Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par atbalstu mums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.1999., Nr. 143/146 (1603/1606) https://vestnesis.lv/ta/id/24232

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par atbalstu mums (turpinājums)

Vēl šajā numurā

11.05.1999., Nr. 143/146 (1603/1606)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par atbalstu mums

8.maijā ārlietu ministrs Valdis Birkavs preses konferencē informēja par savu piedalīšanos Eiropas Padomes jubilejas pasākumos un vizīti Vācijā

—Savu vizīti īsumā rezumējot, es gribētu teikt — trīs dienas, trīs valstis, trīs labas ziņas. Galvenais, protams, bija mana tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Jošku Fišeru, tā bija pirmā tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru kopš Vācijas jaunās valdības darba uzsākšanas, tādēļ bija ļoti svarīgi noskaidrot Vācijas jaunās valdības attieksmi pret Eiropas Savienības paplašināšanos. Vācijas pozitīvo attieksmi pret Latviju pierāda arī tas, ka J.Fišers bija ar mieru tikties ar mani tagad — Vācijas prezidentūras laikā, kad viņš kā Eiropas Savienības prezidents ir ļoti aizņemts ar Kosovas jautājumu. Vācija Joškas Fišera personā pauda ļoti skaidru un nepārprotamu atbalstu Latvijai un Baltijai tās centienos integrēties Eiropas Savienībā.

Nozīmīgu vietu pārrunās ar Vācijas ārlietu ministru ieņēma Latvijas un Vācijas divpusējo attiecību jautājums, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās un Latvijas progress, Eiropas Savienības drošības politika, Eiropas Savienības stratēģija attiecībās ar Krieviju, kas tiek izstrādāta Vācijas prezidentūras laikā. J.Fišers interesējās arī par reģionālo sadarbību, Baltijas jūras valstu padomi un Latvijas un Krievijas attiecībām. Es saņēmu apstiprinošas atbildes uz visiem saviem jautājumiem par Eiropas Savienības paplašināšanos un Latvijas un Vācijas dialogu. Vācija šobrīd ir pats lielākais mūsu partneris ekonomikā, un Vācijas pozīcija ir ļoti ieinteresēta. Vācija ir arī pats lielākais finansētājs PHARE un transporta programmas ietvaros.

Latvijai ir TRANSFORM visvairāk kopuzņēmumu tieši ar Vāciju. Fišera kungs ir labi informēts par notikumiem Latvijā, viņš interesējās par Valodas likumu un tā atbilstību starptautiskajiem standartiem, lai nekas neaizkavētu Latvijas integrācijas gaitu. Kosovas krīze faktiski ir veicinājusi Eiropas Savienības valstu izpratni par paplašināšanās paātrināšanu. Vēlreiz gribētu uzsvērt, ka saruna bija visnotaļ pozitīva. Vācijas ārlietu ministrs apsveica Latviju sakarā ar nāves soda atcelšanu, uzsvērdams, ka ar to mēs esam apliecinājuši savu eiropeisko identitāti.

Bonnā es arī noslēdzu līgumu ar Eiropas integrācijas studiju institūtu, kas atrodas Bonnā. Institūts mums palīdzēs izstrādāt integrācijas stratēģiju, lai paātrinātu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Mēs vienojāmies arī par zināmu skaitu Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieku stažēšanos šajā institūtā. Institūts nodarbosies ar Eiropas Savienības valstu informēšanu par Latvijas eirointegrācijas aktivitātēm. Šā līguma pielikumā ir minētas mūsu prioritātes atbilstoši pievienošanās partnerības dokumentam.

Es runāju konferencē "Vācijas un ASV politika Baltijas valstīs". Konferences jēga un būtība bija apspriest, kā paātrināt Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Man iznāca arī plašāka saruna ar Genšera kungu, kurš uzskata, ka nekāda vilcināšanās Baltijas valstu uzaicināšanai sākt sarunas nav pieļaujama.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!