Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 6. maija plenārsēdi.

Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 90. panta 4. daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" otrajam lasījumam līdz šā gada 25. maijam. Komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut šā gada 6. maija Saeimas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu: "Lūdzam jūs atbildēt uz jautājumu, kāpēc ministrija ir iesniegusi Saeimā apstiprināšanai Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi, kura satur normas, kas neatbilst Augstskolu likumam un likumam "Par budžetu un finansu vadību". Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz noņemt no dienas kārtības 8. jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Atis Slakteris, Tautas partijas frakcijas deputāts.

A.Slakteris

(TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Nenoliedzami, ka piedāvātais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Par darbinieku aizsardzību darba devēju maksātnespējas gadījumā" ir nozīmīgs un problēma šajā sektorā ir liela, bet piedāvātais risinājums manā izpratnē ilgtermiņā ir klaji nejēdzīgs. Jo ko mēs piedāvājam? Palielināt nodokļu slogu uzņēmējiem, un ļoti pareizi darām, ka par to brīdinām laicīgi — uzņēmumus nedibiniet, veriet ciet, nenāciet Latvijā, jo tā jau šī valsts ar šo nodokli, ar sociālo nodokli pirmām kārtām tiešā nozīmē ir visnekonkurētspējīgākā Baltijas tirgū. Es saprotu, ka kāds domā, ka tādi lēmumi palielināt nodokļus varbūt kādam var atnest laimi, bet īstenībā darba ņēmēju, tādu, kuri zaudē šo darbu, tādu darba ņēmēju pašlaik būs vēl vairāk. Tā rinda, kas vēlēsies saņemt šo pabalstu, būs vēl lielāka, un īstenībā, kopumā ņemot, valsts būs zaudētāja.

Es saprotu, ka šīs valdības laikā ir pārsniegts tas līmenis — 10% bezdarbnieku valstī — un plānoja iekārtot kaut kādu normu, lai šo procenta līmeni nevarētu dabūt zem šī desmitnieka. Aicinu balsot pret. Es saprotu, ka tas varbūt nav sevišķi populāri, bet jebkurā gadījumā es ceru, ka visi sapratīs, ka ir nepieciešams risinājums, bet daudz kvalificētāks, nopietnāks. Tautas partija ir gatava iet palīgā valdībai sakārtot šo lietu.

Sēdes vadītājs.

Par likumprojekta nodošanu komisijai vēlas runāt Vladimirs Makarovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Labdien, man bija liels prieks dzirdēt tādu skaistu, kvēlu runu par bezjēdzīgu risinājumu un biedējošus draudus. Ir tikai viens jautājums — kā nodrošināt strādājošos uzņēmumu maksātnespējas un bankrota gadījumā? Pirmais jautājums, kas var būt, tā ir civiltiesiskā apdrošināšana.

Es, protams, saprotu, ka partija, kura pārstāv lielražotājus un lieltirgotājus, varētu sākt runāt par to, ka jāattīsta apdrošināšanas tirgus Latvijā. Un noteikt, ka uzņēmējam obligāti ir jāapdrošina savi strādājošie civiltiesiskajā kārtībā.

Nākamais. Partija, kuras rindās ir cilvēks, bijušais ministrs, kas kādreiz atbildēja par Eiropas integrāciju, varētu zināt, ka ir tāda Eiropas Savienības direktīva 80.987, kas paredz aizsargāt strādājošos šādā gadījumā. Bet lai šai partijai izsistu kārtējos ieročus no rokām, gribētu valdības vārdā šodien šo likumprojektu atsaukt, lai šī partija varētu mazlietiņ paintegrēties Eiropā, papētīt, kā tad tur īsti notiek, un varbūt šī partija nāks ar spožu ideju, ka par uzņēmēja neveiksmīgu rīcību ir atbildīgi paši strādājošie. Godīgi sakot, tiešām pēc vakardienas trīspusējās padomes sēdes darba devēji, Darba devēju konfederācijas pārstāvji pārmeta par situāciju, ka nav noteikta tieša darba devēju līdzdalība, nosakot šīs te nodevas apmēru.

Tādēļ valdības vārdā šodien šo likumprojektu noņemu, bet es garantēju, ka šis likumprojekts tiks atgriezts atpakaļ Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Likumprojekts tiek noņemts no darba kārtības.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Makarova kungs piekrīt, ka arī otrais likumprojekts tiek noņemts?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1980. gada 9. maija Bernes Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav?

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muciņa, Ābiķa, Damberga, Paula un Kalniņa iesniegto likumprojektu "Autortiesību likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Rihards Pīks.

R.Pīks

(TP). Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Izlasot šo likumu, man rodas jautājums, kādēļ tas ir vajadzīgs, jo viens likums ir, kurš tika ilgi izstrādāts, kurš tika labots, kurš tika pielāgots Eiropas prasībām, un rodas dabīgs jautājums — kādēļ ir vajadzīgs jauns? Vai ir visi likumi mums jāpārtaisa, jo nav nekāda pamatojuma, kādēļ ir vajadzīgs jauns likums. Līdz ar to rodas jautājums — vai mums tiešām nav ko darīt šajā mājā, ja mums ir jātaisa likums, kur viņš jau ir? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcija.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sagatavotais "Autortiesību likums" ir tas pats "Autortiesību likums", kas tika izstrādāts jau iepriekšējā valdībā, 81. panta kārtībā pieņemts, iesniegts šajā Saeimā, Izglītības un zinātnes, Kultūras un komisijas akceptēts, taču sakarā ar iepriekšējās Saeimas darba beigām un 6 mēnešu neiekļaušanos šajā termiņā tas zaudēja savu spēku, jo netika pieņemts trijos lasījumos Saeimā.

Kādēļ vajadzīgs šis jaunais likums? Ir tikai trīs argumenti. Viens — apskatā par mūsu virzībuu uz Eiropas Savienību ir atzīmēts, ka tagadējais 1993. gadā pieņemtais likums, kurš pēc būtības tikai daļēji atbilda vienai no starptautiskajām autortiesību konvencijām, Bernes konvencijai, tika izstrādāts, un pa šo laiku mēs esam pievienojušies vēl divām svarīgām autortiesību konvencijām, it sevišķi Romas konvencijai, un, ja jūs atceraties, tad par Romas konvenciju mums bija iepriekšējā Saeimas noslēguma periodā diezgan lielas debates par to, kā jākārto attiecības ar fonogrammu izplatītājiem un par šīm saistītām ar pirātismu un tā tālāk. Šis likumprojekts, ko ir izstrādājusi iepriekšējā valdība, tika sagatavots, pārskatīts, nedaudz precizēts un tagad tiek piedāvāts jums ar piecu deputātu parakstu, jo uzskatām, ka šīs pārmaiņas, ko ir radījušas pievienošanās šīm trijām konvencijām, ir jāinkorporē tālāk mūsu likumdošanā. Jā, ir, protams, piezīmes, un tā tas, protams, var būt, mēs varam rūpīgi strādāt pie lasījumiem, salīdzinot ar iepriekšējo tekstu, lai kaut kas labs, kas ir tagadējā, spēkā esošajā likumā, netiktu pazaudēts un mēs viņu varētu iekļaut arī šajā tekstā. Es aicinātu nodot to komisijām, un komisijas to rūpīgi izvērtēs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Jautājumu par likumprojekta "Autortiesību likums" nodošanu komisijām mēs izlemsim balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 24. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Vladislava Čerapa apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas ieteikumu — apstiprināt Vladislavu Čerapu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi. Komisija ieteikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu un balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Vladislava Čerapa apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns, "Latvijas ceļa" frakcija.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 593. Kā jau priekšsēdētāja kungs teica, — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Un tajā kā pirmais ir deputāta Leiškalna priekšlikums pie 53. panta — papildināt to ar otro daļu. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputātu Leiškalnu, izveidojot savu redakciju. Nedaudz ir mainīta redakcija, kas uzliek par pienākumu valdībai, ja muitas tarifi, kas ir pieņemti nacionālajā likumdošanā, atšķiras no starptautisko līgumu noteikumiem, uzsākt sarunas jeb sākt piemērošanas procesu. Man uzreiz ir jāpasaka, ka šādas sarunas var beigties negatīvi, un līdz ar to mums būs jāpiemēro likumi, kas ir starptautiskajos līgumos. Šis priekšlikums uzliek par pienākumu valdībai uzsākt šo rīcību, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas viedokli par pirmo un otro priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pārejam uz 3. lappusi, kur arī ir 3. priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.4 tajā pašā lappusē.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kā pirmajam vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Mugurēviča kungam.

A.Mugurēvičs

(Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribētu atgādināt Zemkopības ministrijas viedokli šajā jautājumā. Tātad Zemkopības ministrija uzskata, ka margarīnam būtu jāatjauno muitas likme, tarifa likme — 15%. Un tā nebūt nav jauna likme, bet tā ir tikai un vienīgi atgriešanās pie jau 1997.gadā eksistējošās likmes. Kādēļ tas būtu vajadzīgs? Ja 1997.gadā virs Eiropas līgumā paredzētās kvotas tika ievestas 340 tonnas, tad salīdzinoši 1998.gadā ievestā margarīna daudzums ir palielinājies par 3,5 reizēm. Līdz ar to ir arī mainījusies šī importējošo valstu dinamika. Tātad, ja ieveda margarīnu 57% līdz 1997.gadam no Eiropas Savienības valstīm, tad tagad 46% ievestā margarīna nāk no Polijas. Ja mēs skatāmies, kā tiek izmantots šis margarīns, tad 60% ievestā margarīna tiek izmantoti pārtikā. Līdz ar to tas ir uzskatāms par tiešu konkurentu mūsu vietējam ražojumam — sviestam. Ja mēs skatāmies, kā šādu muitas tarifu paaugstināšana varētu ietekmēt patērētāju intereses, tad šis sadārdzinājums varētu būt apmēram 8 santīmi uz kilogramu, kas būtiski neizmainītu mazumtirdzniecības cenu. Jāatzīmē, ka arī 1997.gadā, samazinot šos muitas tarifus, mazumtirdzniecības cena būtiski nemainījās. Bet šādi muitas tarifi būtiski ļautu mums sakārtot savu piensaimniecību kā nozari un stabilizēt situāciju mūsu iekšējā tirgū.

Līdz ar to es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu aizstāvji pamato savus priekšlikumus ar šķietamo nepieciešamību aizsargāt lauksaimnieku un piena pārstrādātāju, ka paaugstinātā muita veicināšot sviesta patēriņa pieaugumu. To mēs arī tikko dzirdējām. Šie priekšlikumi ir absolūti nepamatoti, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju vidējā mazumtirdzniecības cena margarīnam ir 1,06 lati, bet sviestam 1,90 lati uz kilogramu. No šiem skaitļiem izriet, ka ievedmuitas pavadlikmes un vislielākās labvēlības likmes paaugstināšana margarīnam attiecīgi no 0,5% uz 15%, protams, sadārdzinās margarīna cenu, kā norādīja iepriekšējais runātājs, par 8 santīmiem kilogramā. Tad ir jautājums, kā šis margarīns palīdzēs vai kā varēs panākt, lai iedzīvotāji iepirktu sviestu. Rodas loģisks jautājums. Šis sadārdzinājums margarīna cenai prasīs papildu izdevumus tieši trūcīgākajai patērētāju daļai, kas pārsvarā patērē margarīnu. Bet tas nekādā ziņā neveicinās sviesta patēriņa pieaugumu. Tāpēc minētajam priekšlikumam nav nekāda sakara ar lauksaimnieku un piensaimnieku aizsardzību.

Priekšlikumi paaugstināt ievedmuitu margarīnam faktiski ir iesniegti tikai viena uzņēmuma interesēs, un šeit mēs saskaramies ar klasisku lobēšanas piemēru, un tas ir "Rīgas piensaimnieka" interesēs. Minētā uzņēmuma ražotais margarīns mazumtirdzniecības fasējumā Rīgas centrāltirgū pašreiz maksā 1,05 lati kilogramā. Bet labas kvalitātes importa margarīns — 80, 90 santīmi. Un šeit ir šie 8 santīmi, kas ir kardināli vajadzīgi šim "Piensaimniekam", kura intereses diemžēl laikam pārstāv arī Mugurēviča kungs. Toties piena un sviesta ražotāju stāvoklis nemainīsies no tā, vai patērētājs pirks "Rīgas piensaimnieka" vai importa margarīnu. Un vēl papildus ir reāli jārēķinās ar to, ka var pieaugt arī maizes cena, jo diez vai maizes cepēji iegādāsies "Latvijas piensaimnieka" ražoto sviestu, kura cena ir milzīgi, nesalīdzināmi uz pusi lielāka nekā margarīna cena. Un šis cenu paaugstinājums uz margarīnu ieies maizes cenā. Tā ir realitāte. Un tādēļ es aicinātu šodien neatbalstīt komisijas pieņemto lēmumu un saglabāt iepriekšējos tarifus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es negribētu ielaisties dziļās diskusijās un gribētu nedaudz apstrīdēt Lujāna kungu, jo, pirmkārt, lai runātu, vajadzētu noskaidrot, ka" Rīgas piensaimnieks" margarīnu neražo Latvijā, bet importē tāpat kā visi importētāji. Un tā nav klaja uzņēmuma lobēšana.

Otra lieta, ka ir diezgan cieša sakarība starp piena taukiem un margarīnu. Un margarīns ir netiešais piena tauku konkurents. Un, kā jūs zināt, piensaimniecības ekonomikā piena tauku problēma ir vissmagākā, un, tādā veidā palielinot ievedmuitu, mēs veicināsim pašpatēriņa palielinājumu mūsu pašu ražotajam sviestam un spēsim noturēt kaut cik jēdzīgu piena iepirkuma cenu zemniekiem šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā. Un tādēļ es gribētu aicināt visu Saeimu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un palielināt ievedmuitu margarīnam, jo pēc plašām diskusijām ir noskaidrots, ka šis palielinājums nav pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas normām, jo tur pēc līguma mums ir paredzēts pat 28% ievedmuitas likme. Mēs prasām tikai 15%.

Otra lieta, ka mums līgumā ar Eiropas Savienību ir paredzēta kvota 2000 tonnas par 0,5% ievedmuitu, un mēs uzskatām, ka ir nepieciešams sākt diskusiju apvienotā komitejā par ievedmuitas apvienošanu pārējiem apjomiem. Un tas savukārt mums varētu palīdzēt iegūt lielākas sviesta kvotas Eiropas Savienībā. Un tādēļ es aicinātu visus atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un atjaunot margarīna likmi uz 15%. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Inese Birzniece.

I.Birzniece

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es arī, tāpat kā iepriekšējie runātāji, gribu atbalstīt 4.priekšlikumu, atbildīgo komisiju, jo tas tiešām ir starptautiskā līguma ietvaros — pamatlikme tiek paaugstināta uz 15%, nekādi līgumi neierobežo mūsu tiesības to paaugstināt. Šī likme ir arī PTO līguma ietvaros, un lielākā starpība ir — jums jāredz, ka 4.priekšlikumā ir tā zvaigznīte, kur kvota ir attiecināma uz šo zināmo kvantumu. Tātad lai atbalstītu prasības, kas nāk no šī sektora, bet arī ievērotu starptautiskā līguma saistības. Atbalstīsim 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC) Augsti godātie deputāti! Debatēs jau izskanēja visi iespējamie viedokļi. Protams, likumā ir parādījusies atkal jauna zvaigznīte, un tas nebūt nav labi no likuma rakstīšanas viedokļa, bet zvaigznīte nozīmē tikai un vienīgi to, ka 2000 tonnu margarīna, kas tiek ievesti no Eiropas Savienības valstīm, netiks aplikti ar pamattarifa likmi, kas šobrīd ir 15% apmērā. Acīmredzot ar šādu tarifa likmi tiks aplikts no pārējām Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm ievestais margarīns, galvenokārt no Polijas, kas ir galvenā margarīna piegādātāja Latvijai. Bet arī šis nosacījums stāsies spēkā tikai gadījumā, ja jaunā 53.panta kontekstā valdība uzsāks sarunas vai saraksti ar Eiropas Komisiju un saņems pozitīvu atbildi. Ja šī pozitīvā atbilde netiks saņemta, tad man jāteic, ka mums nāksies kā cigaretēm, tā margarīnam palikt pie vecajiem tarifiem. Tas ir tas, ko es jums jau vairākkārt gribu pastāstīt. Šis patiesībā ir tikai un vienīgi deleģējums valdībai sākt darbu, lai aizsargātu esošu vai iedomātu ražotāju Latvijas Republikā no iespējamiem zemiem tarifiem vai zaudējumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Par ceturto.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Lujāna kungs uzstāj uz balsošanu par trešo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3.priekšlikumu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Balsojam par 3.priekšlikumu pēc deputāta pieprasījuma. Balsojuma rezultāts: par — 2, pret — 22, atturas — 66.

Lūdzu, par 4.priekšlikumu ir iebildumi? Acīmredzot balsošanas rezultāti tehnisku iemeslu dēļ ir jāpārbalso. Lūdzu vēlreiz atkārtot balsošanas režīmu. Balsojam par 3. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 16, atturas — 74. Priekšlikums nav pieņemts.

Par 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu ir iebildumi? Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 14, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pārejam uz 6.lappusi. Tur kā 5. ir deputāta Lujāna priekšlikums, kas nosaka pamattarifa likmi, kā jūs redzat — 35%, pie tam šo tarifa likmi grib attiecināt arī uz visām pārējām pozīcijām. Komisija Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 36, atturas — 42. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Nākamais priekšlikums ir deputāta Ādamsona un Bojāra kungu uzrakstītais priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu, neskatoties uz atbalstu iepriekšējā lasījumā, nav atbalstījusi. Acīmredzot ņemot vērā Valsts prezidenta iebildumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — deputāta Ādamsona un Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezutātu! Par — 46, pret — 33, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Ir 7. — ekonomikas ministra Šlesera priekšlikums, kurš, manuprāt, šobrīd vairs nav balsojams, un tas arī nav balsojams tiešā formā, bet iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Bet, manuprāt, šeit ir jau nebalsojams priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

8.priekšlikums nav vairs balsojams. Mēs esam pieņēmuši sociāldemokrātu iesniegto.

9.priekšlikums nav balsojams, kaut arī no komisijas atbalstīts un daļēji iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

10.priekšlikums, manuprāt, ir aizstāts ar labojumu 53.panta otrajā daļā. Tātad par sarunām, kas ir jāsāk valdībai. Nav balsojams, jā, es jau teicu, Seiles kundze. Arī 10.priekšlikums, manuprāt, nav balsojams šobrīd.

11. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un es pastāvu uz šī priekšlikuma balsošanu, jo tas nozīmē noteikt fiksētās cenas uz robežas ar valstīm, ar kurām Latvijai nav līgumi, brīvās tirdzniecības līgumi. Komisija to ir atbalstījusi, it kā iestrādājot 12.priekšlikumā, bet 12.priekšlikums, Seiles kundze, manuprāt, nav balsojams. Līdz ar to mums ir jābalso 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vispirms izlemsim par 11.priekšlikumu. Tātad deputāts Kārlis Leiškalns uzstāj par priekšlikuma balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 5, atturas — 31. Šis priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Man ir rakstīts par 12.priekšlikumu. 9.lappuse, es atvainojos, tai pašā lappusē, manuprāt, šis priekšlikums nav vairs balsojams, jo mēs esam nobalsojuši 6.priekšlikumu. Šis nav balsojams. 12.priekšlikums ir balsojams.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 28, atturas — 8. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 29, atturas — 17.Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ja priekšlikums būtu pieņemts, tad būtu spēkā dažādi tarifi. Viens ir, ko parlaments atbalstīja ar 57 balsīm. Ja mēs ejam tālāk, tad mums ir jāpievieno pie procedūras, ko mēs liekam uz balsošanu un ko neliekam.

Pārejam pie 13.priekšlikuma. Priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji, iestrādājot 16.priekšlikumā.Tāpat daļēji ir atbalstīts 14.priekšlikums — ekonomikas ministra priekšlikums. 15. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Godātie deputāti, aicinu jūs atbalstīt 16.priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu par šo tēmu vai par šo pozīciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 13.priekšlikumu? Vai 16.? Par 16.priekšlikumu. Tātad par 13., 14. un 15.priekšlikumu balsojums netiek prasīts. Balsojums ir par 16.priekšlikumu. Tas savā būtībā ietver iepriekšējos trīs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16.priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 15, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 17.priekšlikums ir priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Birzniece. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Valdībai šobrīd ir jāuzsāk sarunas par dažām muitas tarifu pozīcijām. Tas varētu izskatīties pretrunā esošajam tirdzniecības līgumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

18.priekšlikumu deputāts Ābiķis ir atsaucis.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Man atliek tikai jūs aicināt nobalsot par šo Valsts prezidenta atgriezto likumu, acīmredzot ceturtajā lasījumā vēl būs jāskata.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies, godātie deputāti!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Čevers.

J.Čevers

(LSDA). Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr. 583. — "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Trešajā, galīgajā lasījumā ir saņemti tikai divi priekšlikumi. 1.priekšlikums ir iekšlietu ministra priekšlikums — nedaudz grozīt 25. pantu, to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Atvainojos! Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers

(LSDP). Godātais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es runāšu par likumu kopumā. 7.Saeima nav unikāla tikai ar to, ka tajā ir vienīgais čigānu tautības parlamentārietis Eiropā, un ar viņu man ir tas gods sēdēt blakus. Ja paanalizējam Saeimas sastāvu, var secināt, ka arī es esmu izņēmuma stāvoklī, jo esmu vienīgais profesionālais ugunsdzēsības darbinieks, kurš jebkad ir sēdējis šajā Augstajā namā. Esmu pārliecināts par to, ka jūtos uz šā Augstā nama jumta drošāk, nekā stāvot šajā tribīnē, kur esmu ļoti reti. Un šajā retajā reizē atļaujiet man kā šīs nozares inženierim nedaudz paanalizēt ugunsdrošības nozares stāvokli un likumdošanu tajā. Zinātnes un tehnikas progress šajā jomā ir padarījis to par komplicētu problēmu visā pasaulē. Zaļumballes ar ugunsdzēsēju spožajām pogām un ķiverēm pieder tikai pagātnei (kaut gan arī pagātne būtu jārespektē). Tālab tikai neliels solis vēsturē.

Cīņa ar ugunsnelaimēm tika aizsākta senā pagātnē, kad pagājušā gadsimta sākumā tika organizēta kampaņa pret tām visā Vakareiropā. Gadsimta vidū to sāk arī Baltijā. Līdz tam ir bijuši mēģinājumi ugunsdrošības normas iestrādāt apbūves noteikumos, un, dzīvei ieviešot tajās korekcijas, tās vairāk vai mazāk sekmīgi darbojušās. Bet stāšanās pretim uguns postam ir bijusi haotiska un mazefektīva. Ja nonākam pie lokālpatriotisma, teikšu, ka pirmie dibināt Ugunsdzēsēju biedrību tagadējā Latvijas teritorijā 1864.gadā nolēma jelgavnieki. Kamēr Mītavas cunftmeistari un namnieki apspriedās, viņus apsteidza rīdzinieki, kuri noorganizēja Ugunsdzēsēju biedrību 1865. gada pavasarī, un 17.maijs pašreiz tiek uzskatīts par Latvijas ugunsdzēsības darbinieku profesionālajiem svētkiem. Taču 13. septembrī aicinu visus uz Jelgavu, kur pirms ievēlēšanas Saeimā, vadīdams pilsētas ugunsdzēsējus, pārāk nepakļāvos galvaspilsētas diktātam un savas profesijas vēsturiskajā dibināšanas dienā kopā ar saviem kolēģiem pieminēju arī Mītavas amata brāļus.

"Gott zum Ehr, dem Nechtem zu Mehr"

— tāds uzraksts rotāja daudzu ugunsdzēsēju komandu karogus, arī vēsturisko Jelgavas karogu, kas gāja bojā kara liesmās. Vēlreiz aicinu ieklausīties šajos vārdos: "Gods Dievam, cilvēkam — palīdzība" — tā laikam var tulkot. "Slavinājums Radītājam, palīdzība — tuvākajam" — šodien vairs nevar labāk formulēt savstarpējās izpalīdzības principu. Apmēram tā tas tiek realizēts visā pasaulē, kuru uzskatām par civilizētu.

Taču laika gaitā rodas arī tāda iekārta, kura uzskata, ka vispārējo labklājību var būvēt uz citu ciešanām un ka paradīzē var iedzīt ar pātagu. Liekas, ka daudziem šeit sēdošajiem, dzirdot vārdu "orgāni", pārskrien drudžainas pagātnes trīsas. 1936.gadā toreizējā PSRS "orgānu" kārtā tika iekļauta arī cēlākā pasaules profesija — ugunsdzēsība, ieviešot jaunu institūciju — Valsts ugunsdzēsības uzraudzības iestādi (GPN). Šādu vārdu salikumu nekur citur, izņemot postsociālisma valstis, jūs neatradīsiet. Totāla valsts īpašuma gadījumā tam ir sava loģika, jo šis īpašums ir jāpārvalda un jāaizsargā, tādēļ arī, kad šis modelis krīt, sabiedriskās formācijas uzraudzības iestāžu tajā ir vairāk nekā burtu alfabētā. Es neesmu pret preventīviem pasākumiem kā tādiem jebkurā jomā, taču esmu par tādiem principiem, kādi bija rakstīti uz ugunsdzēsības biedrību karogiem visā Eiropā. Izvērtējot risku un apdraudējumu jebkurā nozarē, prioritātes pēc vispārcilvēcīgajiem principiem tiek saliktas šādā secībā:

Cilvēka dzīvība un drošība — vide — īpašums.

Pirmo divu draudu novēršanas pasākumi būtu jāpieņem kā direktīvi noteikumi, taču īpašuma aizsardzības līmenis, manuprāt, atstājams tikai īpašnieka ziņā un risināms trijstūrī: īpašnieks — apdrošināšanas kompānija — attiecīgās nozares speciālists. Šķiet, ka mūsu valstī šīs prioritātes joprojām ir vienā maisā. Vismaz spriežot pēc likuma, kura grozījumus mēs šodien skatām. Es varētu atrast ne tikai redakcionālas dabas iebildumus šim likumam vai ikkatrā tā sadaļā, bet laika trūkuma dēļ es to nedarīšu. Esmu atļāvies šo likumu kritizēt presē, kad tas pirmo reizi ieraudzīja dienas gaismu. Vienā teikumā es varētu to formulēt kā absolūti nediferencētu profilakses prevalāciju ar reizēm diezgan izplūdušu un voluntāru traktējumu, likuma subjekta tiesību, pienākumu un atbildības sadali, kas neataino šodienas īpašumu veidu un uzņēmējdarbības formu daudzveidību.

Pirmajā lasījumā komisijas sēdē es neatbalstīju šo dažu redakcionālās dabas labojumu steidzamību, jo gribu izmantot izdevību un to grozīt pamatīgāk. Ar šo negribu nonākt pretrunās ar savu iepriekšējo darba devēju. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir strādājis intensīvi un veicis lielu darbu Lastvijas būvnormatīvu izstrādē un nacionālo standartu un noteikumu pietuvināšanā Eiropas standartiem. Vispārēja virzība uz moderna glābšanas dienesta radīšanu Latvijā ir apsveicama, un tieši tāpēc šis likums ir nopietni pārskatāms. Ņemot vērā, ka dienests ir ...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Čevera kungs!

J.Čevers.

Man nav pieredzes, bet lūdzu vēl 2 minūtes.

Sēdes vadītājs.

Vēl divas minūtes. Vai kolēģiem nav iebildumu? (Zālē troksnis. Starpsaucieni: "Nav!") Nav iebildumu. Lūdzu!

J.Čevers.

Ņemot vērā to, ka dienests ir pārņēmis civilās aizsardzības funkcijas, būtu pārskatāms arī šis likums, pirmkārt, ar domu, ka tie būtu apvienojami.

Starp mums ir ļoti daudz uzņēmēju, un acīmredzot daudzi no jums ir saskārušies ar to, cik daudz saskaņojumu, apstiprinājumu un slēdzienu ir jāsaņem, atklājot jebkādu rūpalu. Vai jūs visur gājāt kā sava īpašuma un uzņēmējdarbības drošības novērtējuma pasūtītājs? Esmu pārliecināts, ka vairāk tas izskatījās pēc padevīga atļaujas līguma, un ļoti iespējams, ka dažu no tām saņēmāt pat krimināli sodāmā formā.

Tā kā man laiks ir ļoti ierobežots, es pāršķiru nākamo lappusi un skaršu vēl vienu ļoti svarīgu problēmu. Katram ugunsdzēsības un iekšlietu darbiniekam ir jādod zvērests, kurā viens no teikumiem skan: "Zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus." Sakiet — ko tas nozīmē? It kā tas bez ierunām nebūtu jādara katram pilsonim, nepilsonim un pat vienkāršam caurceļotājam. Protams, detektīvam, kārtībniekam, cietumsargam un ugunsdzēsējam ir paaugstināts profesionālais risks viņa darbā. Tikai man nav pārliecības, ka tas jāsasaista ar zvērestu. Par bīstamu darbu citur pasaulē kārtīgi maksā.

Tad vēlreiz neliels solis atpakaļ vēsturē. Bija 1991.gada janvāris. Ap pulksten 10 vakarā televīzijā atskanēja aicinājums periferiālajām iekšlietu organizācijām doties uz Rīgu. Arī es toreiz ierados (tad laikam vēl bija milicija), un absolūti katrs cilvēks toreiz prasīja ieroci. Man, protams, to neiedeva, bet teica, lai es sēžot sarkanajā stūrītī (kā to toreiz sauca) un gaidot pavēli. Ziniet, tad man vēlreiz jāsaka, ka man, miermīlīgam cilvēkam, pirmo reizi radās griba kādam krāmēt pa ģīmi, jo daži tur sēdēja un atklāti ņirdza par notiekošo Rīgā. Visparadoksālais nāca pēc tam. Tie, kuri ņirdza, pēc kādiem gadiem diviem sāka "mīlēt" Latviju. Man dzimtenes mīlestība līdz šim nav bijusi jāmāca, un lai nu paliek, jo es ticu, ka cilvēki...

Sēdes vadītājs.

Septiņas minūtes ir pagājušas!

J.Čevers.

Paldies kungi! Es ļoti aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu pret iekšlietu ministra Jurdža priekšlikumu nav.

J.Čevers.

Cienījamie kolēģi! Ir vēl dažas izmaiņas, kas skar 28.pantu. Tās ir tīri redakcionālas dabas, un komisija tās ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Čevers.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" . Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāte Ingrīda Ūdre — Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 511. Izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām" nav lielas, tāpēc pieminēšu tikai vienu pantu. Šis pants attiecas uz nodevu uzlikšanu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai publiskās vietās.

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus nevar uzskatīt nedz par reklāmu, afišu, nedz par sludinājumu. 1998.gada 17.septembrī tika izdarīti grozījumi likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām — tika noteikts, ka par to, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli tiek izvietoti publiskās vietās, attiecīgā pašvaldība iekasē nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Minētie grozījumi ir pretrunā likumam "Par pašvaldībām" un koncepcijai par nodokļiem un nodevām, un priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās vietās faktiski atbilst pašvaldību nodevas būtībai. Tādēļ šis priekšlikums ir radies. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā. Komisijas viedoklis bija atbalstīt, ja es nemaldos... Paldies, Bērziņa kungs, par aizrādījumu!

Sēdes vadītājs.

Ir rakstisks iesniegums Budžeta un finansu komisijas vārdā.

I.Ūdre

(JP) . Jā, tikko ir iesniegts, jā, man to iedeva. Budžeta un finansu komisija izskatīja pirmajā lasījumā un neatbalstīja. Laikam atbalstīja, tāpēc es tā teicu...

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 28, atturas — 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Ūdre.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa.

Sēdes vadītājs.

Konkrēts datums, tas ir tātad 13.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Cienījamie deputāti! Es ceru, ka es nesajaukšu kaut ko vēlreiz, tad strādājam ar dokumentu nr.510. Izmaiņas likumā "Par grāmatvedību", faktiski precizē esošo likumu. Pašas galvenās izmaiņas ir saistītas ar Latvijas grāmatvedības standartu pieņemšanas procedūru. Izdarot izmaiņas šajā likumā, atvieglojās standartu pieņemšanas procedūra saskaņā ar Standartizācijas likumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šīs izmaiņas, tādēļ lūdzu arī jūs atbalstīt minētos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Ūdre.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas, tas ir, 20.maijs.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Komerclikums" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likumprojekts "Komerclikums", ko mēs šodien piedāvājam jums izskatīt pirmajā lasījumā ir liels un apjomīgs likums, kurā ir pāri par 600 pantiem, un tas veido ne tikai būtisku juridisku pagriezienu mūsu valsts attīstībā, bet arī pēc savas komplicētības tas ir viens no sarežģītākajiem likumiem, kas tiek piedāvāts pēc Civillikuma atjaunošanas Latvijas Republikas parlamentam. Juridiskā komisija, lai rūpīgi izskatītu un izdebatētu šo likumprojektu, izveidoja speciālu komerctiesību apakškomisiju. Šī apakškomisija sanāca sešās sēdēs un soli pa solim, nodaļu pa nodaļai ar ekspertiem, autoriem, Eiropas Savienības ekspertiem un deputātiem izdebatēja šī likuma saturu, struktūru, mērķus, to mērķu atbilstību rakstītajam šajā dokumentā un virzīja šo likumprojektu uz Juridisko komisiju, kura to akceptēja pirmajā lasījumā un piedāvā šodien jums.

Kādēļ es uzskatu, ka šī likumprojekta pieņemšana šodien pirmajā lasījumā, uz ko es Juridiskās komisijas vārdā jūs aicinu, ir būtiska, svarīga un nozīmīga? Tas ir tādēļ, ka ar šī likuma pieņemšanas uzsākšanu un, es ceru, nobeigšanu šajā gadā mēs varēsim būtiski tuvināties un ieiet civilizētu, civiltiesisku tirdznieciski komerciālu attiecību sfērā, kura sakārtos, izmainīs un būtiski pārveidos mūsu diezgan lielā steigā un ar padomiskas domāšanas tendencēm izveidoto, ne visai vienoto, sadrumstaloto uzņēmējdarbības likumdošanu, kura šobrīd mums ir spēkā. Šodienas uzņēmējdarbības likumdošanai ir virkne iekšējo pretrunu, no padomju tiesību izpratnes tā ir mantojusi veselu virkni būtisku metožu, kuras nav pieņemamas civilizētai Eiropai, tas ir šaurs normatīvisms, mēģinājums normas, kuras uzņēmējiem jātraktē brīvi, un jārīkojas brīvi, izvēloties savu darījumu veidus, formas un metodes, pārāk šauri noregulēt, tajā pašā laikā tas ir bijis pārāk imperatīvs, daudzās uzņēmējdarbības formās diktējot uzņēmējam tikai vienu no veidiem, kas visās uzņēmējdarbības formās nebūtu nepieciešams. Kopumā var teikt, ka mūsu uzņēmējdarbībai, kaut vai kopš 1990.gada to pilnveidojot, tomēr ir pārlieku liela normatīvā regulēšana, un būtiski vairākās vietās tiek jauktas civilās tiesības ar publiskajām, privātās ar publiskajām, iespiežas šajā šodien spēkā esošajā uzņēmējdarbības jomā pārāk daudz publiski, tiesiski regulējumi, kuriem nebūtu vietas komerciālajās attiecībās.

Otrs svarīgākais aspekts šī likuma pieņemšanai, protams, ir mūsu virzība uz Eiropu. Mūsu virzība uz Eiropu, integrēšanās, izpildot mūsu asociēto līgumu ar Eiropas Savienību, lai iestrādātu šajā likumā tās direktīvas un tās Eiropas direktīvu prasības, ko šodien mums norāda un kas ir Eiropas komerctiesību pamatā. Tie ir mūsu divi galvenie mērķi, pieņemot šo jauno Komerclikumu.

Nedaudz par Komerclikuma saturu. Komerclikums veidojas no septiņām sadaļām. Pirmajā sadaļā tiek regulēti komercdarbības vispārējie jautājumi. Otrā sadaļa runā par komercreģistru. Trešā sadaļa runā par komersantiem. Ceturtā sadaļa runā par sabiedrību reorganizāciju. Piektā sadaļa par koncerniem. Sestā sadaļa par komercķīlu. Septītā sadaļa par komercdarījumiem, un ir pārejas noteikumi.

Juridiskajā komisijā, kā arī apakškomisijā, nonāk pie secinājumiem. Katram deputātam šis likums, protams, ir izdalīts, es ceru, ka katrs deputāts ar to ir rūpīgi iepazinies. Un tajā pašā laikā mans pienākums šeit ir pasvītrot tās problēmas, ko eksperti norādīja, un arī izskaidrot šī būtībā reformējošā likuma aspektus, kurus gan no daudziem uzņēmējiem, gan no ar uzņēmējdarbību saistītām personām lauksaimniecībā it sevišķi man nācies uzklausīt un it kā saņemt iebildumus, bet šeit, es domāju, ir nepieciešams detalizēts skaidrojums, lai būtu vienota izpratne šajā jautājumā.

Sākumā varbūt par vienu no faktiski fundamentālākiem jautājumiem — par Komerclikuma attiecībām ar Civillikumu. Pēc vispārējās komerctiesību teorijas šīs attiecības ir jāveido, ka Civillikums ir galvenais likums, Komerclikums ir speciālais likums. Diemžēl komisijā mums nācās konstatēt, ka ne visās līnijās šie jautājumi tiek precīzi izturēti. Šeit otrajā lasījumā šis aspekts būtu jāpasvītro, līdz ar to mums būtu iespēja izņemt ārā no šī likuma virkni normu, kuras šeit faktiski dublē Civillikumu un raksturo tikai tās normas, kas ir svarīgas komersantiem, jo komersants atšķirībā no parastas personas, kura rīkojas saskaņā ar Civillikumu, ir informētāks, viņš ir pieredzējis, viņam ir vairāk informācijas, viņš ir daudz aizsargātāks, tādēļ, ja parastai personai jāievēro vesela rinda prasības, ko prasa Civillikums, tad Komerclikums kā speciālais likums šīs normas atvieglo, jo galvenais mērķis šajā jautājumā ir paātrināt civiltiesisko apgrozību. Tas faktiski arī bija centrālais un galvenais jautājums — kā tāds fundamentālais, ko mēs apakškomisijā un komisijā spriedām, un vienojāmies par to, ka šī saikne un attiecības ar Civillikumu ir jāpasvītro, jo anotācijā, iesniedzot Komerclikumu, nez kādēļ ir norādīts pretējais princips, kuram nedz teorijā, nedz praksē, nedz arī pašā Komerclikuma tekstā nav pamata.

Iezīmējot šo galveno problēmu stādot jums priekšā šo struktūru un sekojot šādiem jūsu aicinājumiem, es ceru, ka pie šī likumprojekta tiks iesniegti papildinājumi un priekšlikumi. Atzīmējot to, ka vesela virkne uzņēmējdarbības formu mums pazudīs, šeit informāciju varēs saņemt attiecīgi Juridiskajā komisijā vai apakškomisijā. Ja tas ir nepieciešams, mēs varam sadarboties ar Lauksaimniecības ministriju, jo ir viennozīmīgi, ka ir jāveido vēl vesela rinda likumprojektu blakus šim likumam, kas gan lauksaimniecībā zemniekiem dotu iespēju nevis kļūt par komersantiem, kā šeit automātiski ir piedāvāts, bet veidotu un rastu sevišķas formas, kā tas ir Eiropā pieņemts, un šādā veidā mēs varētu šo likumdošanas grupu sakārtot. Tajā pašā laikā, protams, ir arī svarīgs moments šajā likumā par komercreģistru, kas šajā jomā iezīmēs būtisku pagriezienu, un es domāju ne tikai šajā komerckodeksā. Es aicinātu godātos deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, kuru komisija un apakškomisija ir gatava rūpīgi izskatīt un strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Komerclikums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš.

Ņemot vērā ilgo laiku, kad deputāti jau bija saņēmuši šo tekstu, es aicinātu līdz 21.maijam iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 21.maijs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Marekam Segliņam.

M.Segliņš

(TP). Priekšlikumus iesniegt līdz 7.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

7.jūnijs. Vai iebilstam? Būtu jābalso, Muciņa kungs! Tātad vispirms tālākais termiņš — priekšlikumu iesniegšanas termiņš 7.jūnijs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 14, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts " Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā" otrajam lasījumam līdz 1999.gada 25.maijam" . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Lūdzam iekļaut šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Ģirta Kristovska atsaukšanu no Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva" un lēmuma projektu "Par deputāta Guntara Krasta ievēlēšanu Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu izskatām šos divus lēmumprojektus.

Pirmais — lēmuma projekts "Par deputāta Ģirta Kristovska atsaukšanu no Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Guntara Krasta ievēlēšanu Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 9, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi šodien ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota balsošanas izdruka, vairāki paziņojumi. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamie deputāti, Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas dalībnieki, šodien pulksten trijos, es jums gribu atgādināt, notiks tikšanās ar Krievijas Federācijas Valsts domes frakcijas "Jabloko" deputātiem Sarkanajā zālē. Lūdzu visus interesentus!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas kolēģi! Aicinu uz komisijas sēdi šodien pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz īsu apspriedi tūlīt pēc sēdes beigām tepat, plenārsēžu zālē. Uz īsu apspriedi, bet es ļoti, ļoti lūdzu visus ierasties.

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks tūlīt pat pēc plenārsēdes beigām komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vaira Paegle.

V.Paegle

(TP). Cienījamie deputāti! Visus, kuri ir ieinteresēti piedalīties Čehijas un Ungārijas parlamentārās sadarbības grupas dibināšanā, lūdzu tūliņ pulcēsimies blakus zālē tikai uz dažām minūtēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Modris Lujāns, Miroslavs Mitrofanovs, Boriss Rastopirkins, Viola Lāzo, Imants Burvis, Helēna Soldatjonoka, Edvīns Inkēns, Mareks Segliņš, Māris Vītols, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Šīsdienas plenārsēde ir slēgta. Pēc īsa brīža uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kolēģi, uzmanību! Tagad uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Kā pirmais — Ministru prezidenta atbilde uz deputātu jautājumu par grozījumiem Augstākās padomes 1993.gada 12.februāra lēmumā . Ministru prezidenta vārdā — finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods jums paziņot, ka situācijā, kad cilvēks izņem pasi un mēģina to piereģistrēt, tas ir, dabūt pieraksta zīmogu, tad, kad viņš saņem pilsoņa pasi, tad viņam nav jāmaksā nodeva, kas tika atsaukta, — 1 lats, savukārt tajā laikā, kad šo lēmumu pieņēma, tad nepilsoņu pases vispār nebija. Līdz ar to izveidojās situācija, ka nepilsoņu pasēm, piereģistrējot tās dzīvesvietā, tika iekasēta viena lata nodeva. Es varu jums paziņot to, ka 27.maijā, izejot visu procedūru, valdībā bija skatīts jautājums par šīs nodevas atcelšanu arī nepilsoņu pasēm.

Sēdes vadītājs.

Vai jautājumu iesniedzējiem ir papildjautājumi? Ir apmierināti ar atbildi? Paldies!

Nākamais — ekonomikas ministra Šlesera atbilde uz deputātu grupas jautājumu par Valmieras teātra celtniecības pabeigšanu . Vai ekonomikas ministrs ir zālē? Ja viņš kavējas, tad mums neatliek nekas cits kā atbildi uz šo jautājumu izskatīt nākamajā sēdē, ja jautātājiem nav iebildumu. Pēc nākamās sēdes. Vai arī jūs esat apmierināti ar rakstisko atbildi? Neesat? Tātad mēs šīs atbildes uzklausīšanu atliekam uz nākamo ceturtdienu. Paldies!

Es atvainojos, ekonomikas ministrs ir ieradies. Vai uzklausīsiet atbildi? Lūdzu, vārds atbildei uz deputātu grupas jautājumu ekonomikas ministram Aināram Šleseram.

A.Šlesers

(ekonomikas ministrs). Cienījamie deputāti! Ekonomikas ministrija ir saņēmusi jūsu jautājumus, kas attiecas uz Valmieras teātra celtniecības darbu pabeigšanu. Un jūsu jautājumi bija saistīti ar to, kādu iemeslu dēļ netiek atbalstīts Valmieras teātra celtniecības darbu finansēšanas jautājums valsts investīciju programmas ietvaros. Un no Ekonomikas ministrijas puses mēs esam rakstiskā veidā atbildējuši uz jūsu jautājumiem. Es gribētu atbildēt vēlreiz.

Pirmām kārtām Valmieras teātra būvniecība tika atbalstīta 1997.gadā pilnā apmērā, tātad kopīgais investīciju apjoms bija 306 tūkstoši latu. Bet ņemot vērā to, ka pirms neilga laika mēs esam saņēmuši arī privātās kompānijas "Venden" jautājumus, kas saistīti tieši ar Valmieras teātra tālāko rekonstrukciju, protams, šis jautājums ir pacēlies. Bet es varu pateikt to, ka diemžēl par šo jautājumu pilna atbildība principā ir jāuzņemas arī Kultūras ministrijai, kurai bija līdz 5.martam jāiesniedz priekšlikums valsts investīciju programmas ietvaros tieši par Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcijas projektu. Diemžēl mēs neesam saņēmuši šādu priekšlikumu. Ja gadījumā šis jautājums ir jāizskata, tad Ekonomikas ministrija ir gatava izskatīt un atbalstīt šo projektu, jo mēs saprotam problēmu, jo Valmieras teātris vienkārši ir nepabeigts, un, protams, tas apdraud tās investīcijas, kuras jau ir notikušas. Bet šis jautājums tomēr ir jāvirza Kultūras ministrijai, un Ekonomikas ministrija, protams, būs gatava šo jautājumu izskatīt, bet šodien šis ir Kultūras ministrijas jautājums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atbildei paredzētais laiks ir beidzies. Vai vēlaties uzdot papildjautājumus? Iesniedzēju vārdā — Kārlis Greiškalns. Lūdzu!

K.Greiškalns

(nerunā mikrofonā).

A.Šlesers.

Man vienkārši ir jāiepazīstas ar šo lietu sīkāk, bet principā mēs visi zinām to, kādi ir apjomi visām šīm investīciju programmām, cik daudz mēs varam atvēlēt, un tad vienkārši droši vien Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem būs jātiekas vēlreiz un jāizskata šis jautājums, ja gadījumā tiešām viņi uzskata Valmieras Drāmas teātri par prioritāti. Tā ka mēs esam gatavi ņemt vērā jūsu priekšlikumus un tikties tuvāko dienu laikā Kultūras ministrijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, vēl papildjautājumi? Vairāk jautājumu nav. Paldies! Atbilde ir izskatīta.