Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par šīgada budžetu (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.1999., Nr. 143/146 (1603/1606) https://vestnesis.lv/ta/id/24237

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.221

Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas nosacījumiem

Vēl šajā numurā

11.05.1999., Nr. 143/146 (1603/1606)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par šīgada budžetu

7.maijā finansu ministrs Ivars Godmanis preses konferencē informēja par budžeta ieņēmumiem

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas stabilitāti ārvalstu novērotāju acīs apliecina arī starptautiskās kredītreitingu aģentūras "Standart&Poor’s" atjaunotais kredītreitings, kas Latvijai saglabāts iepriekšējā līmenī.

Kā liecina Valsts kases apkopotā informācija, līdz šī gada 1. maijam valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši par trim procentiem mazāki nekā izdevumi, līdz ar to radies deficīts aptuveni 7,4 miljonu latu apmērā. Kopumā valsts pamatbudžetā ieskaitīti 206 miljoni latu (28,9 procenti attiecībā pret gada plānu), bet pamatbudžeta izdevumi veidojuši vairāk nekā 216 miljonus latu (30 procenti attiecībā pret gada plānu).

Gandrīz visi pamatbudžeta ieņēmumu lielāko daļu veidojošie nodokļi iekasēti mazāk, nekā plānots. Tā pievienotās vērtības nodoklis iekasēts par 13,5 procentiem mazāk nekā plānots, bet akcīzes nodoklis — par 14 procentiem mazāk, nekā plānots. Vienīgais nodoklis, kas iekasēts vairāk par plānoto, ir akcīzes nodoklis. Šī nodokļa maksājumi plānoto līmeni pārsnieguši par 7,34 procentiem.

Gada pirmajos četros mēnešos negatīva bijusi arī valsts speciālā budžeta bilance — kopumā izdevumi par vairāk nekā 20 miljoniem pārsnieguši ieņēmumus. Vislielākā izdevumu un ieņēmumu starpība bijusi speciālajā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā — gandrīz 26 miljonus latu deficīts.

Finansu ministrs informēja arī par pagājušajā nedēļā, 4. maijā, notikušo Latvijas vērtspapīru emisiju. Kā jau iepriekš informēja Finansu ministrija, šajā datumā tika izlaistas piecu gadu Latvijas valsts obligācijas, kas tika denominētas eiro. Kopējā izlaisto vērstpapīru vērtība — 150 miljoni eiro. Vērtspapīriem noteikta fiksēta procentu likme — 6,25 procenti gadā.

Kā līdz piektdienai Latvijas pusi bija informējis vērtspapīru emisijas menedžeris — "Credit Suise First Boston", pārdošanas process sācies veiksmīgi, jo pieprasījums pēc Latvijas valsts obligācijām pārsniedz piedāvāto apjomu. Kā atzina I. Godmanis, šāda pircēju interese par izlaistajām eiroobligācijām atspoguļo investoru uzticību Latvijas ekonomikas stabilitātei.

Kā atzina finansu ministrs, no šo vērtspapīru pārdošanas iegūtie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt diviem mērķiem — valsts ārējā parāda pārfinansēšanai, kam nākamgad vien nepieciešami vismaz 60 miljoni latu, un iekšējā tirgus kredītlikmju samazināšanai. Kaut arī I. Godmanis uzskata par neiespējamu strauju atgriešanos pie tā kredītprocentu līmeņa, kas valsts parādzīmēm bija pagājušā gada sākumā, tomēr pārtraukt to pieaugumu un pakāpeniski tās samazināt ir iespējams. Salīdzinot ar laika periodu pirms ekonomiskās krīzes sākuma Krievijā pagājušā gada augustā, Latvijas valsts parādzīmju procentu likmes šobrīd ir ievērojami lielākas. Tā 1998. gada maijā trīs mēnešu valsts parādzīmēm bija 5,5 procentu likme, šogad — 7 procentu likme, 6 mēnešu parādzīmēm — 6 un 8,5 procenti, bet 12 mēnešu parādzīmēm attiecīgi — 6 un 10 procentu likmes.

Jautāts par iespēju izmantot eiroobligāciju emisijā iegūtos līdzekļus šī gada budžeta deficīta segšanai, I. Godmanis atbildēja, ka daļēji tas tā varētu notikt. Taču šādam nolūkam būtu nepieciešami grozījumi budžeta likumā, bet to ierosināšana, pēc ministra domām, būtu visai riskanta, jo Finansu ministrijas piedāvātie likuma grozījumi Saeimā varētu tikt izmainīti.

Turklāt, kā atzina I. Godmanis, par grozījumiem šī gada budžetā Latvijas valdība, iespējams, varētu izšķirties arī pēc konsultācijām ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem, kuri savā kārtējā misijā Rīgā ieradās vakar, 10. maijā, un darbosies šeit līdz 21. maijam.

Jau pirms SVF pārstāvju ierašanās Rīgā I. Godmanis prognozēja, ka šīs starptautiskās finansu institūcijas pārstāvji sarunās ar Latvijas valdības locekļiem skars sāpīgo Latvijas tekošā konta desmit procentus lielo deficītu un iespējas to mazināt un finansēt.

Ministrs pieļāva iespēju, ka SVF pārstāvji ieteiks samazināt arī fiskālo deficītu — no pašreizējā budžeta likumā iekļautā gandrīz triju procentu līmeņa līdz 0,5 procentu līmenim. Lai panāktu šādu mērķi, būtu strauji jāsamazina no valsts budžeta paredzēto aizdevumu un izdevumu apjoms, kas pēc ministra domām būtu visai grūti izdarāms. Kā uzsvēra I. Godmanis, šādā gadījumā būtu jāpārskata plānoto aizdevumu pamatotība pašvaldībām, arī "Latvijas eksportkredītam" līdzīgi aizdevumi, kā arī stingrāk jāseko izdevumu daļai — valsts pasūtījumu izpildes konkursiem, tenderiem, neparedzētiem gadījumiem paredzēto līdzekļu izmantojumam. Kā atzina ministrs, faktiski tas nozīmētu budžetu taupības režīmā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!