No 10. līdz 12. maijam Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzturas valsts vizītē Čehijas Republikā

Turpinājums no 1.lpp.

Abi prezidenti tikās ar žurnālistiem. Čehijas prezidents Vāclavs Havels uzsvēra, ka Čehija allaž ir atbalstījusi Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu vēlmi iestāties NATO un darīs to arī turpmāk — tagad jau kā NATO dalībvalsts.

Savukārt Guntis Ulmanis akcentēja, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta mūsu valsts stratēģisko plānu iestāties NATO, taču ir pret vardarbību Kosovā, tāpēc jāizmanto visi līdzekļi, lai iespējami ātrāk sāktu dialogu par vardarbības izbeigšanu Kosovā.

Starp mūsu valstīm nav problēmu", teica Guntis Ulmanis. "Starp mūsu valstīm ir vēlēšanās saprast vienai otru, palīdzēt un atbalstīt vienai otru ceļā uz Eiropas Savienību un NATO."

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidents ieradās Čehijas Republikas Senātā, kur tikās ar Senāta spīkeri Libuši Benešovu.

No Senāta Guntis Ulmanis devās uz vēsturisko Kaisersteinas pili, kur tikās ar Čehijas un Latvijas uzņēmējiem. Pēc tam Latvijas Valsts prezidents piedalījās pusdienās, ko par godu augstajam viesim rīkoja Čehijas Tirdzniecības palāta un čehu uzņēmēji.

Uzrunājot darījuma aprindu pārstāvjus, Guntis Ulmanis pievērsa uzmanību investīcijām labvēlīgajam klimatam mūsu valstī un Latvijas stabilitātei finanšu tirgū: "Atvērtība, liberālisms un konkurētspēja ir Latvijas ekonomikas ideoloģijā, un šī politika vainagosies ar sekmēm, par ko liecina Latvijas uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents viesojās Prāgas Vecajā rātsnamā. Lordmērs Jans Kasla Guntim Ulmanim veltīja apsveikuma uzrunu. Atbildi teica Rīgas domes priekšēdētājs Andris Bērziņš. Augstajam Latvijas viesim tika pasniegta simboliskā Prāgas atslēga.

Pēc Vecā rātsnama apskates Guntis Ulmanis piedalījās izstādes "Rīga–Prāga: divu neatkarīgu valstu galvaspilsētas 20.gadsimta 20.–30.gados" atklāšanā.

Pievakarē Guntis Ulmanis iepazinās ar Prāgas vecpilsētu, bet vakarā Prāgas pils Troņa zālē notika valsts vakariņas, ko Čehijas prezidents Vāclavs Havels un Dagmāra Havelovas kundze bija sarīkojuši par godu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ainai Ulmanes kundzei.

Vizītes otrajā dienā

Šodien, 11.maijā, Latvijas Valsts prezidents apmeklēs radiostaciju "Brīvā Eiropa", kur viņam paredzēta intervija latviešu auditorijai. Paredzēts arī, ka Guntis Ulmanis radiostacijā uzrunās konferences "Latvija — NATO" dalībniekus.

Pēc tam Latvijas Valsts prezidents noliks vainagu pie Sv. Vāclava pieminekļa. Pēc tam Guntis Ulmanis noliks vainagu pie pieminekļa Janam Palaham — čehu studentam, kas 1968. gadā sadedzinājās, protestējot pret padomju tanku iebrukumu Čehoslovākijā un Prāgas pavasara apspiešanu.

Dienas vidū Guntis Ulmanis Lihtenšteinas pilī piedalīsies Čehijas Republikas premjerministra Miloša Zemana rīkotās pusdienās.

Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Kārļa Universitātē tiksies ar augstskolas vadību un studentiem, kā arī piedalīsies Latvijas Universitātes un Kārļa Universitātes sadarbības līguma parakstīšanas ceremonijā.

Pievakarē Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze piedalīsies Latvijas tekstilmākslas izstādes atklāšanā Prāgas vecajā karaļa pilī.

Vizītes trešajā dienā

Paredzēts, ka vizītes trešajā dienā, 12.maijā, Latvijas Valsts prezidents tiksies ar Čehijas Republikas aizsardzības ministru. Pēc tam Guntis Ulmanis ieradīsies Česke Budejovicē, kur tiksies ar pilsētas vadību un piedalīsies Čehijas kultūras ministra Jana Fencla rīkotās pusdienās. Latvijas Valsts prezidents iepazīsies arī ar pilsētu un "Budvar" alus darītavu.

No Česke Budejovices Latvijas Valsts prezidents trešdienas vakarā izlidos uz Latviju.

Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Čehijas Republikā ir īpaši nozīmīga tādēļ, ka Čehija pavisam nesen, martā, tika uzņemta NATO. Ziemeļatlantijas savienības jaunās dalībvalsts atbalsts Latvijas virzībā uz NATO var būt vitāli nozīmīgs mūsu valsts drošības nostiprināšanai.

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondents

Valsts prezidenta valsts vizītē Čehijā

Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels:

Uzruna svinīgajās vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ainai Ulmanes kundzei Prāgas pilī 1999. gada 10. maijā

Godātais prezidenta kungs!

Cienījamā Ulmanes kundze!

Cienījamās dāmas, godātie kungi!

Esmu ļoti priecīgs, ka šodien jūs varu apsveikt šeit — Prāgas pilī, senā čehu karaļu un vēlāk Čehoslovākijas un Čehijas prezidentu rezidences vietā, Prāgas pilī, kura ir patiess čehu valstiskuma simbols.

Esmu ļoti gandarīts, ka jūs pieņēmāt manu ielūgumu apciemot mūsu zemi, tādējādi apliecinot, cik lielu nozīmi piešķirat Latvijas un Čehijas Republikas savstarpējām attiecībām un sadarbībai. Ļoti labprāt atceros savu Latvijas apmeklējumu 1996.gada aprīlī, mūsu tikšanās un sarunas — gan ar jums, gan citiem jūsu valsts pārstāvjiem. Atļaujiet, prezidenta kungs, man, izmantojot šo iespēju, jums vēlreiz pateikties par sirsnīgo uzņemšanu, kuru toreiz pie jums izbaudīju.

Latvija ir mums tuva zeme, zeme, ar kuru mūs arī pagātnē vienoja virkne saikņu, galvenokārt kulturālo, bet vēlāk arī ekonomiskās un politiskās. Abas mūsu zemes savā pastāvēšanas laikā ir nogājušas garu un bieži arī ļoti grūtu ceļu, kura gaitā to likteņi ir bieži sastapušies, reizēm tieši, citreiz netieši, tikai iztālēm, bet vienmēr ar patiesām simpātijām.

Mūsu zemēm šajā gadsimtā ir nācies aizvien no jauna risināt jautājumu par attiecībām ar lielvarām, kuras tās uzskatīja par savu interešu sfēru. Šī pieredze dziļi ietekmēja mūsu zemju vēsturi un vienlaikus mūsos izkopa ārkārtēju jūtību un saasinātu uztveri attiecībā uz nepieciešamību, lai tautām un valstīm būtu vienāds stāvoklis, pretestību pret to, ka vieni apspiež otrus.

Pēc komunisma sabrukuma Eiropā Čehija un Latvija devās pa demokrātijas, tirgus ekonomikas un pilsoņtiesību attīstības ceļu. Abām mūsu valstīm ir iespēja aktīvi piedalīties jaunas Eiropas kārtības radīšanā. Pēc bēdīgajiem nacistiskā un komunistiskā totalitārisma gadiem mums, tāpat kā citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, ir pavērusies iespēja kopā ar pārējiem eiropiešiem piedalīties tādas Eiropas, kura nebūtu tikai partikulāra interešu savienība, bet vispirmām kārtām vērtību savienība, veidošanā. Drīz mēs ieiesim jaunā tūkstošgadē. Pirmoreiz savā vēsturē Eiropai ir iespēja kļūt par formāciju, kura balstītos uz vienlīdzību, savstarpēju respektu un visu valstu, tautu un atsevišķu pilsoņu brīvprātību. Visu patiesu eiropiešu interesēs vajadzētu būt arī tam, lai neviena no mūsu kontinenta valstīm, kaut arī šobrīd tā iziet grūtu un sāpīgu periodu, nākotnē nestāvētu malā šajā patiešām Viseiropas procesā.

Latvijas Republika pēdējos gados ir nogājusi ļoti grūtu un daudziem tās iedzīvotājiem sarežģītu ekonomisko un politisko reformu ceļu. Šodien jūsu valsts tiek apbrīnota un cienīta par visu to, ko tā sasniegusi, cik tālu progresējusi Latvijas sagatavotība uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību par pievienošanos, kādu respektu jūsu valsts ir ieguvusi, pateicoties savai principiālajai ārpolitikai. Atļaujiet man, prezidenta kungs, jūs personīgi un jūsu valsts pilsoņus ar šiem rezultātiem no sirds apsveikt.

Jūsu šīsdienas Čehijas Republikas apciemojums un turpmākā līgumdokumentu parakstīšana starp mūsu valdībām ir apliecinājums tam, ka čehu un latviešu attiecības veiksmīgi attīstās, ka tām netrūkst nepieciešamā dinamisma. Mūsu valstis atzīst kopējas vērtības, un mūs vieno kopēji mērķi: vispirmām kārtām iestāšanās Eiropas Savienībā un tālāka Ziemeļatlantijas alianses paplašināšana, kura šajā virzienā savā samitā Vašingtonā ir spērusi nozīmīgus, un ticam, ka arī ietekmīgus soļus.

Godātais prezidenta kungs, cienījamā Ulmanes kundze, cienījamās dāmas un godātie kungi, es uzsaucu tostu uz jūsu veselību, uz tālāku labu attiecību starp mūsu valstīm attīstību, uz laimīgu mūsu tautu nākotni brīvā, uz respektu pret cilvēktiesībām veidotā Eiropā, uz cienīgu un labāku pasauli visiem.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Uzruna Čehijas prezidenta Vāclava Havela rīkotajās valsts vakariņās Prāgas pilī 1999. gada 10. maijā

Jūsu Ekselence prezidenta kungs!

Prezidenta kundze!

Godātās dāmas un kungi!

Ar dziļu gandarījumu es un mana kundze esam ieradušies Čehijas Republikā. Man kādreiz deva padomu — uz seno Prāgu ir jādodas pavasarī. Tas ir skaistākais gadalaiks, kad daba un cilvēku prāti ir atvērti jaunām un spirgtām vēsmām. Esot šeit, esmu pārliecinājies, ka šis padoms ir patiesi vērts. Čehija mūs ir sagaidījusi ar atvērtu sirdi un aizkustinošu viesmīlību. Par to vēlos pateikties.

Šodien, apskatot jūsu brīnišķīgo pilsētu un tiekoties ar tās iedzīvotājiem, es vairākkārt sev jautāju: kādas ir tās garīgās saites un simboli, kuri man — ziemeļeiropietim šeit ir tik saprotami un tuvi? Ar kādiem cilvēka radītiem garīgiem tiltiem mūsu tautas ir saistītas? Šie tilti sniedzas pāri nacionālām vērtībām un ir balstīti uz humānisma un demokrātijas pamatiem. Tie nav sabrukuši pat Latvijai un Čehijai grūtos brīžos, bet kļuvuši vēl stiprāki, mūsu valstīm esot patiesi neatkarīgām.

Garīgi bagāta sabiedrība rada paliekošas vērtības. Tās bagātina pašus, gan arī citus. Vēsture pasaulei deva čeha Jana Husa vārdu. Husa idejas krita auglīgā zemē. Tās atbrīvoja Eiropā iepriekš apslēptu enerģiju — reformāciju — un veicināja Eiropas kā globālā progresa centra rašanos.

Līdz ar Mārtiņa Lutera vārdu Husa garīgais mantojums nonāca Latvijā. Rīgas pilsēta kļuva par Ziemeļeiropas protestantisma svarīgu citadeli.

Caur Dieva un garīgās brīvības prizmu nākamajos gadsimtos starp latviešu un čehu tautām veidojās tiešas un nepastarpinātas attiecības. 18. gadsimtā Latvijas Vidzemes novadā aktīvi darbojās čehu baznīcas reformas turpinātāji no Hernhūtes ciema. Tie latviešiem atnesa Jana Amosa Komenska un Husa vārdus.

Čehus un latviešus vienojošie garīgie tilti ir lietoti arī turpmāk. Latvieši Eiropas kultūru ir bagātinājuši ar savām dziesmām. Katrs latvietis zina dziesmu "Nevis slinkojot un pūstot". Tā skanēja cauri visām trijām Latvijas garīgajām atmodām. Dziesma ir iedvesmojusi lieliem un svarīgiem darbiem, un tās vārdu autors ir čehu dzejnieks Františeks Ladislavs Čelakovskis. Dzejoti pirms pusotra gadsimta Čehijā, tie runā par nezūdamām vērtībām, kuras ir pamatvērtības, arī stāvot uz nākamā gadu tūkstoša sliekšņa.

Ir pagājis krietns laika sprīdis, kopš Latvija un Čehija atguva iespēju augt un pilnveidoties saskaņā ar savu tautu gadsimtos gūtajām atziņām. Mūsu valstis ir atradušas savai augšupejai nepieciešamos iekšpolitiskos un ārpolitiskos ceļus. Un arī šajos ceļos mums ir kopīgi tilti.

Latvijā ir izveidota demokrātiska sabiedrība. Viena no Latvijas šībrīža augstākajām prioritātēm ir sociāli integrētas sabiedrības radīšana. Pašvaldību lomas palielināšana valsts pārvaldē, dialoga starp valsti, indivīdu un uzņēmēju padziļināšana un iedzīvotāju iesaiste nevalstisko organizāciju darbā. Tās ir mūsu prioritātes!

Līdzīgi kā Čehija, arī Latvija ir pieredzējusi daudz traģisma, pastāvot par savu neatkarību. Ir bijuši brīži, kad vienīgais ceļš uz neatkarību ir bijis iracionāla ticībagadsimtos lolotai brīvības idejai. Mēs Latvijā zinām brīvības cenu. Mūsos ir nostiprinājusies pārliecība, ka vienīgi, rūpējoties par cilvēka labklājību, tiesībām un brīvībām, mūsu valsts varēs kļūt par nešķiramu Rietumu pasaules sastāvdaļu. Šī iemesla dēļ Latvijas parlaments veica izmaiņas Satversmē, papildinot to ar sadaļu par cilvēktiesībām.

Iedzīvotāju labklājība ir atkarīga no valsts ekonomiskās augšupejas un cilvēku vēlmes ņemt tajā aktīvu līdzdalību. Veikdama nepieciešamās saimnieciskās reformas, Latvija šobrīd ir kļuvusi par vienu no visdinamiskākajām valstīm Eiropā. Par to varam būt gandarīti!

Drošāka un demokrātiskāka paliek valsts. Pieaug mūsu iespējas sasniegt ārpolitikā izvirzītos stratēģiskos mērķus. Svarīgākie no tiem — dalība Eiropas Savienībā un NATO — mūsu valstīm ir kopēji. Arī šis ir tilts, kuru esam cēluši starp Latviju un Čehiju.

Kopīga dalība Eiropas Savienībā būs ne tikai formāla iekļaušanās izveidotajās struktūrās. Eiropas Savienības projekts ir vēsturē vēl nepieredzēts vienotas daudzkultūru Eiropas radīšanas mēģinājums. Tajā ietilpstošo valstu iedzīvotāji būs savstarpēji saistīti tūkstošiem neredzamu saišu. Tādas pastāvēs arī starp mums.

Vēlos paust savu gandarījumu par jūsu labi paveiktu darbu, Čehijas Republikai iekļaujoties Ziemeļatlantijas aliansē. Pieņemiet manus vissirsnīgākos apsveikumus! Trijām Centrāleiropas valstīm kļūstot par NATO pilntiesīgām loceklēm, pasaulei ir nosūtīts skaidrs politisks signāls: NATO paplašināšanās notiek. Atvērto durvju politika nav tikai retorika, un Eiropas drošība ir pieaugusi. Bet galvenais — NATO nepieņem "sarkano līniju" domāšanas veidu. Pienāks brīdis, un Latvija ies Čehijas pēdās. Tad arī NATO kļūs tilts, pa kuru kopīgi ejot, mūsu likteņi kļūs vēl ciešāk savīti.

Prezidenta kungs!

Pirms 70 gadiem dižākais Latviešu dzejnieks un filozofs Rainis vēstulē "Silēzijas bardam" petram Bezručam rakstīja: "Mūsu tautu kultūru tuvināšanos es uzskatu par sevišķi svarīgu Eiropas attīstībai un mieram." Ar savu pravietisko prātu Rainis jau toreiz saskatīja tās vērtības, kuras savas vizītes pamatos esmu licis arī es.

Es uzsaucu tostu par jums prezidenta kungs! Jums, prezidenta Kundze! Par Latvijas un Čehijas tautu celtajiem sapratnes un garīguma tiltiem! Par "samta un dziesmotajām" revolūcijām! Par mūsu kopīgo nākotni jaunajā Eiropā!