Daugavas krastos, sapratnē un saticībā

Piektdien, 7. maijā, Latvijas Republikā darba vizītē uzturējās Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs (Mart Laar)

Pie Ministru prezidenta

Turpinājums no 1.lpp.

Atskatoties uz NATO valstu augstāko vadītāju tikšanos Vašingtonā, V.Krištopans un M.Lārs atzina, ka tās rezultāti ir pozitīvi visām trijām Baltijas valstīm, jo galadokumentā tika minētas visas trīs valstis, kas dod vienādas iespējas. Par visnozīmīgāko aspektu virzībai uz NATO abpusējā sarunā tika minēta nepieciešamība ciešai drošības un militārajai sadarbībai visa Baltijas reģiona ietvaros, kas tuvinās Baltijas valstis NATO.

Runājot par reģionālo sadarbību, tika apspriests jautājums par Baltijas Ministru padomes darbības attīstību. Kā zināms, jūlijā Igaunija pārņem prezidentūru Baltijas Ministru padomē. Šobrīd darba kārtībā ir jautājums par Baltijas Ministru padomes sekretariāta izveidošanu. Tā atrašanās vieta un veiksmīgākais darbības veids vēl tiks saskaņots.

Noslēgumā tika pārrunātas abu valstu izglītības un kultūras sadarbības iespējas, kā vienu no šobrīd nepieciešamākajiem projektiem minot igauņu–latviešu un latviešu–igauņu vārdnīcas sagatavošanas aktualitāti. Pie tās jau šobrīd strādā LU somugristikas speciālisti.

Valdības preses departaments

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja un Saeimas komisijās

Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Piektdien, 7.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Igaunijas Republikas Ministru prezidentu Martu Lāru.

Sarunas sākumā J.Straume apsveica M.Lāru ar veiksmīgiem vēlēšanu rezultātiem un stāšanos Igaunijas Republikas Ministru prezidenta amatā. J.Straume augstu novērtēja abu valstu attiecības, kas balstītas uz savstarpēju uzticēšanos un sadarbību.

Runājot par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, J.Straume informēja, ka Latvijas uzdevums ir parādīt savu noturīgo progresu ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, kas gatavos kārtējo ziņojumu ES Helsinku padomei. Saeimas priekšsēdētājs pateicās M.Lāram par Igaunijas politisko atbalstu Latvijai iestāšanās sarunu kontekstā.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī ar NATO paplašināsanos saistītos jautājumus, ar gandarījumu atzīmējot, ka Vašingtonā pieņemtajos dokumentos atzinīgi novērtēti Latvijas un Igaunijas centieni un sasniegumi, gatavojoties dalībai aliansē.

Runājot par turpmākās sadarbības virzieniem, Igaunijas Ministru prezidents atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību tirdzniecībā un ekonomikā, vienlaikus atzīmējot, ka tās potenciāls nav izsmelts. Sadarbības padziļināšana dotu nozīmīgu ieguldījumu abu valstu stabilitātē un labklājībā.

Tikšanās noslēgumā abas puses izteica ieinteresētību attīstīt sadarbību starp abu parlamentu Ārlietu komisiju un Eiropas lietu komisiju starpvalstu līmenī.

Šodien, 7.maijā, Igaunijas Ministru prezidents Marts Lārs tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā galvenokārt tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas valstu sadarbību ceļā uz to kopīgajiem mērķiem — Eiropas Savienību un NATO. M.Lārs uzsvēra, ka Latvijai pirms ES valstu augstāko vadītāju tikšanās Helsinkos būtu īpaši jāaktivizē sava diplomātiskā darbība dienvidaustrumu Eiropā, kur ES dalībvalstu parlamenti un valdības būtu jāpārliecina par Latvijas progresu iestāšanās sarunu uzsākšanai. Uzsverot Igaunijas ciešos kontaktus ar Somiju, kas būs prezidējošā ES valsts, M.Lārs informēja par savas valsts aktivitātēm, tiekoties ar Somijas politiķiem, lai attiecībā uz Latviju un Lietuvu Helsinkos tiktu pieņemts pozitīvs lēmums par iestāšanās sarunu uzsākšanu. Igaunijas premjers atzīmēja, ka Latvijas progress ir pamanīts Ziemeļvalstīs, un to nostādnes attiecībā uz Latviju vieš cerības par pozitīvu iznākumu Helsinkos.

Sarunas gaitā tika apspriests arī par NATO paplašināšanās iespējām un Baltijas valstu izredzēm iestāties šajā transatlantiskajā drošības organizācijā. Viens no šķēršļiem, kas Baltijas valstīm būtu jāpārvar, ir aizsardzības budžeta palielināšana vismaz līdz 2% no nacionālā kopprodukta, kā arī līdzekļu saprātīga izlietošana. Abas puses bija vienisprātis, ka sadarbība militārajā jomā starp visām trijām Baltijas valstīm norit sekmīgi, kas ir labs signāls NATO.

Pārrunājot ekonomiskās sadarbības iespējas, tika skarts enerģētikas jautājums un apsvērtas Baltijas valstu brīvās enerģētikas tirgus izveidošanas iespējas. M.Lārs informēja, ka Igaunijā norit strauja enerģētikas nozares privatizācija, kas veicinās konkurenci un investīciju piesaisti šajā jomā. Premjers pieminēja arī Somijas un Igaunijas gāzes vada projektu un tā pozitīvos aspektus.

Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki optimistiski novērtēja Latvijas un Igaunijas starpvalstu sadarbību gan parlamenu, gan valdību līmenī, īpaši uzsverot tās nozīmi virzībā uz ES un transatlantiskajām drošības struktūrām.

Saeimas preses dienests

Igaunijas Premjerministra Marta Lāra un Latvijas Ministru prezidenta Viļa Krištopana preses konferencē

Igaunijas Ministru prezidenta Marta Lāra vienas dienas vizītes noslēgumam veltīto preses konferenci atklāja Latvijas Ministru prezidents Vilis Krištopans:

— Mūsu tikšanās laikā mēs runājām par jautājumiem, kas skar abu mūsu valstu valdību darbu.

Tā ir Eiropas Savienības paplašināšanās, kur Igaunija ir līderis. Esmu pateicīgs Lāra kungam, jo viņš uzskata, ka Latvijai un Lietuvai arī ir jāuzsāk sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Mēs kopīgi apmeklējām Ādažus, jo iestāšanās NATO ir visu mūsu triju valstu nākamais mērķis. Kaut arī tas būs ļoti dārgs un darbietilpīgs process, mēs esam tam gatavi.

Mēs runājām arī par mūsu divpusējām attiecībām. Es priecājos, ka Igaunijas premjers ļoti aktīvi vēlas uzņemties Baltijas valstu padomes vadību, kas rindas kārtībā vasarā pienāksies Igaunijai.

 

Savu vienas dienas vizītes rezumējumu izteica arī Igaunijas Ministru prezidents Marts Lārs:

— Vispirms es gribu pateikties par iespēju apmeklēt šo mūsu valsts labo kaimiņu — Latviju.

Labas kaimiņattiecības ar Latviju mums ir ļoti svarīgas, tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ mēs atbalstām Latvijas un Lietuvas uzņemšanu Eiropas Savienībā. To es paudu arī savas vizītes laikā Helsinkos. Tieši Somija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts Eiropas Savienībā laikā, kad Latvijai un Lietuvai, iespējams, tiks piedāvāts sākt sarunas par iestāšanos šajā organizācijā. Mēs ar lielu prieku konstatējām, ka labākais sabiedrotais šī mērķa sasniegšanai mums ir pati Latvija.

Latvija, virzoties uz Eiropas Savienību, ir panākusi ļoti lielu progresu, turklāt Latvijai ir lielisks integrācijas procesa vadītājs — Guntars Krasts.

Igaunija no savas puses darīs visu, lai palīdzētu Latvijai un Lietuvai uzsākt šīs sarunas.

Otra mūsu sarunu tēma bija NATO. Mēs apspriedām Vašingtonas samita rezultātus un konstatējām, ka esam ar tiem apmierināti.

Vašingtonā mēs saņēmām tā dēvētos "road map" jeb "ceļu kartes" norādījumus un atbilstoši tiem mēs apliecinām gatavību palielināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta un turpināt Baltijas valstu sadarbību Baltijas valstu miera bataljonā darbībā. Tādēļ mēs šodien kopā ar Latvijas Ministru prezidentu apmeklējām Ādažus un iepazināmies ar Baltijas bataljona darbību.

Ir ļoti svarīgi saprast— katrs solis mūsu sadarbībā ved mūs tuvāk Baltijas sadarbībai un sadarbībai Eiropas mērogā un NATO ietvaros.

Mūsu sadarbība ir svarīga visās jomās, tādēļ mums tā ir jāattīsta Baltijas Ministru padomes ietvaros. Šai sakarā šodien mēs apspriedām interesantu projektu — veidot virtuālu Baltijas valstu Ministru kabinetu. Tā sekretariāts neatrastos vienā konkrētā vietā, bet, izmantojot modernākos komunikāciju līdzekļus, darbotos virtuālajā realitātē.

Sarunās ar Vili Krištopanu mēs apspriedām arī mūsu valstu divpusējās attiecības. Mēs konstatējām vienu lielu problēmu. To, ka mums nav nekādu problēmu.

Mēs runājām arī par iespējamo robežšķērsošanas punkta atklāšanu Meizakilā un mūsu sadarbību kultūras jomā. Par iespējamo latviešu—igauņu un igauņu —latviešu valodas vārdnīcas izdošanu un citiem jautājumiem.

Tātad mums ir nevis problēmas, bet plāni.

 

Pēc tam abu valstu Ministru prezidenti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai jūs sarunās skārāt arī abu valstu attiecības ar Krieviju un pārrunājāt sabiedrības integrācijas problēmas?

M.Lārs:

— Šķiet, ka pēdējā laikā šīs attiecības attīstās veiksmīgi un tādēļ šeit nav īpaši daudz ko apspriest. Mūsu galvenais mērķis ir integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

— Kāda ir situācija Igaunijas aizsardzības budžetā un kādas ir iespējas to tuvākajā laikā palielināt līdz NATO noteiktajam divu procentu līmenim?

M.Lārs:

— Līdz gada beigām mēs ceram aizsardzības budžeta finansējumu palielināt līdz divu procentu robežai no iekšzemes kopprodukta. Mērķi — divu procentu līmeni — mēs ceram sasniegt divu gadu laikā.

Jāatzīst, ka gadījumā, ja iekšzemes kopprodukta apjoms augs pārāk ātri, šo divu procentu līmeni būs grūtāk sasniegt.

— Kā jūs reaģēsit uz Starptautiskā valūtas fonda ieteikumu samazināt sava budžeta izdevumu daļu?

M.Lārs:

— Katra valsts dara gudri, ieklausoties citu padomos, tomēr lēmumi tai jāpieņem pašai.

Starptautiskais valūtas fonds izteica kritiku par mūsu šā gada budžetu. Bet iepriekšējā valdība mums bija atstājusi mantojumu — par 24 procentiem paaugstinātas algas un par 24 procentiem paaugstinātas pensijas, turpretī inflācija šajā pašā laika posmā ir bijusi tikai 4 procenti. Tomēr mēs priecājamies, ka mūsu valsts iedzīvotāji dzīvo labi, un ar nākamā gada budžetu mēs ceram šos izdevumus nosegt.

— Vai, jūsuprāt, Baltijas bataljona darbībā ir vajadzīgas kādas pārmaiņas?

M.Lārs:

— Esmu apmierināts ar Baltijas bataljona darbību. Protams, vienmēr var strādāt labāk, bet tās, ko es saskatīju, ir nelielas problēmas, kuras var atrisināt īsā laikā. Es nedomāju, ka ir vajadzīgas kādas būtiskas izmaiņas šajā vienībā.

— Cik ilgā laikā Latvijas aizsardzības finansējums varētu sasniegt divus procentus no iekšzemes kopprodukta?

V.Krištopans:

— Vairāk nekā pirms pusgada, sastādot valdības Deklarāciju, mēs noteicām mūsu mērķi, kas, izrādās, sakrīt ar Vašingtonā pieņemto paziņojumu. Tuvākajos gados — līdz nākamajai NATO valstu augstāko vadītāju tikšanās reizei— mēs gatavojamies palielināt mūsu aizsardzības finansējumu līdz diviem procentiem no mūsu nacionālā kopprodukta.

— Vai tikpat labas kā Igaunijas un Latvijas ir arī Igaunijas un Lietuvas attiecības?

M.Lārs:

— Nav nopietnu problēmu visu triju Baltijas valstu attiecībās, bet tās, kas ir, ir senas. Ekonomisko attiecību ziņā mums tuvāka ir Latvija. Savukārt mūsu labās attiecības ar Latviju palīdz mums veidot labas attiecības ar Lietuvu. Tādēļ mēs atbalstām gan Latvijas, gan Lietuvas iesaistīšanos sarunās par uzņemšanu Eiropas Savienībā.

V.Krištopans:

— Tā kā mēs atrodamies abu kaimiņvalstu vidū, mēs varam paskatīties gan uz vienu, gan otru pusi. Mums nav problēmu nedz attiecībās ar Igauniju, nedz Lietuvu. Tās, kas ir, nav būtiskas.

Tāpat kā mans igauņu kolēģis, es ceru, ka šajā vasarā sāks darbu šis virtuālais Baltijas valstu Ministru kabinets, kura darbā mēs varēsim piedalīties, atrodoties katrs savā darba kabinetā.

— Kāds ir jūsu priekšstats par Baltijas valstu sadarbību tuvākajā laikā?

M.Lārs:

— Triju valstu sadarbība kļūs aizvien ciešāka. Tā kā visas trīs valstis vēlas tuvināties Eiropas Savienībai un NATO, mums ir jāsaprot, ka tieši savstarpēja sadarbība mūs virzīs uz turieni.

No otras puses, integrācija Eiropas Savienībā palīdzēs šai sadarbībai — jo Eiropas Savienības uzņemšanas kritēriju ieviešana likvidēs tās atšķirības, kas mūsu valstis šķir pašlaik.

V.Krištopans:

— Ja seko līdzi Baltijas Ministru padomes darbam, tad atceras, ka jau pagājušajā vasarā Viļņā tika pieņemts lēmums par brīvu darbaspēka plūsmu mūsu valstīs. Tā ir arī viena no četrām Eiropas Savienībā noteiktajām brīvībām. Tādēļ var uzskatīt, ka triju Baltijas valstu sadarbība tuvākajos gados būs pieredze jeb treniņš pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Aija Krištopane

(attēlā pa kreisi) un gide Rasma Čača iepazīstina Katrinu Lāras kundzi (attēlā pa labi) ar Vecrīgu