Par 2011.gada vērtējumu un 2012.gada prognozēm

Ministru kabinets

Ja valdības sēdes notiktu katru darbadienu, tad vidēji katrā tiktu izskatīti 11 jautājumi. To vidū būtu vismaz četri Ministru kabineta noteikumi, trīs rīkojumi un viens likumprojekts.

Atskatoties sīkāk uz Ministru kabineta (MK) darbības statistiku 2011.gadā, secināms, ka noturētas 76 sēdes, no kurām 24 bijušas ārkārtas. Kopumā izskatīti 2944 jautājumi, no kuriem 1906 (65%) bija ietverti pamata darba kārtībā, bet 1038 (35%) – kā papildus iekļautie.

Gandrīz trīs tūkstošu jautājumu lokā ir 1039 MK noteikumi, 694 valdības rīkojumi, 13 instrukcijas un divi ieteikumi. Valdībā šogad atbalstīti un uz Saeimu nosūtīti 290 likumprojekti un pieci Parlamenta lēmumprojekti.

Salīdzinājumam ar pagājušo gadu var minēt, ka pērn valdībā izskatīti 3343 jautājumi, no kuriem 1240 bija MK noteikumi, 761 rīkojums, 18 instrukcijas, divi MK ieteikumi, 304 likumprojekti un divi Saeimas lēmumprojekti.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šogad izdevis 420 rīkojumus, bet pērn 475.

Ministru prezidents

2011.gadā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis devies 25 ārvalstu vizītēs. Visbiežāk apmeklēta Beļģija, Lietuva un Igaunija.

Premjers kopumā astoņas reizes darba jautājumos bijis Beļģijā, četras Lietuvā un Igaunijā. Ārvalstu vizīšu galamērķi bijuši arī ASV, Lielbritānija, Somija, Zviedrija, Polija, Dānija un Koreja.

Ministru prezidenta V.Dombrovska samērā biežā došanās uz Briseli saistīta ar piedalīšanos Eiropadomes sanāksmēs, lai lemtu par Eiropas Savienības (ES), tostarp Latvijas, būtiskiem un aktuāliem jautājumiem. Sanāksmēs uzmanība pievērsta eirozonas situācijas stabilizācijai, pārrunātas aktualitātes ekonomikas politikā un migrācijā, ārpolitikas jautājumos, kā arī spriests par ES konkurētspēju pasaules mērogā.

Eiropadome izveidota 1974.gadā ar mērķi nodibināt ES valstu un valdību vadītāju neoficiālu diskusiju formu. Visās ES darbības jomās tā nosaka vispārējos politikas virzienus un prioritātes.

Darba vizītēs uz Igaunijā premjers devies, lai piedalītos ikgadējā Lennarta Meri konferencē, kurā diskutēja par globālās ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem. Kā arī apmeklējis Baltijas valstu premjeru sanāksmi, kurā valdību vadītāji pārrunāja kopējos transporta un infrastruktūras attīstības projektus, enerģētikas jautājumus un citas reģiona aktualitātes.

Savukārt Lietuvā V.Dombrovskis risinājis jautājumus par sadarbību enerģētikas jomā, pārrunājis aktuālo situāciju saistībā ar banku “Snoras” un Latvijas Krājbanku, kā arī sveicis labākos Latvijas uzņēmējus, kas veic uzņēmējdarbību Lietuvā, – “Nameja Balvas 2011” ieguvējus.

Valsts kanceleja

Vai varēs atgūt Latvijas Krājbankā noguldīto naudu? Kādēļ nekustamā īpašuma nodoklis manai mājai ir tik liels? Šādus jautājumus no iedzīvotājiem Ministru kabinets šogad saņēmis visvairāk.

Neskaidrības un priekšlikumi bijuši arī par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu, PVN un citu nodokļu likmju izmaiņām.

Šogad Ministru prezidents, Ministru kabinets un Valsts kanceleja kopumā saņēmusi 2626 fizisko un juridisko personu iesniegumus. Lauvas tiesa no tiem (2410) adresēti premjeram un valdībai. Tas nozīmē, ka vidēji vienā darba dienā tika saņemtas 9–10 vēstules. Visvairāk iesniegumu saņemti janvārī, martā un maijā; ap 300 katru mēnesi.

Vēstulēs iedzīvotāji bieži pauduši viedokli par labklājības jomu – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu, par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu Latvijā. Vairāk nekā 40 iesniegumi saņemti no tiesu darbiniekiem, kas pieprasīja paaugstināt viņiem atalgojumu un sociālās garantijas, pretējā gadījumā solīja rīkot streiku.

Arī veselības aprūpes jomā bijuši iesniegumi, piemēram, vairāki ar pieprasījumu atcelt Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” veiktos grozījumus saistībā ar traumpunktu darbību.

Iedzīvotāji bieži izteikušies arī par politiskajiem procesiem valstī, kā arī snieguši priekšlikumus izmaiņām likumos un noteikumos un valdības rīcības plāna veidošanai.

2011.gadā kopumā uzklausīti 356 apmeklētāji. Visbiežāk cilvēki uz valdības namu nākuši janvārī, martā, maijā; ap 80 katru mēnesi.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem trim gadiem, samazinās gan saņemto iesniegumu, gan uzklausīto apmeklētāju skaits.

Šogad pasaules politiķu foto un autogrāfu kolekcionāriem nosūtīti 118 Ministru prezidenta Valda Dombrovska bildes ar autogrāfu. Tās aizceļojušas uz 25 valstīm, visvairāk uz Krieviju (vairāki desmiti), Vāciju, Poliju, Ukrainu, Indiju.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome

2011.gadā Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) sanākusi kopā uz sešām sēdēm, no kurām divas bijušas ārkārtas. Līdzdarbojoties valsts pārvaldē, NTSP sniegusi 95 atzinumus par tiesību aktu projektiem.

2010.gadā sociālie partneri noturējuši desmit sēdes (vienu no tām ārkārtas) un snieguši gandrīz tikpat atzinumus – 94.

NTSP aktīvi iesaistījusies valsts pārvaldē un sniegusi atbalstu valdības darbā. Sēdēs apspriesti vairāki 2011.gadā svarīgi jautājumi.

Īpaša uzmanība pievērsta valsts budžeta veidošanai, tostarp budžeta konsolidācijas pasākumiem, nodokļu likumu grozījumiem, fiskālajai politikai, ēnu ekonomikas apkarošanai un starptautiskajai aizdevuma programmai.

Sēdēs izskatīti arī priekšlikumi minimālās mēneša darba algas apmēram 2012.gadā, pārrunāta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, diskutēts par ģimenes valsts pabalsta reformu un nepieciešamajiem uzlabojumiem sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā valdības lēmumu pieņemšanas procesā.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi veicinot sociālo stabilitāti valstī.

Trīspusējam sociālajam dialogam ir liela nozīme politikas lēmumu izstrādē, pieņemšanā un ieviešanā, īpaši jautājumos par darba tirgu, darba likumdošanu un sociālo drošību. NTSP un tās apakšpadomēs tiek izskatīti dažādi sociālie jautājumi, lai vienotos par atbilstošāko lēmumu visām iesaistītajām pusēm.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija 2011.gadu Latvijas tautsaimniecības attīstībā vērtē kā pozitīvu – sagaidāms, ka šā gada beigās, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009.gada 3.ceturksnī, iekšzemes kopprodukts (IKP) būs palielinājies par vairāk nekā 10%. Aktuālākās tendences tautsaimniecībā liecina, ka, pat neraugoties uz Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanu un saspīlējuma pieaugumu eirozonā, Latvijas ekonomikā arī 2011.gada 4.ceturksnī saglabāsies stabils pieauguma temps. Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010.gada līmeni par 5 procentiem. Tas nozīmē, ka šogad ekonomikas pieauguma temps būs straujāks, nekā tika prognozēts iepriekš.

Šogad turpināja strauji pieaugt eksports un līdz ar to arī veiksmīgāk attīstījās nozares, kas var brīvi eksportēt savu produkciju (galvenokārt apstrādes rūpniecība). 2011.gadā eksports ir pieaudzis ne tikai kvantitatīvi, bet uzlabojies arī kvalitatīvi – Latvijas preču eksporta struktūrā pakāpeniski palielinās tehnoloģiski intensīvāku un augstākas pievienotās vērtības preču eksporta īpatsvars.

2011.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada beigām, preču un pakalpojumu eksporta apjoms salīdzināmās cenās (jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi) ir pieaudzis par 8,6% un par 10,3% pārsniedza iepriekšējā gada 3.ceturkšņa līmeni. Preču un pakalpojumu eksporta apjoms jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šogad kopumā preču un pakalpojumu eksports varētu būt par vairāk nekā 12% lielāks nekā pērn.

Līdz ar to varam teikt, ka ekonomikas struktūra turpina mainīties par labu ražošanai un eksportam, kas tik ļoti nepieciešams mūsu tautsaimniecībai. Ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ir ietekmējis arī iekšējo patēriņu un uz iekšējo tirgu orientētās nozares – pieaug tirdzniecības un citu komercpakalpojumu apjoms; pēc apjomīgas lejupslīdes krīzes laikā šā gada otrajā pusē pieaugums vērojams arī būvniecības nozarē.

No krīzes radītajām sekām šogad turpina atkopties arī darba tirgus – pakāpeniski palielinās nodarbināto skaits un mazinās bezdarbs. Kopš 2010.gada beigām nodarbināto skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 30 tūkstošiem, savukārt bezdarba līmenis ir sarucis par 3 procentpunktiem.

2011.gadā jaunā kvalitātē tiek īstenota investīciju piesaiste Latvijai – aktīvi darbojas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome un ieviesta investīciju piesaistes stratēģija Polaris, lai efektīvi koordinētu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju kopējās aktivitātes. Lai būtu skaidri mērķi un uzdevumi valsts konkurētspējas palielināšanā, tiek veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, kura pilnveidos esošo investīciju piesaistes modeli, un tās ietvaros tiks definēti investīciju piesaistes stimuli. Jāatzīmē, ka 2011.gada 3.ceturkšņu laikā ienākošo ārvalstu tiešo investīciju apjoms bija trīs reizes lielāks nekā 2010.gadā kopumā.

Latvijas tautsaimniecības attīstība 2012.gadā joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Būtiska parādu krīzes saasināšanās eirozonā, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ASV, pasaules tirdzniecības pieauguma tempa palēnināšanās, kā arī nenoteiktība par gaidāmo fiskālo konsolidāciju vairumā attīstīto valstu likusi vairākām starptautiskajām institūcijām samazināt globālā izaugsmes tempa prognozes 2012.gadam, t.sk. Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

Pasliktinoties ārējai videi, var samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksporta, bet pagaidām vēl vājais iekšējais pieprasījums neļaus kompensēt ārējā pieprasījuma pieauguma tempa mazināšanos. Tādēļ nākamgad, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, Ekonomikas ministrija prognozē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5–3% robežās.

2012.gadā Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi paliks nemainīgi: veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un veidot priekšnoteikumus veiksmīgai pārejai uz efektīvāku ražošanas līmeni un augstāku produktivitāti. Nodarbinātības palielināšanai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju veiks nodarbinātības politikas dokumentu un politikas instrumentu izvērtējumu un izstrādās pārnozaru nodarbinātības politikas rīcības plānu, lai nodrošinātu nodarbinātības politikas ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām, t.sk. tiks izvērtēti esošie pasākumi un, ciešāk iesaistot darba devēju organizācijas, tiks izstrādāti jauni pasākumi.

Ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus nodaļa