Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.01.2012., Nr. 1 (4604) https://vestnesis.lv/ta/id/242278

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrija: Par mazumtirdzniecības apgrozījumu

Vēl šajā numurā

03.01.2012., Nr. 1 (4604)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds"

Gaidis Bērziņš intervijā "Jurista Vārdam". Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds "Jurista Vārda" lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G.Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citu.

Tādēļ jaunā gada pirmajā un "Jurista Vārdam" zīmīgajā 700.numurā G.Bērziņu aicinājām uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē.

Pirmo reizi tieslietu ministra amatā strādājāt no 2006.gada novembra līdz 2009.gada pavasarim. Tagad nozares vadību atkārtoti esat uzņēmies kopš aizvadītā gada oktobra. Ar kādām izjūtām atgriezāties šajā amatā, un, kā, jūsuprāt, nozare un ministrijas darbinieki jūs ir pieņēmuši?

No vienas puses, politiķis salīdzinājumā ar citiem vienmēr ir pakļauts stingrākai izvērtēšanai, bet, no otras puses, man kā juristam ir savs redzējums par nozari un tās attīstību, tostarp būtiskākajiem procesiem, kas šobrīd notiek Tieslietu ministrijā. Tādēļ uz šiem procesiem raugos vairāk no profesionāļa, nevis politiķa skatupunkta. Protams, ikdienas darbā gadās arī tādi jautājumi, kas skatāmi politiskā griezumā, taču prioritāri mēģinu ieturēt tieši profesionālo virzienu, kas, manuprāt, Tieslietu ministrijā ir ļoti svarīgi.

 

Ineta Ziemele intervijā Gatim Litvinam. Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība

Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās aizvadītā gada 7. un 9.decembrī, ar prezentāciju "Valstsnācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība" uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele. Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, "Jurista Vārds" 20.decembrī aicināja I.Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus. Sarunas sākumā I.Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju.

 

Egils Levits. Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku

Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība. Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem pamatiem. Citviet Eiropā cilvēki par šādu jautājumu būtu pārsteigti. Patiesi, šādas diskusijas nav nevienā citā Eiropas valstī. Taču pēdējā laika politiskā konstelācija ir tāda, kura – gribam to vai negribam – mums arvien skaidrāk un tiešāk šo jautājumu uzdod. Un mums uz to ir jāatbild. Nebūdami skaidrībā par savas nācijas un savas valsts identitāti, mēs, tāpat kā indivīds, kuram ir problēmas ar savu identitāti, nevaram mērķtiecīgi virzīties uz priekšu un pieņemt lēmumus, kas pozitīvi veidotu nākotni. Režisoram Vūdijam Allenam ir filma "Zeligs". Filmas varonim Leonardam Zeligam piemīt īpašībasavas identitātes nedrošības dēļ viņš automātiski pilnībā piemērojas apkārtējai videi, cilvēkiem, kas ir ap viņu, tādā veidā radīdams dažādas komiskas situācijas. Tomēr filmai ir dziļāka jēgatā atklāj, ka cilvēkam, gribas subjektam, ir identitāte, un, ja tā ir vājavai, kā šajā pārspīlētājā variantā, tās vispār navtas izslēdz iespēju veidot un īstenot savu gribu, darboties mērķtiecīgi. Taču arī tautām un valstīm, it sevišķi pēckoloniālos apstākļos, var būt identitātes problēmas.

 

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!