7.maijā Rīgas apgabaltiesā notika preses konference, kurā piedalījās tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks

Turpinājums no 1.lpp.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks: — Rīgas apgabaltiesa nostrādājusi četrus gadus. Minēšu šādus skaitļus: pavisam Latvijā ir vairāk nekā 300 tiesnešu, no viņiem 30 strādā Rīgas apgabaltiesā. Tajās tiesās, kuras ietilpst Rīgas tiesu apgabalā, ir 96 tiesneši. Tātad faktiski viena trešdaļa pirmās instances tiesnešu strādā Rīgas tiesas apgabalā. Būtība ir objektīvos apstākļos: lietu skaits un tiesnešu darba vietas. Pozitīvi, protams, ir tas, ka Rīgas apgabaltiesa atšķirībā no lauku rajonu tiesām labāk nodrošināta ar datoriem, arī darba vietu iekārtošanā esam tālāk tikuši, lai gan pirms četriem gadiem visu sākām no nulles. Šā gada martā Tieslietu ministrijai iesniedzu ziņojumu uz četrpadsmit lapām un vēl plašāku pielikumu, kā arī esmu griezies citās valsts institūcijās ar situācijas aprakstu un priekšlikumiem, lai radītu objektīvus priekšnoteikumus darbu veikšanai. Galvenokārt tie ir telpas un kadri, kas galarezultātā skar finansu līdzekļus. Bez minēto problēmu atrisināšanas nekad pilnībā nespēsim izpildīt tos uzdevumus, ko likums uzdevis tiesām.

Minēšu dažus skaitļus. Pavisam Latvijā apgabaltiesās strādā 83 tiesneši, kā jau teicu — Rīgas apgabaltiesā ir 30 tiesnešu, tas ir, 36,1 procents no tiesnešu kopskaita. Bet 1998.gadā Rīgas apgabaltiesā kā pirmajā instancē iesūtītas 4355 lietas jeb 56,8 procenti no visām apgabaltiesās ienākušajām lietām. Tātad 36,1 procentam tiesnešu jāizskata 56,8 procenti no visām apgabaltiesām iesūtīto lietu. Pašlaik mūsu tiesnešiem ir septiņas tiesu zāles. No tā izriet nākamais secinājums: šobrīd civillietas jānosaka uz šā gada decembri, bet kriminālllietas — uz 2000. gada aprīli. Visu šo apstākļu dēļ rodas zaudējumi ne tikai tiesām, valstij, bet galvenokārt — daļai sabiedrības, tiem cilvēkiem, kuriem gadiem ilgi jāgaida tiesas spriedums. Pašlaik lietvedībā pirmajā instancē ir 688 krimināllietas, šajā gadā vien iesūtītas 192; apelācijas instancē — 196, drošības līdzekļu pārsūdzēšanā — 165 lietas. Civillietās šie skaitļi ir vēl lielāki.

Gribu teikt: šajos piecos gados, kopš izveidotas apgabaltiesas, nevienai valdībai nav bijusi pienācīga politiskā griba, lai radītu objektīvus apstākļus normālam tiesu darbam. Saprotams, ka zināmas grūtības radīs arī jautājumi, kas saistīti ar jaunā Civilprocesa likuma un Krimināllikuma piemērošanu. Arī šīsdienas apspriedē secinājām, ka izstrādātie likumi nebūt nav tik jauni, bet šur tur palaboti un vietām kļuvuši pat sarežģītāki, pretrunīgāki, izmantojot veco likumdošanas bāzi. Kaut vai tas, ka likumdevējs piešķīris apgabaltiesām izskatīšanā pirmajā instancē tādas apjomīgas, daudzu epizožu lietas, kas saistītas ar zādzībām.

Kā savukārt piebilda tieslietu ministre, ja drīzumā netiks atrisināts Rīgas apgabaltiesas telpu paplašināšanas jautājums, sekas grūti paredzēt. Jo cilvēki nevar samierināties ar to, ka divus trīs gadus jāgaida tiesas spriedums, turklāt daudzi pat atrodas ieslodzījumā ... Jau vairākus gadus tiek spriests par vēsturiskās Tiesu pils atdošanu tiesām, taču virzība nav manāma. Varbūt pat lētāk būtu uzbūvēt jaunu ēku tiesām? Jebkurā gadījumā problēma prasa šo jautājumu risināt nekavējoties.

Ingrīda Labucka informēja žurnālistus, ka tuvākajā laikā Tieslietu ministrija iesniegs valdībai konceptuālu ziņojumu par situāciju tiesās, priekšlikumus to darbības uzlabošanai, jo līdz šim trešā jeb tiesu vara ir pabērna lomā.

Virzoties uz Eiropas Savienību, vēloties tajā iestāties, jādomā par tiesu varas prestiža celšanu, to darba kvalitāti, kas cieši saistīta ar tiesu materiāli tehnisko un finansiālo nodrošinājumu. Bez valsts jūtama atbalsta te neiztikt.

Uz žurnālistu jautājumu, cik pašlaik tiesnešu vajadzētu Rīgas apgabaltiesai, lai normalizētu darbu, J.Muižnieks minēja skaitli divdesmit. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji saņēma atbildes uz vairākiem citiem jautājumiem, piemēram, par Īrestiesu likuma iespējamo atcelšanu, Tiesu nama aģentūras darbību, spriedumu izpildi civillietās u.tml.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore