Par taisnīgiem Eiropas tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem un to lobēšanas kampaņu

Tā kā pagājušā gada oktobrī Eiropas Komisijas (EK) piedāvātā Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma pēc 2013.gada Latvijas lauksaimniekus joprojām neapmierina, lielākie lauksaimnieku kooperatīvi nolēmuši veidot budžetu aktīvai lobēšanas kampaņai. EK piedāvājums KLP pēc 2013.gada paredz Latvijai 2020.gadā tiešmaksājumu pieaugumu par 50%, kā rezultātā Baltijas valstis, tāpat kā līdz šim, saņems vismazākos maksājumus Eiropā, nesasniedzot pat šābrīža Eiropas Savienības (ES) vidējo atbalsta likmi. Kā ziņoja "Latvijas Vēstnesis" (skat. "LV" nr.162, 13.10.2011.) jau 2011.gada 13.oktobrī, Baltijas valstu lauksaimnieku pārstāvji kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu un toreizējo lauksaimniecības ministru Jāni Dūklavu (attēlā centrā) Briselē piketēja pret Kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020.gadam, kas ir diskriminējoša Baltijas valstu lauksaimniecībai. Andris Bērziņš piketa laikā saņēma dalībnieku deklarāciju un grozu ar Baltijas valstu lauksaimniecības ražojumiem kā sūtījumu Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu Foto: Toms Kalniņš, VPK

Latvijas lielākie lauksaimnieku kooperatīvi sāk veidot budžetu aktīvai lobēšanas kampaņai par taisnīgiem Eiropas tiešmaksājumiem. Pagājuša gada oktobrī Eiropas Komisijas piedāvātā Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas reforma pēc 2013.gada Latvijas lauksaimniekus neapmierina. EK piedāvājums KLP pēc 2013.gada paredz Latvijai 2020.gadā tiešmaksājumu pieaugumu par 50%, kā rezultātā Baltijas valstis, tāpat kā līdz šim, saņems vismazākos maksājumus Eiropā, nesasniedzot šābrīža Eiropas Savienības vidējo atbalsta likmi.

Lai arī valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās ministrijas Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropā ir definējušas par prioritāti, lauksaimniekiem pašiem ir jāuzņemas sava loma interešu aizstāvībā. Cīņa Eiropas politiskajā laukā nebūs vienkārša, un nepieciešami līdzekļi gan regulārām vizītēm uz Briseli un citām ES dalībvalstīm, gan profesionāliem padomdevējiem. Tādēļ aktīvākie lauksaimnieki – Latvijas lielāko lauksaimnieku kooperatīvu "Latraps", "Piena ceļš" un "Trikāta KS" – valdes locekļi jau vienojušies par līdzekļu investēšanu kampaņas izstrādē un sākšanā. Tāpat arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedru sapulcē citu kooperatīvu vadītāji ir informēti par šādas kampaņas plānošanu.

"Katrs lauksaimnieks var viegli izrēķināt, kāds būs viņa saimniecības ieguvums, ja Baltijas lauksaimnieki izcīnīs vienlīdzīgus tiešmaksājumus, proti, mūsu prasību Eiropai – 90% no vidējās atbalsta likmes Eiropā. Tādēļ jau pagājušā gada nogalē mēs apspriedām iespēju investēt 0,5 latus no katra hektāra tieši cīņai par vienlīdzību Eiropā. Lauksaimnieki likumsakarīgi vēlas zināt, kā šo naudu efektīvi izmantos, taču jau stratēģijas izstrādei un aktivitāšu plāna sagatavošanai mums nepieciešami pieredzējuši padomdevēji un līdzekļi iesaistīto cilvēku darba apmaksai, tādēļ mēs, lielāko kooperatīvu valdes locekļi, vienojāmies nākt ar savu iniciatīvu un sākt naudas vākšanu. Mēs ticam, ka lauksaimnieku kooperatīvu biedri un citu kooperatīvu vadītāji sekos mūsu iniciatīvai," lēmumu sākt naudas līdzekļu vākšanu kampaņai skaidro graudu audzētāju kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Gunvaldis Sproģis.

"Kopš iestāšanās ES lauksaimnieki investējuši savās saimniecībās milzīgas summas, lai sasniegtu ES kvalitātes standartus un būtu līdzvērtīgi Eiropas ražotājiem. Šobrīd pēc iestāšanās sarunās ES solītā pārējas perioda, pēc kura it kā Latvijas zemniekiem būs vienlīdzīgi tiešmaksājumi ar pārējām ES dalībvalstīm, atkal Eiropa mums, Baltijas valstu lauksaimniekiem, ir pagriezusi muguru," uzskata piena ražotāju kooperatīva "Trikāta KS" valdes priekšsēdētājs un LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs.

"Līdzīgi kā visā pasaulē, mēs, lauksaimnieki, pārvaldām milzīgus resursus, nodarbinām spējīgus un kvalificētus cilvēkus, attīstām tehnoloģijas, strādājam gan vietējā, gan starptautiskos tirgos un domājam par Latvijas lauku attīstību. Un tagad, kad mūsu lauksaimnieciskās ražošanas attīstības iespējas ir neskaidras, mēs nedrīkstam stāvēt malā," piena ražotāju kooperatīva "Piena ceļš" valdes vārdā norāda tā valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.

Latvija nav iedomājama bez laukiem un lauksaimniecības. Lauki un lauksaimnieki vienmēr ir bijuši, ir un būs, tādēļ uzdrošināsimies savu protestu izteikt skaļi, neatkāpsimies no savas prasības – tiešmaksājumiem visās ES valstīs jābūt vismaz 90% no vidējās atbalsta likmes! LLKA aicina arī citu kooperatīvu biedrus un citus lauksaimniekus nestāvēt malā un iesaistīties, gan atbalstot cilvēkus, kas cīnās par lauksaimnieku interesēm, gan pašiem iesaistoties diskusijās un aktivitātēs, kas norisināsies visa 2012.gada garumā.

Linda Bille, LLKA izpilddirektore