Izglītības un zinātnes ministrija: Par 2011.–2012.gada būtiskākajiem darbiem

2011.gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpināja īstenot iepriekšējos gados izvirzītos uzdevumus, kas saistīti ar visu pakāpju izglītības sistēmas pilnveidi un attīstību, zinātnes, sporta, valsts valodas un jaunatnes jomu stiprināšanu un attīstību.

Nozīmīgs 2011.gada veikums ir sāktā visaptverošā sabiedriskā diskusija par nepieciešamajām izmaiņām visā izglītības sistēmā. Galvenais izaicinājums šogad ir izstrādāt kvalitatīvus, izsvērtus, detalizētus un argumentētus reformu piedāvājumus vispārējā, augstākajā un profesionālajā izglītībā, ko visām iesaistītajām pusēm piedāvāt apspriešanai un pieņemšanai.

Svarīgi, ka valsts budžeta finansējuma samazinājuma apstākļos izglītības, zinātnes, sporta, valsts valodas un jaunatnes jomām finansējums 2012.gadam ir nodrošināts iepriekšējā gada līmenī, kas ļaus turpināt ar izglītības kvalitāti, pieejamību un efektīvu līdzekļu izmantošanu saistītu jautājumu risināšanu, veicinot zināšanu sabiedrības veidošanos un attīstību Latvijā.

Vispārējā izglītība

Veikti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, nosakot stingrākas prasības izglītības ieguvei gan pamatskolā, gan vidusskolā. Apliecību par vispārējo pamatizglītību no 2011./2012.m.g. varēs iegūt tikai tad, ja visi vērtējumi ir iegūti un ne vairāk kā viens no tiem ir zemāks par 4 ballēm, bet atestātu par vispārējo vidējo izglītību – ja visi vērtējumi būs vismaz 4 balles un augstāki.

2011.gada 4.februārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi". Jaunie noteikumi paredz, kā izglītības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā mācību dienas laikā sazinās ar skolēna vecākiem, ja bērns bez attaisnojoša iemesla nav ieradies izglītības iestādē un izglītības iestādei nav informācijas par neierašanās iemeslu.

2011.gada 7.jūnijā valdībā apstiprināti grozījumi MK 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji". Grozījumi tika sagatavoti, lai saistībā ar skolēnu skaita samazināšanos netiktu apdraudēta ģimnāziju un valsts ģimnāziju darbība.

2011.gada 26.aprīlī MK tika apstiprināti grozījumi MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem". Grozījumi nosaka izmaiņas vēstures apguves modelī atbilstoši mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture" standartiem, nosakot pakāpenisku pāreju uz divu atsevišķu mācību priekšmetu paralēlu apguvi no 2011./2012.mācību gada pamatizglītībā, sākot ar 6.klasi.

15.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts MK noteikumu projekts "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi", kas paredz nodrošināt atbalstu bērniem ar mācīšanās grūtībām, lai atstāšana uz otru gadu notiktu tikai īpašos izņēmuma gadījumos.

2012.gadā plānotais

• Izvērtēt mācību saturu un mācību procesu vispārējā izglītībā un īstenot strukturētu dialogu ar sociālajiem partneriem un sabiedrību izmaiņu priekšlikumu apspriešanai.

• Izstrādāt bērnu līdz vienpadsmit gadu vecumposmam atbilstošu mācību saturu, metodiskos atbalsta materiālus pedagogiem tā īstenošanai un nepieciešamo normatīvo aktu projektus, radot priekšnoteikumus vispārējās pamatizglītības apguvei no sešu gadu vecuma.

• Mācību priekšmetu standartu pilnveide. Lai veicināti skolu autonomiju un individualitāti, jānodrošina elastība vispārējās izglītības satura izstrādē un īstenošanā.

• Izvērtēt iespēju mainīt skolēna noslodzi mācību gada ietvaros, izvērtēt iespēju pārskatīt valsts pārbaudes darbu skaitu un grafiku.

• Izstrādāt starpnozaru (interdisciplināru) priekšlikumu mazo skolu attīstībai.

• Īstenot ESF aktivitātes iekļaujošās izglītības sistēmas izveidei un sociālās atstumtības riska mazināšanai.

• Veidot vienotu akreditēto izglītības iestāžu darba kvalitātes monitoringa sistēmu, nodrošinot iespēju sabiedrībai iepazīties ar izglītības iestādēs īstenoto pakalpojumu kvalitāti.

• Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni un sadarbībā ar pasaules latviešu organizācijām sekmēt globāla Latvijas valstspiederīgo tīkla izveidi, lai nostiprinātu latvisko identitāti un sekmētu viņu atgriešanos dzimtenē. Sagatavot programmas latviešu valodas apguvei Eiropas skolai diasporā.  

Profesionālā izglītība

Turpinot īstenot "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam, reorganizētas 26 profesionālās izglītības iestādes, izveidojot 9 jaunas profesionālās izglītības iestādes.

22.februārī apstiprināti MK noteikumi Nr.148 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība".

16.augustā sešām profesionālās izglītības iestādēm ar MK rīkojumu piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

22.februārī valdībā apstiprināti MK noteikumi Nr.146 "Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci", kas nosaka kārtību, kādā profesionālo kvalifikāciju iespējams iegūt personām, kuras profesionālās kompetences, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei, apguvušas ārpus formālās izglītības sistēmas.

Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātes "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija" ietvaros izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes.

Eiropas Sociālā fonda projekta "Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana" ietvaros sākta sadarbība ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Latvijā. Profesionālās izglītības kompetences centru direktori devās stažēties uz Vācijas profesionālās izglītības centriem, skolām un uzņēmumiem, savukārt apmēram 180 profesionālās izglītības skolotājiem trīs gadu laikā būs iespēja mācīties tālākizglītības kursos Vācijā.

2012.gadā plānotais

• Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" apstiprināto projektu pārskatīšana, izvērtējot plānoto ieguldījumu efektivitāti, attīstības iespējas un ilgtspējas nodrošināšanu atbilstoši aktuālākajai situācijai un notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā. Pieejamo ERAF resursu koncentrēšana ar mērķi nodrošināt ERAF ieguldījumu maksimālu atdevi un ilgtspēju, paredzot no ES fondiem atbalstāmo izglītības iestāžu modernizācijas pilnīgu pabeigšanu, lai tās būtu pilnībā sakārtotas atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām.

• Turpināt uzsākto sadarbību ar nozaru ekspertu padomēm – pabeigt nozaru izpēti, noteikt pamatprofesijas un sākt profesionālās izglītības satura reformu. Palielināt izveidoto nozares ekspertu padomju iesaisti darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības nodrošināšanā.

• Pārskatīt profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam, aktualizējot pamatnostādnēs noteiktos mērķus un uzdevumus, lai stiprinātu profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti, konkurētspēju un resursu koncentrāciju profesionālās izglītības kompetences centros.

• Turpināt īstenot ES struktūrfondu projektus profesionālās izglītības atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošanai un profesionālās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšanai.

• Turpināt sadarbību ar darba devējiem, lai nodrošinātu darba tirgus prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu un pārkvalifikāciju.

• Turpināt popularizēt iespēju novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču atzīšanu, tādējādi veicinot personu iekļaušanos darba tirgū un pārkvalifikāciju.

Augstākā izglītība

2011.gadā Latvijas augstskolām kopumā tika piešķirtas 29 524 valsts budžeta finansētas studiju vietas, tajā skaitā 26 692 augstskolās un 2832 koledžās.

9.maijā IZM tika parakstīta vienošanās starp Valsts izglītības attīstības aģentūru un Augstākās izglītības padomi par finansējuma piešķiršanu Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē "Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana". Līdz ar to ir sākts studiju programmu izvērtēšanas process, kura ietvaros divu gadu laikā par ESF līdzekļiem plānots veikt detalizētu studiju programmu izvērtējumu augstākās izglītības iestādēs visā Latvijā, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti, starptautisko konkurētspēju un veicinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām.

2011.gada 14.jūlijā Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi Augstskolu likumā", kas paredz vairākus būtiskus Latvijas augstākās izglītības attīstības un starptautiskās konkurētspējas veicināšanas jautājumus – veiktas izmaiņas studiju kvalitātes novērtēšanā, kas dos iespēju pāriet uz jaunu akreditācijas modeli augstākajā izglītībā; paaugstinātas prasības attiecībā uz doktoru īpatsvaru augstskolās; paaugstināti nosacījumi jaunu augstskolu dibināšanai u.c.

19.aprīlī IZM, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, Latvijas Darba devēju konfederācijas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Studentu apvienība parakstīja Vienošanos par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām.

2011.gadā izsniegtas 36 licences studiju programmu īstenošanai. Akreditētas 115 studiju programmas.

Sagatavoti jauni MK noteikumi, kas šobrīd tiek virzīti apstiprināšanai valdībā – "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem", "Grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība", "Iepriekšējā izglītībā un profesionālā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi".

2012.gadā plānotais

• 2012.gadā turpināsies iesāktie darbi, kas saistīti ar "Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam" izpildi. Joprojām galvenie rīcības virzieni ir studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana, efektivitātes un atdeves paaugstināšana, eksportspējas paaugstināšana un sasaistes ar tautsaimniecību un inovatīvās darbības stiprināšana. Tā kā 2012.gads ir pēdējais šajā plānā iekļautais gads, nākamgad tiks izstrādāts jauns pasākumu plāns nākamajam trīs gadu plānošanas periodam (2013.–2015.gadam).

• Tiks izstrādāts un sagatavots ieviešanai no 2014.gada principiāli jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas veicinās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu. Paredzēts izveidot ekspertu grupu, kas identificēs augstākās izglītības finansēšanas alternatīvos variantus, un pēc to detalizētas analīzes tiks sagatavots iesniegšanai MK informatīvi analītisks ziņojums par optimālo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeli.

• Turpināt studiju programmu izvērtēšanu, sagatavot ziņojumu un priekšlikumus augstākās izglītības studiju programmu konsolidācijai vai slēgšanai, lai uzlabotu augstākās izglītības konkurētspēju un nodrošinātu resursu koncentrāciju studiju un zinātnes centros ar pietiekamu kapacitāti un atbilstošiem darbības kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rezultātiem.

• Sagatavot normatīvo bāzi jaunam akreditācijas modelim augstākajā izglītībā, pārejot uz studiju virzienu akreditāciju, kas padarīs vienkāršāku un elastīgāku Latvijas augstākās izglītības vērtēšanas procesu.

• Turpināt īstenot ES struktūrfondu projektus augstākajā izglītībā un zinātnē, lai veicinātu cilvēkresursu attīstību un uzlabotu studiju, pētniecības un inovāciju materiālo bāzi.

• Turpināt pasākumus augstākās izglītības institūciju sagatavoto augsti kvalificētu speciālistu piedāvājuma pārveidošanai atbilstoši darbaspēka pieprasījuma prognozēm saskaņā ar Vienošanos starp IZM, Latvijas Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Studentu apvienību par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām.

Zinātne

Noteikti deviņi valsts nozīmes pētniecības centri (VNPC), sekmējot zinātnisko institūciju resursu un intelektuālā potenciāla koncentrāciju un ES līmeņa infrastruktūru veidošanos.

Noteikta šādu VNPC izveide:

1. Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs, ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību;

2. Farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs, ietverot farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un biofarmācijas centra izveidi;

3. Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs, ietverot Kosmisko datu apstrādes centra izveidi;

4. Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs;

5. Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centrs;

6. Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs;

7. Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs;

8. Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs;

9. Valsts nozīmes pētniecības centrs sociālekonomikā un sabiedrības vadībā.

Lai VNPC izveidotu, Ministru kabinetā tika apstiprināti kvalitātes kritēriji, noteiktas vadošās valsts zinātniskās institūcijas, un 2011.gadā tika organizētas divas projektu atlases kārtas darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" ietvaros.

2011.gadā sākta zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana ar mērķi veikt zinātnisko institūciju darbības efektivitātes un attīstības stratēģiju izvērtēšanu un konsolidēšanu, piesaistot ārvalstu ekspertus. 2011.gadā veikti sagatavošanās darbi: izstrādāti kritēriji un vērtēšanas metodika ekspertiem, līdz 2011.gada beigām paredzēts veikt zinātnisko institūciju pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošanu un ievadīšanu vienotajā informācijas sistēmā, pašnovērtējuma ziņojumu tulkošanu.

Izstrādāti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas uzlabos tiesisko regulējumu attiecībā uz zinātnisko institūciju juridisko statusu, kā arī sekmēs efektīvāku valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā radīto izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi.

2012.gadā plānotais

• Tiks turpināta un finansēta deviņu valsts nozīmes pētniecības centru izveide.

• Līdz 2012.gada 30.novembrim plānots pabeigt zinātnisko institūciju starptautisko izvērtēšanu un saņemt starptautisko ekspertu rekomendācijas par zinātnisko institūciju turpmāko attīstību un/vai konsolidēšanu.

• Plānots sagatavot starptautisko ekspertu novērtējumu un rekomendācijas par zinātnes un inovāciju politikas tālāko pilnveidi.

• Iesaistīšanās Eiropas Komisijas darbā ES daudzgadu budžeta veidošanā, plānojot atbilstošas aktivitātes Latvijas pilnvērtīgai dalībai programmas "Horizonts 2020" ietvaros.

• Aktīva iesaiste Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbā, apspriežot priekšlikumus par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā.

Jaunatnes lietas

Jaunatnes politikas valsts programmas 2011.gadam ietvaros attīstīta pašvaldību darbinieku profesionalitāte darbā ar jaunatni, īstenojot četrus apmācību un pieredzes apmaiņas pasākumus jauniešu centru vadītājiem un pašvaldību jaunatnes darbiniekiem. Nodrošināts atbalsts 21 jauniešu centra darbībai, attīstot jaunatnes informācijas punktu pieejamību.

Ar valsts budžeta finansējuma palīdzību ir izveidoti jaunatnes informāciju punkti, kuros nodrošinātas arī tehnoloģijas un piekļuves iespējas sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem. Izveidoti 10 resursu punkti jauniešiem ar mērķi sniegt iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku.  

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu 2011.gads tika noteikts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, un Latvijā koordinējošā institūcija Eiropas gada īstenošanā bija IZM.

Eiropas Komisijas piešķirtais 57 104 latu finansējums tika izmantots, lai izpētītu un analizētu brīvprātīgā darba esošo sistēmu, attīstītu brīvprātīgā darba īstenošanas atbalsta sistēmu un popularizētu brīvprātīgā darba aktivitātes.

Veikta aptauja ikgadējā monitoringa ietvaros par jauniešu dzīves kvalitāti, iesaistīšanos brīvprātīgo darbā, jaunatnes organizāciju darbībā un piekļuvi jauniešiem aktuālajai informācijai.

Lai izveidotu jaunatnes organizāciju vienotu klasifikāciju un mehānismu jaunatnes organizāciju uzskaitei, tika izstrādāti un 2011.gada 15.martā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.188 "Noteikumi par kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un sarakstā iekļaujamām ziņām".

Projektu konkursu ietvaros noslēgti trīs līgumi ar jaunatnes organizācijām par atbalsta nodrošināšanu jaunatnes organizāciju darbībai.

Atbalstīti seši jaunatnes organizāciju un biedrību, kas veic darbu ar jaunatni, projekti pasākumu organizēšanai darbā ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem, kur kā viens no sociālās iekļaušanas veidiem tika izmantots brīvprātīgais darbs.

Nodrošināt strukturētu dialogu ar jaunatni, lai veicinātu jauniešu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, tai skaitā iesaisti brīvprātīgā darba aktivitātēs.

Attīstīt jaunatnes politikas koordināciju valsts un reģionālā līmenī un nodrošināt nepieciešamo atbalstu jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām pusēm, sekmēt darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikāciju, sadarbību un pieredzes apmaiņu, tajā skaitā starptautiskā mērogā.

Noslēgta jauna vienošanās ar Beļģiju (Flandriju) par sadarbību jaunatnes politikas nozarē 2012.–2014.gadam.

2012.gadā plānotais

• Jaunatnes politikas valsts programmā 2012.gadam ir saglabāti galvenie darbības virzieni, ko IZM konsekventi īsteno kopš 2009.gada. Šo darbības virzienu ietvaros IZM īpašu uzmanību pievērsīs darba ar jaunatni kvalitātes uzlabošanai. Tiks pārskatīts jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts, ieviests jaunatnes darbinieka profesijas standarts, bet jaunatnes lietu speciālista un jaunatnes darbinieka amati tiks iekļauti Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā.

• Tiks īstenoti vairāki atbalsta pasākumi jaunatnes organizāciju iniciatīvām un attīstībai, t.sk. līdzfinansējuma nodrošināšana Eiropas Savienības programmas "Jaunatne darbībā" pieteiktajiem projektiem konkursa kārtībā.

• Nozīmīgs instruments jaunatnes politikas attīstības veicināšanai ir pētnieciskais atbalsts. 2012.gadā tiks īstenots apjomīgs pētījums Latvijas jauniešu dzīves kvalitātes noteikšanai, uz kura bāzes tiks izstrādāts jauniešu dzīves kvalitātes indekss. Minēto indeksu varēs piemērot jebkura pašvaldība lokālo jauniešu dzīves kvalitātes mērīšanai un attiecīgi pasākumu plānošanai situācijas uzlabošanai.

Valsts valoda

2011.gadā IZM sniedza koordinētu atbalstu latviešu valodas saglabāšanai diasporā un nodrošināja latviešu valodas apguves iespējas ārvalstu augstskolās.

Starp Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju tika noslēgts sadarbības memorands, kura mērķis ir attīstīt ministriju sadarbību ar diasporu, lai saglabātu tās saiti ar latviešu valodu un latvisko kultūras telpu, stiprinātu piederības sajūtu Latvijas valstij, kā arī veicinātu izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un Latvijas valstij kopīgos ekonomiskos un politiskos procesos.

Latviešu valodas aģentūra nodrošināja latviešu valodas un kultūras studiju lektorātus sešās ārvalstu universitātēs, veica izdoto grāmatu sadali ārvalstu augstskolām un pētnieciskajiem centriem.

Veicināta latviešu valodas pētījumu, īpaši normu avotu (vārdnīcu, gramatiku, uzziņu literatūras) izstrāde un publicēšana.

Veikti pasākumi latviešu valodas pilnvērtīgam lietojumam un iekļaušanai informācijas tehnoloģiju sistēmās (t.sk. sniegts atbalsts latviešu valodas korpusa izstrādei un elektronisku mācību līdzekļu izdošanai).

Īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektus, 2011.gadā turpināts sniegt atbalstu mazākumtautību bilingvālo mācību skolotājiem, kā arī nodrošināta multiplikatoru tālākizglītība.

Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts valodas politikas īstenošanā un uzlabotu kvalitatīvu latviešu valodas lietojumu un izglītotu sabiedrību valodas kultūras jautājumos, LVA organizēja Dzimtās valodas dienas un Eiropas Valodas dienas pasākumus. Izdots Latvijas skolēnu konkursa labāko literāro darbu krājums "Ko, Latvija. Tev varu dot?".

2012.gadā plānotais

• Sociolingvistiska pētījuma par lingvistiskās attieksmes jautājumiem veikšana. Pētījuma "Vārdnīcu izstrāde Latvijā. 1991–2010" elektroniska izdošana. Pētījuma par Eiropas valstu likumdošanu valodas jomā izstrāde.

• Mācību grāmatas "Latviešu valoda kā svešvaloda augstskolu studentiem" sagatavošana.

• Metodiskā līdzekļa "Komunikatīvā pieeja latviešu valodas apguvei" sagatavošana.

• Nodrošināt sadarbību ar Labklājības ministrijas NVA, lai īstenotu savlaicīgu valsts valodas prasmes pārbaudi pretendentiem.

Sports

2011.gadā Latvijas sportisti ar panākumiem piedalījušies gan vietējās, gan starptautiskajās sacensībās.

2011.gada 1.–3.jūlijā Jūrmalā norisinājās Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde, kas notiek reizi divos gados. Olimpiādi ar IZM atbalstu rīkoja Jūrmalas pilsētas dome un biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", sacensībām pieteicās 2957 dalībnieki no 71 pašvaldības.

No 2011.gada 30.jūnija līdz 10.jūlijam Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts basketbolā U-19 jauniešiem, pateicoties IZM, Rīgas domes, Liepājas pilsētas domes un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstam.

2011.gada Latvijas komanda XI Eiropas jaunatnes olimpiādē Trabzonā (Turcija) pēc izcīnīto medaļu skaita 49 valstu konkurencē ierindojās 22.vietā.

Izstrādāti jauni MK noteikumi "Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru" saistībā ar naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanu. Grozījumos precizēta kārtība un kritēriji, kādā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmērs.

Likumā "Par nacionālās sporta bāzes statusu" precizēti nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumi un procedūra.

Noteikta kārtība, kādā Latvijas Nacionālā sporta padome izskata un saskaņo sporta federāciju pieteikumus par pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšanu Latvijā. Turpmāk pieteikums sacensību saskaņošanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē būs jāiesniedz pirms pieteikuma iesniegšanas starptautiskajai sporta federācijai.

2012.gadā plānotais

• Sporta politikas pamatnostādņu 2013.–2020.gadam izstrāde.

• Latvijas sportistu dalība 2012.gada Vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā.

Informācijas tehnoloģijas

Tiek īstenots ERAF projekts "Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārta", izstrādājot papildu funkcionalitāti jau šobrīd izmantojamai Valsts izglītības informācijas sistēmai (VIIS), kas nodrošina efektīvu informācijas tehnoloģiju atbalstu izglītības nozares pārvaldības procesiem.

VIIS ieviesta finansēšanas principa "nauda seko skolēnam" funkcionalitāte, tādējādi ieviešot elektronisku informācijas apmaiņu starp izglītības iestādēm un ministriju. Sistēmā izstrādāti un ieviesti vairāki atskaišu veidi. To lietošana atvieglo izglītības iestāžu informācijas caurskatāmību un tās izmantošanu izglītības iestāžu un pašvaldību ikdienas darbā.

Turpinās ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma apakšaktivitātes "Izglītības iestāžu informatizācija" īstenošana, kuras ietvaros tiek piegādātas multimediju tehnikas iekārtas, portatīvie un stacionārie datori, lai nodrošinātu izglītības iestādes ar atbilstošu, izmaksu efektīvu, drošu un uzticamu IKT infrastruktūru.

Tiek īstenots projekts "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas 2.kārta". Jaunajā versijā sistēma nodrošinās ne tikai datorizētu pieteikšanos valsts pārbaudījumiem, bet arī datorizētu valsts pārbaudījumu vērtēšanu un rezultātu apstrādi. Rezultāta skolēni varēs uzzināt pārbaudījumu rezultātus krietni ātrāk, bet vērtētājiem darbs kļūs ērtāk.

Tiek īstenots projekts "Portāla www.skolas.lv attīstība (2.kārta)", kura ietvaros tiek veidota visām izglītības iestādēm un ieinteresētajām pusēm pieejama interaktīva izglītības informācijas platforma, kuras ietvaros tiks nodrošināti vairāki e-pakalpojumi skolu vadītājiem, skolotājiem, skolēniem un vecākiem, jaunas un ērtas elektronisko mācību līdzekļu izmantošanas iespējas mācību procesā.

2012.gadā plānotais

• Palielināt centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kuru teorētiskās daļas tiek kārtotas tiešsaistē, skaitu.

• Izveidot autorizētu tiešsaistes valsts valodas prasmes apliecību datu uzskaites sistēmu, kas būtu pieejama atbildīgajām valsts iestādēm (Valsts valodas centram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, NVA), lai paaugstinātu valsts pārvaldes darba efektivitāti un nodrošinātu mūsdienīgu informācijas apmaiņu starp valsts institūcijām.

• Turpināt informācijas tehnoloģiju tīkla izveidi (Latvijas akadēmiskais tīkls), lai nodrošinātu zinātniskajām institūcijām vienotu pieeju starptautiskajai zinātniskās informācijas apmaiņai, izveidot un uzturēt vienotu e-platformu zinātnisko projektu rezultātu, publikāciju un zinātniskās aparatūras uzskaitei.

• ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība", projekta "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas 2.kārta", projekta "Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārta" un ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma apakšaktivitātes 3.2.2.1.2. "Izglītības iestāžu informatizācija" īstenošana un ieviešana.

Struktūrfondi izglītībai un zinātnei

ERAF aktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" ietvaros noorganizētas divas projektu atlases kārtas, kopumā piešķirot Latvijas tautsaimniecībai tik nozīmīgajai zinātnes infrastruktūras attīstībai vairāk nekā 102 miljonus latu ERAF finansējuma. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tika izvērtēti un apstiprināti deviņi projektu iesniegumi par kopējo projektu izmaksu summu 64 miljoni latu, no kuriem ERAF finansējums ir vairāk nekā 56,3 miljoni latu.

Tika izstrādāti un valdībā apstiprināti MK noteikumi par otrās projektu iesniegumu atlases kārtas organizēšanu. Tas deva iespēju atklātā projektu iesniegumu konkursā zinātniskajiem institūtiem sadarbībā ar komersantiem piesaistīt zinātniskās infrastruktūras attīstībai vairāk nekā 46,3 miljonus latu ERAF finansējuma, kas turpmāk kalpos zinātnes radītu inovāciju pārnesei uz ražošanu un veicinās zinātnes un komersantu sadarbību.

Gada laikā saņemti un izvērtēti 77 projektu iesniegumi, no tiem īstenošanai ir apstiprināti 54 projekti par kopējo projektu summu 125,2 miljoni latu.

Izstrādāts un valdībā apstiprināts 31 Ministru kabineta noteikumu grozījums, kas uzlabo un reglamentē ES fondu finansējuma piešķīrumu un tā izlietojuma nosacījumus vairākās ES fondu aktivitātēs izglītības un zinātnes jomā.

No valsts budžeta 2011.gadā struktūrfondu projektu īstenotājiem izmaksāti 91,2 miljoni latu – pamatā avansi projektu sākšanai un īstenošanai un atmaksas par projektos izlietoto naudu. 2011.gadā no EK veiktās atmaksas par izglītības un zinātnes projektiem valsts pamatbudžetā ir 18,4 miljoni latu.

Izglītības un zinātnes sektorā ar ES struktūrfondu atbalstu kopš 2008.gada tiek īstenoti 725 projekti par 444 miljoniem latu, kas ir 87% no ES fondu piešķīruma izglītībai un zinātnei laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam.

Līdz 2011.gada beigām ir noslēgusies 150 projektu īstenošana, kā rezultātā finansējuma saņēmējiem ir atmaksāti ES struktūrfondu līdzekļi 119,5 miljonu latu apmērā.

2012.gadā plānotais

• Par ERAF aktivitātē "Zinātnes infrastruktūras attīstība" atlikušo finansējumu 2012.gadā plānots sākt zinātnes infrastruktūras otrās kārtas projektus, kā arī organizēt atkārtotu projektu atlasi jauno zinātnieku piesaistei Eiropas Sociālā fonda aktivitātē "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" , kā arī atkārtotu projektu atlasi atbalstam zinātnes pētījumu veikšanai ERAF aktivitātē "Atbalsts zinātnei un pētniecībai".

Starptautiskā sadarbība

Nodrošināta IZM pārstāvju dalība un Latvijas interešu pārstāvēšana ES Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta ministru un ES Konkurētspējas ministru padomēs.

Parakstīta Latvijas Republikas valdības un Beļģijas Karalistes franču kopienas un Valonijas reģiona sadarbības programma 2011.–2013.gadam, Latvijas Republikas valdības un Beļģijas Karalistes flāmu kopienas sadarbības programma 2012.–2014.gadam un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Igaunijas Republikas Izglītības un pētniecības ministrijas saprašanās memorands par sadarbību profesionālās izglītības attīstībā.

Parakstīts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, Igaunijas Republikas Izglītības un pētniecības ministrijas un Lietuvas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas līgums par studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņu.

Sākts un turpinās darbs pie Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta jaunā perioda 2009.–2014.gadam programmas "Stipendiju un Norvēģijas–Latvijas pētniecības atbalsta fonds un stipendiju programma" pieteikuma projekta sagatavošanas kopā ar VIAA un donorvalstu partneriem.

Nodrošināts finansējums divu Latvijas studentu studijām Eiropas Universitātes institūtā (EUI).

Jūnijā Latvijā noorganizēta 17.Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministru un starptautiskās sadarbības koordinācijas sanāksme.

Nodrošināta 16.Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" sagatavošanas procesa un Latvijas studentu māksliniecisko kolektīvu dalības koordinācija (Lietuva).

Veikta Latvijas dalības Ziemeļvalstu Ministru padomes izglītības ietvarprogrammā NordPlus 2008.–2011.gadam koordinācija un programmas vadlīniju saskaņošana 2012.–2014.gadam.

Nodrošināta dalība Izglītības uzraudzības komitejā 2011.gada aprīlī, kā arī piešķirts finansējums dalības nodrošināšanai Eiropas Padomes daļējā nolīgumā par sportu un Pestalozzi programmas semināra organizēšanai Latvijā.

Piešķirts finansējums Bērnu vides skolai GLOBE projektu īstenošanai Latvijā. 

2012.gadā plānotais

• Dalība konvencijā par Eiropas Universitātes institūta izveidi (pievienošanās konvencijai pabeigšana, finansējuma plānošana, informācijas izplatīšana par piedāvātajām stipendijām, atlases kritēriju izstrāde un apstiprināšana, vērtēšanas komisijas apstiprināšana un izvērtēšanas komisijas sanāksmes organizēšana, informācijas sniegšana EUI, sadarbības nodrošināšana ar EUI).

• Eiropas Ekonomikas zonas Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) koordinācija Latvijas Republikā profesionālas kvalifikācijas atzīšanas jomā.

• Saskaņota Latvijas viedokļa pārstāvēšana Eiropas Savienībā jautājumos par Eiropas Komisijas publicēto ES programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus visiem" un regulu par tās izveidošanu.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa