Trīs gadi savos novados un pagastos – ar saviem ģerboņiem

Ģerbonis, karogs, himna, sava nauda un apbalvojumi ir neapšaubāmi valstiskuma simboli.

Latvijas valstij nodibinoties, tai nebija savu nacionālo simbolu veidošanas tradīciju. Līdz tam izmantoja svešu virsvaru simbolus – gan vācu, gan poļu, gan zviedru, bet kopš 18.gadsimta – Krievijas impērijas ģerboni, himnu un naudu.

Starpkaru Latvijā 1923.gada 6.jūnijā izveidoja Heraldisko komiteju, kas lēma par Krievijas impērijas laikā piešķirto Latvijas pilsētu ģerboņu apstiprināšanu, kā arī radīja jaunus.¹

Latviešu tautas Trešās atmodas laikā Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs jau 1988.gada 29.septembrī pieņēma lēmumu par kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu, kurā bija paredzēts atbalstīt iniciatīvu atjaunot vēsturisko simboliku un izveidot Heraldikas komisiju, kas koordinētu valsts un citu ģerboņu izveidošanas darbus un dotu atzinumu ģerboņu galīgo variantu apstiprināšanai. Komisiju izveidoja 1988.gada 17.novembrī.²

Likums par Latvijas PSR valsts ģerboni tika pieņemts 1990.gada 15.februārī.³ Atbilstoši starptautiskajiem un vēsturiskajiem heraldikas principiem un mūsdienu tehniskajām iespējām grafiķa Riharda Zariņa vadībā 20.–30.gados izstrādātos ģerboņa attēlus ar Latvijas Kultūras fonda atbalstu atjaunoja mākslinieki Laimonis Šēnbergs, Juris Ivanovs un Gunārs Kirke. Šajā laikā visi starpkaru periodā apstiprinātie Latvijas pilsētu ģerboņi tika precizēti, sagatavoti praktiskai lietošanai un izsniegti pašvaldībām, par pamatu ņemot Latvijas Valsts vēstures arhīvā saglabātos oriģinālus. Likumu par valsts ģerboni papildināja un precizēja 1991. un 1992.gadā, bet 1998.gada 19.februārī Saeima pieņēma likumu "Par Latvijas valsts ģerboni".⁴ Tad pēc lielām diskusijām presē un sabiedrībā Saeima 2002.gada 31.oktobrī šajā likumā izdarīja grozījumus, būtiski mainot ģerboņa aprakstu.⁵ Bet pēc Valsts Heraldikas komisijas protesta 2003.gada 27.februārī tika pieņemts jauns likums, saskaņā ar kuru valsts ģerboņa apraksts atbilst visiem heraldikas principiem:

"Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. – zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. – sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. – sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji – labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli – balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros."

Nu valstī tiek lietots arī mazais valsts ģerbonis, kas "ir lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaig­znes", un papildinātais mazais valsts ģerbonis, kas "ir mazais valsts ģerbonis, kas sānos apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga".⁶

* * *

Valsts Heraldikas komisija ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija, un viena no tās darbības jomām ir pašvaldību un privātpersonu ģerboņu izstrādāšana un apstiprināšana. Savukārt Heraldikas komisijas akceptēto ģerboņu reģistrāciju veic Kultūras ministrija.

Pašreiz apstiprināti ģerboņi visām 77 Latvijas pilsētām, vairāk nekā 133 pagastiem, ap 70 novadiem un 15 privātpersonām.

Valsts prezidents ir iedibinājis jaunu tradīciju "Pašvaldību ģerboņu svētki", kuru laikā svinīgos apstākļos Rīgas pilī pašvaldības saņem apstiprinātos un reģistrētos jaunizveidotos ģerboņus.

2011.gada 25.oktobrī, kad savus ģerboņus saņēma Baltinavas, Grobiņas, Līgatnes, Nīcas novads un Bērzaunes pagasts, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka karogs, ģerbonis un himna ir simboli un zīmes, kas vieno nāciju, kalpojot savas valsts piederības veicināšanai un stiprināšanai. "Ikviens īstens patriots dzimtenes sajūtu, pirmkārt, saista ar savu pagastu, novadu, pilsētu, ar savām dzimtajām mājām. Lai jaundibinātie Ģerboņa svētki kalpo par cieņas apliecinājumu visām tām pašvaldībām, kas kopj un godā lokālpatriotisma tradīcijas."⁷

2008.gadā Heraldikas komisija laida klajā grāmatu "Latvijas ģerboņi", bet 2009.gadā sadarbībā ar Kultūras ministriju izdeva grāmatas papildinājumu, tādēļ jaunizveidoto ģerboņu publicēšana laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uz laiku tika pārtraukta. Atsaucoties uz Ģerboņu likumu, tagad šī tradīcija tiek turpināta.

2008.gada 18.decembrī 9.Saeimā tika pieņemts un 30.decembrī "Latvijas Vēstnesī" izsludināts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Trīs gadi pagājuši. Tomēr ne visi novadi jau izveidojuši un apstiprinājuši savas identitātes zīmes.

Tādēļ Valsts Heraldikas komisija aicina pašvaldības mobilizēties un pasteigties ar to izveidi, lai jaunajā izdevumā varētu apkopot visaptverošu informāciju par Latvijas novadu heraldiku.

Valsts prezidenta mājaslapā www.president.lv (sadaļā "Komisijas un padomes") var iepazīties ar pieteikumu iesniegšanas kārtību, pašvaldību ģerboņu apstiprināšanu un reģistrēšanu, kā arī Valsts Heraldikas komisijas priekšlikumiem par novadu ģerboņu izveides principiem. Tāpat informāciju par novadu ģerboņu izveides pamatprincipiem var iegūt Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapā www.lps.lv.

Tomēr Valsts Heraldikas komisija aicina ikvienu novada pašvaldību, kas gatavojas izstrādāt un apstiprināt savu ģerboni, vispirms sazināties ar komisijas priekšsēdētāja vietnieci Ramonu Umbliju: Ramona.Umblija@president.lv; tel. 67092161 vai mob.tel. 28316882.

Noslēdzot šo gadu, "Latvijas Vēstnesis" publicē 2009.–2011.gadā Valsts Heraldikas komisijas apstiprinātos un Kultūras ministrijā reģistrētos pašvaldību ģerboņu aprakstus un to attēlus. Autentiskus (elektroniskā versijā portālā www.vestnesis.lv – arī krāsās), oficiālus, skaistus.

Kristīne Ducmane, Dr.hist. Valsts Heraldikas komisijas locekle

Vēres:  ¹ Likums par pašvaldību ģerboņiem.// Valdības Vēstnesis Nr.116, 1923.4.VI.  ² LPSR Augstākās padomes un valdības Ziņotājs. Nr.48. 1988.1.XII. 1553.lpp.  ³ LPSR Augstākās padomes un valdības Ziņotājs. Nr.9. 1990.15.II. 471.–472.lpp.  ⁴ Latvijas Vēstnesis Nr.58/59 (1119/1120) 05.03.1998.  ⁵ Latvijas Vēstnesis Nr.169 (2743) 19.11.2002.  ⁶ Latvijas Vēstnesis Nr.39 (2804) 12.03.2003.  ⁷ Valsts prezidenta Andra Bērziņa informācija plašsaziņas līdzekļiem.

Citu juridisko un fizisko personu 2009.–2011.gadā pieņemto un reģistrēto ģerboņu publikācija sekos