīstamības objektiem.

6. Poligonus aizliegts būvēt:

6.1. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

6.2. teritorijās, kurās visā poligona ekspluatācijas laikā maksimālo gruntsūdens līmeni nevar nodrošināt zemāku par vienu metru no poligona pamatnes;

6.3. aktīvā karsta zonās.

7. Ja poligona būvniecību pilnīgi vai daļēji paredzēts veikt par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības, tās dalībvalstu vai citu valstu finanšu līdzekļiem, projekta iesniedzējs pirms poligona vai tā kārtas būvniecības uzsākšanas sagatavo poligona būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. Pamatojumā ietverta:

7.1. informācija par reģionu, kurā paredzēts ierīkot poligonu savākto atkritumu apglabāšanai:

7.1.1. attiecīgās teritorijas apraksts, reģiona iedzīvotāju skaits un blīvums, kā arī uzņēmējdarbības veidi un infrastruktūras raksturojums;

7.1.2. atkritumu rašanās avoti, atkritumu daudzums un sastāvs, apglabājamo atkritumu veidi, attālums starp paredzamo poligona vietu un būtiskiem atkritumu rašanās avotiem, esošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

7.1.3. atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekonomiskie aspekti attiecīgajā teritorijā, arī esošā un plānotā tarifu sistēma;

7.1.4. prognozes par radīto un poligonā apglabājamo atkritumu daudzuma, sastāva un veidu maiņu poligona paredzamās darbības laikā;

7.1.5. atkritumu dalītas vākšanas, apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas, to ieviešanas un izmantošanas izmaksas;

7.1.6. sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, plānotā tarifu sistēma un tās ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju;

7.1.7. poligona būvniecības ieceres atbilstība reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem;

7.1.8. sabiedrības informēšana par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un uzdevumiem, kas jārisina tās ietvaros;

7.2. informācija par poligona būvniecības un ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanas iespējām, shēmu un prognozējamo darbu izpildes kalendāra grafiku;

7.3. informācija par iespējamo poligona būvniecības vietu:

7.3.1. atbilstība attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības programmai un teritorijas plānojumam, ja tādi ir izstrādāti;

7.3.2. inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes dati;

7.3.3. informācija par zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošiem dokumentiem;

7.3.4. zemes lietojuma veida maiņas nepieciešamība;

7.4. poligona ģenerālā plāna shēma, ieskaitot pievedceļus un ārējos inženiertīklus;

7.5. poligonā paredzamo būvju (arī vides aizsardzības inženierbūvju) apraksts;

7.6. poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plāns;

7.7. informācija par tiltiem, ceļiem un dzelzceļa tīklu, kā arī par citām komunikācijām, kas tieši ietekmē atkritumu plūsmu uz poligonu;

7.8. informācija par prognozējamām poligona ierīkošanas, apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles izmaksām;

7.9. informācija par iespējām nodrošināt līdzfinansējumu projekta īstenošanai;

7.10. informācija par paredzamā poligona atbilstību valsts un attiecīgajam reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam.

8. Saskaņā ar šo noteikumu 7.punkta prasībām izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu projekta iesniedzējs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Lai informētu pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais poligons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosūta tai projekta iesniedzēja izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mēneša laikā no tehniski ekonomiskā pamatojuma saņemšanas dienas to izvērtē un akceptē vai pieprasa noteiktā termiņā veikt labojumus.

9. Tehniski ekonomisko pamatojumu izmanto tehniskā projekta izstrādei.

10. Projekta iesniedzējs poligona tehnisko projektu izstrādā pēc tam, kad saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniski ekonomiskā pamatojuma akcepts, ja ir attiecināms šo noteikumu 7.punkts, pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu.

11. Izstrādājot poligona tehnisko projektu, ņem vērā šo noteikumu 3.nodaļā noteiktos poligona būvprojektēšanas nosacījumus. Būvprojektēšanas uzsākšanai ir nepieciešama informācija par hidroloģiskās, ģeoloģiskās, hidroģeoloģiskās un inženierģeoloģiskās izpētes rezultātiem un šādi dokumenti:

11.1. zemes īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti;

11.2. būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas protokols un attiecīgās pašvaldības lēmums par piekrišanu poligona būvniecībai;

11.3. situācijas plāns;

11.4. zemesgabala topogrāfiskais plāns;

11.5. plānošanas un arhitektūras uzdevums.

12. Poligona būvniecības tehnisko projektēšanu veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

13. Poligona būvdarbus veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Poligonu pieņem ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā.

14. Pirms poligona darbības uzsākšanas pārvalde veic poligona pārbaudi, lai novērtētu tā atbilstību izsniegtajai A vai B kategorijas atļaujai piesārņojošas darbības veikšanai.

3. Poligonu būvprojektēšanas nosacījumi

15. Projektētājs ir atbildīgs par būvprojektēšanas nosacījumu ievērošanu, sagatavojot būvprojektu. Projektētājs pieņem lēmumus par tehniskajiem risinājumiem būvprojektēšanas nosacījumu izpildei.

16. Poligona darbības nodrošināšanai būvprojektā paredz izveidot nepieciešamo infrastruktūru.

17. Poligona infrastruktūra ietver:

17.1. pievedceļu;

17.2. elektroapgādes līniju (kabeli);

17.3. elektronisko sakaru tīkla līniju;

17.4. ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi (ūdensvads un (vai) mākslīgā ūdenskrātuve);

17.5. atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonu;

17.6. iekšējos ceļus un laukumus;

17.7. atkritumu apglabāšanas zonu;

17.8. saimniecisko zonu, ieskaitot normatīvo aktu prasībām atbilstošas sadzīves telpas nodarbinātajiem;

17.9. infiltrāta attīrīšanas ietaises.

18. Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonā iekļauj:

18.1. kontrolpunktu, kas paredzēts:

18.1.1. atkritumu kravu reģistrēšanai, atkritumu vizuālajai pārbaudei, atkritumu kravu svēršanai un nosūtīšanai uz atkritumu apglabāšanas vai apstrādes vietu;

18.1.2. no poligona izbraucošā transporta pārbaudei un reģistrēšanai;

18.2. atkritumu apstrādes un šķirošanas iecirkni, kas nodrošināts ar:

18.2.1. notekūdeņu novadīšanas sistēmu;

18.2.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem parastā asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas slāni. Sadzīves un bīstamo atkritumu poligonam nodrošina, lai filtrācijas koeficients nebūtu lielāks par 10^–9 m/s, inerto atkritumu poligonam – ne lielāks par 10^–7m/s. Seguma slāņu sastāvu un biezumu nosaka būvprojektā;

18.2.3. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks pieņemti bioloģiski noārdāmie atkritumi;

18.2.4. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks veikta atkritumu šķirošana un presēšana;

18.3. transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un riepu dezinfekcijas laukumu.

19. Poligona pievedceļus projektē tā, lai atkritumu pārvadāšanas transports pēc iespējas netraucētu satiksmes drošību un neradītu neērtības apkārtnes iedzīvotājiem.

20. Iekšējos ceļus, kuri savieno atsevišķas poligona būves un nodrošina netraucētu un drošu transporta kustību poligonā, un laukumus, kas tiek izmantoti tehnoloģiskiem procesiem, projektē atbilstoši to izmantošanas mērķiem. Tiem var būt asfaltbetona, grants vai šķembu segums.

21. Būvprojektā atkritumu apglabāšanas zonu projektē ilgstošai un drošai atkritumu glabāšanai. Izstrādājot šīs zonas būvprojektu, paredz vienu vai vairākus atkritumu apglabāšanas nodalījumus, kur atkritumus izkrauj, blietē un apglabā.

22. Atkritumu apglabāšanas nodalījumu būvprojektā paredz:

22.1. speciāli izbūvētu pretfiltrācijas segumu atbilstoši šo noteikumu 24., 26. un 27.punkta prasībām;

22.2. infiltrāta un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

22.3. atkritumu gāzes savākšanas un novadīšanas sistēmu;

22.4. virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēmu;

22.5. pārvietojamos žogus ap atkritumu apglabāšanas nodalījumu;

22.6. aizsargvaļņus atbilstoši plānotajam atkritumu apglabāšanas augstumam.

23. Atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatne un iekšējās sienas ir no dabīga materiāla izolācijas slāņa, kurš atbilst šādām prasībām:

23.1. bīstamo atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā pieci metri, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10^–9 m/s;

23.2. sadzīves atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10^–9 m/s;

23.3. inerto atkritumu poligoniem izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā  10^–7 m/s.

24. Ja potenciālajā poligona būvniecības vietā nevar nodrošināt šo noteikumu 23.punktā minēto dabīga materiāla izolācijas slāni, atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatni un iekšējās sienas izklāj ar mākslīgi izveidotu izolācijas slāni, kura biezums ir ne mazāks kā 0,5 metri un kurš nodrošina, lai iežu filtrācijas koeficients atbilstu šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.

25. Poligonos virs dabīgā vai mākslīgā izolācijas slāņa ierīko mākslīgo hidroizolācijas slāni un vismaz 0,5 metrus biezu labi filtrējošas grunts vai materiāla slāni, kura filtrācijas koeficients ir vismaz 10^–3 m/s, ar drenu cauruļvadu vai drenu sistēmu infiltrāta savākšanai un novadīšanai, kā arī paredz drenāžas sistēmas skalošanas iespējas.

26. Infiltrātu novada ārpus atkritumu apglabāšanas nodalījuma uz infiltrāta uzkrāšanas ietaisēm. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises aprīko ar cauruļvadu un sūkņu sistēmu infiltrāta novadīšanai uz infiltrāta attīrīšanas ietaisēm poligonā. Lai samazinātu infiltrāta tilpumu, infiltrātu var izmantot izsmidzināšanai virs apglabātajiem atkritumiem. Infiltrāta uzkrāšanas ietaisēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās nodrošina infiltrāta ieplūdes apjoma mērīšanas aprīkojumu un infiltrāta paraugu ņemšanas iespēju. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises būvē no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla.

27. Infiltrāta attīrīšanas iekārtas projektē, ņemot vērā infiltrāta daudzumu un piesārņojuma svārstības atkarībā no nokrišņu daudzuma un gadalaika.

28. Poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē visiem sadzīves atkritumu poligoniem, kuros pieņem bioloģiski noārdāmus atkritumus. Savākto gāzi apstrādā un izmanto enerģijas iegūšanai. Ja savākto gāzi nevar izmantot enerģijas iegūšanai, to sadedzina.

29. Poligona gāzes savāc, apstrādā un izmanto tā, lai neradītu draudus cilvēka veselībai vai videi.

30. Saimnieciskajā zonā izvieto visus pārējos poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamos infrastruktūras elementus, kas ietver būves un inženierkomunikācijas.

31. Poligonu no apkārtējās teritorijas norobežo ar vismaz divus metrus augstu žogu. Pie poligona novieto informāciju par poligona operatoru, norādot operatora kontaktinformāciju (poligona adrese, kontakttālrunis, elektroniskā pasta adrese un interneta vietnes adrese) un poligona darba laiku (laiku, kad poligonā pieņem atkritumus). Visas ieejas poligonā norobežo ar barjeras veida vārtiem vai vārtiem, kuri ir slēgti laikā, kad poligonā nepieņem atkritumus.

32. Vietās, kur to nosaka būvprojektēšanas noteikumu prasības, ierīko apstādījumu joslu ap poligonu vai tā daļām.

4. Poligonu un izgāztuvju apsaimniekošana

4.1. Vispārīgās prasības atkritumu pieņemšanai poligonos un izgāztuvēs

33. Poligonos atļauts apglabāt tikai atkritumus, kas iepriekš ir tikuši apstrādāti un sagatavoti apglabāšanai, izņemot tādus inertus atkritumus, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, vai arī atkritumus, kuru apstrāde nesamazina to daudzumu vai iespējamo apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi.

34. Poligonos nedrīkst pieņemt apglabāšanai:

34.1. šķidros atkritumus;

34.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja sausnas saturs tajās ir mazāks par 15 %;

34.3. organiskos pārtikas rūpniecības atkritumus un koksnes apstrādes atkritumus, ja tie netiek kompostēti vai izmantoti atkritumu gāzes ieguvei;

34.4. atkritumus, kuri poligona apstākļos ir sprāgstoši, kodīgi, viegli uzliesmojoši vai ugunsnedroši atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

34.5. atkritumus, kuri rodas pēc cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpes un kuri ir infekciozi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

34.6. veselas nolietotas riepas un sasmalcinātas riepas, izņemot veselas nolietotas riepas, kuras tiek izmantotas inženiertehniskajiem darbiem poligonā vai izgāztuvē, velosipēdu riepas un riepas, kuru ārējais diametrs ir lielāks par 1400 mm;

34.7. atkritumus, kuri satur neidentificētas ķīmiskas vielas, kas radušās pētniecības, mācību vai tehniskajā darbā, kuru ietekme uz cilvēku un vidi nav zināma (vielu un produktu atlikumi no laboratorijām), atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

34.8. citus atkritumus, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

35. Aizliegts atkritumus sajaukt, lai panāktu to atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

36. Pirms atkritumu pieņemšanas operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu (1.pielikums), kurā ir sniegts apliecinājums, ka piegādātie atkritumi atbilst poligona darbībai izsniegtās atļaujas (A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai) nosacījumiem un šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4.apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem attiecīgajai poligonu kategorijai. Ja starp atkritumu piegādātāju un operatoru ir noslēgts līgums par atkritumu apglabāšanu poligonā, tad atkritumu apraksts ir viena no līguma sastāvdaļām. Līgumā norāda, kādā veidā puses pārbauda poligonā vai izgāztuvē piegādāto atkritumu atbilstību līgumā noteiktajām prasībām, kā arī rīcību gadījumos, ja piegādātie atkritumi neatbilst līguma prasībām. Ja minētais līgums nav noslēgts, par katru atkritumu kravu iesniedz atsevišķu atkritumu aprakstu.

37. Atkritumus pieņem apglabāšanai poligonā, ja tie atbilst:

37.1. attiecīgajam poligonam izsniegtās atļaujas nosacījumiem (par A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanu);

37.2. attiecīgajam atkritumu aprakstam;

37.3. šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4.apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

38. Atkritumu poligona operators pirms un pēc atkritumu izkraušanas poligonā vai izgāztuvē atkritumus pārbauda vizuāli, kā arī nodrošina atkritumu atbilstības pārbaudi, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam un šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4.apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

39. Lai noteiktu atkritumu atbilstību šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem, atkritumu paraugu ņemšanai un analīzēm izmanto šo noteikumu 2.pielikumā minētās atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes metodes. Atkritumu paraugu ņemšanu ķīmiskās analīzes atkritumu apraksta sagatavošanai un atbilstības pārbaudi veic laboratorijas, kuras ir akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (turpmāk – akreditācijas birojs) atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kurām publicēta informācija akreditācijas biroja mājaslapā internetā www.latak.lv, vai laboratorijas un institūcijas, kam attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir izsniegušas apliecinājumu vai apstiprinājumu atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām normām, kurš apliecina, ka attiecīgie pētījumi ir veikti un tiek uzraudzīti atbilstoši labas laboratorijas prakses prasībām.

40. Atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem (šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšnodaļa) nepārbauda:

40.1. šo noteikumu 60. un 68.punktā un 3.pielikumā minētajiem atkritumiem;

40.2. ja atkritumu aprakstā (1.pielikums) ir iekļauta visa nepieciešamā informācija par atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem;

40.3. ja laboratorija ir sniegusi rakstisku atzinumu, ka atkritumu analīžu veikšana nav iespējama vai arī nav pieejamas attiecīgas pārbaudes procedūras un kritēriji.

41. Lai pieņemtu apglabāšanai bīstamos atkritumus un pārbaudītu to atbilstību atkritumu aprakstam, bīstamo atkritumu poligona operators nodrošina, ka pirms bīstamo atkritumu izkraušanas tiek ņemti to paraugi. Bīstamo atkritumu paraugus ņem un to analīzes veic laboratorijas. Pēc paraugu ņemšanas bīstamo atkritumu paraugus uzglabā vismaz mēnesi un šajā laikā nodrošina to analīžu veikšanu.

42. Ja konstatē, ka piegādātie atkritumi nav apglabājami poligonā, tos nodod atpakaļ piegādātājam. Operators par atkritumu neatbilstību atkritumu aprakstam nekavējoties rakstiski informē attiecīgo pārvaldi.

43. Poligona operators atkritumus apsaimnieko tā, lai:

43.1. nepieļautu virszemes ūdens un pazemes ūdens piesārņošanu;

43.2. mazinātu smakas un putekļu izplatīšanos;

43.3. novērstu atkritumu vieglās frakcijas izplatīšanos ar vēju;

43.4. mazinātu trokšņus;

43.5. novērstu putnu, grauzēju un insektu kaitīgo darbību;

43.6. nepieļautu aerosolu veidošanos;

43.7. nepieļautu ugunsgrēku, atkritumu pašaizdegšanos un bīstamo atkritumu noplūdi vai izbiršanu iesaiņojuma vai taras bojājuma dēļ.

44. Poligona kontrolpunktā reģistrētos un pieņemtos atkritumus nosūta uz šķirošanas, otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādes vai uzglabāšanas vietu vai krātuvi.

45. Poligona operators nodrošina nodarbinātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba drošību, kā arī apmācību par atkritumu apsaimniekošanas tehniskajiem jautājumiem. Bīstamo atkritumu poligona operators atbilstoši normatīvajiem aktiem par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai avārijas gadījumā nodrošina bīstamo atkritumu poligonu bīstamības samazināšanas pasākumu veikšanu.

46. Operators ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnālā (4.pielikums). Ja operators ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē elektroniski, reģistrētos datus reizi ceturksnī izdrukā. Operators pēc pieprasījuma atkritumu piegādātājam izsniedz rakstisku izziņu par katru atkritumu kravu, kura ir pieņemta apglabāšanai poligonā.

47. Divu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām poligona operators iesniedz gada pārskatu pārvaldē un pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas poligons. Pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi ir apglabāti attiecīgajā poligonā, gada pārskatu iesniedz pēc pieprasījuma. Gada pārskatā apkopo šādu informāciju:

47.1. poligonā pieņemto un apglabāto atkritumu daudzums un veidi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

47.2. no poligona izvesto atkritumu vai otrreizēji izmantojamo materiālu daudzums un veidi, kā arī pārstrādāšanas, uzglabāšanas vai apglabāšanas vietas;

47.3. atkritumu gāzes savākšanas sistēmas darbība un savāktie gāzes apjomi un sastāvs;

47.4. apglabāto atkritumu tilpuma mērījumi atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;

47.5. infiltrāta tilpuma mērījumu un sastāva analīžu rezultāti un no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vidē novadīto notekūdeņu analīžu rezultāti;

47.6. poligona apkārtējās teritorijas vides parametru mērījumi atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

48. Pārvalde apkopo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" gada pārskatos ietverto informāciju. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" nodrošina, lai attiecīgā informācija būtu pieejama sabiedrībai.

49. Lai samazinātu vides piesārņošanu, operators nodrošina vides stāvokļa monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām prasībām, kā arī vides aizsardzības inženierbūvju darbības pārbaudi un apkopi. Attiecīgo paraugu ņemšanu un ķīmiskās analīzes veic šo noteikumu 41.punktā minētās laboratorijas.

50. Pārvalde nosaka vietas poligona vai izgāztuves apkārtnē, kur veicami šo noteikumu 5.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 5.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamos pilno un nepilno ķīmisko analīžu parametru mērījumus un, ja nepieciešams, papildu parametrus.

51. Pirms poligonā uzsākta atkritumu apglabāšana, operators vismaz trijos kontroles urbumos nodrošina pazemes ūdeņu paraugu ņemšanu un šo noteikumu 50.punktā noteikto pilno ķīmisko analīžu veikšanu pazemes ūdeņiem, lai noteiktu kontroles vērtības salīdzināšanai ar turpmākajiem paraugiem. Minētos paraugus ņem šo noteikumu 39.punktā minētās laboratorijas atbilstoši standartam LVS ISO 5667–11:1993 "Ūdens kvalitāte – Paraugu ņemšana – 11.daļa: Norādījumi gruntsūdeņu paraugu ņemšanai".

52. Par poligona vai izgāztuves apkārtnē konstatēto vides piesārņojumu poligona vai izgāztuves operators vienas darbdienas laikā no piesārņojuma konstatēšanas brīža informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, kas piecu darbdienu laikā pēc operatora iesniegtās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par termiņiem un veicamajiem pasākumiem vides piesārņojuma cēloņu un tā radīto seku novēršanai un paziņo to attiecīgajam poligona vai izgāztuves operatoram. Poligona vai izgāztuves operators novērš vides piesārņojuma cēloņus un tā radītās sekas atbilstoši reģionālās vides pārvaldes lēmumā noteiktajiem pasākumiem un termiņiem.

53. Lai kontrolētu virszemes ūdeņu piesārņojumu poligona aizsargjoslā, ūdens plūsmas virzienā virspus un lejpus poligona ierīko vismaz divas paraugu ņemšanas vietas.

54. Lai kontrolētu pazemes ūdeņu piesārņojumu, poligona vai izgāztuves aizsargjoslā ierīko kontroles urbumu tīklu pazemes ūdeņu paraugu ņemšanai un līmeņu mērījumiem. Vismaz vienu urbumu gruntsūdens paraugu ņemšanai ierīko vietā, kur gruntsūdens plūst poligona vai izgāztuves virzienā, un vismaz divus urbumus – gruntsūdeņu noplūdes virzienā no poligona vai izgāztuves. Ja esošie dati un teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi liecina par artēzisko ūdeņu piesārņošanas iespēju, artēzisko ūdeņu kontrolei ierīko vismaz vienu dziļurbumu.

55. Operators nodrošina, lai katrā kontroles punktā, kas ierīkots, lai mērītu infiltrāta noplūdi no poligona, tiktu veikti infiltrāta tilpuma un sastāva mērījumi (5.pielikums), kā arī katrā atkritumu apglabāšanas nodalījumā ierīko poligona gāzes monitoringa sistēmu.

56. Poligona infiltrāta tilpuma aprēķiniem izmanto ūdens bilances metodi, ja operators nav uzstādījis šo noteikumu 28.punktā minēto infiltrāta apjoma mērīšanas aprīkojumu. Ūdens bilances aprēķināšanai izmanto datus no poligonam tuvāk esošās meteoroloģisko novērojumu stacijas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

4.2. Kritēriji atkritumu pieņemšanai sadzīves atkritumu poligonos

57. Sadzīves atkritumu poligonos atļauts apglabāt:

57.1. mājsaimniecības atkritumus;

57.2. stabilizētus, sacietējušus vai pārstiklotus, ķīmiski neaktīvus monolītus bīstamos atkritumus, ja šos atkritumus apglabā atsevišķi no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem un ja tie atbilst attiecīgajam poligonam izsniegtās atļaujas prasībām (par A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanu);

57.3. jebkuras citas izcelsmes sadzīves atkritumus, kas atbilst šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

58. Sadzīves atkritumu poligonos bez atbilstības pārbaudes šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām robežvērtībām pieņem:

58.1. mājsaimniecībās radušos sadzīves atkritumus, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

58.2. dalīti savāktos mājsaimniecībās radušos sadzīves atkritumus, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

58.3. līdzīgus citas izcelsmes sadzīves atkritumus.

59. Ģipsi saturoši sadzīves atkritumi apglabājami sadzīves atkritumu poligona krātuvē, kurā netiek apglabāti bioloģiski noārdāmi atkritumi.

60. Azbestu saturošus būvniecības atkritumus un citus azbestu saturošus atkritumus (turpmāk – azbestu saturoši atkritumi) bez papildu pārbaudēm var pieņemt un apglabāt sadzīves atkritumu poligonos (to atsevišķos nodalījumos) vai poligonos, kuros apglabā tikai azbestu saturošus atkritumus, ja tie atbilst šo noteikumu 57.2.apakšpunktā minētajām prasībām. Sadzīves atkritumu poligonu nodalījumos vai poligonos, kuros apglabā tikai azbestu saturošus atkritumus, ievēro šādas papildu prasības:

60.1. atkritumi nesatur citas bīstamas vielas, izņemot azbestu saistītā veidā, ieskaitot šķiedras, kuras ir saistītas ar saistvielu vai iepakotas plastmasas iepakojumā;

60.2. tiek pieņemti tikai azbestu saturošie atkritumi vai arī tos apglabā atsevišķā poligona nodalījumā, ja azbestu saturošos atkritumus apglabā sadzīves atkritumu poligonā;

60.3. azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas zona pirms katras atkritumu sablietēšanas tiek pārklāta ar izolējoša materiāla slāni, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos;

60.4. ja azbestu saturošo atkritumu iepakojums ir bojāts vai arī tie nav iepakoti, tos nekavējoties pārklāj ar izolējoša materiāla slāni. Pirms katras šo atkritumu sablietēšanas tos atkārtoti pārsedz ar izolējoša materiāla slāni un apsmidzina ar ūdeni vai infiltrātu, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos;

60.5. poligonu vai tā nodalījumu pēc pilnīgas aizpildīšanas nosedz ar noslēdzošo pārklājumu, lai novērstu azbesta šķiedru nokļūšanu vidē;

60.6. poligonā vai tā nodalījumā netiek veikti nekādi darbi, kas varētu izraisīt azbesta šķiedru nokļūšanu vidē;

60.7. pēc poligona slēgšanas saglabā poligona vai tā nodalījuma plānu, kurā ir norādīta azbestu saturošu atkritumu apglabāšanas vieta;

60.8. pēc poligona slēgšanas veic pasākumus, lai ierobežotu iespējamo zemes lietošanu un novērstu cilvēku nonākšanu saskarē ar atkritumiem.

61. Poligonā, kurā apglabā tikai azbestu saturošus būvniecības atkritumus, poligona operators pirms atkritumu pieņemšanas un pēc atkritumu izkraušanas poligonā atkritumus vai iepakotu atkritumu iepakojumu un marķējumu pārbauda vizuāli, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam.

62. Ja atkritumi neatbilst šo noteikumu 57.punktā minētajām prasībām, veic to ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai šie atkritumi atbilst šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kritērijiem atkritumu pieņemšanai sadzīves atkritumu poligonā.

4.3. Kritēriji atkritumu pieņemšanai inerto atkritumu poligonos

63. Inerto atkritumu poligonos ir atļauts apglabāt tikai inertos atkritumus.

64. Šo noteikumu 7.pielikumā minētos inertos atkritumus atļauts pieņemt inerto atkritumu poligonā bez atbilstības pārbaudes, ja no viena rašanās avota tiek piegādāts viens vai vairāki šo noteikumu 7.pielikumā minētie atkritumu veidi. Ja inertie atkritumi satur piemaisījumus (citus materiālus vai vielas) tādā daudzumā, ka pastāv atkritumu radītā piesārņojuma risks, šos atkritumus inerto atkritumu poligonā nepieņem.

65. Inerto atkritumu poligonā nepieņem būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumus, kas piesārņoti ar bīstamām vielām.

66. Ja atkritumu klase nav iekļauta šo noteikumu 6.pielikumā, veic to ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai atkritumi atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām robežvērtībām atkritumu pieņemšanai inerto atkritumu poligonā.

4.4. Kritēriji atkritumu pieņemšanai bīstamo atkritumu poligonos

67. Bīstamo atkritumu poligonā ir atļauts apglabāt tādu veidu bīstamos atkritumus, kuri ir minēti attiecīgajam poligonam izsniegtajā atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai un kuri atbilst šo noteikumu 8.pielikumā minētajiem kritērijiem.

68. Bīstamo atkritumu poligonā (papildus šo noteikumu 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55. un 56.punktā minētajām prasībām):

68.1. nosaka katra veida bīstamo atkritumu svaru;

68.2. pārbauda piegādāto bīstamo atkritumu atbilstību bīstamo atkritumu pārvadājumu reģistrācijas kartei–pavadzīmei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaiti, identifikāciju, marķēšanu un pārvadājumiem (arī pārrobežu pārvadājumiem);

68.3. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

68.4. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;

68.5. reizi gadā vai atbilstoši atkritumu aprakstā norādītajai informācijai pārbauda atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam un noteiktajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

69. Pieņemot bīstamos atkritumus apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonā, operators nodrošina ķīmisko analīžu veikšanu, lai noteiktu, vai atkritumi atbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām robežvērtībām.

5. Poligonu slēgšana

70. Reģionālā vides pārvalde pieņem lēmumu par poligona vai tā daļu slēgšanu, ja:

70.1. poligona projektētais tilpums, pamatojoties uz A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujā norādīto un gada pārskatā sniegto informāciju, ir aizpildīts;

70.2. beidzies A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujas termiņš un tas nav pagarināts;

70.3. tiek pārkāptas A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujā minētās prasības;

70.4. vides monitoringa dati liecina par vides stāvokļa pasliktināšanos un, turpinot poligona darbību, nav iespējams to novērst;

70.5. saņemts attiecīgā poligona operatora rakstisks lūgums, kurā ir sniegta informācija par poligona vai tā daļas slēgšanas iemesliem.

71. Gadījumos, kas noteikti normatīvajos aktos par normatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivāciju, pārvalde pēc poligona operatora vai pašvaldības rakstiska iesnieguma izdod tehniskos noteikumus pasākumiem, kas veicami poligona, tā daļas slēgšanai, rekultivācijai, monitoringam un darbībām pēc slēgšanas vai izgāztuves rekultivācijai, monitoringam un darbībām pēc slēgšanas.

6. Poligonu un izgāztuvju rekultivācija

72. Izgāztuves pēc to bīstamības un potenciāli radītā vides piesārņojuma un attiecībā pret rekultivācijas prasībām iedala trijās kategorijās:

72.1. I kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli nelielu risku;

72.2. II kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli vidēju risku;

72.3. III kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli lielu risku.

73. Pie I kategorijas pieder izgāztuves, kuras nerada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī ja:

73.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms nepārsniedz 50000 t (apmēram 100000 m³);

73.2. var konstatēt, ka apglabāti tikai sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži.

74. Pie II kategorijas pieder izgāztuves, kuras var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (augsni, pazemes un virszemes ūdeņiem un gaisu), to radītā negatīvā ietekme ir bijusi ilgstoša, kā arī ja:

74.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms nepārsniedz 175000 t (apmēram 350000 m³);

74.2. var konstatēt, ka apglabāti sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži.

75. Pie III kategorijas pieder izgāztuves, kuras ir radījušas negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (augsni, ūdeņiem un gaisu) un to radītā negatīvā ietekme ir bijusi ilgstoša, kā arī ja:

75.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms pārsniedz 175000 t (apmēram 350000 m³);

75.2. apglabāti atkritumi ar lielu bīstamo vielu saturu.

76. Inerto atkritumu poligonu rekultivācijai piemēro II kategorijas izgāztuvēm noteiktās prasības, bet sadzīves un bīstamo atkritumu poligonu rekultivācijai – III kategorijas izgāztuvēm noteiktās prasības.

77. Ja poligons sadalīts atkritumu apglabāšanas nodalījumos, rekultivāciju veic pa nodalījumiem.

78. Lai nodrošinātu slēgta poligona vai izgāztuves iekļaušanos ainavā un teritorijas turpmāku izmantošanu, poligona vai izgāztuves operators nodrošina poligona vai izgāztuves rekultivācijas projekta izstrādi.

79. Slēgta poligona vai izgāztuves rekultivācijas būvprojektēšanas uzsākšanai ir nepieciešami šādi dokumenti:

79.1. attiecīgās pašvaldības lēmums un citu iestāžu atzinums par poligona vai izgāztuves slēgšanu;

79.2. informācija par zemes īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības apliecinošiem dokumentiem;

79.3. poligona vai izgāztuves atrašanās vietas karte;

79.4. situācijas plāns;

79.5. rekultivējamās teritorijas topogrāfiskais plāns;

79.6. atkritumu apglabāšanas vietas sākotnējā stāvokļa profils, ja tāds ir pieejams;

79.7. informācija par apglabāto atkritumu sastāvu un apjomu;

79.8. informācija par teritorijas ģeoloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

79.9. poligona vai izgāztuves inventarizācijas lietas, monitoringa rezultāti, tehniskie projekti;

79.10. plānošanas un arhitektūras uzdevums;

79.11. tehniskie noteikumi.

80. Slēgta poligona vai izgāztuves rekultivācijas tehnisko projektu izstrādā atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši slēgta poligona vai izgāztuves kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 85.punktā minētajiem rekultivācijas nosacījumiem.

81. Slēgta poligona vai izgāztuves rekultivāciju veic atbilstoši reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem, būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši slēgta poligona vai izgāztuves kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 85.punktā minētajiem rekultivācijas nosacījumiem.

82. Veicot poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivāciju, ievēro šādus nosacījumus:

82.1. pirms rekultivācijas no izgāztuves virsmas novāc iespējamos pārstrādājamos atkritumus un nogādā atkritumu pārstrādes vietās;

82.2. atkritumus blīvē un sastumj vienā kaudzē, samazinot izgāztuves platību. Veicot rekultivāciju, veido izgāztuves virsmas un sānu nogāžu formu;

82.3. veidojot izgāztuves sānu nogāzes, izmanto tehniskos paņēmienus un būvmateriālus, tajā skaitā ģeosintētiskos būvmateriālus, kas novērš iespējamus grunts noslīdējumus. Veidojot izgāztuves virsmu un sānu nogāžu formu, ņem vērā attiecīgās izgāztuves apkārtnes reljefa īpatnības, kā arī virszemes ūdeņu savākšanas un novadīšanas iespēju;

82.4. pēc izgāztuves virsmas un sānu nogāžu nolīdzināšanas un noblīvēšanas I un II kategorijas izgāztuvēm un inerto atkritumu poligoniem veido nosedzošo kārtu no 0,5 metrus bieza grunts slāņa ar vāju ūdens caurlaidību vai atbilstoša pretfiltrācijas slāņa, kura iežu filtrācijas koeficients ir 10^–7 m/s un kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz poligona ekspluatācijas laiks un monitoringa laiks pēc poligona vai izgāztuves slēgšanas;

82.5. I kategorijas izgāztuvju atkritumus pārved uz atkritumu poligonu, ja tas ir noteikts pārvaldes izsniegtajos tehniskajos noteikumos. Pēc atkritumu pārvešanas teritoriju pārklāj ar vismaz 10 cm biezu auglīgas augsnes slāni un paredz tās apzaļumošanu;

82.6. pēc izgāztuves virsmas un sānu nogāžu nolīdzināšanas un noblīvēšanas III kategorijas izgāztuvēm un sadzīves atkritumu poligoniem nepieciešams izolējošs segums;

82.7. III kategorijas izgāztuvju un sadzīves atkritumu poligonu virskārtas izolējošo segumu ierīko, nodrošinot:

82.7.1. gāzu drenāžas kārtu atbilstoši šo noteikumu 28.punkta prasībām;

82.7.2. 0,5 metrus biezu grunts slāni ar vāju ūdens caurlaidību vai atbilstošu pretfiltrācijas slāni, kura iežu filtrācijas koeficients ir 10^–9 m/s un kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz poligona ekspluatācijas laiks un monitoringa laiks pēc poligona vai izgāztuves slēgšanas, vai līdzvērtīgu ģeosintētisko materiālu;

82.7.3. drenāžas kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem un kuras iežu filtrācijas koeficients ir 10^–3 m/s. Ja drenāžas kārtu veido grunts, tad virs seguma izvieto auglīgas augsnes kārtu un nodrošina tās apzaļumošanu. Ja drenāžas kārtu veido no ģeosintētiskiem būvmateriāliem, nodrošina šo materiālu balstu;

82.8. bīstamo atkritumu poligonu virskārtai ierīko:

82.8.1. mākslīgu blīvējošo izolācijas slāni atbilstoši šo noteikumu 24.punkta prasībām;

82.8.2. necaurlaidīgu minerālu kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem;

82.8.3. drenāžas kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem, atbilstoši šo noteikumu 25.punkta prasībām;

82.9. I, II un III kategorijas atkritumu izgāztuvju un poligonu virsējo pārsegumu izveido no vismaz 0,2 m biezas augsnes kārtas;

82.10. ainavas sakārtošanu nodrošina ar apstādījumiem un zālājiem, izvēloties tiem piemērotas augu sugas.

83. Izgāztuvi, poligonu vai tā daļu uzskata par rekultivētu pēc tam, kad pārvalde ir veikusi pēdējās pārbaudes slēgtajā izgāztuvē, poligonā vai tā daļā pēc rekultivācijas un izvērtējusi operatora sniegtos ziņojumus, kā arī ir stājies spēkā pārvaldes lēmums par izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivāciju. Rekultivēto poligonu vai izgāztuvi pieņem ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā.

84. Pārvalde pēc rekultivācijas nosaka, kurā vietā poligona vai izgāztuves apkārtnē veicami šo noteikumu 5.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 5.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamo pilno un nepilno ķīmisko analīžu parametrus un, ja nepieciešams, papildu parametrus.

85. Pārvalde nosaka uzturēšanas un monitoringa veikšanas ilgumu, kas nav mazāks par 20 gadiem rekultivētai izgāztuvei un 30 gadiem – rekultivētam poligonam vai tā daļai, ņemot vērā rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas iespējamo ietekmi uz vidi. Monitoringu pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivācijas veic atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

86. Pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivācijas operators nodrošina rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas apsaimniekošanu, kontroli un monitoringu atbilstoši šo noteikumu 84. un 85.punktam un 5.pielikumam, kā arī nodrošina poligona gāzu un infiltrāta analīžu veikšanu un pazemes ūdeņu stāvokļa mērījumus rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas tuvumā, izmantojot sertificētu laboratoriju pakalpojumus.

87. Operators ziņo pārvaldei par jebkuru kontrolē un monitoringā konstatēto negatīvo ietekmi uz vidi. Pamatojoties uz saņemto informāciju, pārvalde pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem un to veikšanas termiņiem, lai novērstu konstatēto negatīvo ietekmi uz vidi.

7. Noslēguma jautājumi

88. Poligonos drīkst apglabāt 75 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecībās radīto atkritumu masas un citu atkritumu masas, kuri to sastāva vai īpašību dēļ ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem (turpmāk – bioloģiski noārdāmi mājsaimniecības atkritumi), kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

89. Sākot no 2013.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 50 % no tādu bioloģiski noārdāmu mājsaimniecības atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

90. Sākot no 2020.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 35 % no tādu bioloģiski noārdāmu mājsaimniecības atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 26.aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1032

Atkritumu apraksts

Veidlapa Nr._____

1. Atkritumu piegādātāja nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un adrese	.
.

2. Atkritumu pārvadājumu atļauja Nr._________________________,

izsniegta_______.gada ____._________,

derīga līdz _______.gada ____._________.

3. Atkritumu daudzums

Atkritumu klase*	Atkritumu nosaukums*	Atkritumu svars (t)	Atkritumu tilpums (m3)
1	2	3	4

 

4. Papildu informācija par pārvadājamajiem bīstamajiem atkritumiem:

4.1. bīstamo atkritumu radītāja nosaukums un adrese

4.2. informācija par ražošanas procesu, kurā atkritumi ir radušies;

4.3. izmantotās atkritumu apstrādes metodes vai pamatojums, kāpēc atkritumu apstrāde nav vajadzīga;

4.4. atkritumu fizikālās īpašības (smaka, krāsa, fizikālais stāvoklis) un daudzums;

4.5. atkritumu ķīmiskais sastāvs un izskalošanas pārbaudes rezultāti;

4.6. atkritumu bīstamo īpašību kodi*;

4.7. poligona veids, kurā atkritumus drīkst apglabāt;

4.8. informācija par atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas iespējām;

4.9. nepieciešamie drošības pasākumi, apglabājot atkritumus;

4.10. ķīmiskās vielas vai produkti, ar kuriem atkritumus nedrīkst sajaukt.

Apliecinu, ka piegādātie atkritumi atbilst nosacījumiem, kas ietverti poligona darbībai izsniegtajā atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai, kā arī attiecīgajai poligonu kategorijai noteiktajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

.

Atkritumu piegādātājs
	(paraksts un tā atšifrējums)
Atkritumu pieņēmējs
	(paraksts un tā atšifrējums)

20___.g.________.________________

Piezīme.

* Norāda atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1032

Atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes metodes

1. Atkritumu vispārīgās īpašības:

1.1. LVS EN 13137:2005

Atkritumu raksturojums. Kopējā organiskā oglekļa noteikšana atkritumos, dūņās un nogulsnēs.

2. Izskalošanas pārbaudes:

2.1. LVS EN 12457-1:2005

Atkritumu raksturojums. Skalošana – atbilstības tests granulveida atkritumu un nogulšņu skalošanai – 1.daļa: Vienpakāpes tests 2 l/kg atkritumu partijai, kurā ir liels cieto daļiņu saturs un granulu izmēri mazāki par 4 mm (samazinot vai nesamazinot izmērus);

2.2. LVS EN 12457-2:2005

Atkritumu raksturojums. Skalošana – atbilstības tests granulveida atkritumu un nogulšņu skalošanai – 2.daļa: Vienpakāpes tests 10 l/kg atkritumu partijai, kurā ir liels cieto daļiņu saturs un granulu izmēri ir mazāki par 4 mm (samazinot vai nesamazinot izmērus);

2.3. LVS EN12457-3:2005

Atkritumu raksturojums. Skalošana – atbilstības tests granulveida atkritumu un nogulšņu skalošanai – 3.daļa: Divpakāpju tests 2 l/kg un 8 l/kg atkritumu partijai, kurā ir liels cieto daļiņu saturs un granulu izmēri ir mazāki par 4 mm (samazinot vai nesamazinot izmērus);

2.4. LVS EN 12457-4:2005

Atkritumu raksturojums. Skalošana – atbilstības tests granulveida atkritumu un nogulšņu skalošanai – 4.daļa: Vienpakāpes tests 10 l/kg atkritumu partijai, kurā ir liels cieto daļiņu saturs un granulu izmēri ir mazāki par 10 mm (samazinot vai nesamazinot izmērus).

3. Neapstrādāto atkritumu mineralizācija:

3.1. LVS EN 13657:2005

Atkritumu raksturojums. Mineralizācija karaļūdenī šķīstošo elementu noteikšanai;

3.2. LVS EN 13656:2005

Atkritumu raksturojums. Mineralizācija ar mikroviļņu palīgierīci un fluorūdeņražskābes (HF), slāpekļskābes (HNO₃) un sālsskābes (HCl) maisījumu elementu noteikšanai.

4. Ķīmiskās analīzes metodes:

4.1. LVS EN 12506:2005

Atkritumu raksturojums. Eluātu analīze – pH, As, Ba, Cd, Cl, Co, Cr, Cr(VI), Cu, Mo, Ni, NO₂, Pb, kopējā S, SO₄^2-, V un Zn noteikšana (cieto atkritumu un/vai to eluātu neorganisko sastāvdaļu analīze; elementi nelielos daudzumos; mikroelementi);

4.2. LVS EN 13370:2005

Atkritumu raksturojums. Eluātu analīze – amonija slāpekļa, absorbēto organiski saistīto halogēnu, vadītspējas, Hg, fenolu indeksa, kopējā organiskā oglekļa, viegli izdalāmo cianīdjonu un F^- noteikšana.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1032

Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai inerto atkritumu poligonos

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības

Inerto atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina pēc šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C_o (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1).

Nr. p.k.	Sastāvdaļa	L/S = 2 l/kg	L/S = 10 l/kg	Co (perkolācijas pārbaude)
		mg/kg (sausne)	mg/kg (sausne)	mg/l
1.	As (arsēns)	0,1	0,5	0,06
2.	Ba (bārijs)	7	20	4
3.	Cd (kadmijs)	0,03	0,04	0,02
4.	Crkop (hroms)	0,2	0,5	0,1
5.	Cu (varš)	0,9	2	0,6
6.	Hg (dzīvsudrabs)	0,003	0,01	0,002
7.	Mo (molibdēns)	0,3	0,5	0,2
8.	Ni (niķelis)	0,2	0,4	0,12
9.	Pb (svins)	0,2	0,5	0,15
10.	Sb (antimons)	0,02	0,06	0,1
11.	Se (selēns)	0,06	0,1	0,04
12.	Zn (cinks)	2	4	1,2
13.	Cl- (hlorīdjoni)	550	800	460
14.	F- (fluorīdjoni)	4	10	2,5
15.	SO42- (sulfātjoni)	560*	1000*	1500
16.	Fenolu indekss	0,5	1	0,3
17.	Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)**	240	500	160
18.	Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)***	2500	4000	–

Piezīmes.

1. * Ja atkritumi neatbilst šīm sulfāta robežvērtībām, tos uzskata par atbilstošiem pieņemšanas kritērijiem, ja izskalošanās pārbaudē netiek pārsniegta viena no šīm robežvērtībām: 1500 mg/l kā C_0, ja L/S = 0,1 l/kg, un 6000 mg/kg, ja L/S = 10 l/kg. Izmanto perkolācijas pārbaudi, lai noteiktu robežvērtību, ja L/S = 0,1 l/kg, saskaņā ar sākotnējiem līdzsvara nosacījumiem, jo attiecīgo robežvērtību nosaka vai nu ar paraugu kopas izskalošanās pārbaudi, vai ar perkolācijas pārbaudi atbilstoši nosacījumiem, kas tuvi vietējam līdzsvaram.

2. ** Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus var uzskatīt par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja pārbaudes rezultāts nepārsniedz 500 mg/kg.

3. *** Var izmantot kopējo izšķīdušo cietvielu (TDS) saturu kā alternatīvu sulfāta un hlorīda koncentrācijām.

II. Robežvērtības organisko parametru kopējam daudzumam

Nr. p.k.	Sastāvdaļa	Robežlielums mg/kg
1.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC)	30000*
2.	Benzols, toluols, etilbenzols un ksiloli (BTEX)	6
3.	Polihlorētie bifenili, tajā skaitā septiņas radniecīgas vielas (PCB)	1
4.	Minerāleļļa (C10–C40)	500
5.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH)	–

Piezīme. * Attiecībā uz augsni reģionālā vides pārvalde var pieļaut augstāku robežvērtību, ja izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 500 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0 vai augsnes dabiskais pH.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1032

Atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnāls

Poligona apsaimniekotājs
	(komersanta nosaukums un reģistrācijas numurs komercreģistrā)
Poligona atrašanās vieta
	(adrese)

Atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai Nr.___, izsniegta____.gada___ ________,

derīga līdz____.gada___ ________.

Žurnāls iesākts_______________________________________________

Žurnāls slēgts _______________________________________________

I. Poligonā ievesto atkritumu uzskaite

Datums	Atkritumu pieņēmējs (vārds, uzvārds)	Atkritumu piegādātājs (komersants)	Atkritumu pārvadāšanas atļaujas numurs	Transportlīdzekļa reģistrācijas numurs	Pavaddokumenta vai līguma numurs	Atkritumu daudzums		Atkritumu klase*	Atkritumu izcelsme	Atkritumu apglabāšanas vieta poligonā/ izgāztuvē	Par atkritumu apglabāšanu atbildīgā persona
						t	m3
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12

II. No poligona izvesto atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu uzskaite

Datums	Izvedamo atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu reģistrētājs (vārds, uzvārds)	Atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu nosaukums	Atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu daudzums		Atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu pārvadātājs (komersanta/komercsabiedrības nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds)	Atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādāšanas, uzglabāšanas vai apglabāšanas vieta, adrese un nosaukums	Atkritumu pārvadāšanas atļaujas numurs	Transportlīdzekļa reģistrācijas numurs	Pavaddokumenta numurs
			t	m3
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10

III. Poligona/izgāztuves monitoringa rezultāti

1. Infiltrāta un virszemes ūdeņu monitoringa rezultāti

Datums	Paraugu ņemšanas vieta (ģeogrāfiskās koordinātas)	Infiltrāta daudzums (m3)	Testēšanas pārskata numurs	Infiltrāta ķīmiskais sastāvs		Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs		Parauga ņēmējs (vārds, uzvārds)	Piezīmes
				sastāvdaļas	koncentrācija (mg/l)	sastāvdaļas	koncentrācija (mg/l)
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10

2. Poligona gāzes savākšanas sistēmas darbība

Datums	Parauga identifikācijas numurs	Savāktās poligona gāzes tilpums (m3)	Savāktās poligona gāzes ķīmiskais sastāvs		Savāktās poligona gāzes izmantošana	Parauga ņēmējs (vārds, uzvārds)	Piezīmes
			sastāvdaļas	koncentrācija (mg/Nm3)
1	2	3	4	5	6	7	8

3. Apglabāto atkritumu apjoms un sastāvs

Datums	Mērījumu vieta (ģeogrāfiskās koordinātas)	Atkritumu apglabāšanas nodalījuma perimetrs	Apglabāto atkritumu masas augstums (m)	Apglabāto atkritumu masas blīvums (kg/m3)	Ar atkritumiem aizpildītā atkritumu apglabāšanas nodalījuma daļa (m2 vai ha)	Ar atkritumiem neaizpildītā atkritumu apglabāšanas nodalījuma daļa (m2 vai ha)	Apglabāto atkritumu sastāvs	Mērījumu veicēja paraksts	Piezīmes
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10

IV. Poligona/izgāztuves apkārtējās teritorijas vides komponentu mērījumi

Parauga ņemšanas datums un laiks	Parauga ņemšanas vieta (ģeogrāfiskās koordinātas)	Pazemes ūdeņu līmenis (m no zemes virsmas)	Testēšanas pārskata maršruts	Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs		Parauga ņēmējs (vārds, uzvārds)	Piezīmes
				sastāvdaļa	sastāvdaļas koncentrācija (mg/l)
1	2	3	4	5	6	7	8

Piezīme. * Norāda atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1032

Vides stāvokļa monitoringa parametri poligonā vai izgāztuvē un poligona vai izgāztuves apkārtnē

Nr. p.k.	Monitoringa un kontroles parametri	Monitoringa un kontroles biežums
		poligona darbības laikā	izgāztuves darbības laikā	pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas slēgšanas
1.	Monitoringa parametri:
1.1.	infiltrāts:
1.1.1.	daudzums	reizi mēnesī	2 reizes gadā	2 reizes gadā
1.1.2.	ķīmiskais sastāvs:
1.1.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	2 reizes gadā	2 reizes gadā	reizi gadā
1.1.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	2 reizes gadā	2 reizes gadā	reizi gadā
1.2.	poligona gāze:
1.2.1.	daudzums	reizi mēnesī	reizi gadā	2 reizes gadā
1.2.2.	kvantitatīvais sastāvs	reizi mēnesī	reizi gadā	2 reizes gadā
2.	Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs novadgrāvī ap poligonu vai izgāztuvi:
2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	2 reizes gadā	reizi gadā	reizi gadā
2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	2 reizes gadā	reizi gadā	reizi gadā
3.	Apglabāto atkritumu izvietojums:
3.1.	apglabāto atkritumu slāņa augstums	reizi gadā	reizi gadā	reizi gadā
3.2.	krātuves aizpildītais tilpums un platība	reizi gadā	reizi gadā	–
3.3.	krātuves neaizpildītais tilpums un platība	reizi gadā	reizi gadā	–
3.4.	atkritumu blīvums	reizi gadā	reizi gadā	–
3.5.	atkritumu sastāvs	reizi gadā	reizi gadā	–
3.6.	apglabāšanas metodes	reizi gadā	reizi gadā	–
3.7.	apglabāšanas laiks un ilgums	reizi gadā	reizi gadā	–
4.	Poligona apkārtējās teritorijas monitoringa parametri:
4.1.	pazemes ūdeņi:
4.1.1.	līmenis	2 reizes gadā	2 reizes gadā	2 reizes gadā
4.1.2.	ķīmiskais sastāvs:
4.1.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	nav noteikts	nav noteikts	nav noteikts
4.1.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	nav noteikts	nav noteikts	nav noteikts
5.	Virszemes ūdeņi poligona apkārtnē
5.1.	noteces noteikšana	3 reizes gadā	reizi gadā	reizi gadā
5.2.	ķīmiskās analīzes
5.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	3 reizes gadā	reizi gadā	reizi gadā
5.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi gadā	reizi gadā	reizi gadā
6.	Ūdens bilances sastādīšanai nepieciešamie dati
6.1.	Nokrišņu daudzums	Katru dienu	Katru dienu, pieskaitot mēneša vidējām vērtībām	Katru dienu, pieskaitot mēneša vidējām vērtībām
6.2.	Gaisa temperatūra (maksimālā un minimālā, mēra plkst.13.00)	Katru dienu	Mēneša vidējā	Mēneša vidējā
6.3.	Vēja virziens un ātrums	Katru dienu	Katru dienu	Nav vajadzīgs
6.4.	Gaisa mitrums (relatīvais gaisa mitrums, mēra plkst.13.00)	Katru dienu	Mēneša vidējais	Mēneša vidējais
6.5.	Iztvaikošana (sk. 8.piezīmi)

Piezīmes.

1. Krātuves aizpildīto tilpumu nosaka, veicot topogrāfisko uzmērīšanu. Apglabāto atkritumu slāņa augstumu un blīvumu aprēķina, ņemot vērā krātuves pamatnes atzīmes un ievesto atkritumu svaru.

2. Nepilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

2.1. pH (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2.2. elektrovadītspēja (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2.3. ķīmiskais skābekļa patēriņš;

2.4. kopējais slāpekļa daudzums;

2.5. kopējais fosfora daudzums;

2.6. hlorīdi (Cl^-).

3. Pilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

3.1. visi nepilnās ķīmiskās analīzes parametri;

3.2. sausnes saturs;

3.3. bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās;

3.4. oksidējamība (permanganāta metode);

3.5. nitrāti (NO₃^-);

3.6. nitrīti (NO₂^-);

3.7. amonijs (NH₄⁺);

3.8. sulfāti (SO₄^2-);

3.9. fenolu indekss;

3.10. naftas produkti;

3.11. bors;

3.12. metāli – cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un kobalts (Co).

4. Virszemes ūdens objektu caurplūdes mērījumus veic, izmantojot stacionāros posteņus šādu mērījumu veikšanai vai mobilo aprīkojumu caurplūdes noteikšanai.

5. Paraugus pazemes ūdeņu ķīmiskajām analīzēm ņem tikai pēc pH un elektrovadītspējas stabilizācijas.

6. Gāzu sastāva kontrolei izmanto stacionārās vai mobilās iekārtas. Nosakāmie parametri:

6.1. metāns (CH₄);

6.2. slāpeklis (N₂);

6.3. ogļskābā gāze (CO₂);

6.4. skābeklis (O₂);

6.5. sērūdeņradis (H₂S);

6.6. ūdeņradis (H₂);

6.7. atmosfēras spiediens.

7. Gāzes daudzumu nosaka, izmantojot stacionāras iekārtas vai veicot gāzes atsūknēšanu (poligoniem), vai aprēķina (izgāztuvēm), izmantojot specializētās programmas atkritumu gāzes daudzuma aprēķinam.

8. Iztvaikošanas lielumus aprēķina teorētiski kā mēneša vidējo rādītāju. Ja šādi iztvaikošanas aprēķinu dati nav pietiekami, lai izmantotu ūdens bilances metodi, veic papildus iztvaikošanas un infiltrācijas novērojumus.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1032

Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonos

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības sadzīves atkritumiem

Granulētiem sadzīves atkritumiem, kurus apglabā tajā pašā nodalījumā, kurā apglabā stabilus, ķīmiski neaktīvus bīstamos atkritumus, izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C₀ (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg). Par granulētiem uzskata visus atkritumus, kas nav monolīti.

Nr. p.k.	Sastāvdaļa	L/S = 2 l/kg	L/S = 10 l/kg	Co (perkolācijas pārbaude)
		mg/kg (sausna)	mg/kg (sausna)	mg/l
1.	As (arsēns)	0,4	2	0,3
2.	Ba (bārijs)	30	100	20
3.	Cd (kadmijs)	0,6	1	0,3
4.	Cr (hroms, kopējais)	4	10	2,5
5.	Cu (varš)	25	50	30
6.	Hg (dzīvsudrabs)	0,05	0,2	0,03
7.	Mo (molibdēns)	5	10	3,5
8.	Ni (niķelis)	5	10	3
9.	Pb (svins)	5	10	3
10.	Sb (antimons)	0,2	0,7	0,15
11.	Se (selēns)	0,3	0,5	0,2
12.	Zn (cinks)	25	50	15
13.	Cl- (hlorīdjoni)	10 000	15 000	8 500
14.	F- (fluorīdjoni)	60	150	40
15.	SO42- (sulfātjoni)	10 000	20 000	7 000
16.	Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*	380	800	250
17.	Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**	40 000	60 000	–

Piezīmes.

1. * Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus var uzskatīt par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja pārbaudes rezultāts nepārsniedz 800 mg/kg.

2. ** Var izmantot kopējo izšķīdušo cieto vielu (TDS) saturu kā alternatīvu sulfāta un hlorīda koncentrācijām.

II. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem sadzīves atkritumu poligonā

Granulētiem bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonā, izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina pie L/S = 2 l/kg un L/S = 10 l/kg kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C_o (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg).

Nr. p.k.	Sastāvdaļa	L/S = 2 l/kg	L/S = 10 l/kg	Co (perkolācijas pārbaude)
		mg/kg (sausne)	mg/kg (sausne)	mg/l
1.	As (arsēns)	0,4	2	0,3
2.	Ba (bārijs)	30	100	20
3.	Cd (kadmijs)	0,6	1	0,3
4.	Crkop (hroms)	4	10	2,5
5.	Cu (varš)	25	50	30
6.	Hg (dzīvsudrabs)	0,05	0,2	0,03
7.	Mo (molibdēns)	5	10	3,5
8.	Ni (niķelis)	5	10	3
9.	Pb (svins)	5	10	3
10.	Sb (antimons)	0,2	0,7	0,15
11.	Se (selēns)	0,3	0,5	0,2
12.	Zn (cinks)	25	50	15
13.	Cl- (hlorīdjoni)	10000	15000	8500
14.	F- (fluorīdjoni)	60	150	40
15.	SO42- (sulfātjoni)	10000	20000	7000
16.	Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*	380	800	250
17.	Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**	40000	60000	–

Piezīmes.

1. * Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus uzskata par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja šīs pārbaudes rezultāts nepārsniedz 800 mg/kg.

2. ** Var izmantot kopējo izšķīdušo cietvielu (TDS) robežlielumus kā alternatīvu sulfāta un hlorīda robežlielumiem.

III. Papildu kritēriji bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem pagaidu uzglabāšanai sadzīves atkritumu poligonā

Papildu izskalošanās pārbaužu robežvērtībām granulāriem bīstamiem atkritumiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

Nr. p.k.	Komponents	Vērtība
1.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC)	5 %*
2.	PH	vismaz 6

Piezīme. * Ja šo robežvērtību nav iespējams sasniegt, reģionālā vides pārvalde var atļaut augstāku robežlielumu ar noteikumu, ka izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 800 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10 l/kg un pH vērtība ir no 7,5 līdz 8,0 vai tāda kā paša materiāla pH.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1032

Inertie atkritumi, kuriem pirms apglabāšanas inerto atkritumu poligonā nav nepieciešama atbilstības pārbaude

Nr.p.k.	Atkritumu klase*	Apraksts	Ierobežojumi
1.	1011 03	Stiklšķiedras atkritumi	Bez organiskām saistvielām
2.	1501 07	Stikla tara, stikls
3.	1701 01	Betons	Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi**
4.	1701 02	Ķieģeļi	Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi**
5.	1701 03	Flīzes, dakstiņi un keramika	Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi**
6.	1701 07	Betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas maisījumi	Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi**
7.	1702 02	Stikls
8.	1705 04	Augsne un akmeņi	Izņemot augsnes virskārtu, kā arī augsni un akmeņus no piesārņotām vietām
9.	1912 05	Stikls
10.	2001 02	Stikls	Tikai atsevišķi savākts stikls
11.	2002 02	Augsne un akmeņi	Tikai no dārzu un parku atkritumiem, izņemot augsnes virskārtu un kūdru

Piezīmes.

1. * Norāda atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus.

2. ** Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi ar nelielu cita veida materiālu piemaisījumu (piemēram, metāli, plastmasas, augsne, organiskās vielas, koksne, gumija), ja zināma atkritumu rašanās vieta. Piemaisījumu saturs nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā atkritumu apjoma.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1032

Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonos

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības bīstamajiem atkritumiem

Bīstamo atkritumu poligonos apglabājamo granulēto bīstamo atkritumu izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C₀ (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg). Par granulētiem uzskata visus atkritumus, kas nav monolīti.

Nr. p.k.	Parametrs	L/S = 2 l/kg	L/S = 10 l/kg	Co (perkolācijas pārbaude)
		mg/kg (sausne)	mg/kg (sausne)	mg/l
1.	As (arsēns)	6	25	3
2.	Ba (bārijs)	100	300	60
3.	Cd (kadmijs)	3	5	1,7
4.	Crkop (hroms)	25	70	15
5.	Cu (varš)	50	100	60
6.	Hg (dzīvsudrabs)	0,5	2	0,3
7.	Mo (molibdēns)	20	30	10
8.	Ni (niķelis)	20	40	12
9.	Pb (svins)	25	50	15
10.	Sb (antimons)	2	5	1
11.	Se (selēns)	4	7	3
12.	Zn (cinks)	90	200	60
13.	Cl- (hlorīdjoni)	17000	25000	15000
14.	F- (fluorīdjoni)	200	500	120
15.	SO42- (sulfātjoni)	25000	50000	17000
16.	Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*	480	1000	320
17.	Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**	70000	100000	–

Piezīmes.

1. * Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībai, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus uzskata par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja šīs pārbaudes rezultāts nepārsniedz 1000 mg/kg.

2. ** Var izmantot kopējo izšķīdušo cieto vielu (TDS) robežlielumus kā alternatīvu sulfāta un hlorīda robežlielumiem.

II. Citi kritēriji atkritumu pieņemšanai bīstamo atkritumu poligonos

Papildus izskalošanās pārbaudes robežvērtībām bīstamajiem atkritumiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

Nr.p.k.	Komponents	Robežlielums
1.	Masas zudumi sadedzināšanas procesā (LOI)*	10 %
2.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC)*	6 %**

Piezīmes.

1. * Jāizmanto viens no rādītājiem: LOI vai TOC.

2. ** Ja šis robežlielums nav sasniegts, kompetentā iestāde var pieļaut augstāku robežlielumu ar noteikumu, ka izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 1000 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10 l/kg un pH vērtība ir no 7,5 līdz 8,0 vai tāda kā paša materiāla pH.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs