Par izmaiņām sociālajā jomā 2012.gadā

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stājās spēkā no 1.janvāra.

No 2012.gada 1.janvāra

• Pagarināta priekšlaicīgā pensionēšanās iespēja līdz 2013.gada 31.decembrim, t.i., cilvēki var divus gadus ātrāk pieprasīt vecuma pensiju (no 60 gadiem), ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

• Pagarināts atvieglojuma piemērošanas termiņš līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanu, kas nosaka, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996–1999), tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan šajā periodā vidējā alga valstī.

• Sākot ar 2012.gada 1.janvāri, nepiešķir piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā.

• Līdz 2013.gada 31.decembrim pagarināta iespēja no ātrāka vecuma (kas pakāpeniski no katra gada 1.jūlija tiek paaugstināts par pusgadu, līdz tiks sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums) pieprasīt vecuma pensiju par darbu sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos, kā arī smagos un kaitīgos darba apstākļos, vienlaikus izslēgta iespēja pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl piecus gadus ātrāk.

• Precizēts, ka tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām, kurām nav piešķirta, t.sk. priekšlaicīgi, vecuma pensija vai kuras nav sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

• Saglabāsies pašreiz noteiktie vecuma pensiju minimālie apmēri. Tie nevar būt mazāki par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2011.gadā – vispārīgā gadījumā 45 lati), kam piemērots šāds koeficients:

– cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 10 gadiem līdz 20 gadiem, – 1,1;

– cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 1,3;

– cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 1,5;

– cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, – 1,7.

• Valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā noteiktas tiesības uz vienreizējo pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā arī pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas, kas piešķirta saskaņā ar speciālajiem izdienas pensiju likumiem, saņēmējs.

• Cilvēkiem, kuriem izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)", sasniedzot pensionēšanās vecumu, izdienas pensijas vietā tiks piešķirta vecuma pensija, kā tas jau normatīvajos aktos ir noteikts attiecībā uz izdienas pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un speciālajiem izdienas pensiju likumiem.

• Maksātnespējas procesa administratoram maksātnespējas procesa laikā būs tiesības iesniegt un precizēt darba devēja ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

• Par cilvēkiem, kuri pašvaldībās veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus no valsts pamatbudžeta, tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 20 procentu apmērā no 50 latiem pensiju apdrošināšani. Tādējādi iepriekš minētais periods tiks ņemts vērā apdrošināšanas stāža aprēķinā vecuma pensijai.

• Cilvēki, kuri veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, ir apdrošināmi pensiju un invaliditātes apdrošināšanai. Savukārt patentmaksātāji, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir apdrošināmi pensiju apdrošināšanai.

• Darba devēji, kuri nodarbina personas, kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija priekšlaicīgi, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem ar ziņu kodu, kāds ir darba ņēmējam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

• Mainās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pašnodarbinātajiem, strādājošiem pensionāriem un invalīdiem, u.c.).

• Ģimenes valsts pabalsts līdz 2012.gada 31.decembrim saglabāsies 8 latu apmērā.

• Tiesības uz vecāku pabalstu saglabājas arī gadījumā, ja darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto cilvēkam bērna kopšanas atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, laikā izmaksājis piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi.

• Aprēķinot maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta apmēru, cilvēkiem, kuriem likumā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai atvaļinājuma bērna tēvam dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par iepriekšējo šajā likumā noteikto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39 kalendāra mēnešu laikā. Gadījumā, ja likumā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai atvaļinājuma bērna tēvam dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā, neieskaitot atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai atvaļinājuma bērna tēvam dienas.

• Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, dienas netiek ieskaitītas kopējo atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dienu skaitā gadījumos, kad, aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu alga nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

• Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka pabalsts piešķirts no 2012.gada 1.janvāra, tas tiks izmaksāts saskaņā ar kārtību, kāda bija spēkā līdz 2009.gada 1.jūlijam, kas nosaka, ka bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma: 1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 1 gada līdz 9 gadiem (ieskaitot) – 4 mēnešus; 2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) – 6 mēnešus; 3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) – 9 mēnešus.

• Visu nākamo gadu valsts 50% apmērā līdzfinansēs pašvaldību iztērētos līdzekļus garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta nodrošināšanai. Savukārt līdzfinansējumu 20% apmērā no dzīvokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem valsts nodrošinās līdz nākamā gada 30.aprīlim.

• Vecāku pabalstu, ģimenes valsts pabalstu, bezdarbnieka stipendiju ņems vērā, izvērtējot klienta materiālo situāciju. Savukārt līdzdarbības pienākumus mērķtiecīgāk pielāgos klientu dažādo situāciju risināšanai.

• Minimālā mēneša darba alga būs 200 lati.

• Pēc 2012.gada 1.janvāra uzņēmumos, kas nodarbojas ar bīstamajiem komercdarbības veidiem, ja tajos ir vairāk par pieciem darbiniekiem, darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu vairāk nevarēs veikt speciālisti, kuriem nav augstākā izglītība darba aizsardzībā. To varēs darīt, tikai piesaistot kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos vai arī nodarbinot uzņēmumā darba aizsardzības speciālistu, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.

• Ja 15 gadus veci jaunieši mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību (izņemot mācības vakara (maiņu) skolā) izglītības iestādē, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā (attiecinot uz visām personām no 15 gadiem līdz pensijas vecumam vai valsts vecuma pensijas piešķiršanai (tai skaitā priekšlaicīgi)) nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš kā līdz šim varēs pretendēt uz bezdarbnieka statusu.

• Pašvaldībām līdz 1.aprīlim būs jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra par iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem, kā arī par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.

• Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, bet likumā noteiktajā 12 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un darba ņēmēja un darba devēja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par 12 mēnešu periodu pirms likumā noteiktā perioda no apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem mēnešiem, kuros iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu. Bet bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, taču likumā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un darba ņēmēja un darba devēja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot bērna kopšanas atvaļinājuma, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas.

No 2012.gada janvāra otrās puses

• Bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās. Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrības, biedrībās vai nodibinājumos. Bezdarbnieks, piedaloties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, saņems ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā.

Valsts nodrošinās šādu atbalstu: bezdarbnieku atalgojumu un valsts sociālo apdrošināšanu pensijām; izdevumu segšanu par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem; izdevumu segšanu par bezdarbnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem; dotāciju pasākuma darbu koordinētājam 90 latu apmērā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa