Par 2011.gada novērtējumu un 2012.gada prognozēm

Ministru kabinets

Valdības paveikto būtiskāko darbu sarakstā šogad ierindojama uzņēmējdarbības vides uzlabošana un fiskālās stabilitātes nostiprināšana – starptautiskās aizdevuma programmas noslēgšana, pēdējā konsolidētā valsts budžeta sagatavošana un Fiskālās disciplīnas likumprojekta izstrāde.

Ministru kabinets sagatavojis un Saeima atbalstījusi 2012.gada valsts budžetu, kas ir pēdējais konsolidētais budžets un paredz deficītu ne lielāku par 2,5% no IKP. Lai turpmākos gadus atbildīgi un rūpīgi plānotu valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde 21.decembrī pieņēma lēmumu slēgt trīs gadu starptautiskā aizdevuma programmu Latvijā. Programmas ietvaros Latvija kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas. Kopējais aizdevuma apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā, taču ņemot vērā ekonomiskās un finanšu situācijas uzlabošanos, nebija nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu.

Viens no pozitīvākajiem signāliem uzņēmējiem bija šā gada oktobrī prezentētais jaunākais Pasaules Bankas pētījums Doing Business 2012, kas Latviju ierindojis to 12 valstu vidū, kur veiktās reformas būtiski sakārtojušas uzņēmējdarbības veikšanu, ierindojot Latviju 21.vietā starp 183 pasaules valstīm. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītāju Latvijas novērtējums uzlabojies par 10 vietām, vienlaikus apsteidzot Lietuvu (27.vieta) un Igauniju, kas ierindojusies 24.vietā.

2011.gadā ekonomikas izaugsme turpinājās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu IKP pieaugums šogad 3.ceturksnī bija par 6,6% lielāks. Galvenais Latvijas ekonomikas dzinulis ir eksports. Šogad faktiskajās cenās tas bijis par 30% lielāks nekā iepriekšējā periodā.

Īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, šogad 11 mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos iekasējis 3,70 miljardus latu, kas ir par 11,6% jeb 383,19 miljoniem latu vairāk nekā pērn šādā periodā. Visbūtiskāk palielinājušies pievienotās vērtības nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Veselības aprūpē veicināta dienas stacionāru (ambulatorās veselības aprūpes) pakalpojumu attīstība, lai veselības aprūpes pakalpojumus nodrošinātu pēc iespējas lielākam pacientu skaitam tuvāk dzīvesvietai. Farmācijas jomā veiktas izmaiņas kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču apmaksas kārtībā, kā arī īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa par iespējām ārstēties ar lētākiem līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem, tādējādi samazinot iedzīvotāju izdevumus par zālēm. Šogad 1.maijā ieviests ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001, kas darbojas vakaros, nakts stundās, brīvdienās un svētkos. Valsts turpināja ģimenes ārstu praksēs apmaksāt otras medicīnas māsas darbu. Šobrīd tajās strādā ap 500 otrām māsām, kas sniedz atbalstu prakses darbā, īpašu uzmanību veltot pacientu informēšanai par profilakses un veselības veicināšanas jautājumiem.

Lai atbalstītu sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, kuras ietekmēja ekonomiskā krīze, no Sociālā drošības tīkla stratēģijas šim mērķim tika atvēlēti 91,6 miljoni latu. Tā sauktajā Simtlatnieku pasākumā šogad sniegta palīdzība ap 50 tūkstošiem bezdarbnieku. Personām ar zemiem ienākumiem kompensēta pacienta iemaksas, zāļu un medicīnisko ierīču iegāde, dienas stacionāra pakalpojumi u.c.

Caur Latviju uz Afganistānu šogad tranzītā nosūtītas aptuveni 11 000 TEU vienības, bet apmēram 4400 TEU turp nogādās ar Latvijā iepirktiem produktiem. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas aprēķiniem no vienas TEU vienības Latvijas ekonomika var iegūt līdz pat 500 eiro.

Bet tieslietu jomā uzsākta kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmas reforma un Civillikuma modernizācija.

Lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli, kas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā, izstrādāts tiesiskais regulējums tā sauktajai nulles deklarācijai, kas sāks darboties 2012.gadā.

Veicot strukturālās reformas valsts pārvaldē, apvienotas 17 centrālās un zonālās arhīvu iestādes un izveidots viens Latvijas Nacionālais arhīvs.

Samazināt administratīvo slogu un birokrātiskos šķēršļus palīdz arī Eiropā unikāla eParaksta tehnoloģija – tas lietojams internetā bez palīgierīcēm. Šobrīd drošu eParakstu lieto jau ap 14 000 cilvēku un mēnesī vidēji tiek parakstīti 65 000 dokumentu. Elektroniski šobrīd iespējams pieprasīt, piemēram, bērna kopšanas pabalstu, tā vietā lai dotos uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Paplašināta iespēja iesniegt dokumentus elektroniski, lai reģistrētu izglītības iestādi un licencētu izglītības programmu.

Tāpat samazināts administratīvais slogs arī augstākās izglītības studiju kvalitātes novērtēšanā, proti, līdzšinējā novecojusī studiju programmu akreditācija aizstāta ar studiju virzienu akreditāciju.

Turpināts attīstīt vienas pieturas aģentūras princips elektroniskajā vidē, piemēram, portālā www.latvija.lv pievienoti 12 jauni VSAA e-pakalpojumi, nodrošināta informācija par vairāk nekā 2000 valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem u.c. Šogad portālā elektroniski bija iespējams arī pieteikties studijām 10 augstskolās.

Lauku atbalsta dienests 2011.gadā ir nodrošinājis ES un valsts atbalsta izmaksas vairāk nekā 70 tūkstošiem finansējuma saņēmēju par kopējo summu 369 miljoni latu, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2004.gadā.

Izstrādāta jauna reģionālās attīstības stratēģija septiņiem gadiem, kas tiks ietverta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam. Jauns reģionālās politikas piedāvājums ir orientēts uz pašvaldību un reģionu rīcībspējas stiprināšanu, dodot pašvaldībām un reģioniem vairāk iespēju veicināt savas teritorijas attīstību.

2012.gadā starp valsts pārvaldes plānotajiem nozīmīgākajiem darbiem ir: jāpanāk vienlīdzīgāki tiešmaksājumi lauksaimniekiem (vismaz 80% no ES vidējā līmeņa); aizstāvēt Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta veidošanā; izstrādāt Lauku attīstības programmu 2014.–2020.gadam; pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību un sākt iekārtot to; panākt vienošanos par reģionāla sašķidrinātās gāzes termināla būvniecības vietu un labvēlīgu Eiropas Komisijas lēmumu par projekta līdzfinansēšanu; izstrādāt elektroniskās Būvniecības informācijas sistēmu; veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes efektivitāti; ieviest oficiālo elektronisko publikāciju; optimizēt profesionālās izglītības iestāžu tīklu, tādējādi nodrošinot izglītības atbilstību darba tirgus prasībām; pilnveidot motivācijas sistēmu kompetentāko darbinieku noturēšanai valsts pārvaldē u.c.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītās valdības rīcības plāns paredz plašu uzdevuma loku stabilas un ilgtspējīga Latvijas attīstībai un tiesiskuma nostiprināšanai. Tas jāizstrādā līdz 2012.gada 25.janvārim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ekonomikas ministrija

Vērtējot 2011.gada darba rezultātus un veidojot darba plānu nākamajam gadam, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norāda: "2011.gads ministrijas darbības vērtējumā bijis spraiga darba un aktīva dialoga gads – sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām izstrādāti vairāki normatīvie akti, dialogā ar kaimiņvalstīm risināti aktuālie ekonomiskās sadarbības un lielo enerģētikas projektu attīstības jautājumi, sarunās ar Latvijas uzņēmējiem svarīgo partnervalstu valdībām un Eiropas Komisiju meklēti jauni noieta tirgi, piesaistītas investīcijas un atvieglota starpvalstu sadarbība. 2012.gadā Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi paliks nemainīgi: veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un veidot priekšnoteikumus veiksmīgai pārejai uz efektīvāku ražošanas līmeni un augstāku produktivitāti."

Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai Ekonomikas ministrija 2011.gadā ir izstrādājusi Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai, veikusi nozīmīgus pasākumus un sniegusi atbalstu komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības veicināšanai. Sadarbībā ar uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām pilnveidota uzņēmējdarbības vide, tādējādi panākot ievērojamu progresu uzņēmējdarbības vides novērtējumā, starptautiskajā pētījumā Doing Business ieņemot 21.vietu starp 183 pasaules valstīm.

Izstrādātas arī vairākas jaunas atbalsta programmas uzņēmēju konkurētspējas celšanai, kā arī, pārdalot ES fondu finanšu līdzekļus, rasts papildu finansējums tām programmām, kuru ietvaros sniegtais atbalsts šobrīd uzņēmējiem ir visatbilstošākais. 2011.gadā valsts atbalsta programmās sniegts nozīmīgs atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai un tālākai attīstībai. Līdz 2011.gada beigām atbalsta programmu ietvaros apstiprināti komersantu projekti par 428 miljoniem latu, kas ir 82% no Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo programmu kopējā finansējuma – 525 miljoniem latu.

Lai sekmētu Latvijas divpusējās ekonomiskās attiecības ar Latvijas komersantiem svarīgām partnervalstīm, 2011.gadā tika organizētas Latvijas–Azerbaidžānas, Latvijas–Krievijas un Latvijas–Ukrainas starpvaldību komisiju sēdes, kā arī organizētas vairākas ekonomikas ministra un uzņēmēju vizītes ārvalstīs un uzņemtas vairākas ārvalstu delegācijas.

Enerģētikas jomā 2011.gadā īstenotas nozīmīgas aktivitātes lielo starpvalstu projektu attīstībā, veiktas izmaiņas līdzšinējā politikā, kā arī izstrādāts stratēģijas projekts enerģētikas politikas attīstībai periodam līdz 2030.gadam – Enerģētikas stratēģija 2030. 2011.gadā īstenoti nozīmīgi pasākumi lielo starpvalstu projektu attīstībā enerģētikas sektorā.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai Ekonomikas ministrija 2011.gadā veikusi nozīmīgas aktivitātes administratīvā sloga samazināšanai uzņēmējiem, valdība akceptējusi akciju sabiedrības "Citadele banka" un akciju sabiedrības "Parex banka" pārdošanas stratēģijas, kā arī izstrādātas divas koncepcijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības efektivitātes celšanai.

Ekonomiskā izaugsmes tālākai sekmēšanai 2012.gadā plānots izstrādāt un sākt īstenot ilgtspējīgu, 21.gadsimta prasībām atbilstošu industriālo politiku dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībai, uzlabojot finansējuma pieejamību un sekmējot uzņēmēju konkurētspēju, apstiprināt "Enerģētikas stratēģiju 2030", panākt vienošanos par reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu un labvēlīgu EK lēmumu par projekta līdzfinansēšanu, kā arī apstiprināt Būvniecības likumu, nozīmīgi samazinot administratīvo slogu būvniecībā un pilnveidojot būvniecības speciālistu kvalifikācijas sistēmu.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai 2012.gadā tiks turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides tālākas pilnveidošanas un administratīvo šķēršļu mazināšanas, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības efektivitātes celšanas, kā arī pie akciju sabiedrības "Citadele banka" un akciju sabiedrības "Parex banka" pārdošanas stratēģijas īstenošanas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Finanšu ministrija

2011.gads Latvijas iedzīvotāju atmiņās paliks kā ļoti dinamisks un dažādu notikumu bagāts gads, kas ir bijis ļoti nozīmīgs arī Latvijas tautsaimniecībai. Varētu pat teikt, ka 2011. ir bijis mūsu valsts ekonomikas pagrieziena gads. Tieši šā gada trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme ir bijusi straujākā kopš 2007.gada un pirmo reizi sāk tuvināties pirmskrīzes pieauguma tempam.

2011.gadā ekonomikas izaugsme izrādījās pat spēcīgāka, nekā iepriekš tika prognozēts. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu IKP pieaugums šā gada trešajā ceturksnī bija par 6,6% lielāks. Galvenais Latvijas ekonomikas dzinulis 2011.gadā ir bijis eksports. Šā gada laikā IKP struktūra ir kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka – pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā. Tomēr 2011. gada pēdējos mēnešos novērotā ārējās vides pasliktināšanās liek būt ļoti piesardzīgiem par izaugsmes perspektīvām 2012.gadā.

Neskatoties uz ārējās vides negatīvajām prognozēm, nodokļu ieņēmumu pieaugums ir bijis arī gada pēdējos mēnešos. Piemēram, šā gada vienpadsmit mēnešos kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, bija 3595,1 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija par 400,1 miljonu latu jeb 12,5% lielāki, vienlaikus pārsniedzot plānoto – par 155,4 miljoniem latu jeb 4,5%.

Īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, šā gada 11 mēnešos Valsts ieņēmumu dienests nodokļos ir iekasējis 3,70 miljardus latu, kas ir par 11,6% jeb 383,19 miljoniem latu vairāk nekā pērn šādā periodā. Visbūtiskāk palielinājušies ir pievienotās vērtības nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, šobrīd rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi Latvijā ir vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā ir bijis arī konkurētspējas pieaugums – produktivitāte arī 2011.gadā ir turpinājusi augt straujāk nekā reālā darba samaksa.

Tāpat, neraugoties uz Latvijas politiskajiem satricinājumiem vasarā, kad tā brīža Valsts prezidents Valdis Zatlers pieņēma lēmumu atlaists 10.Saeimu, Latvija šā gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ar šo emisiju ir tikusi apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos.

11.Saeimas vēlēšanu rezultāts ir ļāvis turpināt iepriekšējo Valda Dombrovska valdību uzsāktā kursa realizāciju, lai nodrošinātu mūsu valsts attīstību. Latvija starptautiskajai sabiedrībai ir pierādījusi stingru politisku un sociālu apņemšanos veikt noteiktos taupības pasākumus.

Jānorāda, ka Latvijas panāktais ekonomikas stabilizēšanā ir būtisks priekšnoteikums, lai 2012.gadā kredītreitingu aģentūras varētu pārskatīt Latvijas kredītreitingu.

Starpbanku kredītu procentu likmes 2010.–2011.gadā ir atradušās vēsturiski zemākajos līmeņos, Latvijas kredītriska novērtējums ir ievērojami samazinājies un ir zemāks nekā vairākās Eiropas valstīs. 2011.gadā Latvijas banku sektors ir atgriezies pie peļņas.

Jāuzsver arī efektīvs valdības darbs, sagatavojot 2012.gada budžetu. Ja 2011.gada budžets bija stabilizācijas budžets, tad 2012.gada budžets noteiks mērenu valsts attīstību. Pirmo reizi kopš 2004.gada ir nodrošināta valsts pamatbudžeta plānošana ar pārpalikumu, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tai skaitā nodrošinot līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai. Turpmāk valdībai ir jāspēj nodrošināt sabalansētu arī konsolidēto valsts budžetu.

Šā gada beigās, veiksmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, Latvija ir pierādījusi, ka spēj rīkoties atbildīgi un politiski stabili. Esmu gandarīts, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas pozitīvi noslēdza starptautiskā aizdevuma programmu laikā, kad aizvien vairāk valstu ir nepieciešama finansiālā palīdzība. Tā Latvija ir devusi pozitīvu signālu gan kredītreitingu aģentūrām, gan ārvalstu investoriem.

Starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros Latvija ir nodrošinājusi pamatu ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas īstenošanai, ir izstrādāts Fiskālās disciplīnas likums, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā.

Ir ļoti svarīgi, ka turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Savukārt jau 2012.gada pirmajā ceturksnī ir ļoti svarīgi sākt valdības, uzņēmēju un visas sabiedrības kvalitatīvu diskusiju par kompleksiem pasākumiem, apsverot iespēju labu Latvijas ekonomikas rādītāju un stabilitātes eirozonā rezultātā jau no 2013. vai 2014.gada samazināt darba spēka nodokļus, nodrošināt rezultatīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu un paredzēt lielāku atbalstu iedzīvotājiem – īpaši ģimenēm ar bērniem, palielinot neapliekamo minimumu un finansējumu par apgādībā esošajām personām. Ņemot vērā, ka šie pasākumi ir būtiski visiem Latvijas iedzīvotājiem, tautsaimniecības attīstībai un valsts konkurētspējas palielināšanai kopumā, ir svarīgi iesaistīties dialogā visām minētājām pusēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Valsts kanceleja

2012.gada 1.janvārī pagāja gads kopš Elitas Dreimanes stāšanās Valsts kancelejas direktora amatā. Uzsākot darbu, tika izvirzītas vairākas prioritātes – valsts pārvaldes darba optimizēšana, Valsts kancelejas darba efektivitātes celšana, kā arī pārvaldes un sabiedrības dialoga uzlabošana.

Īstenojot valsts pārvaldes darba optimizēšanu, galvenais uzsvars likts uz administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī pārvaldes ietvaros. Veikti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, padarot ātrāku valdības lēmumu pieņemšanas procesu. Ieviesti tehniskie projekti, kuru virzība ir 2–3 nedēļas, tāpat ir noteikts, ka visi dokumenti tiek iesniegti elektroniski.

Īstenojot funkciju auditu, panākts valdības atbalsts birokrātiskā sloga mazināšanas iniciatīvām, piemēram, veikti grozījumi normatīvajos aktos, samazinot ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas un termiņu (līdz 5 dienām), kā arī piedāvāti risinājumi izglītības iestāžu darba efektivizēšanai, samazinot pedagogu sniedzamo atskaišu skaitu u.c.

Valsts kanceleja šogad īstenojusi plašas apmācības valsts pārvaldes darbiniekiem, lai izskaustu pārlieku un nepamatotu pārvaldē strādājošo vēlmi regulēt un birokratizēt procesus, kā arī mainītu viņu domāšanu. Īpaši plašas bija apmācības par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu un administratīvā sloga mazināšanu.

Tāpat pēc Valsts kancelejas iniciatīvas likvidētas 43 Ministru kabineta un 360 Ministru prezidenta izveidotas darba grupas, kuru uzdevumi zaudējuši aktualitāti vai ar līdzīgiem uzdevumiem apvienotas vienā. Valsts kancelejas direktore E.Dreimane uzsver, ka arī nākamajā gadā administratīvā sloga mazināšana būs iestādes prioritāte, efektivizējot pārvaldes darbību un ieviešot e-pakalpojumus.

Valsts kanceleja veica būtiskus uzlabojumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atlasē, nodrošinot atklātu un profesionālu kandidātu izvērtēšanas procesu. Amata pretendentus izvērtēja profesionāļi no tiesībsargājošām iestādēm un eksperti no NVO sektora, tāpat arī sabiedrība tika informēta par katras atlases kārtas rezultātiem.

Valsts kancelejas darbības pilnveidošanā un optimizēšanā ir panākta institūcijas struktūras vienkāršošana, likvidējot direktora vietnieka un citus amatus, kā arī īstenota autoparka optimizēšana, tādējādi 2011.gadā samazinot iestādes izdevumus par 38,4 tūkstošiem latu. Tāpat šogad veikts nozīmīgs ieguldījums Ministru kabineta materiāltehniskās un drošības jomas sakārtošanā, tajā skaitā īstenojot Ministru kabineta sēžu zāles renovāciju un ugunsdrošības situācijas uzlabošanu.

Uzlabojot valsts pārvaldes dialogu ar sabiedrību, panākta nevalstisko organizāciju (NVO) līdzdalība Nacionālā attīstības plāna izstrādē, nodrošinot diskusiju un plašu sabiedrības interešu pārstāvību valsts prioritāro attīstības virzienu noteikšanā. Tāpat sadarbībā ar Valsts reģionālo attīstības aģentūru sākts darbs Ministru kabineta sēžu tiešraižu nodrošināšanā internetā, veicinot sabiedrības informētību un iesaisti valdības lēmumu pieņemšanā. Turpinām uzlabot Ministru kabinetā pieņemto lēmumu skaidrošanu, organizējot mediju iespējas par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un nodrošinot amatpersonu pieejamību. Sadarbībā ar Latvijas žurnālistu asociāciju tiek vienkāršoti akreditācijas noteikumi darbam augstākajās valsts pārvaldes iestādēs.

Izglītojot sabiedrību par valdības darbu un vēsturi, organizētas izstādes, atvērto durvju diena, publiskas lekcijas, tikšanās ar valdības pārstāvjiem un Ministru kabineta dalība gaismas festivālā "Staro Rīga". 2012.gadā tiks sagatavoti priekšlikumi valsts pārvaldes iestāžu interneta mājaslapu optimizācijai, ieviests bezmaksas 800.tālruņa numurs un skype tehnoloģijas ērtākai saziņai ar Ministru kabineta Valsts kanceleju.

2012.gadā Valsts kancelejas prioritātes būs cilvēkresursu jautājumi, proti, motivējošas un ar darba rezultātu saistītas atlīdzības sistēmas ieviešana, personāla plānošana, atlase, kā arī apmācības Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanā. Valsts kancelejas direktore uzsver, ka atdzīvojoties ekonomikai, vērojama strauja pieredzējušu un profesionālu darbinieku aizplūšana. Kopumā ministriju centrālajos aparātos 2011.gada pirmajā pusgadā civildienesta un darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar 227 nodarbinātajiem no kopumā 2981 strādājošā. Tas ir gandrīz 8%. "Tādēļ ir jārod risinājumi mazas, bet profesionālas valsts pārvaldes nodrošināšanā," pauž E.Dreimane.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Imigrācijas likumā noteikto iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā 2011.gadā izmantojuši 1956 ārzemnieki, veicot gandrīz 123 miljonu latu ieguldījumus, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika par pagājušo gadu.

Līdzīgi kā 2010.gadā arī 2011.gadā vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu – kopumā 1549 ārzemnieki uzturēšanās atļauju pieprasīja, pamatojoties uz faktu, ka viņi paši vai viņu ģimenes locekļi ir iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 100 000 vai 50 000 latu vērtībā. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, kur nopirkti attiecīgi 325 un 225 īpašumi. Tāpat īpašumi pirkti arī Rīgas apkārtnē – Babītes novadā (27), Mārupē (12) un Garkalnes novadā (8).

Kā rāda PMLP apkopotā statistika, ārzemnieki kopumā šogad Latvijā nekustamā īpašuma iegādē ir ieguldījuši 95,8 miljonus latu.

Krietni mazāka summa jeb 24,4 miljoni latu šogad ieguldīti banku subordinētajā kapitālā, kas arī dod tiesības ārzemniekam pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā. Šo iespēju šogad izmantojuši 293 investori un viņu ģimenes locekļi.

PMLP statistika rāda, ka iespēja iegūt uzturēšanās atļaujas nav īpaši veicinājusi ārvalstnieku interesi ieguldīt uzņēmumu pamatkapitālā, jo gada laikā investīcijas 2,7 miljonu latu apmērā veiktas tikai 53 uzņēmumu pamatkapitālā un uz tā pamata uzturēšanās atļaujas lūgts piešķirt 114 personām.

2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši noguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā. Kopumā pusotra gada laikā, kopš ir stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījuši 2257 investori un viņu ģimenes locekļi, kas Latvijas tautsaimniecībā ieguldījuši 142,5 miljonus latu.

Andrejs Rjabcevs, PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs