Ministru prezidents:

— iknedēļas preses konferencē vakar, 10.maijā

— Vai A.Šlesera demisijas pieprasījums ir saistīts ar viņa sarežģītajām attiecībām ar Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli?

V.Krištopans: — Protams, ka visu šo lietu saistīs ar privatizāciju. Taču galvenais arguments ir Šlesera kunga nespēja organizēt darbu. Divas Ministru kabineta sēdes pēc kārtas beidzās pēc pusnakts. Nevis tāpēc, ka mēs nevarējām izšķirties, bet tāpēc, ka jautājums nebija sagatavots. Runa bija gan par privatizācijas fonda līdzekļu izmantošanu, gan par iekšējā tirgus aizsardzību. Es kā valdības vadītājs esmu paziņojis, ka privatizācija Latvijā būs caurspīdīga, visiem saprotama, visiem pieejama, un šeit nebūs nekāda bodīte.

— Andris Šķēle ir izteicies, ka Saeimas plenārsēde ilga tikai stundu, kamēr valdības sēdes ievelkas pāri pusnaktij. Kā jūs varētu to komentēt?

V.Krištopans: — Es ieteiktu Tautas partijas līderim izlasīt valdības Deklarāciju, koalīcijas līgumu un rīcības plānu un atrast kādus nepareizus priekšlikumus vai termiņus. Es labprāt uzklausīšu priekšlikumus, kā uzlabot valdības darbu. Kas attiecas uz Saeimas darbu, tad ir vairāki apstākļi, kāpēc sēdes ir tik īsas. Deputāti pietiekami efektīvi strādā komisijās, šajā Saeimā pagaidām nav parādījušies tādi tukši runātāji kā Čerāns, Valdmanis un Ozoliņš, kas izmantoja katru likumprojekta apspriešanu, lai lieku reizi teiktu garas runas. Saeimas rīcībā ir daudzi nopietni likumprojekti, piemēram — komerclikums. Es aicinu Saeimas deputātus pietiekami nopietni strādāt, lai mēs komerclikumu varētu pieņemt līdz šā gada septembrim. Komerclikums ir viena no tām pozīcijām, kas ir ļoti svarīgas mūsu integrācijai Eiropas Savienībā.

— Vai varētu aktualizēties jautājums par Jāņa Nagļa demisiju?

V.Krištopans: — Šādos gadījumos es vienmēr saku — neesmu pagaidām par to domājis. Šī pietiekami lielā publicitāte un daudzie konflikti, nespēja piedāvāt sabiedrībai pietiekami skaidrus lielo uzņēmumu privatizācijas modeļus ir pamats tam, ka daļa sabiedrības raugās uz Privatizācijas aģentūru ar lielām aizdomām.

— Vai Šlesera kungs minēja iemeslus, kādēļ viņš pats negrib atkāpties?

V.Krištopans: — Nē.

— Vai jūs jau esat runājis ar Jaunās partijas pārstāvjiem?

V.Krištopans: — Nē. Bet es savu lēmumu nemainīšu. Es esmu informējis Paula kungu un Dreimanes kundzi telefoniski, un es viņus informēšu arī rakstiski.

— Vai jūs jau esat informējis pārējos koalīcijas partnerus?

V.Krištopans: — Nē, es to izdarīšu šodien.

— Vai jūs varētu nosaukt vēl kādus ministrus, ar kuriem jūs esat neapmierināts, kā arī tos, kuru darbs jūs apmierina?

V.Krištopans: — Godīgi sakot, Šlesera kungs stipri krīt ārā no pārējā Ministru kabineta sastāva. Šīs garās bezgalīgās runas ir nogurdinājušas ne tikai mani, bet arī ministrus.

— Kā jūs vērtējat Šlesera kunga priekšlikumu izvērtēt Lemberga kunga atbilstību korupcijas novēršanas likumam?

V.Krištopans: — Es vienmēr atbalstīšu cilvēka darbības izvērtēšanu atbilstoši likumam.

— Kā jūs rīkosities, ja potenciālais pircējs tomēr atteiksies no nodoma nopirkt Latvijas kuģniecību?

V.Krištopans: — Viens no variantiem, kurš manā uztverē ir visloģiskākais un caurspīdīgākais, ir publiska izsole visiem investoriem. Lai piedalās un pērk 20 vai 30 procentu kontrolpaketi, un kas vairāk maksā, tas arī ir ieguvējs.

— Jūs izteicāties, ka apriņķu centriem vajadzētu rotēt. Komentējiet, lūdzu!

V.Krištopans: — 19. maijā būs konference, kurā tiks diskutēts par administratīvi teritoriālo reformu. Mans piemērs ir tāds — ja Saeima neatrastos Rīgā, bet Ogrē vai Jelgavā, nekas, izņemot Saeimas un Komisijas māju parādīšanos, tajās nemainītos. Tāpat ir jābūt ar apriņķu centriem.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore,

pēc ieraksta "LV" diktofonā