Eiropas Komisija

Par jaunatnes bezdarba mazināšanu

Apstākļos, kad Eiropas pastāvīgais jauniešu bezdarbnieku procents ir 21%, Komisija aicina dalībvalstis, darba ņēmēju pārstāvjus un uzņēmumus kopīgiem spēkiem izlēmīgi rīkoties, lai mazinātu jaunatnes bezdarbu.

Jaunā "Jaunatnes iespēju iniciatīva", ko 20.decembrī pieņēma Komisija, aicina dalībvalstis novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; pamudināt jauniešus izkopt darba tirgū svarīgās prasmes un iemaņas; nodrošināt darba praksi un apmācību darba vietā un palīdzēt jauniešiem atrast labu pirmo darbu. Komisija arī mudina dalībvalstis lietpratīgāk izmantot Eiropas Sociālo fondu, kurā vēl aizvien pieejams 30 miljardu eiro finansējums, kas nav piesaistīts projektiem. Turklāt Komisija ierosinājusi konkrētu pasākumu kopu, ko finansē tieši no ES līdzekļiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzskata: "Jaunatnes iespēju iniciatīva apliecina Eiropas jauniešiem, ka mums rūp viņu situācija. Esam saklausījuši viņu atkārtoti no Madrides līdz Briselei pausto vēlmi piedalīties Eiropas sabiedrības dzīvē. Šāda līdzdalība sākas ar darbu. Skaidrs, ka nepieciešamas darba tirgu ilgtermiņa reformas, bet, lai gūtu cerētos rezultātus, jāpaiet laikam. Šodien pieņemtā iniciatīva mums ļaus steidzami rīkoties, lai samazinātu bezdarbu jauniešu vidū."

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors uzsvēra, ka steidzami jāsamazina jauniešu bezdarbs: "Jaunieši daudzās ES valstīs nokļuvuši dramatiskā situācijā. ES un dalībvalstu līmenī mums jārīkojas izlēmīgi, citādi riskējam zaudēt šo paaudzi – tas ekonomikā un sociālajā jomā izmaksātu dārgi." Komisārs uzsvēra, ka saskaņā ar aprēķiniem pašlaik jaunatnes bezdarbs sabiedrībai ik nedēļu izmaksā aptuveni divus miljardus eiro jeb vairāk nekā 1% no ES-27 IKP, un piebilda: "Šī tendence nevar turpināties, mums jādod jauniešiem cerība. Viņi ir mūsu nākotne."

Komisija atvēlēs līdzekļus tehniskai palīdzībai dalībvalstīm, lai varētu plašāk izmantot ES finansējumu, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, kuri vēl nav piesaistīti projektiem.

Papildu informācija

Galvenie pasākumi, ko saskaņā ar jauno "Jaunatnes iespēju iniciatīvu" tieši finansēs Komisija:

• izmantot 4 milj. eiro, lai dalībvalstis varētu izveidot "jaunatnes garantiju" shēmas, kas jauniešiem četru mēnešu laikā pēc mācību pārtraukšanas nodrošinātu vai nu iespēju strādāt, vai mācīties;

• atvēlēt 1,3 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda mācekļa prakses vietu izveidei. Līdz 2013.gada beigām par 10% palielinot mācekļa prakses vietu skaitu, tiktu iegūtas 370 000 jaunas mācekļa prakses vietas;

• izmantot 3 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda tehniskajai palīdzībai dalībvalstīm, lai izveidotu atbalsta shēmas jaunu uzņēmumu dibinātājiem un sociālajiem uzņēmējiem;

• līdzekļus iespējami virzīt iekārtošanai darbā uzņēmumos un 2012.gadā ar programmām "Erasmus" un "Leonardo da Vinci" mērķtiecīgi piesaistīt darbiniekus vismaz 130 000 darba vietām;

• 2012.gadā ar iniciatīvas "Tava pirmā EURES darba vieta" starpniecību sniegt finansiālu palīdzību 5000 jauniešu, palīdzot atrast viņiem darbu citā dalībvalstī;

• palielināt piešķīrumu Eiropas brīvprātīgo dienesta budžetam, lai 2012.gadā nodrošinātu vismaz 10 000 brīvprātīgā darba vietu;

• 2012.gadā nākt klajā ar satvaru kvalitatīvām prakses iespējām Eiropas Savienībā;

• 2012.gadā ar programmas "Erasmus" starpniecību ap 600 uzņēmēju nodrošināt apmaiņas braucienus.

Komisijas ierosinātie pasākumi pavērs dalībvalstīm iespēju nākamās paaudzes Eiropas Sociālā fonda programmās un ES 2014.–2020.gada budžeta ietvaros izstrādāt jauniešiem adresētus papildu pasākumus.

Pamatinformācija

Pašlaik Eiropas Savienībā ir 5 miljoni jauniešu bezdarbnieku un 7,5 miljoni 15–24 gadu vecu jauniešu ne strādā, ne mācās. Tie ir ne tikai mazkvalificēti jaunieši, kas priekšlaikus pārtraukuši mācības, bet aizvien lielākā skaitā arī augstskolu absolventi, kuri nevar atrast savu pirmo darbu.

Komisija vēlas iesaistīt visas personas, kuras skar šī problēma, kā arī piesaistīt pieejamo ES finansējumu tūlītējiem pasākumiem, kas atvieglos pāreju no izglītošanās uz darba vidi, kā arī visā Eiropā palīdzēs jauniešiem bezdarbniekiem atrast darbu. Tās mērķis ir palīdzēt jauniešiem, kas nemācās izglītības iestādē un kam nav darba, atrast darbu vai atsākt mācības un palīdzēt atrast pirmo darbu tiem, kam ir augstākā izglītība.

Komisija ļoti atbalstīs dalībvalstis šajos centienos, dodot tām politiskas vadlīnijas un sniedzot konkrētu palīdzību. Domājams, ka saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020" dalībvalstis 2012.gada nacionālajās reformu programmās risinās jauniešu nodarbinātības problēmu un valstīm adresēto ieteikumu projektos 2012.gadam tiks sistemātiski aplūkota jaunatnes rīcībpolitika un pasākumi. Komisija turpinās novērtēt un analizēt dalībvalstu veiktos pasākumus cīņā pret jauniešu bezdarbu un ziņos par to neformālajā Padomes nodarbinātības un sociālo lietu ministru sanāksmē 2012.gada aprīlī.

Par ES krāpšanas apkarošanas politiku

ES krāpšanas apkarošanas politika sniedz būtisku ieguldījumu, ik gadu aizsargājot ES un dalībvalstu budžetu finansiālās intereses. Tā nodrošina, ka ES un valstu budžeti ir labi aizsargāti, ka nauda tiek tērēta paredzētajam nolūkam un nonāk pie īstajiem saņēmējiem.

Lai turpinātu darbu šajā jomā, Eiropas Komisija 19.decembrī pieņēma divus priekšlikumus attiecībā uz programmām Hercule III un Pericles 2020. Ar budžetu attiecīgi 110 miljoni eiro un 7,7 miljoni eiro šīs programmas darbosies septiņus gadus, sākot no 2014.gada janvāra.

ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta sacīja: "Krāpšana pret ES budžetu nav noziegums bez upuriem. Tā skar visus Eiropas iedzīvotājus, jo tā ir visu kopīgā nauda. Tā kā ES šobrīd cīnās ar pasaules finanšu krīzi, ir jo īpaši svarīgi aizsargāt mūsu ieņēmumus un nodrošināt, ka iedzīvotāji gūst pēc iespējas lielāku labumu no ES fondiem."

Hercule III

Hercule III programma ir paredzēta cīņai pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē ES finansiālajām interesēm. Tā jo īpaši ir vērsta uz Komisijas (izmantojot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai jeb OLAF), dalībvalstu kompetento iestāžu un citu Eiropas iestāžu un struktūru sadarbību.

Programmas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu aizsardzību dalībvalstīs un visās ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās. Hercule III programmā paredzētie pasākumi ietver: tehniskā un darbības atbalsta nodrošināšanu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret robežu nelegālu šķērsošanu un profesionālās apmācības pasākumus.

Iepriekšējā Hercule programmā tika gūti nozīmīgi rezultāti, piemēram, īstenoti 70 tehniskās palīdzības projekti, kas finansēja mūsdienīga tehniskā aprīkojuma iegādi tiesībaizsardzības iestādēm, kuras cīnās pret krāpšanu, kā arī organizēta apmācība krāpšanas apkarošanas jomā vairāk nekā 5300 tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem.

Pericles 2020

Pericles 2020 programma ir apmaiņas, palīdzības un apmācības programma, lai stiprinātu eiro banknošu un monētu aizsardzību Eiropā un pasaulē.

Projekti, kurus finansē Pericles programma, cita starpā ietver semināru par Kopienas stratēģiju eiro aizsardzībai Vidusjūras reģionā, mācību kursu par naudas viltošanu Latīņamerikā un darbinieku apmaiņu starp iestādēm ES un ārpus tās.

Turpmākie pasākumi

Regulu projekti tiks apspriesti Padomē un Eiropas Parlamentā, lai tos varētu pieņemt līdz 2012.gada beigām un jaunās programmas varētu sākt darboties 2014.gada 1.janvārī.

Līdztekus norisināsies sarunas par daudzgadu finanšu shēmu visam ES budžetam.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Par Enerģētikas ceļvedi līdz 2050.gadam

Lai sasniegtu mērķi līdz 2050.gadam samazināt emisijas par vairāk nekā 80%, enerģijas ražošanai Eiropā jābūt tādai, kas gandrīz nerada oglekļa dioksīda emisijas. Kā to panākt, nepārtraucot enerģijas piegādi un neapdraudot konkurētspēju – uz šo jautājumu atbild "Enerģētikas ceļvedis līdz 2050.gadam", ar ko Komisija nāca klajā15.decembrī. Dokumentā, kura pamatā ir vairāku attīstības scenāriju analīze, aprakstītas no oglekļa dioksīda emisijām brīvas enerģētikas sistēmas ietekme un nepieciešamais politiskais regulējums. Pēdējam vajadzētu ļaut dalībvalstīm izdarīt nepieciešamo izvēli enerģētikas jomā un izveidot stabilu uzņēmējdarbības vidi privātām investīcijām, galvenokārt līdz 2030.gadam.

Enerģētikas komisārs Ginters Etingers uzskata: "Tikai jauns enerģētikas modelis padarīs mūsu sistēmu ilgtermiņā drošu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu. Tagad mums ir Eiropas regulējums nepieciešamajiem politikas pasākumiem, kuri jāveic, lai nodrošinātu pareizas investīcijas."

Analīzes pamatā ir ilustratīvi scenāriji, kas izstrādāti, dažādos veidos kombinējot četrus galvenos oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas veidus (energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas un kodolenerģijas izmantošana un oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana). Neviens no šiem scenārijiem, visticamāk, nerealizēsies, taču tie visi skaidri parāda vairākas t.s. iespējas, kas nav jānožēlo ("no regrets" options) nākamajiem gadiem.

"Enerģētikas ceļvedī līdz 2050.gadam" uzrādīti vairāki elementi, kam ir pozitīva ietekme visos gadījumos, un tas nosaka vairākus turpmāk izklāstītos svarīgos secinājumus.

• Oglekļa dioksīda emisijas mazināšana enerģētikas sistēmā ir tehniski un ekonomiski paveicama. Visi oglekļa dioksīda līmeņa pazemināšanas scenāriji ļauj sasniegt emisiju samazināšanas mērķi un ilgtermiņā var izmaksāt lētāk nekā pašreizējo politikas virzienu īstenošana.

• Energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija ir izšķiroši faktori. Neatkarīgi no izvēlētajiem enerģijas veidiem augstāka energoefektivitāte un strauji augoša atjaunojamās enerģijas daļa ir nepieciešams faktors mērķu sasniegšanai saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu līdz 2050.gadam. Scenāriji parāda arī, ka elektrībai būs lielāka nozīme nekā pašlaik. Arī gāze, nafta, ogles un kodolenerģija atšķirīgās proporcijās figurē visos scenārijos, dodot iespēju dalībvalstīm saglabāt elastību savā enerģētikā ar nosacījumu, ka tiek ātri izveidots labi savienots iekšējais tirgus.

• Agrīni ieguldījumi izmaksā lētāk. Lēmumi par investīcijām nepieciešamajā infrastruktūrā līdz 2030.gadam jāpieņem tagad, jo pirms 30 līdz 40 gadiem būvētā infrastruktūra ir jānomaina. Tūlītēja rīcība var aiztaupīt dārgākas pārmaiņas pēc 20 gadiem. ES enerģētikas attīstība jebkurā gadījumā prasa modernizāciju un daudz elastīgāku infrastruktūru – pārrobežu savienojumus, viedus elektrotīklus un mūsdienīgas zema oglekļa satura tehnoloģijas enerģijas ražošanai, pārvadei un uzglabāšanai.

• Cenu pieauguma apturēšana. Tagad veiktie ieguldījumi var sagatavot ceļu labākām cenām nākotnē. Elektrības cenas var pieaugt līdz 2030.gadam, taču pēc tam tās var samazināt lētākas piegādes, taupības politika un uzlabotas tehnoloģijas. Izmaksas kompensēs augsts ilgtspējīgo ieguldījumu līmenis Eiropas ekonomikā, ar to saistītās vietējās darbvietas un atkarības samazināšanās no importa. Visos scenārijos bez īpašām atšķirībām kopējo izmaksu vai energoapgādes drošības ziņā paredzēta oglekļa dioksīda emisiju mazināšana.

• Vajadzīgi apjomradīti ietaupījumi. Eiropas pieeja izpaudīsies zemākās cenās un drošākās piegādēs salīdzinājumā ar paralēlajām valstu shēmām. Tas ietver kopēju enerģētikas tirgu, kura izveide jāpabeidz līdz 2014.gadam.

Pamatinformācija

Enerģētikas plāna mērķis ir sasniegt mazas oglekļa dioksīda emisijas līdz 2050.gadam, vienlaikus uzlabojot Eiropas konkurētspēju un energoapgādes drošību. Dalībvalstis jau ir izstrādājušas savu valstu enerģētikas politikas virzienus nākotnei, taču ir jāapvieno spēki, koordinējot centienus plašākā sistēmā. Ceļvedi papildinās turpmākas politikas iniciatīvas īpašās enerģētikas politikas jomās tuvākajos gados, sākot ar nākamā gada priekšlikumiem par iekšējo tirgu, atjaunojamo enerģiju un kodoldrošību.

EK 2011.gada martā publicēja vispārēju oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas ceļvedi, kas attiecas uz ekonomiku kopumā. Tajā analizētas visas nozares – enerģijas ražošana, transports, mājokļi, rūpniecība un lauksaimniecība. Komisija arī tika sagatavojusi nozaru ceļvežus, kuru vidū "Enerģētikas ceļvedis līdz 2050.gadam" ir pēdējais, un tā uzmanības centrā ir enerģētikas nozare kopumā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa