Par 2012.gada izaicinājumiem izglītības sistēmā

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis:

Var gadīties, ka 2011.gads izrādījies viens no nozīmīgākajiem šīs valsts pastāvēšanā. Mums radās ārkārtas iespēja ievēlēt jaunu Saeimu un iegūt jaunu valdību, un mēs to izmantojām. Šobrīd šķiet, ka mēs varētu būt novākuši būtiskus ārējos šķēršļus valstiski nozīmīgu ideju un nodomu īstenošanai. Tagad viss ir atkarīgs no mums pašiem, mūsu spējas rīkoties un sadarboties. Un mums šī retā iespēja ir jāizmanto.

Latvijas izglītības sistēmā 2011.gadā ir aizsākta aizrautīga domu apmaiņa. Divu mēnešu laikā esmu ticies, uzklausījis un pārrunājis izglītības jautājumus ar skolotājiem, direktoriem, vecākiem, skolēniem, rektoriem, ekspertiem, ierēdņiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citiem mūsu valsts dzīvē iesaistītajiem. Ir viens jautājums, kurā šajās sarunās valda pilnīga vienprātība: būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas. Neesmu saticis nevienu, kurš būtu mierā ar esošo. To apzinoties un pasakot skaļi, esam spēruši pirmo soli pārmaiņu virzienā, taču būtiskākais ir tikai priekšā.

2012.gada budžets aizvien bija un ir konsolidācijas budžets. Tā mērķis ir nostiprināt stabilitāti un noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Apjomīgu reformu finansējumu šajā budžetā vēl nebija iespējams iestrādāt. Arī tādēļ, ka to īstenošanai nepieciešama sabiedrības vienošanās, kura rodas atklātā, argumentētā diskusijā, kas faktiski notiek tikai tagad. Taču paredzams, ka 2013.gada budžets būs principiāli citāds – tas būs reformu budžets, kura ietvaros mums jau būs pienākums īstenot valstij svarīgas pārmaiņas. Kā zināms, budžeta plānošana aizsākas jau pavasarī. Lai tas notiktu iespējami efektīvi un pārdomāti, mums tam jāsāk gatavoties jau šā gada sākumā.

Mazliet par to, kas mūs sagaida 2012.gadā. Būtiskākais izaicinājums ir un būs spēja atrast kopīgu valodu par izmaiņu virzienu, veidu un detaļām. Savu idejisko redzējumu vispārējās izglītības, augstākās izglītības un citu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jomu reformām esmu paudis skaidri un plaši – televīzijā, radio, avīzēs, interneta portālos un neskaitāmās klātienes tikšanās reizēs. Mans piedāvājums ir jums zināms. Tālākais atkarīgs no mūsu visu spējas sadarboties, konstruktīvi diskutēt, dažreiz arī – no spējas atteikties no sava mazā privātā labuma visai sabiedrībai nozīmīga lēmuma vārdā, lai nonāktu pie konkrēta reformu plāna.

Sākot ar janvāri, manā uzdevumā darbu uzsāk piecas ekspertu darba grupas, kuru mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izstrādāt detalizētu un aprēķinos balstītu reformu piedāvājumu vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā.

Praktiski tas nozīmē, ka no konceptuālas un vispārējas sarunas par nepieciešamajām reformām mēs nonāksim pie ļoti konkrētiem un detalizētiem izmaiņu piedāvājumiem, kuriem jāatbild uz diskusijās uzdotiem jautājumiem – kādas jaunas prasmes skolēniem būtu jāapgūst un no kurām varētu atteikties; vai un kā būtu jāpilda mājas darbi; kā varētu tikt organizēts mācību gads; cik tas izmaksātu pašvaldībām un valsts budžetam; kā Latvijas ekonomiku ietekmētu augstākās izglītības reforma; kāds ir reālistisks plāns, lai palielinātu skolotāju atalgojumu? Šie ir tikai pavisam daži no jautājumiem, kuriem nepieciešamas konkrētas atbildes.

Darba grupās izstrādāto piedāvājumu publiski apspriedīsim ar visām iesaistītajām pusēm, lai pēcāk virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

Janvārī arīdzan strādāsim pie Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācijas, kas nozīmēs izmaiņas ministrijas struktūrā ar nolūku padarīt to racionālāku un efektīvāk strādājošu – ja vēlamies īstenot pārmaiņas, mums ir nepieciešama arī pārmaiņu komanda. Tas nozīmē, ka ministrijai jāstrādā kā uz mērķi orientētai, saliedētai, ļoti kompetentai un ieinteresētai struktūrai. Veiksim funkciju un darbinieku izvērtēšanu, lai šo nodomu īstenotu.

Ņemot vērā nesenos notikumus saistībā ar atsevišķu sporta komandu finansējumu, esmu vienojies ar Valdi Dombrovski un Andri Vilku par nepieciešamību IZM paspārnē izstrādāt vienotus, skaidrus un caurspīdīgus sporta finansēšanas kritērijus. Tie iekļaus skaidri definētas un publiski apspriestas prioritātes tam, kā varētu atbalstīt komandu sportu un atsevišķas sporta jomas, gan arī kā sniegt atbalstu sporta infrastruktūrai. Arī sporta jomai veltīta viena no ministra birojam pakļautajām darba grupām, un rezultātus ceram sagaidīt jau līdz aprīlim.