Piektdien, 7. maijā, "Latvijas Vēstneša" redakcijā uz sarunu par dzīvi bija nākuši:

Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Anta Rudzīte

Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Liāna Ose

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Elksnis

Šoreiz redakcijas viesistabā, tiekoties ar "Latvijas Vēstneša" apgādā iznākušās grāmatas "Triju Zvaigžņu gaismā" otrā sējuma varoņiem un līdzautoriem, ritēja saruna par savas tautas vēstures zināšanas nepieciešamību un tās mācīšanu skolā, par kultūrvēsturi un latviešu kultūras tradīciju kopšanu, par to, ko katrs savā darbības sfērā esam varējuši darīt un darām.

Bauskas 1.vidusskolas direktore pedagoģijas doktore Anta Rudzīte savu viedokli šajos jautājumos balstīja uz atziņu, ka "dēli neies tēva pēdās un tēva dziesmu nedziedās, ja viņiem to nemācīs." Tieši šīs skolas skolēnu Mazais ministru kabinets pirms mēneša atklātā vēstulē sabiedrībai izteica aicinājumu ieviest skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu Latvijas vēsturi. Vēstule ir izraisījusi plašu diskusiju gan izglītības iestādēs, gan pašu skolēnu vidū, gan presē. Viedokļi ir dažādi, jārod ceļš uz pareizo risinājumu. A.Rudzīte pauda prieku un lepnumu par savas skolas audzēkņu aktivitāti un ieinteresētību gan skolas telpu iekārtošanā, gan dažādu pasākumu rīkošanā kā rajona, tā Latvijas mērogā.

Grāmatizdevējs Jānis Elksnis no Rēzeknes aicināja savas valsts vēsturi izzināt, ne tikai lasot skolas mācību grāmatu, bet arī kultūrvēsturiskus izdevumus. Viņa vadītajā Latgales kultūras centra izdevniecībā tās pastāvēšanas deviņos gados ir tapušas vairāk nekā simts nosaukumu grāmatas. Lielākoties tās ir par Latgales vēsturi, tai skaitā valodas, literatūras un mūzikas vēsturi. Redakcijai tika uzdāvināta šīs izdevniecības apgādā tapusī simtā grāmata "Nacionālā atmoda Latgalē". Tas ir jau mirušā žurnālista un kultūrvēsturnieka Donata Latkovska sakārtotais, bet līdz šim neizdotais fundamentāls pētījums par novada atmodas darbiniekiem 19.gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē. Grāmatu izdošana prasa rūpīgu darbu, taču veikums sniedz gandarījumu ne vien izdevējam, bet arī lasītājiem.

Kultūras darbinieces Liānas Oses redzeslokā ir Rīgas tautas mākslas kolektīvi. Rīgas domes Kultūras pārvalde neliedzot atbalstu nevienam pašdarbības kolektīvam — ne latviešu, ne krievu, poļu, lietuviešu vai kādas citas mazākumtautības. Viņas darbdienas ir spraigas un piesātinātas, bet gandarī un priecē tas, ka izdodas saglabāt un attīstīt Rīgā šo tautas mākslas radošo daļu.

Plašāk par tikšanos — kādā no nākamajiem "Latvijas Vēstneša" numuriem.

"LV" informācija

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"